31991L0663

Komisijas Direktīva

(1991. gada 10. decembris),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/756/EEK attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm

(91/663/EEK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1987. gada 25. jūnija Direktīvu 87/403/EEK [2], un jo īpaši tās 11. pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 76/756/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm [3] un kas grozīta ar 1979. gada 21. novembra Direktīvu 80/233/EEK [4], 1982. gada 17. marta Direktīvu 82/244/EEK [5], 1983. gada 26. maija Direktīvu 83/276/EEK [6], 1983. gada 14. decembra Direktīvu 84/8/EEK [7] un 1989. gada 28. marta Direktīvu 89/278/EEK [8],

tā kā skaidrības labad minētās direktīvas tagad jākonsolidē;

tā kā saskaņā ar tehnikas attīstību tagad var izdarīt jaunus grozījumus, proti, ka priekšējos lukturos jāpieprasa tikai balta gaisma, dažiem transportlīdzekļiem jānosaka sānu gabarītgaismas lukturi, un prasību lukturiem, kuri ir uz kustīgām sastāvdaļām, kā arī precizēt citus sīkākus redakcijas izstrādes jautājumus;

tā kā šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja to direktīvu pielāgošanai tehnikas attīstībai, kuras attiecas uz tehnisko šķēršļu atcelšanu tirdzniecībā mehānisko transportlīdzekļu nozarē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 76/756/EEK groza šādi:

1. Pantus aizstāj ar šīs direktīvas turpmākajiem pantiem.

2. Pielikumus aizstāj ar šīs direktīvas pielikumiem.

2. pants

Šajā direktīvā "transportlīdzeklis" ir jebkurš transportlīdzeklis, uz ko attiecas Padomes Direktīva 70/156/EEK.

3. pants

1. No 1993. gada 1. janvāra neviena dalībvalsts nedrīkst:

- atteikt transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu, izsniegt Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minēto dokumentu vai piešķirt dalībvalsts tipa apstiprinājumu, vai

- aizliegt transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā,

atsaucoties uz šāda tipa transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādījumu, ja šīs ierīces ir uzstādītas saskaņā ar šīs direktīvas prasībām.

2. No 1993. gada 1. oktobra dalībvalstis:

- vairs neizsniedz Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minēto dokumentu un

- var atteikt dalībvalsts tipa apstiprinājumu piešķiršanu

tāda tipa transportlīdzeklim, kuram apgaismes ierīces un gaismas signālierīces nav uzstādītas saskaņā ar šīs direktīvas prasībām.

3. No 1994. gada 1. oktobra dalībvalstis drīkst aizliegt tādu transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā pirmo reizi, kuriem šādas ierīces nav uzstādītas saskaņā ar šīs direktīvas prasībām.

4. pants

Dalībvalsts, kas ir piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai tā saņemtu informāciju par jebkuru pārveidojumu, kas skar kādu I pielikuma 1.1. punktā minēto daļu vai parametru. Šīs dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka, vai pārveidotais transportlīdzeklis jātestē atkārtoti un vai jāsagatavo jauns ziņojums. Ja minētajos testos atklāj neatbilstību šīs direktīvas prasībām, tad pārveidojumu neapstiprina.

5. pants

Visus grozījumus, kas vajadzīgi, lai šīs direktīvas pielikumu saturu pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantā noteikto procedūru.

6. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām līdz 1993. gada 1. janvārim, un par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1991. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Martin Bangemann

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[2] OV L 220, 8.8.1987., 44. lpp.

[3] OV L 262, 27.9.1976., 1. lpp.

[4] OV L 51, 25.2.1980., 8. lpp.

[5] OV L 109, 22.4.1982., 31. lpp.

[6] OV L 151, 9.6.1983., 47. lpp.

[7] OV L 9, 12.1.1984., 24. lpp.

[8] OV L 109, 20.4.1989., 38. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

GAISMAS UN SIGNĀLIERĪČU UZSTĀDĪŠANA

1. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

1.1. "Transportlīdzekļa tips attiecībā uz gaismas un signālierīču uzstādīšanu"

ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc būtiskajiem aspektiem, kuri minēti no 1.1.1. punkta līdz 1.1.4. punktam.

Tāpat par "cita tipa transportlīdzekļiem" neuzskata – transportlīdzekļus, kas atšķiras minētā 1.1.1. līdz 1.1.4. punkta nozīmē, bet atšķirības neattiecas uz lukturu tipu, skaitu, novietojumu un ģeometrisko redzamību un attiecīgā tipa transportlīdzeklim noteikto tuvās gaismas slīpumu, kā arī transportlīdzekļus, kuri ir vai nav aprīkoti ar papildu lukturiem.

1.1.1. transportlīdzekļa izmēri un ārējā forma;

1.1.2. ierīču skaits un novietojums;

1.1.3. priekšējo lukturu izlīdzināšanas sistēma;

1.1.4. balstiekārta.

1.2. "Šķērsplakne"

ir vertikāla plakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei.

1.3. "Transportlīdzeklis bez kravas"

ir transportlīdzeklis darba kārtībā saskaņā ar informācijas dokumenta paraugu Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 2.6. punktā, bet bez vadītāja.

1.4. "Transportlīdzeklis ar kravu"

ir transportlīdzeklis, kas piekrauts līdz tā tehniski pieļaujamai maksimālajai masai, kuru nosaka izgatavotājs, kas nosaka arī šīs masas sadalījumu pa asīm saskaņā ar paņēmienu, kurš aprakstīts 1. papildinājumā.

1.5. "Ierīce"

ir elements vai elementu komplekts, kam ir viena vai vairākas funkcijas.

1.6. "Gaismas avots pēc kvēlspuldzēm"

ir pats kvēldiegs. (Ja spuldzei ir vairāki kvēldiegi, tad katrs no tiem ir gaismas avots).

1.7. "Lukturis"

ir ierīce, kas paredzēta ceļa apgaismošanai vai gaismas signāla izstarošanai. Arī pakaļējās numura zīmes apgaismojumu un atstarotājus uzskata par lukturiem.

1.7.1. "Ekvivalenti lukturi"

ir tādi lukturi ar vienādām funkcijām, un kurus atļauts lietot tajā dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis reģistrēts; minēto lukturu parametri var atšķiries no to lukturu parametriem, kas transportlīdzeklim uzstādīti, kad to apstiprina, ja tie atbilst šā pielikuma prasībām.

1.7.2. "Monofunkcionāls lukturis"

ir ierīces daļa, kam ir tikai gaismas vai signālierīces funkcija.

1.7.3. "Neatkarīgi lukturi" [1]

ir ierīces ar atsevišķu apgaismojošo virsmu, atsevišķu gaismas avotu un atsevišķu luktura korpusu.

1.7.4. "Grupētie lukturi" [2]

ir ierīces ar atsevišķām apgaismojošām virsmām un atsevišķiem gaismas avotiem, bet kopēju luktura korpusu.

1.7.5. "Kombinētie lukturi" [3]

ir ierīces ar atsevišķām apgaismojošām virsmām, bet kopēju gaismas avotu un kopēju luktura korpusu.

1.7.6. "Savietotās gaismas ierīces" [4]

ir ierīces ar atsevišķiem gaismas avotiem vai vienu gaismas avotu, kas darbojas dažādos režīmos, (piemēram, ar optiskām, mehāniskām vai elektriskām atšķirībām) pilnīgi vai daļēji kopēju apgaismojošo virsmu un kopēju luktura korpusu.

1.7.7. "Ieslēpjamais lukturis"

ir lukturis, ko var daļēji vai pilnīgi ieslēpt, kad to nelieto. To var izdarīt ar aizbīdāmo vāku, pārvietojot lukturi, vai jebkurā citā piemērotā veidā. Ieslēpjamo lukturi apzīmē ar vārdu "ievelkamais", ja pārvietojot to var ievilkt virsbūvē.

1.7.8. "Priekšējais tālās gaismas lukturis"

ir lukturis, ko izmanto gara ceļa posma apgaismošanai transportlīdzekļa priekšā.

1.7.9. "Priekšējais tuvās gaismas lukturis"

ir lukturis, ko, neadekvāti neapžilbinot vai citādi netraucējot pretimbraucējus un citus satiksmes dalībniekus, izmanto ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa priekšā.

1.7.10. "Priekšējais miglas lukturis"

ir lukturis, ko izmanto, lai labāk apgaismotu ceļu miglā, sniegputenī, lietus gāzēs vai putekļu mākoņos.

1.7.11. "Atpakaļgaitas lukturis"

ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa aizmugurē un lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus, ka transportlīdzeklis brauc vai gatavojas braukt atpakaļgaitā.

1.7.12. "Virzienrādītājs"

ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu pārējiem satiksmes dalībniekiem, ka vadītājs gatavojas pagriezties pa labi vai pa kreisi.

1.7.13. "Avārijas signāls"

ir ierīce, kas ļauj vienlaicīgi darbināt visus transportlīdzekļa virzienrādītājus, lai informētu par to, ka transportlīdzeklis attiecīgajā brīdī rada īpašas briesmas citiem satiksmes dalībniekiem.

1.7.14. "Bremžu signāllukturis"

ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu citiem satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļa aizmugurē par to, ka tā vadītājs ir iedarbinājis darba bremzi.

1.7.15. "Pakaļējās numura zīmes lukturis"

ir ierīce, ko izmanto, lai apgaismotu vietu, kas paredzēta pakaļējai numura zīmei; tajā var ietilpt dažādi optiskie elementi.

1.7.16. "Priekšējais gabarītgaismas lukturis"

ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu un platumu, ja uz transportlīdzekli skatās no priekšas.

1.7.17. "Pakaļējais gabarītgaismas lukturis"

ir lukturis, ko izmanto, lai informētu par transportlīdzekļa atrašanās vietu un platumu, ja uz transportlīdzekli skatās no aizmugures.

1.7.18. "Pakaļējais miglas lukturis"

ir lukturis, ko izmanto, lai biezā miglā transportlīdzekli var vieglāk saredzēt no aizmugures.

1.7.19. "Stāvgaismas lukturis"

ir lukturis, ko izmanto, lai informētu par stāvoša transportlīdzekļa atrašanās vietu apbūvētā rajonā. Šādos apstākļos tas aizstāj priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus.

1.7.20. "Kontūrgaismu lukturis"

ir lukturis, kas uzstādīts galējā ārmalā pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa augšai un kas paredzēts, lai skaidri norādītu transportlīdzekļa kopējo platumu. Šis lukturis paredzēts dažu transportlīdzekļu un piekabju priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu papildināšanai, lai informētu par gabarītiem.

1.7.21. "Sānu gabarītgaismas lukturis"

ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu par transportlīdzekļa atrašanās vietu, ja uz transportlīdzekli skatās no sāniem.

1.7.22. "Atstarotājs"

ir ierīce, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu, atstarojot gaismu no gaismas avota, kurš nav savienots ar transportlīdzekli un kura tuvumā ir vērotājs.

Šajā direktīvā par atstarotājiem neuzskata:

- atstarojošās numura zīmes,

- atstarojošos signālus, kas minēti ADR (Eiropas Līgumā par starptautiskiem bīstamo kravu autopārvadājumiem),

- citas atstarojošas zīmes un signālus, kas jāizmanto atbilstoši dalībvalsts pielietotajām specifikācijām, kuras attiecas uz dažu kategoriju transportlīdzekļiem vai dažu veidu darbībām.

1.8. "Gaismu izstarojošā virsma"

ir tāda caurspīdīga materiāla visa ārējā virsma vai tās daļa, ko izmanto, lai gaismai piešķirtu kādas fotometriskās un kolorimetriskās īpašības. Ja gaismu izstaro tikai daļa ārējās virsmas, šaubu gadījumā gaismu izstarojošo virsmu nosaka kompetentā iestāde, apspriežoties ar transportlīdzekļa un/vai sastāvdaļas izgatavotāju.

1.9. Apgaismojošās virsmas

1.9.1. "Apgaismes ierīces apgaismojošā virsma"(1.7.8. – 1.7.11. punkts)

ir atstarotāja pilnas apertūras taisnleņķa projekcija šķērsplaknē. Ja apgaismes ierīcei nav atstarotāja, piemēro definīciju, kas ir 1.9.2. punktā. Ja luktura gaismu izstarojošā virsma nosedz tikai daļu atstarotāja pilnās apertūras, ņem vērā tikai šīs daļas projekciju.

Priekšējam tuvās gaismas lukturim apgaismojošo virsmu ierobežo nogriežņa redzamā projekcija uz optiskā stikla. Ja atstarotājs un optiskais stikls ir regulējami attiecībā viens pret otru, tie jānoregulē vidējā stāvoklī.

1.9.2. "Signālluktura, izņemot atstarotāja, apgaismojošā virsma"(1.7.12. – 1.7.21. punkts)

ir luktura taisnlenķa projekcija plaknē, kas ir perpendikulāra tā pamatasij un saskaras ar luktura ārējo gaismu izstarojošo virsmu, šādu projekciju ierobežo šajā plaknē esošo aizsegu malas, no kuriem katrs ļauj tikai 98 % luktura kopējā gaismas stipruma plūst pamatass virzienā.

Nosakot apgaismojošās virsmas apakšējo, augšējo un sānu robežu, izmanto tikai aizsegus ar horizontālām vai vertikālām malām.

1.9.3. "Atstarotāja apgaismojošā virsma"(1.7.22. punkts)

ir atstarotāja apgaismojošā virsma plaknē, kas ir perpendikulāra pamatasij un ko ierobežo plaknes, kuras pieskaras atstarotāja gaismas projekcijas virsmas ārējām malām un ir paralēlas šai asij. Nosakot apgaismojošās virsmas apakšējo, augšējo un sānu robežu, izmanto tikai vertikālas un horizontālas plaknes.

1.10. "Redzamā virsma"

noteiktā novērošanas virzienā ir gaismu izstarojošās virsmas taisnleņķa projekcija plaknē, kas ir perpendikulāra novērošanas virzienam (skatīt attēlu 2. papildinājumā) un pieskaras optiskā stikla galēji ārējam punktam.

1.11. "Pamatass"

ir gaismas signāla raksturīgā ass, ko luktura izgatavotājs nosaka par atskaites virzienu (H = 0°, V = 0 °) lauka leņķiem fotometriskajos mērījumos un, uzstādot lukturi transportlīdzeklim.

1.12. "Atskaites centrs"

ir punkts, kurā pamatass krustojas ar gaismu izstarojošo virsmu. Šāds atskaites centrs jānorāda luktura izgatavotājam.

1.13. "Ģeometriskās redzamības leņķi"

ir leņķi, kas nosaka minimālā telpas leņķa lauku, kurā jābūt redzamai luktura redzamajai virsmai. Telpas leņķa lauku nosaka pēc tās sfēras segmentiem, kuras centrs sakrīt ar luktura atskaites centru un kuras ekvators ir paralēls zemei. Šādus segmentus noteic attiecībā pret pamatasi. Horizontālie leņķi β atbilst garumam, un vertikālie leņķi α platumam.

Ģeometriskās redzamības leņķu iekšpusē nedrīkst būt šķēršļi gaismas izplatībai ne no vienas luktura redzamās virsmas daļas, ko novēro no bezgalības.

Ja mērījumus izdara tuvāk lukturim, paralēli jāmaina novērošanas virziens, lai sasniegtu tādu pašu precizitāti.

Šķēršļus, kas ir ģeometriskās redzamības leņķu iekšpusē, neņem vērā, ja tie tur ir bijuši, apstiprinot luktura tipu.

Ja uzstādītam lukturim kādu luktura redzamās virsmas daļu aizsedz kāda cita transportlīdzekļa daļa, jāpierāda, ka šķēršļu neaizsegtā luktura daļa tomēr atbilst fotometriskajām vērtībām, kas noteiktas, lai ierīci apstiprinātu par optisku vienību (skatīt attēlu zemāk).

+++++ TIFF +++++

1.14. "Galējā ārmala"

ir plakne transportlīdzekļa abās pusēs, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un pieskaras tā sānu ārmalai, neņemot vērā izvirzījumu:

1.14.1. riepām netālu no vietas, kur tās saskaras ar zemi, un riepu spiediena mērītāju savienojumi;

1.14.2. pretslīdēšanas ierīcēm, kas var būt uzliktas riteņiem;

1.14.3. atpakaļskata spoguļiem;

1.14.4. sānu virzienrādītājiem, kontūrgaismu lukturiem, priekšējiem un pakaļējiem gabarītgaismas lukturiem, stāvgaismas lukturiem, atstarotājiem un sānu gabarītgaismas lukturiem;

1.14.5. transportlīdzeklim uzliktām muitas plombām un ierīcēm, kas paredzētas šo plombu piestiprināšanai un aizsargāšanai.

1.15. "Kopējais platums"

ir attālums starp divām vertikālajām plaknēm, kas noteiktas 1.14. punktā.

1.16. "Viens lukturis"

ir tāda ierīce vai tādas ierīces daļa, kurai ir viena funkcija un viena apgaismojošā virsma, un viens vai vairāki gaismas avoti. Ciktāl tas attiecas uz uzstādīšanu transportlīdzeklim, "viens lukturis" ir arī divu tādu neatkarīgu vai grupētu lukturu komplekts, kas ir vai nav vienādi un kam ir viena funkcija, ja tie ir uzstādīti tā, ka lukturu apgaismojošo virsmu projekcija attiecīgā šķērsplaknē aizņem vismaz 60 % no mazākā taisnstūra, kurš ietver minētās apgaismojošās virsmas projekcijas.

Tādā gadījumā, lai lukturi apstiprinātu, katrs no šiem lukturiem jāapstiprina par "D" tipa lukturi. Šāda iespējama kombinācija neattiecas uz priekšējiem tālās gaismas lukturiem, priekšējiem tuvās gaismas lukturiem un priekšējiem miglas lukturiem.

1.17. "Divi lukturi vai pāra skaita lukturi"

ir vienota gaismu izstarojošā virsma gaismas joslas formā, ja to novieto simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidus plakni un ja tās abas malas nav tuvāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas, un tās garums ir vismaz 800 mm. Šādu joslu apgaismo vismaz ar diviem gaismas avotiem, kas ir pēc iespējas tuvu tās galiem. Gaismu izstarojošā virsmā var būt vairāki savstarpēji līdzās novietoti elementi ar noteikumu, ka atsevišķo gaismu izstarojošo virsmu projekcija vienā un tajā pašā šķērsplaknē aizņem vismaz 60 % mazākā taisnstūra laukuma, kas ietver atsevišķo gaismu izstarojošo virsmu projekcijas.

1.18. "Attālums starp diviem lukturiem",

kas vērsti vienā virzienā, ir īsākais attālums starp taisnleņķa projekcijām plaknē, kas attiecīgi katrā no 1.9. punktā minētajiem gadījumiem ir perpendikulāra apgaismojošo virsmu kontūru taisnleņķa projekcijām plaknē, kas ir perpendikulāra šo apgaismojošo virsmu kontūru pamatasij. Attālumu starp abiem lukturiem tomēr var mērīt, precīzi nenosakot apgaismojošo virsmu kontūras, ja attālums neapšaubāmi pārsniedz direktīvas prasību minimumu.

1.19. "Papildu lukturis"

ir lukturis, ko uzstāda pēc izgatavotāja izvēles.

1.20. "Darbības indikators"

ir gaismas vai skaņas ierīce, kas norāda par kādas darbināmas ierīces pareizu vai nepareizu darbību.

1.21. "Kontūra indikators"

ir indikators, kas norāda, ka ierīce ir ieslēgta, bet nenorāda, vai tā darbojas pareizi vai nepareizi.

1.22. "Zeme"

ir virsma, uz kuras ir transportlīdzeklis un kurai jābūt stabili horizontālai.

1.23. "Transportlīdzekļa kustīgās sastāvdaļas"

ir virsbūves paneļi vai citas transportlīdzekļa daļas, kuru novietojumu var mainīt, paceļot, pagriežot vai pabīdot, nelietojot instrumentus. Pie tām nepieskaita paceļamas vadītāja kabīnes.

1.24. "Kustīgas sastāvdaļas normālais lietošanas stāvoklis"

ir kustīgas sastāvdaļas stāvoklis(-i), ko transportlīdzekļa izgatavotājs norādījis normāliem transportlīdzekļa lietošanas un stāvēšanas nosacījumiem.

1.25. "Normāli transportlīdzekļa lietošanas nosacījumi"

ir:

1.25.1. mehāniskajam transportlīdzeklim, ja transportlīdzeklis ir gatavs pārvietoties ar savu vilces motoru un tā kustīgās sastāvdaļas ir normālajā stāvoklī(-os), kas noteikts 1.24. punktā;

1.25.2. un piekabei, ja piekabe ir savienota ar velkošo transportlīdzekli, kas ir 1.25.1. punktā aprakstītajā stāvoklī, un kad tās kustīgās sastāvdaļas ir normālā stāvoklī(-os), kas noteikts 1.24. punktā.

1.26. "Transportlīdzekļa stāvēšanas nosacījumi"

ir:

1.26.1. mehāniskajam transportlīdzeklim, ja transportlīdzeklis stāv un tā vilces motors nedarbojas, un tā kustīgās sastāvdaļas ir normālā stāvoklī(-os), kas noteikts 1.24. punktā;

1.26.2. un piekabei, ja piekabe ir savienota ar velkošo transportlīdzekli, kas ir 1.26.1. punktā aprakstītajā stāvoklī un ja tās kustīgās sastāvdaļas ir normālā stāvoklī(-os), kas noteikts 1.24. punktā.

2. EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1. Pieteikumu transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam, kas attiecas uz tā gaismas un signālierīču uzstādīšanu, iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pārstāvis.

2.2. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un ar šādiem datiem:

2.2.1. transportlīdzekļa tipa aprakstu saskaņā ar 1.1. iekļauto punktu sarakstu kopā ar slodzes ierobežojumiem, īpaši maksimālo pieļaujamo bagāžnieka slodzi;

2.2.2. tādu ierīču sarakstu, ko izgatavotājs ir noteicis gaismas un signālierīču komplektā. Sarakstā var iekļaut vairāku tipu ierīces, kas paredzētas katrai darbībai. Katra tipa ierīcei jābūt pienācīgi identificētai (ar sastāvdaļas tipa apstiprinājuma zīmi, izgatavotāja nosaukumu utt.);

2.2.3. visas gaismas un signalizācijas ierīču izvietojuma rasējumu, norādot dažādo transportlīdzekļa lukturu novietojumu;

2.2.4. lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas prasībām, pēc vajadzības katra luktura izvietojuma rasējumu(-us), kurā redzama apgaismojošā virsma, kas noteikta 1.9.1., 1.9.2. un 1.9.3. punktā, gaismu izstarojošā virsma, kura noteikta 1.8. punktā, pamatass, kas noteikta 1.11. punktā, un atskaites centrs, kurš noteikts 1.12. punktā. Šī informācija nav vajadzīga pakaļējās numura zīmes lukturim (1.7.15. punkts).

2.3. Tehniskajai iestādei, kas izdara apstiprināšanas testus, jāpiesaka transportlīdzeklis bez kravas, kas aprīkots ar gaismas un signālierīcēm, kuras aprakstītas 2.2.2. punktā un ir apstiprināmā tipa transportlīdzekļa prototips.

2.4. Tipa apstiprinājuma dokumentam pievieno dokumentu, kas paredzēts II pielikumā.

3. VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

3.1. Neskarot šā pielikuma noteikumus, atļauta tādu gaismas un signālierīču uzstādīšana, kas noteiktas no 1.7.8. punkta līdz 1.7.22. punktam. Attiecīgi ir aizliegts uzstādīt jebkuru citu gaismas vai signālierīci.

3.2. Gaismas un signālierīces jāuzstāda tā, lai normālos lietošanas apstākļos, kas paredzēti 1.25., 1.25.1. un 1.25.2. punktā, un neatkarīgi no vibrācijas, kura uz tām var iedarboties, tās saglabā šajā pielikumā noteiktos parametrus un nodrošina transportlīdzekļa atbilstību šā pielikuma prasībām. Īpaši jāizslēdz nejauša lukturu regulējuma izjaukšana.

3.3. Apgaismes lukturi, kas aprakstīti 1.7.8., 1.7.9. un 1.7.10. punktā, jāuzstāda tā, lai to izlīdzinājumu var viegli iestatīt.

3.4. Visu, to skaitā uz sānu paneļiem uzstādīto, gaismas signālierīču luktura pamatasij, ja lukturis uzstādīts transportlīdzeklim, jābūt paralēlai transportlīdzekļa balsta plaknei uz ceļa; turklāt sānu atstarotāju un sānu gabarītgaismas lukturu pamatasij jābūt perpendikulārai transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, un visu pārējo signālierīču pamatasij jābūt paralēlai attiecībā pret minēto plakni. Katrā virzienā ir pieļaujama ± 3° pielaide. Turklāt jāievēro visi izgatavotāja noteiktie īpašie norādījumi, kas attiecas uz uzstādīšanu.

3.5. Ja īpašu prasību nav, lukturu augstumu un izlīdzinājumu testē, transportlīdzekli bez kravas novietojot uz plakanas, horizontālas virsmas saskaņā ar 1.25., 1.25.1. un 1.25.2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

3.6. Ja īpašu prasību nav, lukturiem, kas ir pāris:

3.6.1. jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena vidus plakni (aprēķinam jāpamatojas uz luktura ārējo ģeometrisko formu, nevis uz 1.9.1., 1.9.2. un 1.9.3. punktā minētās apgaismojošās virsmas malu);

3.6.2. jābūt savstarpēji savienotiem simetriski attiecībā pret garenisko vidus plakni; šī prasība neattiecas uz luktura iekšējo konstrukciju;

3.6.3. jāatbilst vienādiem kolorimetriskiem parametriem;

3.6.4. jābūt ar faktiski vienādiem fotometriskajiem parametriem.

3.7. Transportlīdzekļiem, kuru ārējā forma ir asimetriska, jāatbilst minētajām prasībām tiktāl, cik iespējams.

3.8. Lukturi, kam ir atšķirīgas funkcijas, var būt patstāvīgi vai grupēti, kombinēti vai savietoti vienā ierīcē ar noteikumu, ka katrs šāds lukturis atbilst prasībām, kuras uz to attiecas.

3.9. Maksimālo augstumu virs zemes mēra no apgaismojošās virsmas augstākā punkta un minimālo augstumu no apgaismojošās virsmas zemākā punkta.

Tuvās gaismas lukturiem minimālo augstumu virs zemes mēra no atstarotāja apakšējās malas.

3.9.1. Novietojumu platumā nosaka no tās apgaismojošās virsmas malas, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, ja tas attiecas uz kopējo platumu, un no apgaismojošo virsmu iekšējām malām, ja tas attiecas uz attālumu starp lukturiem.

3.10. Ja nav īpašu prasību, tad neviens cits lukturis, izņemot virzienrādītājus un avārijas signālu, nedrīkst izstarot mirgojošu gaismu.

3.11. Lukturis, kas noteikts 1.7. punktā, nedrīkst uz priekšu izstarot sarkanu gaismu, kura varētu būt maldinoša, un neviens lukturis, kas noteikts 1.7. punktā, izņemot atpakaļgaitas lukturi, nedrīkst izstarot baltu gaismu uz aizmuguri. Neņem vērā apgaismes ierīces, kas uzstādītas transportlīdzekļa iekšpusē. Šaubu gadījumā atbilstību minētai prasībai pārbauda šādi:

3.11.1. attiecībā uz sarkanas gaismas redzamību priekšpusē – sarkana luktura gaismu izstarojošā virsma nedrīkst būt tieši redzama novērotājam, kas 1. zonas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura ir 25 m transportlīdzekļa priekšā (skatīt 1. attēlu 3. papildinājumā);

3.11.2. attiecībā uz baltas gaismas redzamību aizmugurē – balta luktura gaismu izstarojošā virsma nedrīkst būt tieši redzama novērotājam, kas 2. zonas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura ir 25 m transportlīdzekļa aizmugurē (skatīt 2. attēlu 3. papildinājumā);

3.11.3. novērotājam redzamo 1. un 2. zonu attiecīgajās plaknēs ierobežo šādi:

3.11.3.1. augstumā divas horizontālas plaknes, kas ir attiecīgi 1 un 2,2 m virs zemes;

3.11.3.2. platumā divas vertikālas plaknes, kas veido 15° leņķi attiecīgi virzienā uz priekšu un uz aizmuguri un ārpus transportlīdzekļa pret tā garenisko vidus plakni, šķērsojot to vertikālo plakņu saskares punktu (vai punktus), kuras ir paralēlas transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, un ierobežo transportlīdzekļa kopējo platumu.

Ja ir vairāki saskares punkti, tāds, kas ir vistālāk priekšā, atbilst priekšējai plaknei, un tāds, kurš ir vistālāk aizmugurē, atbilst aizmugurējai plaknei.

3.12. Elektroinstalācijas savienojumiem jābūt tādiem, lai priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, kontūrgaismas lukturus, ja tādi ir, un pakaļējās numura zīmes lukturus var ieslēgt un izslēgt tikai vienlaicīgi.

Minēto prasību nepiemēro, ja par stāvgaismas lukturiem lieto priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus un sānu gabarītgaismas lukturus, kas kombinēti vai savietoti ar minētajiem lukturiem.

3.13. Elektroinstalācijas savienojumiem jābūt tādiem, lai priekšējos tālās un tuvās gaismas lukturus un priekšējos miglas lukturus nevar ieslēgt, neieslēdzot arī 3.12. punktā minētos lukturus. Šāda prasība tomēr neattiecas uz priekšējiem tālās gaismas un tuvās gaismas lukturiem, ja to mirgojošie brīdinājuma signāli ir no īsiem, periodiskiem tālās gaismas luktura signāliem vai tuvās gaismas luktura signāliem, vai pārmaiņus no īsiem tuvās un tālās gaismas lukturu signāliem.

3.14. Lukturu izstarotās gaismas krāsas ir šādas:

—priekšējam tālās gaismas lukturim: | balta |

—priekšējam tuvās gaismas lukturim: | balta |

—priekšējam miglas lukturim: | balta vai dzeltena |

—atpakaļgaitas lukturim: | balta |

—virzienrādītājam: | dzintara krāsa |

—avārijas signālam: | dzintara krāsa |

—bremžu signāllukturim: | sarkana |

—pakaļējās numura zīmes lukturim: | balta |

—priekšējam gabarītgaismas lukturim: | balta |

—pakaļējam gabarītgaismas lukturim: | sarkana |

—pakaļējam miglas lukturim: | sarkana |

—stāvgaismas lukturim: | priekšā balta, aizmugurē sarkana; dzeltena, ja tas ir savietots ar sānu virzienrādītājiem vai sānu gabarītgaismas lukturiem |

—sānu gabarītgaismas lukturim: | dzintara krāsa; tomēr tā var būt sarkana, ja galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis ir grupēts vai kombinēts, vai savietots ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, pakaļējo kontūrgaismas lukturi, pakaļējo miglas lukturi, bremžu signāllukturi vai grupēts ar pakaļējo atstarotāju vai arī tam daļa gaismu izstarojošās virsmas ir kopēja ar pakaļējo atstarotāju |

—kontūrgaismas lukturim: | priekšā balta, sarkana aizmugurē |

—pakaļējam atstarotājam, kam nav trijstūra formas: | sarkana |

—pakaļējam atstarotājam, kam ir trijstūra forma: | sarkana |

—priekšējam atstarotājam, kam nav trijstūra formas [5]: | vienāda ar krītošo gaismu |

—sānu atstarotājam, kam nav trijstūra formas: | dzintara krāsa; tomēr tā var būt sarkana, ja galējais pakaļējais sānu atstarotājs ir grupēts vai arī tam daļa gaismu izstarojošās virsmas ir kopēja ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, pakaļējo kontūrgaismas lukturi, pakaļējo miglas lukturi, bremžu signāllukturi vai galējo pakaļējo sarkano sānu gabarītgaismas lukturi. |

3.15. Kontūra indikatoru funkciju var veikt darbības indikatori.

3.16. Ieslēpjamie lukturi

3.16.1. Aizliegts ieslēpt lukturus, izņemot priekšējo tālās gaismas lukturi, priekšējo tuvās gaismas lukturi un priekšējo miglas lukturi, ko drīkst ieslēpt, ja nelieto.

3.16.2. Ja ieslēpšanas ierīces(-u) darbībā rodas kāda kļūme, lukturiem jāpaliek lietošanas režīmā, ja tos jau lieto, vai jābūt iespējai tos pārslēgt lietošanas režīmā bez instrumentiem.

3.16.3. Jābūt iespējai pārslēgt lukturus lietošanas režīmā un ieslēgt tos ar vienu un to pašu vadības ierīci, kas neizslēdz iespēju pārslēgt tos lietošanas režīmā neieslēdzot.

Tomēr grupētiem priekšējiem tālās gaismas un tuvās gaismas lukturiem augšminētajai vadības ierīcei tikai jāiedarbina priekšējie tuvās gaismas lukturi.

3.16.4. Jāizslēdz iespēja no vadītāja vietas apzināti apstādināt ieslēgtos priekšējos lukturus, pirms tie sasnieguši lietošanas režīmu. Ja ir risks par citu satiksmes dalībnieku apžilbināšanu, kamēr priekšējie lukturi ir kustībā, tie drīkst iedegties, tikai ja ir sasnieguši lietošanas režīmu.

3.16.5. Temperatūras diapazonā no 30 līdz + 50 ° C lukturim jāsasniedz lietošanas režīms trijās sekundēs pēc vadības ierīces sākotnējās iedarbināšanas.

3.17. Lukturu skaits

Transportlīdzeklim uzstādīto lukturu skaitam jābūt vienādam ar skaitu, kas norādīts 2. apakšpunktā no 4.1. līdz 4.18. punktam.

3.18. Izņemot 3.19., 3.20. un 3.22. punktā paredzētos gadījumus, lukturus drīkst uzstādīt uz kustīgām sastāvdaļām.

3.19. Pakaļējos gabarītgaismas lukturus, pakaļējos virzienrādītājus un pakaļējos atstarotājus, kam ir trijstūra forma vai kam tās nav, nedrīkst uzstādīt uz kustīgām sastāvdaļām. Ja iepriekšminētās funkcijas ir divu tādu lukturu komplektam, ko apzīmē ar "D" (skatīt 1.16. punktu), tikai viens no šiem lukturiem jāuzstāda uz nekustīgas transportlīdzekļa daļas.

3.20. Neviena kustīga sastāvdaļa, uz kuras ir vai nav uzstādīta gaismas signālierīce un kura kādā nostiprinātā stāvoklī aizsedz vairāk nekā 50 % priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu, priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju un atstarotāju redzamās virsmas, skatoties paralēli transportlīdzekļa gareniskajai asij.

Ja tas nav iespējams, tad:

3.20.1. ar piezīmi 16. punktā dokumentā, kas ir II pielikumā, informē citas iestādes par to, ka kustīgās sastāvdaļas var aizsegt vairāk nekā 50 % redzamās virsmas;

3.20.2. gadījumā, kas minēts 3.20.1. punktā, ar uzrakstu transportlīdzeklī informē lietotāju par to, ka, ja kāda kustīga sastāvdaļa ir noteiktā(-os) režīmā(-os), citi satiksmes dalībnieki jābrīdina par transportlīdzekļa atrašanās vietu uz ceļa; piemēram, ar brīdinājuma trijstūri vai citām ierīcēm saskaņā ar dalībvalsts prasībām to lietošanai uz ceļa.

3.21. Ja kustīgās sastāvdaļas ir kādā stāvoklī, kas pēc definīcijas 1.24. punktā nav "normāls stāvoklis", ierīces, kuras uz tām ir uzstādītas, nedrīkst radīt neērtības satiksmes dalībniekiem.

3.22. Ja lukturis ir uzstādīts uz kustīgas sastāvdaļas un ja kustīgā sastāvdaļa ir normālā lietošanas režīmā(-os) (skatīt 1.24. punktu), tad lukturim vienmēr jāatgriežas tajā režīmā(-os), ko izgatavotājs norādījis saskaņā ar šo pielikumu. Uzskata, ka priekšējie tuvās gaismas lukturi un priekšējie miglas lukturi atbilst šādai prasībai, ja kustīgās sastāvdaļas pārvietojas un atgriežas normālajā režīmā 10 reizes, neviena no šo lukturu leņķa slīpuma vērtībām attiecībā pret luktura balstu, mērot pēc katras darbības, ko veic kustīgā sastāvdaļa, neatšķiras no 10 izmērīto vērtību vidējā vairāk par 0,15 %.

3.23. Lukturus var grupēt, kombinēt vai savietot citu ar citu, ja katrs lukturis atbilst visām prasībām, kas attiecas uz krāsu, novietojumu, izlīdzinājumu, ģeometrisko redzamību, elektroinstalācijas savienojumiem, kā arī citām prasībām, ja tādas ir.

3.24. Izņemot atstarotājus, lukturi, uz kura ir pat apstiprinājuma zīme, uzskata par neesošu, ja to nevar darbināt, izmantojot tikai kvēlspuldzi.

4. ATSEVIŠĶI NORĀDĪJUMI

4.1. Priekšējie tālās gaismas lukturi

4.1.1. Novietojums

Obligāti uzstādāmi mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Aizliegts uzstādīt piekabēm.

4.1.2. Skaits

Divi vai četri.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar četriem ieslēpjamiem priekšējiem tālās gaismas lukturiem, divus papildu priekšējos tālās gaismas lukturus atļauts uzstādīt tikai lietošanai par gaismas signālierīci (kā noteikts 3.13. punktā) dienasgaismā.

4.1.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.1.4. Novietojums

4.1.4.1. Platumā:

apgaismojošās virsmas ārmalas nevienā gadījumā nedrīkst būt tuvāk transportlīdzekļa galējai ārmalai nekā priekšējo tuvās gaismas lukturu ārmalas.

4.1.4.2. Augstumā:

nav atsevišķu norādījumu.

4.1.4.3. Garumā:

transportlīdzekļa priekšā un tā nostiprināti, ka izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši ar transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļu un/vai citu atstarojošo virsmu starpniecību nerada neērtības vadītājam.

4.1.5. Ģeometriskā redzamība

Apgaismojošās virsmas redzamība, ieskaitot tās redzamību laukumos, kas ir neapgaismoti attiecīgajā novērošanas virzienā, jānodrošina diverģējošā telpā, kuru ierobežo līnijas, kas savienojas ar apgaismojošās virsmas perimetru un veido vismaz 5 leņķi ar priekšējā luktura pamatasi. Ģeometriskās redzamības leņķu sākums ir apgaismojošās virsmas projekcijas perimetrs šķērsplaknē, kas pieskaras tai priekšējā luktura optiskā stikla daļai, kura ir izvirzīta vistālāk uz priekšu.

4.1.6. Regulēšana

Uz priekšu.

Bez ierīcēm, kas ir vajadzīgas, lai uzturētu pareizu regulējumu, un, ja ir divi priekšējo lukturu pāri, tikai viens pāris, kas ir no priekšējiem lukturiem, kam ir tālās gaismas lukturu funkcijas, drīkst būt grozāms atbilstoši stūres bloķēšanas leņķim ap asi, kura ir gandrīz vertikāla.

4.1.7. Elektroinstalācijas savienojumi

4.1.7.1. Priekšējos tālās gaismas lukturus drīkst ieslēgt tikai vienlaicīgi vai pāros. Pārslēdzot no tuvās gaismas uz tālo gaismu, jāieslēdz vismaz viens tālās gaismas lukturu pāris. Pārslēdzot no tālās gaismas uz tuvo gaismu, vienlaicīgi jāizslēdz visi priekšējie tālās gaismas lukturi.

4.1.7.2. Tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

4.1.7.3. Ja ir uzstādīti četri ieslēpjami priekšējie tālās gaismas lukturi, paceltā režīmā tiem jānodrošina tas, ka vienlaicīgi nevar darboties neviens no uzstādītajiem papildu tālās gaismas lukturiem, ja tie paredzēti lietošanai par gaismas signālierīci (kā noteikts 3.13. punktā) dienasgaismā.

4.1.8. Kontūra indikators

Uzstādāms obligāti.

4.1.9. Citas prasības

4.1.9.1. Vienlaicīgi ieslēdzamo priekšējo lukturu kopējais maksimālais gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt 225000 cd.

4.1.9.2. Maksimālo gaismas stiprumu iegūst, saskaitot atsevišķās maksimālā stipruma vērtības, kas izmērītas, apstiprinot sastāvdaļu tipu, un norādītas attiecīgajās apstiprinājuma apliecībās.

4.2. Priekšējie tuvās gaismas lukturi

4.2.1. Novietojums

Obligāti uzstādāmi mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Aizliegts uzstādīt piekabēm.

4.2.2. Skaits

Divi.

4.2.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.2.4. Novietojums

4.2.4.1. Platumā:

apgaismojošās virsmas mala, kas iras vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Starp apgaismojošo virsmu iekšējām malām jābūt vismaz 600 mm.

Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1300 mm.

4.2.4.2. Augstumā:

virs zemes – ne mazāk kā 500 mm un ne vairāk kā 1200 mm.

4.2.4.3. Garumā:

transportlīdzekļa priekšā; šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši ar transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļu un/vai citu atstarojošo virsmu starpniecību nerada neērtības vadītājam.

4.2.5. Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un β, ka noteikts 1.13. punktā.

α = 15 o uz augšu un 10 o uz leju,

β = 45° uz aru un 10° uz iekšu.

Tā kā fotometriskās vērtības, kas attiecas uz priekšējiem tuvās gaismas lukturiem, neattiecas uz pilnu ģeometriskās redzamības lauku, tipa apstiprināšanas nolūkos pārējā daļā minimālajai vērtībai jābūt 1 cd. Paneļu vai citu aprīkojuma elementu novietojums luktura tuvumā nedrīkst izraisīt sekundārus efektus, kas var radīt neērtības pārējiem satiksmes dalībniekiem.

4.2.6. Regulēšana

4.2.6.1. Pēc sākotnējā slīpuma regulēšanas tuvās gaismas slīpumu, ko izsaka procentos, mēra saskaņā ar statiskiem nosacījumiem un saskaņā ar visiem slogošanas nosacījumiem, kuri noteikti 1. papildinājumā.

Sākotnējais lejupvērstais tuvās gaismas nogriežņa slīpums, kas jānoteic transportlīdzeklim bez kravas, ja tā vadītāja vietu aizņem viens cilvēks, transportlīdzekļa izgatavotājam jānosaka ar precizitāti 0,1 % robežās un skaidri salasāmi un neizdzēšami jānorāda uz katra transportlīdzekļa pie priekšējiem lukturiem vai ražotāja plāksnītes ar simbolu, kurš parādīts 6. papildinājumā.

Šā norādītā lejupvērstā slīpuma vērtība ir noteikta 4.2.6.1.1. punktā.

4.2.6.1.1. Atkarībā no priekšējā tuvās gaismas luktura apgaismojošās virsmas apakšējās malas uzstādījuma augstuma (h) metros, ko mēra transportlīdzeklim bez kravas, tuvās gaismas nogriežņa vertikālajam slīpumam saskaņā ar visiem statiskajiem nosacījumiem, kuri noteikti 1. papildinājumā, jāpaliek šādās robežās, un sākotnējam iestatījumam jābūt šādām vērtībām:

h < 0,80:

robežas: | no 0,5 % līdz 2,5 %, |

sākotnējais iestatījums: | no 1,0 % līdz 1,5 %; |

0,80 ≤ h ≤ 0,90:

robežas: | no 0,5 % līdz 2,5 %, |

sākotnējais iestatījums: | no 1,0 % līdz 1,5 %; |

vai pēc transportlīdzekļa izgatavotāja izvēles:

robežas: | no 1,0 % līdz 3,0 %, |

sākotnējais iestatījums: | no 1,5 % līdz 2,0 %; |

šajā gadījumā transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma pieteikumā jāiekļauj informācija par to, kura no abām alternatīvām jāizmanto;

h > 0,90:

robežas: | no 1,0 % līdz 3,0 %, |

sākotnējais iestatījums: | no 1,5 % līdz 2,0 %. |

Minētās robežas un sākotnējo iestatījumu vērtības ir apkopotas turpmākajā diagrammā.

+++++ TIFF +++++

4.2.6.2. Iepriekšējo nosacījumu var izpildīt, izmantojot ierīci, kas iedarbojas uz priekšējā luktura relatīvo novietojumu pret transportlīdzekli. Ja šī ierīce nedarbojas, gaisma nedrīkst atgriezties tādā stāvoklī, kas ir mazākā lejupvērstā slīpumā nekā tās stāvoklis ierīces nedarbošanās laikā.

4.2.6.2.1. Ierīcei, kas minēta 4.2.6.2. punktā, jābūt automātiskai.

4.2.6.2.2. Ierīces, ko pārtraukti vai nepārtraukti regulē manuāli, tomēr ir atļauts lietot, ja tām ir aizturstāvoklis, no kura ar standarta regulēšanas skrūvēm lukturus var atgriezt sākotnējā slīpumā, kas noteikts 4.2.6.1. punktā. Šādām manuāli regulējamām ierīcēm jābūt darbināmām no vadītāja vietas. Nepārtraukti regulējamām ierīcēm jābūt marķējumiem, uz kuriem norādīti slogošanas nosacījumi, kas attiecas uz tuvās gaismas regulēšanu.

Stāvokļu skaitam ierīcēs, kas nav nepārtraukti regulējamas, jābūt tādam, kāds atbilst to vērtību diapazonam, kuras norādītas 4.2.6.1.1. punktā atbilstīgi visiem 1. papildinājumā noteiktajiem slogošanas nosacījumiem.

Arī šādām ierīcēm pie to vadības ierīces (skatīt 7. papildinājumu) jābūt marķējumam, kurā skaidri norādīti slogošanas nosacījumi, kas noteikti 1. papildinājumā un kas attiecas uz tuvās gaismas regulēšanu.

4.2.6.2.3. Tuvās gaismas slīpuma izmaiņa atkarībā no slogojuma jāmēra saskaņā ar testa procedūru, kas noteikta 5. papildinājumā.

4.2.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Vadības ierīcei, ar ko pārslēdz uz tuvo gaismu, vienlaicīgi jāizslēdz visi priekšējie tālās gaismas lukturi.

Tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

4.2.8. Kontūra indikators

Pēc izvēles.

4.2.9. Citas prasības

Prasības, kas noteiktas 3.6.2. punktā, neattiecas uz priekšējiem tuvās gaismas lukturiem.

Priekšējie tuvās gaismas lukturi nedrīkst būt grozāmi atbilstoši stūres bloķēšanas leņķim.

4.3. Priekšējie miglas lukturi

4.3.1. Novietojums

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem pēc izvēles.

Aizliegts uzstādīt piekabēm.

4.3.2. Skaits

Divi.

4.3.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.3.4. Novietojums

4.3.4.1. Platumā:

apgaismojošās virsmas punkts, kas iras vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

4.3.4.2. Augstumā:

ne zemāk kā 250 mm virs zemes.

Neviens apgaismojošās virsmas punkts nedrīkst būt augstāk kā priekšējā tuvās gaismas luktura apgaismojošās virsmas augstākais punkts.

4.3.4.3. Garumā:

transportlīdzekļa priekšā; šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši ar transportlīdzekļa atpakaļskata spoguļu un/vai citu atstarojošo virsmu starpniecību nerada neērtības vadītājam.

4.3.5. Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un β, ka noteikts 1.13. punktā.

α = 5 ° uz augšu un uz leju,

β = 45° uz aru un 10° uz iekšu.

4.3.6. Regulēšana

Priekšējo miglas lukturu regulēšana nedrīkst atšķirties atkarībā no stūres bloķēšanas leņķa.

Tiem jābūt vērstiem uz priekšu, neadekvāti neapžilbinot vai neradot citas neērtības pretimbraucošiem vadītājiem un citiem satiksmes dalībniekiem.

4.3.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Priekšējiem miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem un izslēdzamiem neatkarīgi no priekšējiem tālās gaismas lukturiem, priekšējiem tuvās gaismas lukturiem vai jebkuras priekšējo tālās un tuvās gaismas lukturu kombinācijas.

4.3.8. Kontūra indikators

Pēc izvēles.

4.4. Atpakaļgaitas lukturi

4.4.1. Novietojums

Obligāti uzstādāmi mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Pēc izvēles uzstādāmi piekabēm.

4.4.2. Skaits

Viens vai divi.

4.4.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.4.4. Novietojums

4.4.4.1. Platumā:

nav atsevišķu norādījumu.

4.4.4.2. Augstumā:

ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1200 mm virs zemes.

4.4.4.3. Garumā:

transportlīdzekļa aizmugurē.

4.4.5. Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un β, ka noteikts 1.13. punktā.

α = 15 o uz augšu un 5 o uz leju,

β = 45 o pa labi un pa kreisi, ja ir tikai viens lukturis,

β = 45o uz āru un 30o uz iekšu, ja ir divi lukturi.

4.4.6. Regulēšana

Uz aizmuguri.

4.4.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Atpakaļgaitas lukturi drīkst iedegties tikai, ja ir ieslēgts atpakaļgaitas pārnesums un ja ierīce, kas kontrolē motora iedarbināšanu vai apstādināšanu, ir tādā stāvoklī, ka ir iespējama motora darbība.

Tie nedrīkst iedegties vai turpināt degt, ja nav izpildīts viens no minētajiem nosacījumiem.

4.4.8. Kontūra indikators

Pēc izvēles.

4.5. Virzienrādītāji

4.5.1. Novietojums (skatīt 4. papildinājumu).

Jāuzstāda obligāti. Dažādu tipu virzienrādītājus iedala kategorijās (1., 1.a, 1.b, 2.a, 2.b un 5.), kura komplekts katram transportlīdzeklim ir noteiktā izvietojumā ("A" un "B").

Virzienrādītāju "A" izvietojums attiecas uz visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Virzienrādītāju "B" izvietojums attiecas tikai uz piekabēm.

4.5.2. Skaits

Ierīču skaitam jābūt tādam, lai tās var izstarot signālus, kas atbilst vienam no 4.5.3. punktā minētajiem izvietojumiem.

4.5.3. Izvietojums

A: divi priekšējie virzienrādītāji pieder pie šādām kategorijām:

- 1. vai 1.a, vai 1.b,

ja attālums no šā luktura apgaismojošās virsmas malas līdz priekšējā tuvās gaismas luktura un/vai priekšējā miglas luktura, ja ir, apgaismojošās virsmas malai ir vismaz 40 mm,

- 1.a vai 1.b,

ja attālums no šā luktura apgaismojošās virsmas malas līdz priekšējā tuvās gaismas luktura un/vai priekšējā miglas luktura, ja ir, apgaismojošās virsmas malai ir lielāks nekā 20 mm un mazāks nekā 40 mm,

- 1.b,

ja attālums no šā luktura apgaismojošās virsmas malas līdz priekšējā tuvās gaismas luktura un/vai priekšējā miglas luktura, ja ir, apgaismojošās virsmas malai ir 20 mm vai mazāks;

divi pakaļējie virzienrādītāji (2.a vai 2.b kategorija);

divi sānu virzienrādītāji (5. kategorija).

Ja ir uzstādīta ierīce, kam ir priekšējā virzienrādītāja (1., 1.a, un 1.b kategorija) un sānu virzienrādītāja (5. kategorija) funkcijas, drīkst uzstādīt divus papildu virzienrādītājus (5. kategorija), lai izpildītu 4.5.5. punktā noteiktās redzamības prasības.

B: divi pakaļējie virzienrādītāji (2.a vai 2.b kategorija).

4.5.4. Novietojums

4.5.4.1. Platumā:

apgaismojošās virsmas mala, kas iras vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst atrasties tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp abu apgaismojošo virsmu iekšējām malām nedrīkst būt mazāks kā 600 mm.

Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1300 mm.

4.5.4.2. Augstumā virs zemes:

4.5.4.2.1. Sānu virzienrādītāju (5. kategorija) gaismu izstarojošās virsmas augstums nedrīkst būt mazāks kā 500 mm, mērot no zemākā punkta, vai lielāks kā 1500 mm, mērot no augstākā punkta.

4.5.4.2.2. To virzienrādītāju augstums, kas pieder pie 1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorijas, nedrīkst būt mazāks kā 350 mm vai lielāks kā 1500 mm, mērot saskaņā ar 3.8. punktu.

4.5.4.2.3. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ šīs augšējās robežas, ko mēra, kā noteikts iepriekš, nav iespējams ievērot, tās drīkst palielināt līdz 2300 mm 5. kategorijas sānu virzienrādītājiem un līdz 2100 mm 1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorijas virzienrādītājiem.

4.5.4.3. Garumā:

attālums starp sānu virzienrādītāja (5. kategorija) apgaismojošo virsmu un šķērsplakni, kas sakrīt ar transportlīdzekļa kopējā garuma priekšējo robežu, nedrīkst pārsniegt 1800 mm.

Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav iespējams nodrošināt minimālos redzamības leņķus, šādu attālumu drīkst palielināt līdz 2500 mm.

4.5.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālie leņķi | – skatīt 4. papildinājumu. |

Vertikālie leņķi: | 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi iras zemāk nekā 750 mm virs zemes. |

4.5.6. Regulēšana

Ja izgatavotājs uzstādīšanai ir noteicis atsevišķus norādījumus, tad tie jāievēro.

4.5.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Virzienrādītājiem jābūt ieslēdzamiem neatkarīgi no pārējiem lukturiem. Visiem virzienrādītājiem, kas ir transportlīdzekļa vienā pusē, jābūt ieslēdzamiem un izslēdzamiem ar vienu vadības ierīci un jāmirgo sinhroni.

4.5.8. Darbības indikators

Obligāti uzstādāms priekšējiem un pakaļējiem virzienrādītājiem. Tas var būt optisks vai akustisks, vai optisks un akustisks.

Ja tas ir optisks, tam jābūt ar mirgojošu gaismu, kas vismaz, ja ir traucēta kāda priekšējā vai pakaļējā virzienrādītāja darbība, nodziest vai paliek ieslēgts un nemirgo, vai ievērojami maina mirgošanas biežumu.

Ja tas ir tikai akustisks, tam jābūt skaidri dzirdamam un vismaz, ja ir traucēta kāda priekšējā vai pakaļējā virzienrādītāja darbība, ievērojami jāmaina svārstību biežums.

Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, tam jābūt aprīkotam ar īpašu optisko darbības indikatoru, kas paredzēts piekabes virzienrādītājiem, ja velkošā transportlīdzekļa indikators neļauj konstatēt jebkuru kļūmi virzienrādītāju darbībā šādā transportlīdzekļa un piekabes kombinācijā.

4.5.9. Citas prasības

Gaismai jāmirgo 90 ± 30 reižu minūtē.

Ne vēlāk kā vienu sekundi pēc gaismas signāla vadības ierīces iedarbināšanas un ne vēlāk kā pusotras sekundes līdz pirmajai nodzišanai jāsākas gaismas izstarošanai. Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, velkošā transportlīdzekļa virzienrādītāju vadības ierīcei jādarbina arī piekabes virzienrādītāji.

Ja vienā virzienrādītājā ir bojājums, izņemot īsslēgumu, pārējiem virzienrādītājiem jāturpina mirgot, bet mirgošanas biežums šādos apstākļos var atšķirties no noteiktā.

4.6. Avārijas signāls

4.6.1. | Novietojums Novietojums Jāuzstāda obligāti. |

4.6.2. | Skaits | kāds norādīts attiecīgajās pozīcijās 4.5. punktā. |

4.6.3. | Izvietojums |

4.6.4. | Novietojums |

4.6.4.1. | Platumā |

4.6.4.2. | Augstumā |

4.6.4.3. | Garumā |

4.6.5. | Ģeometriskā redzamība |

4.6.6. | Regulēšana |

4.6.7. | Elektroinstalācijas savienojumi Signālu darbina ar atsevišķu vadības ierīci, kas dod iespēju visiem virzienrādītājiem darboties sinhroni. |

4.6.8. | Kontūra indikators Jāuzstāda obligāti. Mirgojoša brīdinājuma gaisma, kas var darboties kopā ar 4.5.8. punktā norādīto indikatoru(-iem). |

4.6.9. | Citas prasības Kā noteikts 4.5.9. punktā. Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, avārijas signāla vadības ierīcei jāspēj iedarbināt arī piekabes virzienrādītājus. Avārijas signālam jāspēj darboties pat tad, ja ierīce, ar ko iedarbina un apstādina motoru, ir tādā stāvoklī, kurā nav iespējams iedarbināt motoru. |

4.7. Bremžu signāllukturi

4.7.1. Novietojums

Jāuzstāda obligāti.

4.7.2. Skaits

Divi.

4.7.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.7.4. Novietojums

4.7.4.1. Platumā:

vismaz 600 mm cits no cita. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1300 mm.

4.7.4.2. Augstumā:

virs zemes – ne zemāk kā 350 mm, ne augstāk kā 1500 mm vai ne augstāk kā 2100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1500 mm.

4.7.4.3. Garumā:

transportlīdzekļa aizmugurē.

4.7.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: | 45° uz āru un uz iekšu. |

Vertikālais leņķis: | 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi ir zemāk nekā 750 mm virs zemes. |

4.7.6. Regulēšana

Virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri.

4.7.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Bremžu signāllukturiem jāiedegas, ja iedarbina darba bremzi. Tiem nav jādarbojas, ja ierīce, ar ko iedarbina un/vai apstādina motoru, ir tādā stāvoklī, kurā nav iespējams darbināt motoru.

4.7.8. Darbības indikators

Pēc izvēles. Ja indikators ir uzstādīts, tam jābūt darbības indikatoram ar nemirgojošu brīdinājuma gaismu, kas iedegas, ja ir traucēta bremžu signāllukturu darbība.

4.8. Pakaļējās numura zīmes lukturis

4.8.1. | Novietojums Jāuzstāda obligāti. |

4.8.2. | Skaits | tāds, ka ierīce spēj apgaismot numura plāksnes vietu. |

4.8.3. | Izvietojums |

4.8.4. | Novietojums |

4.8.4.1 | Platumā |

4.8.4.2. | Augstumā |

4.8.4.3. | Garumā |

4.8.5. | Ģeometriskā redzamība |

4.8.6. | Regulēšana |

4.8.7. | Elektroinstalācijas savienojumi Nav atsevišķu norādījumu. |

4.8.8. | Kontūra indikators Pēc izvēles. Ja tas ir uzstādīts, tā funkcija jāveic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikatoram. |

4.8.9. | Citas prasības Ja pakaļējās numura zīmes lukturis ir kombinēts ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, kas ir savietots ar bremžu signāllukturu vai pakaļējo miglas lukturi, pakaļējās numura zīmes luktura fotometriskos parametrus drīkst pārveidot, ja darbojas bremžu signāllukturis vai pakaļējais miglas lukturis. |

4.9. Priekšējie gabarītgaismas lukturi

4.9.1. Novietojums

Obligāti uzstādāmi visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Obligāti uzstādāmi piekabēm, kuru platums pārsniedz 1600 mm.

Pēc izvēles uzstādāmi piekabēm, kuru platums nepārsniedz 1600 mm.

4.9.2. Skaits

Divi.

4.9.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.9.4. Novietojums

4.9.4.1. Platumā:

apgaismojošās virsmas punkts, kas iras vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Piekabei apgaismojošās virsmas punkts, kas ir vistālāk no gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 150 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Attālums starp abu apgaismojošo virsmu attiecīgajām iekšējām malām nedrīkst būt mazāks kā 600 mm.

Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1300 mm.

4.9.4.2. Augstumā:

virs zemes – ne zemāk kā 350 mm, ne augstāk kā 1500 mm vai ne augstāk kā 2100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1500 mm.

4.9.4.3. Garumā:

nav atsevišķu norādījumu.

4.9.4.4. Ja priekšējais gabarītgaismas lukturis ir savietots ar citu lukturi, atbilstību novietojuma prasībām (4.9.4.1. – 4.9.4.3. punkts) testa pēc otra luktura apgaismojošās virsmas.

4.9.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis abiem priekšējiem gabarītgaismas lukturiem:

45° uz iekšu un 80° uz āru.

Piekabēm uz iekšu vērsto leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

Vertikālais leņķis:

15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi ir zemāk nekā 750 mm virs zemes.

4.9.6. Regulēšana

Uz priekšu.

4.9.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Nav atsevišķu norādījumu.

4.9.8. Kontūra indikators

Jāuzstāda obligāti. Šādam indikatoram jābūt nemirgojošam, un tas nav vajadzīgs, ja vadības ierīču paneļa apgaismojumu var ieslēgt tikai vienlaicīgi ar priekšējiem gabarītgaismas lukturiem.

4.10. Pakaļējie gabarītgaismas lukturi

4.10.1. Novietojums

Jāuzstāda obligāti.

4.10.2. Skaits

Divi.

4.10.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.10.4. Novietojums

4.10.4.1. Platumā:

apgaismojošās virsmas punkts, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp abu apgaismojošo virsmu iekšējām malām nedrīkst būt mazāks kā 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1300 mm.

4.10.4.2. Augstumā:

virs zemes – ne zemāk kā 350 mm, ne augstāk kā 1500 mm vai ne augstāk kā 2100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1500 mm.

4.10.4.3. Garumā:

transportlīdzekļa aizmugurē.

4.10.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: | 45° uz iekšu un 80° uz āru. |

Vertikālais leņķis: | 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi iras zemāk nekā 750 mm virs zemes. |

4.10.6. Regulēšana

Uz aizmuguri.

4.10.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Nav atsevišķu norādījumu.

4.10.8. Kontūra indikators

Jāuzstāda obligāti. Tam jābūt kombinētam ar priekšējiem gabarītgaismas lukturiem.

4.11. Pakaļējais miglas lukturis

4.11.1. Novietojums

Jāuzstāda obligāti.

4.11.2. Skaits

Viens; otrs pēc izvēles.

4.11.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.11.4. Novietojums

4.11.4.1. Platumā:

ja ir tikai viens pakaļējais miglas lukturis, tam jāiras transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes pretējā pusē attiecībā pret satiksmes virzienu, kas noteikts reģistrācijas valstī; atskaites centrs var būt arī transportlīdzekļa gareniskajā vidus plaknē.

4.11.4.2. Augstumā:

no 250 līdz 1000 mm virs zemes.

4.11.4.3. Garumā:

transportlīdzekļa aizmugurē.

4.11.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: | 25° uz iekšu un uz āru. |

Vertikālais leņķis: | 5° virs un zem horizontāles. |

4.11.6. Regulēšana

Uz aizmuguri.

4.11.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Tiem jābūt tādiem, ka pakaļējais miglas lukturis var darboties tikai, ja ir ieslēgti priekšējie tuvās vai tālās gaismas lukturi vai priekšējie miglas lukturi, vai to kombinācija. Tiem jābūt tādiem, ka, ja pakaļējais miglas lukturis ir ieslēgts, to var darbināt kopā ar tālās gaismas, tuvās gaismas un priekšējiem miglas lukturiem.

Ja pakaļējais miglas lukturis ir ieslēgts, pārslēgšana no tālās gaismas režīma uz tuvās gaismas režīmu un otrādi nedrīkst izslēgt pakaļējo miglas lukturi.

Ja ir priekšējie miglas lukturi, pakaļējam miglas lukturim jābūt izslēdzamam neatkarīgi no priekšējiem miglas lukturiem.

4.11.8. Kontūra indikators

Jāuzstāda obligāti. Neatkarīgs nemirgojošs gaismas brīdinājuma signāls.

4.11.9. Citas prasības

Visos gadījumos attālumam starp pakaļējo miglas lukturi un katru no bremžu signāllukturiem jābūt lielākam nekā 100 mm.

4.12. Stāvgaismas lukturis

4.12.1. Novietojums

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m un platums nepārsniedz 2 m – pēc izvēles.

Visiem pārējiem transportlīdzekļiem – aizliegts uzstādīt.

4.12.2. Skaits

Atkarībā no izkārtojuma.

4.12.3. Izvietojums

- divi priekšējie lukturi un divi pakaļējie lukturi,

- vai pa vienam lukturim katrā pusē.

4.12.4. Novietojums

4.12.4.1. Platumā:

apgaismojošās virsmas punkts, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Turklāt, ja lukturi ir pārī, tiem jābūt transportlīdzekļa sānos.

4.12.4.2. Augstumā:

virs zemes | – ne zemāk kā 350 mm, ne augstāk kā 1500 mm vai ne augstāk kā 2100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1500 mm. |

4.12.4.3. Garumā:

nav atsevišķu norādījumu.

4.12.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: | 45° uz āru, uz priekšu un uz aizmuguri. |

Vertikālais leņķis: | 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturi ir zemāk nekā 750 mm virs zemes. |

4.12.6. Regulēšana

Tāda, lai lukturi atbilst redzamības nosacījumiem virzienā uz priekšu un uz aizmuguri.

4.12.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Savienojumam jānodrošina transportlīdzekļa vienas puses stāvgaismas luktura(-u) iedegšana neatkarīgi no jebkuriem citiem lukturiem.

Stāvgaismas lukturim(-iem) jāspēj darboties pat, ja ierīce, ar ko iedarbina un/vai apstādina motoru, ir tādā stāvoklī, kurā nav iespējams darbināt motoru.

4.12.8. Kontūra indikators

Pēc izvēles. Ja ir, tam jābūt tādam, lai to nevar sajaukt ar priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikatoru.

4.12.9. Citas prasības

Šā luktura funkciju var pildīt arī vienlaicīgi ieslēgti priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi vienā transportlīdzekļa pusē.

4.13. Kontūrgaismu lukturis

4.13.1. Novietojums

Transportlīdzekļiem, kuru platums pārsniedz 2,10 m, jāuzstāda obligāti.

Transportlīdzekļiem, kuru platums ir no 1,80 līdz 2,10 m, uzstāda pēc izvēles.

Pakaļējo kontūrgaismas lukturi pēc izvēles uzstāda šasijām ar kabīni.

4.13.2. Skaits

Divi, kas ir redzami no priekšpuses, un divi, kas ir redzami no aizmugures.

4.13.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.13.4. Novietojums

4.13.4.1. Platumā:

priekšā un aizmugurē | – pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa galējai ārmalai. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja apgaismojošās virsmas punkts, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nav tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas. |

4.13.4.2. Augstumā:

Priekšā: | mehāniskajiem transportlīdzekļiem – horizontālā plakne, kas pieskaras ierīces apgaismojošās virsmas augšējai malai, nedrīkst būt zemāk kā horizontālā plakne, kura pieskaras priekšējā stikla caurredzamās zonas augšējai malai. Piekabēm un puspiekabēm – maksimālajā augstumā, kurš nav pretrunā transportlīdzekļa platuma, konstrukcijas un ekspluatācijas prasībām un kurā lukturus var novietot simetriski. |

Aizmugurē: | maksimālajā augstumā, kurš nav pretrunā transportlīdzekļa platuma, konstrukcijas un ekspluatācijas prasībām un kurā lukturus var novietot simetriski. |

4.13.4.3. Garumā:

nav atsevišķu norādījumu.

4.13.5. Ģeometriskā redzamība:

Horizontālais leņķis: 80° uz āru.

Vertikālais leņķis: 5° virs un 20° zem horizontāles.

4.13.6. Regulēšana

Tāda, lai lukturi atbilst redzamības prasībām virzienā uz priekšu un uz aizmuguri.

4.13.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Nav atsevišķu norādījumu.

4.13.8. Kontūra indikators

Pēc izvēles. Ja tas ir uzstādīts, tā funkcija jāveic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikatoram.

4.13.9. Citas prasības

Ja ir ievēroti visi pārējie noteikumi, lukturi, kas ir redzams no priekšas, un lukturi, kurš ir redzams no aizmugures, drīkst kombinēt vienā ierīcē.

Kontūras gabarītluktura novietojumam attiecībā pret atbilstošo gabarītgaismas lukturi jābūt tādam, lai attālums starp to punktu projekcijām vertikālā šķērsplaknē, kuri ir vistuvāk abu attiecīgo lukturu apgaismojošām virsmām, nav mazāks kā 200 mm.

4.14. Pakaļējais atstarotājs, kam nav trijstūra formas

4.14.1. Novietojums

Obligāti jāuzstāda mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Pēc izvēles ar noteikumu, ka tie ir grupēti ar pārējām pakaļējām gaismas signālierīcēm, uzstāda piekabēm.

4.14.2. Skaits

Divi.

Atļauts lietot papildu atstarotājierīces un materiālus, ja tie nemazina obligāto gaismas un signālierīču efektivitāti.

4.14.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.14.4. Novietojums

4.14.4.1. Platumā:

apgaismojošās virsmas punkts, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nedrīkst būt mazāks kā 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1300 mm.

4.14.4.2. Augstumā:

virs zemes – ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 900 mm.

4.14.4.3. Garumā:

transportlīdzekļa aizmugurē.

4.14.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: | 30° uz iekšu un uz āru. |

Vertikālais leņķis: | 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja atstarotājs iras zemāk nekā 750 mm virs zemes. |

4.14.6. Regulēšana

Uz aizmuguri.

4.14.7. Citas prasības

Atstarotāja apgaismojošai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita pakaļējā luktura apgaismojošo virsmu.

4.15. Pakaļējais atstarotājs, kam ir trijstūra forma.

4.15.1. Novietojums

Obligāti jāuzstāda piekabēm.

Aizliegts uzstādīt mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

4.15.2. Skaits.

Divi.

Atļauts lietot papildu atstarotājierīces un materiālus, ja tie nemazina obligāto gaismas un signālierīču efektivitāti.

4.15.3. Izvietojums

Trijstūra virsotnei jābūt augšā.

4.15.4. Novietojums

4.15.4.1. Platumā:

apgaismojošās virsmas punkts, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nedrīkst būt mazāks kā 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1300 mm.

4.15.4.2. Augstumā:

virs zemes – ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 900 mm.

4.15.4.3. Garumā:

transportlīdzekļa aizmugurē.

4.15.5. Ģeometriskā redzamība:

Horizontālais leņķis: | 30° uz iekšu un uz āru. |

Vertikālais leņķis: | 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja atstarotājs ir zemāk nekā 750 mm virs zemes. |

4.15.6. Regulēšana

Uz aizmuguri.

4.15.7. Citas prasības

Nevienu lukturi nedrīkst novietot trijstūrī.

4.16. Priekšējais atstarotājs, kam nav trijstūra formas

4.16.1. Novietojums

Obligāti jāuzstāda piekabēm.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem pēc izvēles.

4.16.2. Skaits

Divi.

Atļauts lietot papildu atstarotājierīces un materiālus, ja tie nemazina obligāto gaismas un signālierīču efektivitāti.

4.16.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.16.4. Novietojums

4.16.4.1. Platumā:

apgaismojošās virsmas punkts, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Piekabei apgaismojošās virsmas punkts, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes, nedrīkst būt tālāk kā 150 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nedrīkst būt mazāks kā 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1300 mm.

4.16.4.2. Augstumā:

virs zemes – ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 900 mm vai ne augstāk kā 1500 mm, ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav iespējams iekļauties 900 mm.

4.16.4.3. Garumā:

transportlīdzekļa priekšā.

4.16.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: | 30° uz iekšu un uz āru. Ja jūgstieņa dēļ nav iespējams izpildīt prasību par 30 °iekšējo leņķi, to drīkst samazināt līdz 10°. |

Vertikālais leņķis: | 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja atstarotājs ir zemāk nekā 750 mm virs zemes. |

4.16.6. Regulēšana

Uz priekšu.

4.16.7. Citas prasības

Atstarotāja apgaismojošai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar priekšējā gabarītgaismas luktura apgaismojošo virsmu.

4.17. Sānu atstarotājs, kam nav trijstūra formas

4.17.1. Novietojums

Obligāti jāuzstāda:

- visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m,

- visām piekabēm;

pēc izvēles uzstāda:

- mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m.

4.17.2. Mazākais skaits vienā pusē

Tāds, kurš atbilst garenvirziena novietojuma noteikumiem.

Atļauts lietot papildu atstarotājierīces un materiālus, ja tie nemazina obligāto gaismas un signālierīču efektivitāti.

4.17.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.17.4. Novietojums

4.17.4.1. Platumā:

nav atsevišķu norādījumu.

4.17.4.2. Augstumā:

virs zemes – ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 900 mm. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nevar nodrošināt atbilstību maksimālajam augstumam, šo robežu drīkst paaugstināt līdz 1500 mm.

4.17.4.3. Garumā:

vismaz vienam sānu atstarotājam jābūt transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, un sānu atstarotājs, kurš ir vistālāk transportlīdzekļa priekšā, nedrīkst būt tālāk kā 3 m no priekšas; mērot šo attālumu piekabēm, jāņem vērā jūgstieņa garums.

Attālums starp diviem blakus esošiem sānu atstarotājiem nedrīkst pārsniegt 3 m.

Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nevar nodrošināt atbilstību šai prasībai, šādu attālumu drīkst palielināt līdz 4 m. Attālums no sānu atstarotāja, kas ir vistālāk aizmugurē, līdz transportlīdzekļa aizmugurei nedrīkst pārsniegt 1 m.

Tomēr mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m, pietiek ar vienu sānu atstarotāju, kas ir transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā, un/vai vienu sānu atstarotāju, kurš ir transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.

4.17.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: | 45 °uz priekšu un uz aizmuguri. |

Vertikālais leņķis: | 15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja atstarotājs iras zemāk nekā 750 mm virs zemes. |

4.17.6. Regulēšana

Atstarotāja pamatasij jābūt horizontālai un perpendikulārai pret transportlīdzekļa garenisko vidus plakni, un vērstai uz āru.

4.17.7. Citas prasības

Sānu atstarotāja apgaismojošai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita sānu luktura apgaismojošo virsmu.

4.18. Sānu gabarītgaismas lukturis

4.18.1. Novietojums

Obligāti jāuzstāda:

- visiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m, izņemot šasijas ar kabīni;

pēc izvēles uzstāda:

- transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m.

Piekabju garumu aprēķina, ieskaitot jūgstieņa garumu.

4.18.2. Mazākais skaits vienā pusē

Tāds, kas atbilst garenvirziena novietojuma noteikumiem.

4.18.3. Izvietojums

Nav atsevišķu norādījumu.

4.18.4. Novietojums

4.18.4.1. Platumā:

nav atsevišķu norādījumu.

4.18.4.2. Augstumā:

virs zemes – ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1500 mm. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nevar nodrošināt atbilstību maksimālajam augstumam, šo robežu drīkst paaugstināt līdz 2100 mm.

4.18.4.3. Garumā:

vismaz vienam sānu gabarītgaismas lukturim jābūt transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, un sānu gabarītgaismas lukturis, kurš ir vistālāk transportlīdzekļa priekšā, nedrīkst būt tālāk kā 3 m no priekšas; mērot šo attālumu piekabēm, jāņem vērā jūgstieņa garums.

Attālums starp diviem blakus esošiem sānu gabarītgaismas lukturiem nedrīkst pārsniegt 3 m.

Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nevar nodrošināt atbilstību šādai prasībai, šo attālumu drīkst palielināt līdz 4 m. Attālums no sānu gabarītgaismas luktura, kas ir vistālāk aizmugurē, līdz transportlīdzekļa aizmugurei nedrīkst pārsniegt 1 m. Tomēr transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m, un šasijām ar kabīni pietiek ar vienu sānu gabarītgaismas lukturi, kas ir transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā, un/vai vienu sānu gabarītgaismas lukturi, kurš ir transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.

4.18.5. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: | 45 °uz priekšu un uz aizmuguri; tomēr transportlīdzekļiem, kam sānu gabarītgaismas lukturi nav obligāti jāuzstāda, šo vērtību drīkst samazināt līdz 30°. |

Vertikālais leņķis: | 10° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja sānu gabarītgaismas lukturis ir zemāk nekā 750 mm virs zemes. |

4.18.6. Regulēšana

Uz sāniem.

4.18.7. Elektroinstalācijas savienojumi

Nav atsevišķu norādījumu.

4.18.8. Kontūra indikators

Pēc izvēles. Ja tas ir uzstādīts, tā funkcija jāveic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu indikatoram.

4.18.9. Citas prasības

Ja sānu gabarītgaismas lukturis, kas ir vistālāk aizmugurē, ir kombinēts ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, kurš ir savietots ar pakaļējo miglas lukturi, vai tas ir savietots ar šo lukturi, sānu gabarītgaismas luktura fotometriskos parametrus drīkst pārveidot, ja darbojas pakaļējais miglas lukturis.

5. RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

5.1. Katram sērijveidā ražotam transportlīdzeklim jāatbilst tam transportlīdzekļa tipam, kam ir piešķirts tipa apstiprinājums, kurš attiecas uz gaismas un signālierīču uzstādīšanu un to parametriem, kas noteikti šajā direktīvā.

[1] Attiecībā uz pakaļējās numura zīmes lukturi un virzienrādītājiem (5. kategorija) "apgaismojošā virsma" aizstāj ar "gaismu izstarojoša virsma", ja nav apgaismojošas virsmas.

[2] Attiecībā uz pakaļējās numura zīmes lukturi un virzienrādītājiem (5. kategorija) "apgaismojošā virsma" aizstāj ar "gaismu izstarojoša virsma", ja nav apgaismojošas virsmas.

[3] Attiecībā uz pakaļējās numura zīmes lukturi un virzienrādītājiem (5. kategorija) "apgaismojošā virsma" aizstāj ar "gaismu izstarojoša virsma", ja nav apgaismojošas virsmas.

[4] Attiecībā uz pakaļējās numura zīmes lukturi un virzienrādītājiem (5. kategorija) "apgaismojošā virsma" aizstāj ar "gaismu izstarojoša virsma", ja nav apgaismojošas virsmas.

[5] Zināms arī ar nosaukumu "baltais" vai "bezkrāsainais" atstarotājs.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PARAUGS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------