31991L0495

Padomes direktīva

(1990. gada 27. novembris)

par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē trušu gaļas, kā arī saimniecībās audzētu medījamo dzīvnieku gaļas ražošanu un laišanu tirgū

(91/495/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā trušu gaļa un saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļa ir iekļauta Līguma 2. pielikumā dotajā produktu uzskaitījumā, tā kā trušu un savvaļas dzīvnieku audzēšana ir kopumā iekļauta lauksaimniecības sektorā, tā kā šis lauksaimnieciskās darbības veids ir ienākumu avots daļai lauksaimniecībā nodarbināto personu;

tā kā lai nodrošinātu šā sektora racionālu attīstību un uzlabotu produktivitāti, likumi par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas skar trušu gaļas, kā arī saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļas ražošanu un laišanu tirgū, jānosaka Kopienas līmenī;

tā kā ir jānovērš atšķirības dalībvalstu nosacījumos attiecībā uz dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību, lai veicinātu Kopienas iekšējo tirdzniecību ar trušu gaļu un saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļu ar mērķi aizpildīt iekšējo tirgu;

tā kā trušu gaļa un saimniecībās audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļa var būt avots transmisīvām slimībām, kas tiek pārnestas uz mājdzīvniekiem un cilvēkiem; tā kā jāizklāsta noteikumi, kas ļauj kontrolēt šo risku;

tā kā šo gaļu ir jāapstrādā labos higiēniskos apstākļos, lai novērstu infekcijas vai intoksikācijas, kas rodas, lietojot pārtikas produktus;

tā kā Padomes 1982. gada 21. decembra Direktīva 82/894/EEK par dzīvnieku slimību izziņošanu Kopienā [4], kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 89/162/EEK [5], izklāsta nosacījumus par dzīvnieku slimību izziņošanu Kopienā; tā kā ir piemēroti, lai par noteiktām transmisīvām slimībām, kas skar saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļu, būtu pieejama tāda pati informācija kā par citiem mājdzīvniekiem;

tā kā Padomes 1964. gada 26. jūlija Direktīva 64/433/EEK par veselības problēmām, kas skar Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu [6], kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 89/662/EEK [7], un Padomes 1971. gada 15. februāra Direktīva 71/118/EEK par veselības problēmām, kas skar tirdzniecību ar svaigu mājputnu gaļu [8], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/539/EEK [9], nosaka veselības prasības attiecīgi svaigai gaļai un svaigai mājputnu gaļai; tā kā saimniecībā audzēti savvaļas dzīvnieki, kas tiek izmantoti gaļas ražošanai, ir līdzīgi saimniecībā audzētiem zīdītājiem un putniem; tā kā šā iemesla dēļ ir ērti uz saimniecībā audzēto savvaļas dzīvnieku gaļu, ņemot vērā dažus īpašus aspektus, attiecināt tos veselības noteikumus, kuri jau tiek piemēroti svaigas gaļai un putnu gaļas tirdzniecībai;

tā kā ir pareizi noteikt izņēmumus maziem trušu gaļas un saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļas apjomiem, ko izmanto vietējā tirdzniecībā;

tā kā attiecībā uz organizāciju, apsekošanu un kontroli, ko veic galamērķa dalībvalsts, kā arī attiecībā uz ieviešamajiem drošības pasākumiem jābūt atsaucei uz vispārējiem noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/425/EEK attiecībā uz veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu [10];

tā kā Komisijai būtu jāuztic pieņemt pasākumus, kas piemēro šo direktīvu; tā kā šajā sakarībā jāparedz procedūras, kas izveido ciešu un efektīvu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm Pastāvīgajā veterinārijas komitejā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Direktīva izklāsta prasības attiecībā uz sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas skar trušu gaļas un saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļas ražošanu un laišanu tirgū.

2. pants

Šīs direktīvas vajadzībām piemēro definīcijas, kas dotas Direktīvas 64/433/EEK un Direktīvas 71/118/EEK 2. pantā.

Piemēro arī šādas definīcijas:

1) "trušu gaļa": visas cilvēku uzturā lietojamās mājas truša daļas;

2) "saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļa": visas cilvēku uzturā lietojamās daļas no savvaļas zīdītājiem un savvaļas putniem, ieskaitot sugas, kas minētas Direktīvas 90/539/EEK 2. panta 1. punktā, kuri radīti, izaudzēti un nokauti nebrīvē;

3) "savvaļā audzēti dzīvnieki": sauszemes zīdītāji vai putni, kurus neuzskata par mājdzīvniekiem vai mājputniem un kuri nav minēti Direktīvas 64/433/EEK 1. panta 1. punktā vai Padomes Direktīvā 71/118/EEK, bet kurus audzē kā mājdzīvniekus. Turpretim savvaļas zīdītāji, kas brīvi dzīvo slēgtā teritorijā apstākļos, kas līdzinās savvaļas apstākļiem, netiek uzskatīti par saimniecībā audzētiem savvaļas dzīvniekiem;

4) "ražotājvalsts": dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ražotājsaimniecība.

II NODAĻA

Noteikumi, kas piemērojami trušu gaļas ražošanai un laišanai tirgū

3. pants

1. Dalībvalstis raugās lai trušu gaļa:

a) tiek iegūta uzņēmumā, kas atbilst Direktīvas 71/118/EEK vispārīgajiem nosacījumiem un saskaņā ar 14. pantu ir apstiprināta šīs nodaļas mērķiem;

b) nāk no dzīvniekiem, kas audzēti saimniecībās vai rajonos, uz kuriem neattiecas veterinārās ekspertīzes liegumi,

c) nāk no dzīvniekiem, kuriem pirmskaušanas apskati ir veicis valsts pilnvarots veterinārārsts vai asistenti saskaņā ar Direktīvas 71/118/EEK 4. pantu, jo šādas pārbaudes ir saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma I nodaļu, un tās tiek uzskatītas par atbilstošām, lai pēc to izdarīšanas tiktu veikta kaušana;

d) tiek apstrādāta apmierinošos higiēniskos apstākļos, kas līdzinās tiem, kuri paredzēti Direktīvas 71/118/EEK I pielikuma V nodaļā, izņemot tos, kas minēti 28.a un 28.b punktā;

e) kam valsts pilnvarots veterinārārsts, saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma II nodaļu, vai asistenti saskaņā ar Direktīvas 71/118/EEK 4. pantu ir veikuši pēckaušanas apskati, ja šajā apskatē netiek konstatētas izmaiņas, izņemot traumatiskus bojājumus, kas radušies neilgi pirms kaušanas vai lokalizētus kropļojumus vai izmaiņas, ja vien netiek konstatēts, vajadzības gadījumā, ar laboratorijas analīžu palīdzību, ka to dēļ liemenis vai subprodukti ir nederīgi lietošanai cilvēku uzturā vai bīstami cilvēku veselībai;

f) kam ir veselības marķējums saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma III nodaļu.

Vajadzības gadījumā var izlemt grozīt vai papildināt iepriekšminētās nodaļas noteikumus 20. pantā minētajā kārtībā, lai ņemtu vērā dažādos noformēšanas veidus, paredzot to atbilstību higiēnas noteikumiem; jo īpaši un atkāpjoties no minētās nodaļas, minētā kārtība nosaka — pirmo reizi pirms 1992. gada 1. janvāra — nosacījumus, ar kādiem var atļaut liemeņu, liemeņa daļu vai subproduktu tirdzniecību lielos iepakojumos, kas nav marķēti saskaņā ar minētās nodaļas 11. iedaļas 3.a punktu;

g) kas pēc pēckaušanas pārbaudes uzglabāta saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma IV nodaļu apmierinošos higiēniskos apstākļos uzņēmumos, kas atzīti par piemērotiem saskaņā ar 14. pantu vai noliktavās, kas atzītas par piemērotām saskaņā ar Kopienas noteikumiem;

h) kas transportēta apmierinošos higiēniskos apstākļos saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma V nodaļu;

i) kas, liemeņu daļu vai atkaulotas gaļas gadījumā, tāpat ir iegūta apstākļos, kas līdzinās Direktīvas 71/118/EEK 3. pantā paredzētajiem, uzņēmumos, kas ir īpaši apstiprināti šim nolūkam saskaņā ar šīs direktīvas 14. pantu.

2. Katra dalībvalsts raugās, lai svaigai trušu gaļai, kas tiek sūtīta uz citas dalībvalsts teritoriju, tiktu pievienots veterinārsanitārais sertifikāts, to transportējot uz galamērķa valsti.

Veterinārsanitārā sertifikāta oriģinālu, kas jāpievieno svaigajai trušu gaļai, to transportējot saņēmējam,jāizsniedz veterinārierēdnim iekraušanas brīdī. Veterinārsanitārajam sertifikātam pēc noformējuma un teksta ir jāatbilst II pielikumā dotajam paraugam; tas jāsastāda vismaz galamērķa valsts valodā vai valodās un tam jāietver informācija, kas sniegta paraugā, kurš atrodams minētajā pielikumā.

4. pants

1. Atkāpjoties no 3. panta, dalībvalstis var atļaut:

a) tiešu trušu gaļas piegādi, ko veic mazs ražotājs privātpersonām personīgai lietošanai uzturā,

b) trušu gaļas piegādi mazos daudzumos, ko veic zemnieki, kas audzē trušus nelielos daudzumos:

- vai nu tieši galapatērētājam vietējos tirgos, kas atrodas viņu saimniecību tiešā tuvumā,

- vai mazumtirgotājam nolūkā gaļu tieši pārdot galapatērētājam ar noteikumu, ka šis mazumtirgotājs veic uzņēmējdarbību tajā pat apvidū, kurā atrodas ražotājs, vai tam kaimiņos.

Šī minētā iespējamā atkāpe neattiecas uz ceļojošo pārdošanu, pārdošanu pēc pasta pasūtījuma, un, ciktāl tas attiecas uz mazumtirgotāju, pārdošanu tirgū.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu darbību, kas minētas 1. punktā, veselības kontroli, kā arī pieņemtu noteikumus, kas ļauj fiksēt šādas gaļas izcelsmes saimniecību.

3. Ievērojot ar 20. pantā minēto kārtību, Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši pēc dalībvalsts pieprasījuma nosakot ierobežojumus maksimālajiem daudzumiem, kurus var piegādāt saskaņā ar 1. punktu.

III NODAĻA

Noteikumi, kas piemērojami saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļas ražošanai un pārdošanai

5. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka Kopienas iekšējā tirdzniecība ar saimniecībās audzētu savvaļas dzīvnieku gaļu atbilst:

a) attiecībā uz saimniecībā audzētiem savvaļas putniem, prasībām, kas izvirzītas Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 91/494/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas regla mentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu putnu gaļu un tās importu no trešām valstīm [11];

b) attiecībā uz citām saimniecībā audzētu savvaļas dzīvnieku sugām, prasībām, kas izvirzītas Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvā 72/461/EEK par veselības problēmām, kas skar Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu [12], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/662/EEK.

6. pants

1. Saimniecībā audzētu savvaļas dzīvnieku gaļa, kas iegūta no pārnadžu savvaļas zīdītājiem, atbilst attiecīgajām nosacījumiem, kas minēti Direktīvas 64/433/EEK 3. panta un 5. panta b) līdz k) apakšpunktā, ar noteikumu, ka izcelsmes ganāmpulkā regulāri tiek veiktas veterinārās pārbaudes un uz to neattiecas nekādi ierobežojumi, kas izriet no pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar 11. pantu, vai veterinārās pārbaudes rezultātā. Sīki izstrādātus noteikumus šādai pārbaudei nosaka 20. panta aprakstītajā kārtībā.

Minētie dzīvnieki tiek apstrādāti atsevišķi no liellopiem, cūkām, aitām un kazām.

Veselības sertifikāts, kas jāpievieno šādai gaļai, atbilst šīs direktīvas IV pielikumā dotajam paraugam.

Gaļa no saimniecībā audzētām savvaļas cūkām vai citām sugām, kas ir jūtīgas pret trihīna invāziju, tiek pārbaudīta ar mākslīgo kuņģi saskaņā ar Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīvu 77/96/EEK par trihīnu (trichinella spiralis) pārbaudēm importējot svaigu mājas cūku gaļu no trešām valstīm [13], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/321/EEK [14]

2. Neskatoties uz 1. punktu, oficiālais dienests var atļaut saimniecībās audzētu savvaļas dzīvnieku kaušanu to izcelsmes vietā, ja tos nevar transportēt, lai nepakļautu nekādam riskam strādniekus vai lai aizsargātu dzīvnieku labturību. Šo atļauju var piešķirt ar nosacījumu, ka:

- ganāmpulkam tiek veiktas regulāras veterinārās pārbaudes un uz to neattiecas nekādi ierobežojumi, kas izriet no pārbaudes, kura veikta saskaņā ar 12. pantu, vai veterinārās pārbaudes rezultātā,

- dzīvnieku īpašnieks ir iesniedzis pieprasījumu,

- oficiālais dienests ir iepriekš informēts par dzīvnieku kaušanas dienu,

- saimniecībā ir savvaļas dzīvnieku sapulcināšanas centrs, kurā var veikt kaušanai domātās dzīvnieku grupas pirmskaušanas apskati,

- saimniecībā ir piemērota vieta dzīvnieku kaušanai un atasiņošanai,

- kaujot dzīvnieku, pirms tā atasiņošanas izdara apdullināšanu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 74/577/EEK noteikumiem [15]; veterinārais dienests tikai īpašos gadījumos var atļaut dzīvnieku nošaušanu,

- nokautos un atasiņotos dzīvniekus pēc iespējas ātri uzkar un atbilstošos higiēniskos apstākļos pārved uz kautuvi, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvu 66/433/EEK. Ja savvaļas dzīvniekus, kas nokauti audzēšanas vietā, stundas laikā nevar pārvest uz kautuvi, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 64/433/EEK 8. pantu, tos jāpārvadā konteinerā vai transporta līdzeklī, kurā tiek uzturēta temperatūra no 0 °C līdz 4 °C. Ķidāšana jāveic ne vēlāk kā trīs stundas pēc apdullināšanas,

- pārvedot nokautos dzīvniekus uz kautuvi, tiem tiek pievienots sertifikāts, ko izsniedzis veterinārais dienests, kas apliecina labvēlīgus pirmskaušanas pārbaudes rezultātus, pareizu atasiņošanu un kaušanas laiku, sertifikātam jāatbilst III pielikumā dotajam paraugam.

3. Pēc tam, kad pieņemti veselības noteikumi, kas piemērojami gaļai, kura rezervēta vietējam tirgum, lielu savvaļas dzīvnieku kaušanu un gaļas izciršanu un uzglabāšanu, kas minēta 1. punktā, var, atkāpjoties no 1. punkta prasībām, veikt uzņēmumos, kurus valsts iestādes ir apstiprinājušas vietējā tirgus vajadzībām, ja vien šī gaļa nenonāk Kopienas iekšējā tirgū.

7. pants

1. Pienācīgi ņemot vērā Līguma vispārējos noteikumus, galamērķa valstis var piešķirt vienai vai vairākām saņēmējvalstīm vispārējas atļaujas vai atļaujas, kas attiecas uz atsevišķiem gadījumiem, kad svaigu gaļu, kas minēta Direktīvas 64/433/EEK 5. panta b) un i) līdz k) apakšpunktā, var ievest to teritorijā.

Šādu svaigu gaļu var sūtīt tikai saskaņā ar Direktīvas 64/433/EKK 3. panta 1. un 3. punktu.

2. Ja galamērķa valsts piešķir vispārēju atļauju saskaņā ar 1. punktu, tā par to tūlīt informē dalībvalstis un Komisiju.

3. Saņēmējvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka veselības sertifikātos, kuru paraugs ir dots IV pielikumā, ir atsauce uz vienu no iespējām, ko paredz 1. punkts.

8. pants

Saimniecībā audzētu savvaļas putnu gaļa atbilst Direktīvas 71/118/EEK 3. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

Saimniecībā audzētu savvaļas putnu gaļai, kas paredzēta Kopienas iekšējai tirdzniecībai, jāpievieno Direktīvas 71/118/EEK 8. pantā minētais veselības sertifikāts, kas atbilst šīs direktīvas IV pielikumā dotajam paraugam.

Tomēr neskatoties uz Direktīvas 71/118/EEK I pielikuma V nodaļas 23. punktu, kur attiecībā uz paipalām un baložiem pielietotā ķidāšanas tehnika neļauj veikt katra putna ķidu pilnīgu veselības pārbaudi, šādu pārbaudi var veikt, pamatojoties uz paraugiem, kas ir vismaz 5 % no katras partijas, kurā ir 500 putni, kā arī atbilstīgi proporcionāli partijās, kurās ir vairāk par 500 putniem, ja šīs partijas ir viendabīgas pēc sava rakstura, svara un izcelsmes.

Ja nav gūts viennozīmīgi apmierinošs rezultāts, atzinumu, kas izteikts, pamatojoties uz ķidu pārbaudi izlases veidā, par to, vai nokautie putni ir lietojami uzturā, attiecina uz visu partiju.

9. pants

Neskatoties uz 8. panta pirmo daļu, gadījumā, kad saimniecībā audzētu savvaļas putnu gaļa iegūta un laista tirgū dalībvalstu teritorijā, dalībvalstis var, pienācīgi ņemot vērā Līgumu, piešķirt tām kautuvēm vai izciršanas vietām, kas atrodas to teritorijās un kurās ir veiktas šādas darbības pirms šīs direktīvas izziņošanas, un kas ir izteikušas attiecīgu lūgumu, atkāpi no kaušanas un ķidāšanas nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 71/118/EEK I pielikuma V nodaļā attiecībā uz daļēji ķidātiem un neķidātiem saimniecībā audzētiem savvaļas putniem.

Gadījumā, ja tiek piemērota šī atkāpe, Direktīvas 71/118/EEK I pielikuma X nodaļā paredzētā veselības marķējuma izmantošana ir aizliegta.

10. pants

Šīs direktīvas 8. pants neattiecas uz saimniecībā audzētu savvaļas putnu gaļu, kuru atsevišķos gadījumos piegādā ražotājs tieši galapatērētājam personīgai lietošanai uzturā, izņemot ceļojošo pārdošanu, pārdošanu pēc pasta pasūtījuma vai pārdošanu tirgū.

Ievērojot 20. pantā minēto kārtību, Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši pēc dalībvalsts pieprasījuma nosakot ierobežojumus maksimālajiem daudzumiem, ko var piegādāt saskaņā ar pirmo daļu.

IV NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

11. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, lai trušu un saimniecībā audzētu savvaļas dzīvnieku veterinārā pārbaude tiek regulāri veikta saimniecībās, kas atrodas to teritorijās.

2. Šim nolūkam centrālam dienestam vai iestādei tiek dots uzdevums savākt un izmantot rezultātus, kas iegūti veterinārajās pārbaudēs, kuras veiktas saskaņā ar šo direktīvu, ja tiek diagnosticētas transmisīvās slimības, kuras ir bīstamas cilvēkiem un dzīvniekiem vai ja tiek atklātas atliekas, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni.

3. Ja tiek diagnosticēta slimība vai atklājas apstākļi, kas minēti 2. punktā, par pārbaudes rezultātus, kas attiecas uz konkrēto gadījumu, pēc iespējas ātrāk paziņo oficiālajam dienestam, kas atbild par dzīvnieku izcelsmes ganāmpulka pārraudzību.

4. Atkarībā no epizootiskā stāvokļa oficiālais dienests veic īpašus testus saimniecībās audzētiem savvaļas dzīvniekiem, lai atklātu slimības, kas minētas Direktīvas 82/894/EEK I pielikumā.

Par šādām slimībām paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm saskaņā ar minēto direktīvu.

12. pants

1. Dalībvalstis papildina savus plānus pasākumiem attiecībā uz atlikumiem, kas minēti Padomes 1986. gada 16. septembra Direktīvas 86/469/EEK par atlikumu konstatēšanu dzīvnieku un svaigas gaļas pārbaudēs 4. pantā [16], lai trušiem un saimniecībā audzētiem savvaļas dzīvniekiem veiktu pārbaudes, kas paredzētas šajā direktīvā, kā arī lai kontrolētu, ka savvaļas dzīvnieki nesaindējas ar vidē sastopamajiem kontaminantiem.

2. Ņemot vērā 11. panta 4. punktā minētos kontroles rezultātus, dalībvalstis ievieš ierobežojumus savvaļas dzīvnieku gaļas lietošanai no saimniecībām vai teritorijām, kas saistītas ar kontroli.

3. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai saskaņā ar 20. pantā noteikto kārtību.

13. pants

Trušu gaļu vai saimniecībā audzētu savvaļas putnu gaļu nelieto cilvēku uzturā šādos gadījumos:

a) ja tajā atrod kādu no trūkumiem, kas uzskaitīti I pielikuma 9. punkta a) apakšpunktā;

b) ja tā nāk no dzīvniekiem, kuriem ir dotas vielas, kas gaļu var padarīt bīstamu vai kaitīgu cilvēku veselībai un par kurām ir pieņemts lēmums saskaņā ar 20. pantā paredzēto kārtību, pamatojoties uz Zinātniskās veterinārijas komitejas atzinumu. Līdz šā lēmuma pieņemšanai, spēkā ir valsts noteikumi par atļautām vielām saskaņā ar Līguma vispārīgajiem noteikumiem;

c) neskarot iespējamus Kopienas noteikumus, kas piemērojami jonizācijas jomā, ja tā ir apstrādāta ar jonizējošo vai ultravioleto starojumu, vai apstrādāta ar mīkstinātājiem vai citām vielām, kas var ietekmēt gaļas organoleptiskās īpašības, vai ar krāsvielām, kas nav tās, ko izmanto veselības marķējumam.

14. pants

1. Katra dalībvalsts sastāda tās apstiprināto uzņēmumu sarakstu, un katram uzņēmumam tiek piešķirts veterinārā apstiprinājuma numurs. Dalībvalstis var apstiprināt trušu un saimniecībā audzētu savvaļas dzīvnieku kaušanai un gaļas izciršanai uzņēmumus, kas ir apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 71/118/EEK vai Direktīvu 64/433/EEK, ja vien šie uzņēmumi ir aprīkoti trušu un/vai saimniecībā audzētu savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādei un ja attiecīgās darbības tiek veiktas saskaņā ar higiēnas noteikumiem. Dalībvalstis nosūta šo sarakstu pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

2. Neviena dalībvalsts neapstiprina uzņēmumu, kamēr nav nodrošināta tā atbilstība šai direktīvai. Dalībvalstis atceļ apstiprinājumu, ja apstākļi tā piešķiršanai netiek ievēroti.

3. Ja saskaņā ar 16. pantu ir veikta pārbaude, attiecīgā dalībvalsts ņem vērā pārbaudes rezultātus. Citas dalībvalstis un Komisiju informē par apstiprinājuma atcelšanu.

4. Apstiprinātu uzņēmumu pārbaudi un pārraudzību veic valsts pilnvarota veterinārārsta vadībā, kam tīri tehnisku uzdevumu veikšanā var palīdzēt īpaši šim nolūkam apmācīts personāls, kas nav pretrunā ar uzdevumiem, kurus uztic asistentiem saskaņā ar Direktīvu 71/118/EEK. Valsts pilnvarotam veterinārārstam jebkurā laikā jābūt brīvai pieeja visām uzņēmuma daļām, lai nodrošinātu, ka šī Direktīva tiek ievērota.

Sīki izstrādātus noteikumus, kas reglamentē šo palīdzību, nosaka 20. pantā noteiktajā kārtībā.

15. pants

Komisijas veterinārie eksperti var, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādupiemērošanu, veikt pārbaudes uz vietas, sadarbojoties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm; tie var pārbaudīt, vai apstiprinātie uzņēmumi faktiski atbilst šīs direktīvas prasībām. Komisija informē dalībvalstis par šo pārbaužu rezultātiem.

Vispārīgos noteikumus šā panta īstenošanai nosaka saskaņā ar 20. pantā izklāstīto kārtību.

16. pants

1. Noteikumus, kas izklāstīti Padomes Direktīvā 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm, kas jāveic Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai aizpildītu iekšējo tirgu, piemēro konkrēti attiecībā uz organizāciju un rīcību, kas jāveic pēc tam, kad galamērķa valsts veikusi pārbaudi, kā arī attiecībā uz drošības pasākumiem, kas jāpiemēro saistībā ar veselības problēmām, kas skar trušu un saimniecībā audzētu savvaļas dzīvnieku gaļas ražošanu un izplatīšanu Kopienas teritorijā.

2. Direktīvu 89/662/EEK groza šādi:

a) A pielikuma beigās pievieno šādu:

"— Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīva 91/495EEK par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas skar trušu gaļas un saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļas ražošanu un laišanu tirgū (OV L 286, 24.9.1991., 41. lpp.) (Izņemot trušu gaļu un saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju gaļu, kas importēta no trešām valstīm)";

b) B pielikumā ievilkumu "trušu un savvaļas dzīvnieku gaļa" aizvieto ar vārdiem "savvaļas dzīvnieku gaļa".

17. pants

Iekams nav ieviesti Kopienas noteikumi par trušu un savvaļas dzīvnieku gaļas importu no trešām valstīm, dalībvalstis piemēro tādus importa noteikumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi šīs direktīvas nosacījumiem.

Tomēr, iekams šie noteikumi nav ieviesti, dalībvalstis nodrošina, lai imports no trešām valstīm būtu saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas 89/662/EEK 6. panta 1.punkta b) apakšpunkta trešajā daļā, kā arī atbilstu šādām prasībām:

i) svaiga trušu gaļa un svaiga saimniecībā audzētu savvaļas dzīvnieku gaļa nekādā gadījumā nedrīkst būt marķēta ar valsts veselības marķējumu, kas minēts Direktīvas 71/118/EEK I pielikuma X nodaļā un, ja tā ir izcirsta vai atkaulota, to jāapstrādā saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 1. punktu B apakšpunktu;

ii) gaļa no sugām, kas uzņēmīgas pret trihinelozi, tiek pārbaudīta ar mākslīgo kuņģi saskaņā ar Direktīvu 77/96/EEK.

V NODAĻA

Noslēguma noteikumi

18. pants

Šī direktīva neskar Kopienas noteikumus, kas pieņemti savvaļas dzīvnieku aizsardzībai.

19. pants

Šīs direktīvas pielikumus groza Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, lai jo īpaši to saskaņotu ar tehnoloģijas attīstību.

20. pants

1. Ja izmanto šajā pantā izklāstīto kārtību, priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma nekavējoties iesniedz jautājumu Pastāvīgajai veterinārijas komitejai (turpmāk, "Komitejai"), kas izveidota ar Lēmumu 68/361/EEK [17].

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu laikā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kā to nosaka Līguma 148. panta 2. punkts par lēmumiem, kas Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā tiek vērtētas kā tas paredzēts attiecīgajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisija pieņem ierosinātos priekšlikumus, ja tie ir saskaņā ar Komitejas atzinumu.

4. Ja ierosinātie priekšlikumi nav saskaņā ar Komitejas atzinumu vai ja atzinums netiek sniegts, Komisija bez kavēšanās iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem.

Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad informēta Padome, tā nav rīkojusies, Komisijapieņem ierosinātos pasākumus un ievieš tos nekavējoties, izņemot gadījumu, ja Padome ar vienkāršu balsu vairākumu ir balsojusi pret pasākumiem.

21. pants

Iekams nav ieviesti Kopienas veselības un veterinārās pārbaudes noteikumi par savvaļas dzīvnieku gaļas ražošanu un tirdzniecību, kas jāpieņem ne vēlāk kā 1991. gada 31. martā, uz uzturā lietojamu savvaļas dzīvnieku gaļu attiecas Direktīvas 89/662/EEK 3. panta 3. punkta, 4. panta 1. punkta otrā ievilkuma un 5. panta 2. punkta noteikumi.

22. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami šīs direktīvas izpildei, ne vēlāk kā 1993. gada 1. janvārī. Tās par to tūlīt informē Komisiju.

2. Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

23. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1990. g. 27. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

V. Saccomandi

[1] OV C 327, 30.12.1989., 40. lpp.

[2] OV C 260, 15.10.1990., 154. lpp.

[3] OV C 124, 21.5.1990., 7. lpp.

[4] OV L 378, 31.12.1982., 58. lpp.

[5] OV L 61, 4.3.1989., 48. lpp.

[6] OV 121, 29.7.1964., 2012./64. lpp.

[7] OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

[8] OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp.

[9] OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.

[10] OV L 224, 18.9.1990., 29. lpp.

[11] OV L 268, 24.9.1991., 35. lpp.

[12] OV L 302, 31.12.1972., 24. lpp.

[13] OV L 26, 31.1.1977., 67. lpp.

[14] OV L 133, 17.5.1989., 33. lpp.

[15] OV L 316, 26.11.1974., 10. lpp.

[16] OV L 275, 26.9.1986., 36. lpp.

[17] OV L 255, 18.10.1968., 23. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

I NODAĻA

Trušu pirmskaušanas pārbaude

1. Dzīvniekiem, pirms tie tiek nokauti, jāveic pirmskaušanas pārbaude. Parasti šādu pirmskaušanas pārbaudi veic saimniecībā pirms iekraušanas.

a) Ja pirmskaušanas pārbaude ir veikta izcelsmes saimniecībā, pirmskaušanas pārbaudi kautuvē var veikt ierobežoti, nosakot transportēšanas rezultātā iegūtās traumas, ja truši ir pārbaudīti izcelsmes saimniecībā iepriekšējo 24 stundu laikā un konstatēts, ka tie ir veseli. Papildus tam, ievedot kautuvē, jāpārbauda nogādāto trušu identitāte.

Ja pirmskaušanas pārbaudi izcelsmes saimniecībā un kautuvē neveic viens un tas pats valsts pilnvarots veterinārārsts, dzīvniekiem jāpievieno veterinārais sertifikāts, kurā ir norādītas ziņas, kas prasītas saskaņā ar 3. pielikumu.

b) Ja pirmskaušanas pārbaude netiek veikta izcelsmes saimniecībā, trušiem jāveic pirmskaušanas pārbaudi 24 stundu laikā pēc tam, kad tie nogādāti kautuvē. Pārbaude jāatkārto tieši pirms kaušanas, ja kopš pirmskaušanas pārbaudes pagājušas vairāk kā 24 stundas.

Kautuves pārvaldniekam, vai viņa palīgam jāatvieglo darbs, kas saistīts ar pirmskaušanas veterinārās pārbaudes veikšanu, un jo īpaši jebkuras darbības, kuras uzskata par nepieciešamām.

Katru dzīvnieku vai dzīvnieku partiju, kas tiek nozīmēta kaušanai, jāidentificē, lai kompetentā pilnvarotā iestāde varētu noteikt tās izcelsmi.

2. Pirmskaušanas pārbaudi veic valsts pilnvarots veterinārārsts saskaņā ar profesionāliem noteikumiem un piemērotā apgaismojumā.

3. Pārbaudē ir jānosaka:

a) vai dzīvnieki slimo ar transmisīvu slimību, kas ir bīstama cilvēkiem vai dzīvniekiem, vai tie uzrāda slimības simptomus, vai arī to vispārējais stāvoklis liecina, ka tie varētu būt slimi;

b) vai tie uzrāda slimības simptomus, kas ietekmē to vispārējo stāvokli, kas var darīt to gaļu nederīgu lietošanai cilvēku uzturā.

4. Dzīvniekus nedrīkst kaut lietošanai cilvēku uzturā, ja ir konstatēts, ka tie ir slimi, kā tas minēts 3. punktā.

5. Dzīvnieki, kas minēti 4. punktā, jānogalina atsevišķi vai pēc visu citu trušu kaušanas, un to gaļa jālikvidē saskaņā ar higiēnas prasībām.

II NODAĻA

Trušu pēckaušanas pārbaude

6. Kautie truši jāapskata tūlīt pēc kaušanas.

7. Pēckaušanas pārbaudi jāveic piemērotā apgaismojumā.

8. Pēckaušanas pārbaudē jāiekļauj:

a) kauto dzīvnieku vizuāla apskate;

b) palpācija un, ja nepieciešams, plaušu, aknu, nieru un liemeņa daļu, kurās vērojamas izmaiņas, iegriezumi;

c) konsistences, krāsas, smakas un, ja nepieciešams, garšas anomāliju izpēte;

d) ja nepieciešams, pārbaudes laboratorijā.

9. a) Trušus atzīst par cilvēku uzturā pilnībā nelietojamiem, ja pēckaušanas veselības pārbaudē atklājas:

- cilvēkiem vai dzīvniekiem bīstamas transmisīvas slimības,

- ļaundabīgi daudzskaitlīgi audzēji, daudzskaitlīgi abscesi;

- plašas parazitāras infekcijas zemādas vai muskuļu audos,

- aizliegtu vielu atliekas vai atliekas daudzumos, kas pārsniedz Kopienā noteikto līmeni, ieskaitot farmakoloģiski aktīvas vielas,

- saindēšanās,

- plaši traumatiski bojājumi un piesūkšanās ar asinīm vai serumu lielos daudzumos,

- krāsas, smakas vai garšas anomālijas,

- konsistences anomālijas, īpaši tūska vai stipra novājēšana.

b) Kautā dzīvnieka daļas, kurās ir lokalizēti bojājumi un kontaminācija, kas neskar pārējās gaļas drošu lietošanu, tiek atzītas par nederīgām lietošanai pārtikā.

c) Pirmskaušanas un pēckaušanas veselības pārbaudes rezultātus reģistrē valsts pilnvarots veterinārārsts, un, ja tiek konstatētas 3. punktā minētās slimības vai atliekas, par to tiek informētas oficiālā dienesta iestādes, kas atbild par ganāmpulka, no kura nācis dzīvnieks, pārraudzību, kā arī cilvēks, kas atbild par minēto ganāmpulku.

III NODAĻA

Valsts veselības marķējums

10. Par valsts veselības marķējumu atbild valsts pilnvarots veterinārārsts, kas šajā nolūkā glabā:

a) instrumentus, ar ko veic gaļas valsts veselības marķējumu, ko viņš izsniedz palīgpersonālam tikai marķēšanas laikā uz šim nolūkam nepieciešamo laiku;

b) etiķetes un iesaiņojamos materiālus, ja uz tiem jau ir kāds no marķējumiem vai zīmogiem, kas minēti 11. punktā. Šīs etiķetes, iesaiņojamos materiālus un zīmogus vajadzīgajos daudzumos izsniedz palīgpersonālam laikā, kad tie jālieto.

11. 1. Valsts veselības marķējums sastāv no:

a) - augšējā daļā, nosūtītājvalsts nosaukuma sākuma burtiem vai lielajiem burtiem:

B, D, DK, EL, ESP, F, IRL, I, L, NL, P, UK,

- centrā — kautuves veterinārā apstiprinājuma numurs, vai, nepieciešamības gadījumā, izciršanas vieta,

- apakšējā daļā — viena no šādām iniciāļu grupām:

CEE, EEG, EWG, EØF, EEK vai EOK,

burtiem un cipariem jābūt 0,2 cm augstiem vai

b) ovāla figūra, kas ietver informāciju, kas uzskaitīta a) apakšpunktā, burtiem jābūt 0,8 cm augstiem, bet cipariem — 1,1 cm augstiem.

2. Marķēšanai lietotajam materiālam jāatbilst visām higiēnas prasībām un 1. punktā minētajai informācijai jābūt uz tā skaidri salasāmai.

3. a) Valsts veselības marķējumu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, jāizdara:

- uz neiesaiņotiem liemeņiem ar zīmogu, kas ietver 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitīto informāciju,

- uz iesaiņojuma vai, redzamā vietā, zem tā vai cita liemeņa iepakojuma,

- uz liemeņa daļu vai subproduktu iesaiņojuma vai cita iepakojuma, kurā atrodas mazi produktu daudzumi, vai redzamā vietā zem tā;

b) Valsts veselības marķējums, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, jāizdara uz lieliem iepakojumiem.

4. Tur, kur valsts veselības marķējums ir atrodams uz iesaiņojuma vai iepakojuma saskaņā ar 3. punktu:

- tam jātiek iznīcinātam, kad iesaiņojums vai iepakojums tiek atvērts, vai

- iesaiņojamam vai iepakojumam jābūt aizzīmogotam tā, lai to pēc atvēršanas nevarētu lietot atkārtoti.

IV NODAĻA

Glabāšana

12. Pēc pēckaušanas pārbaudes trušu gaļa jāatvēsina vai jāsaldē un jāglabā pie temperatūras, kas nekad nav augstāka par – 4 oC, ja gaļa tiek atvēsināta, vai – 12 oC, ja tā tiek saldēta.

V NODAĻA

Transports

13. Trušu gaļa jānosūta tā, lai transportēšanas laikā tā būtu pasargāta no jebkādiem faktoriem, kas to var sabojāt vai nelabvēlīgi uz to iedarboties, ņemot vērā transportēšanas ilgumu un nosacījumus, kā arī izmantoto transporta veidu. It īpaši transporta līdzekļiem jābūt aprīkotiem tā, lai varētu nodrošināt, ka 12 grādu temperatūras režīms tajos nav pārkāpts.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

VALSTS VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

VETERINĀRĀ SERTIFIKĀTA PARAUGS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------