31974L0557

Padomes direktīva

(1974. gada 4. jūnijs)

par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz pašnodarbinātu personu un starpnieku darbību toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā

(74/557/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 54. panta 2. un 3. punktu, 63. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā Vispārīgo programmu ierobežojumu atcelšanai brīvībai veikt uzņēmējdarbību [1] un jo īpaši tās IV sadaļas A un C apakšsadaļu,

ņemot vērā Vispārīgo programmu par ierobežojumu atcelšanu brīvībai sniegt pakalpojumus [2] un jo īpaši tās V sadaļas C apakšsadaļu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu Nr. 64/233/EEK (1964. gada 25. februāris [3] par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar vairumtirdzniecību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu Nr. 64/224/EEK (1964. gada 25. februāris [4] par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz starpnieku darbībām tirdzniecībā, rūpniecībā un sīkražošanā,

ņemot vērā Padomes Direktīvu Nr. 68/363/EEK (1968. gada 15. oktobris [5] par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz pašnodarbinātu personu darbību mazumtirdzniecībā,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [6],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [7],

tā kā Vispārīgās programmas paredz pilnīgi novērst jebkādu diskrimināciju pilsonības dēļ uzņēmējdarbībā un pakalpojumu sniegšanā

- vairumtirdzniecības jomā starpniekiem tirdzniecībā, rūpniecībā un sīkražošanā, pirms otrā posma otrā gada beigām,

- mazumtirdzniecības jomā, pēc pārejas perioda otrā posma otrā gada beigām un pirms otrā posma beigām;

tā kā Direktīvas Nr. 64/223/EEK, Nr. 64/224/EEK un Nr. 68/363/EEK neattiecas uz toksiskiem produktiem, tos sakarā ar iedzīvotāju veselības aizsardzības izvirzītajiem sevišķajiem uzdevumiem reglamentē noteikumi, kas noteikti dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos;

tā kā iepriekšminētās Direktīvas Nr. 64/223/EEK un Nr. 68/363/EEK neattiecas arī uz darbībām patogēnu vairumtirdzniecībā, starpniecībā un mazumtirdzniecībā; tā kā tomēr, izņemot patogēnus, kuri Padomes Direktīvas Nr. 65/65/EEK (1965. gada 26. janvāris [8] par normatīvu vai administratīvu aktu tuvināšanu attiecībā uz patentētām zālēm, kas grozīta ar Direktīvu Nr. 66/454/EEK [9], nozīmē klasificēti kā cilvēkiem un dzīvniekiem paredzētas zāles, minētās darbības attiecas tikai uz patogēniem, kurus sauc par "lauksaimniecībā izmantojamiem bioloģiskiem pesticīdiem"; tā kā tāpēc ierobežojumu atcelšanu brīvībai sniegt pakalpojumus un veikt uzņēmējdarbību ar patogēniem var attiecināt uz šādu pesticīdu tirdzniecību un izplatīšanu;

tā kā ir pienācis vēlamais laiks Kopienas līmenī reglamentēt divos iepriekšējos dokumentos minētos pasākumus, ņemot vērā toksisko produktu kaitīgo iedarbību uz cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, vai nu tieši, vai netieši caur apkārtējo vidi;

tā kā starpnieku darbība tirdzniecībā, rūpniecībā un sīkražošanā ir reglamentēta Direktīvās Nr. 64/224/EEK un Nr. 68/363/EEK; tā kā šīs direktīvas neattiecas uz starpnieku darbību ar toksiskiem produktiem un patogēniem; tā kā šī direktīva ir arī paredzēta, lai liberalizētu starpnieku darbību; tā kā termini "tirdzniecība un izplatīšana" atbilstoši šai direktīvai ietver arī starpnieku darbību attiecīgajās jomās;

tā kā Vispārīgā programma par ierobežojumu atcelšanu brīvībai veikt uzņēmējdarbību paredz, ka jāatceļ ierobežojumi tiesībām pievienoties profesionālām vai tirdzniecības organizācijām, ja attiecīgo personu profesionālā darbība ietver šo tiesību izmantošanu;

tā kā to algoto darbinieku pozīciju, kuri strādā kopā ar personām, kas sniedz pakalpojumus vai darbojas viņu labā, reglamentēs noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 48. un 49. pantu;

tā kā ir vai būs pieņemtas visām pašnodarbinātu personu darbībām piemērojamas atsevišķās direktīvas, kas attiecas uz saņēmēju pārvietošanos un dzīvesvietu, un vajadzības gadījumā direktīvas par to drošības līdzekļu saskaņošanu, ko dalībvalstis pieprasa kompānijām vai firmām to dalībnieku un citu personu aizsardzībai;

tā kā toksisku produktu tirdzniecību, izplatīšanu un profesionālu izmantošanu dažās dalībvalstīs reglamentē noteikumi attiecībā uz šādas nodarbes uzsākšanu, kamēr citas valstis šādus noteikumus vajadzības gadījumā ieviesīs; tā kā tādēļ atsevišķa direktīva attiecas uz īpašiem pagaidu pasākumiem, kas atvieglo citu valstu pilsoņiem uzsākt un veikt darbības toksisku produktu tirdzniecībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Dalībvalstis atceļ Vispārīgās programmas par brīvības veikt uzņēmējdarbību un brīvības sniegt pakalpojumus ierobežojumu atcelšanu III sadaļā minētos ierobežojumus tiesībām uzsākt un veikt 2. pantā minētās darbības šo Vispārīgo programmu I sadaļā minētajām fiziskām personām un kompānijām vai firmām (šeit un turpmāk "saņēmēji").

2. pants

1. Šī direktīva attiecas uz pašnodarbinātu personu darbībām, tirgojot un izplatot toksiskus produktus (vielas un preparātus) un lauksaimniecībā izmantojamus bioloģiskus pesticīdus, kas ir izņemti no darbības jomas Direktīvai Nr. 64/223/EEK — saskaņā ar 2. panta 1. punktu, Direktīvai Nr. 64/224/EEK — saskaņā ar 4. panta 1. punkta piekto ievilkumu un Direktīvai Nr. 68/363/EEK — saskaņā ar 2. panta 1. punktu.

2. Sakarā ar to kaitīgo iedarbību uz cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, 1. punktā minētajiem produktiem piemēro atsevišķus noteikumus saskaņā ar dalībvalstu likumiem (attiecīgie produkti norādīti pielikumā). Par grozījumiem šajos sarakstos dalībvalsts paziņo Komisijai, kas tiem pievērsīs citu dalībvalstu uzmanību.

3. Šī direktīva neattiecas uz zāļu tirdzniecību un izplatīšanu, kā noteikts Direktīvā Nr. 65/65/EEK, vai uz ceļojošu tirgotāju vai ielas tirgotāju komercdarbību.

3. pants

1. Ierobežojumus attiecībā uz 2. pantā norādītajām darbībām atceļ neatkarīgi no apraksta, kas attiecināts uz personām, kuras veic kādu no šīm darbībām.

2. Dalībvalstīs pašlaik izmantotie apraksti personām, kas veic starpnieku darbību tirdzniecībā, norādīti Padomes Direktīvas Nr. 64/224/EEK 3. pantā.

4. pants

1. Dalībvalstis jo īpaši atceļ šādus ierobežojumus:

a) tos, kas kavē saņēmējus sākt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus uzņēmējdalībvalstīs ar tādiem pašiem nosacījumiem un ar tādām pašām tiesībām kā to pilsoņiem;

b) tos, kas pastāv administratīvas prakses dēļ, radot diskriminējošu izturēšanos pret saņēmējiem salīdzinājumā ar līdzpilsoņiem.

2. Atceļamie ierobežojumi jo īpaši ietver tos, kas rodas no noteikumiem, kuri kavē vai ierobežo iespēju saņēmējiem veikt uzņēmējdarbību vai sniegt pakalpojumus šādos veidos:

a) Beļģijā:

— prasība, lai būtu carte professionnelle (1965. gada 19. februāra Likuma 1. pants);

b) Francijā:

- prasība, lai būtu carte d'identité d'étranger commerçant (1938. gada 12. novembra Décret-loi, 1939. gada 2. februāra Décret, 1940. gada 8. oktobra Likums, 1954. gada 10. aprīļa Likums, 1959. gada 9. jūlija Décret No 59-852);

- tirdzniecības nomas līgumu atjaunošanas tiesību atņemšana (1953. gada 30. septembra Décret 38. pants);

c) Luksemburgā:

— ierobežotais derīguma termiņš ārvalstu pilsoņiem izsniegtajām atļaujām (1962. gada 2. jūnija Likuma 21. pants).

5. pants

1. Dalībvalstis nodrošina saņēmējiem tiesības apvienoties profesionālās vai tirdzniecības organizācijās ar tādiem pašiem nosacījumiem un ar tādām pašām tiesībām kā savas valsts pilsoņiem.

2. Veicot uzņēmējdarbību, tiesības apvienoties profesionālās vai arodorganizācijās ietver tiesības tikt izraudzītam ievēlēšanai vai nozīmēšanai augstā amatā šajā organizācijā. Tomēr šādus amatus var paredzēt pilsoņiem, ja saskaņā ar kādiem normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem attiecīgā organizācija ir saistīta ar valsts varas īstenošanu.

3. Luksemburgas Lielhercogistē piederība Chambre de commerce un Chambre des métiers nedod saņēmējiem tiesības piedalīties šo palātu vadošo orgānu vēlēšanās.

6. pants

Neviena dalībvalsts nepiešķir saviem pilsoņiem, kas dodas uz citu dalībvalsti nolūkā veikt jebkuras 2. pantā minētās darbības, nekādu palīdzību, kas varētu deformēt uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus.

7. pants

1. Ja uzņēmējdalībvalsts pieprasa saviem pilsoņiem, kas vēlas uzsākt jebkuras 2. pantā minētās darbības, pierādījumus par labu reputāciju un pierādījumus par iepriekšējo darbu bez bankrota, vai pierādījumus par vienu no tiem, šī valsts attiecībā uz citu dalībvalstu pilsoņiem kā pietiekamu pierādījumu pieņem izrakstu no sodāmības reģistra vai tā trūkuma gadījumā — no līdzvērtīga dokumenta, ko izsniegusi izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ir ārvalstnieks, kompetenta tiesas vai administratīva iestāde, kas norāda, ka šīs prasības ir izpildītas.

2. Ja uzņēmējdalībvalsts izvirza saviem pilsoņiem, kas vēlas uzsākt jebkuras 2. pantā minētās darbības, noteiktas prasības attiecībā uz labu reputāciju un pierādījumus par šīs prasības izpildīšanu nevar iegūt no 1. pantā minētā dokumenta, šī valsts attiecībā uz citu dalībvalstu pilsoņiem kā pietiekamu pierādījumu pieņem sertifikātu, ko izsniegusi izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ir ārvalstnieks, kompetenta tiesas vai administratīva iestāde, kas norāda, ka attiecīgās prasības ir ievērotas. Šāds sertifikāts attiecas uz īpašiem faktiem, kurus uzņēmējvalsts atzīst par svarīgiem.

3. Ja izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ir ārvalstnieks, neizsniedz 1. pantā minēto dokumentu vai 2. pantā minēto sertifikātu, kas sniedz pierādījumus par labu reputāciju vai pierādījumus par iepriekšējo darbu bez bankrota, tādu pierādījumu var aizstāt ar zvērestu apstiprināts paziņojums vai valstīs, kur nav noteikumu ar zvērestu apstiprinātam paziņojumam, — ar svinīgu paziņojumu, ko ieinteresētā persona valstī, no kuras tā ir, sniedz kompetentai tiesas vai administratīvajai iestādei, vai, vajadzības gadījumā, notāram; tāda iestāde vai notārs izsniedz ar zvērestu apstiprinātā paziņojuma vai svinīgā paziņojuma autentiskumu apstiprinošu sertifikātu. Paziņojumu par iepriekšējo darbu bez bankrota var arī sniegt kompetentai profesionālai vai tirdzniecības organizācijai iepriekšminētajā valstī.

4. Saskaņā ar 1. un 2. punktu izsniegtos dokumentus nedrīkst uzrādīt vēlāk kā trīs mēnešus pēc to izsniegšanas.

5. Dalībvalstis 8. pantā noliktajā laikā norāda kompetentās iestādes 1. un 2. punktā minēto dokumentu izsniegšanai un par to tūlīt informē citas dalībvalstis un Komisiju.

6. Ja uzņēmējdalībvalstī pieprasa pierādījumus par finansiālo stāvokli, šī valsts pieņem sertifikātus, ko izsniedz bankas izcelsmes dalībvalstī vai valstī, no kuras ir ārvalstnieks, kā līdzvērtīgus tās pašas teritorijā izsniegtiem sertifikātiem.

8. pants

Dalībvalstis paredz pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības sešos mēnešos pēc tās izziņošanas, un par to tūlīt informē Komisiju.

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1974. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

J. Ertl

[1] OV 2, 15.1.1962., 36/62. lpp.

[2] OV 2, 15.1.1962., 32/62. lpp.

[3] OV 56, 4.4.1964., 863/64. lpp.

[4] OV 56, 4.4.1964., 869/64. lpp.

[5] OV L 260, 22.10.1968., 1. lpp.

[6] OV C 63, 28.5.1969., 21. lpp.

[7] OV C 10, 27.1.1970., 23. lpp.

[8] OV 22, 9.2.1965., 369/65. lpp.

[9] OV 144, 5.8.1966., 2658/66. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Šādas 2. panta 2. punktā minētās produktu kategorijas atbilst dalībvalstu īpašajiem noteikumiem (no 1974. gada 4. jūnija):

- Beļģija:

Toksiskas vielas un preparāti.

1. Uzskaitīti 1946. gada 6. februāra arrêté du Regent (ar grozījumiem), kas reglamentē indīgu un toksisku vielu piegādi un saglabāšanu (1921. gada 24. februāra Likuma ieviešanai).

2. Klasificēti 1. un 2. kategorijā 1958. gada 31. maija arrêté royal, kas reglamentē pesticīdu un fitofarmaceitisku līdzekļu saglabāšanu, tirdzniecību un izmantošanu.

- Dānija:

1. a) Indīgas vai toksiskas vielas un kaitīgi produkti, kas minēti 1961. gada 3. maija Likumā Nr. 119 un 1961. gada 9. oktobra Dekrētā (bekendtgørelse) Nr. 305 (pieņemts likuma ieviešanai), kas veido noteikumus šo indīgo vielu un produktu ražošanai, saņemšanai, uzglabāšanai un izdalīšanai;

b) Indīgas vai toksiskas vielas un kaitīgi produkti, kas uzskaitīti 1961. gada 9. oktobra Dekrētā (bekendtgørelse) Nr. 304, kas veido noteikumus šo indīgo vielu un produktu izmantošanai.

2. Produkti (fitofarmaceitiskie līdzekļi, herbicīdi, pesticīdi, augu augšanas regulatori), kas uzskaitīti 1961. gada 3. maija Likumā Nr. 118 un minēti dekrētos (bekendtgørelser), kas pieņemti šā likuma ieviešanai, un nodrošina, ka šos produktus nedrīkst tirgot vai lietot tirdzniecībā, ja vien tos nav apstiprinājusi un klasificējusi Indīgo vielu pārvalde (giftnevnet), kura arī izstrādā precīzus noteikumus šo produktu saņemšanai, uzglabāšanai, iesaiņošanai, marķēšanai utt.

3. Produkti (fitofarmaceitiski līdzekļi, herbicīdi, pesticīdi, augu augšanas regulatori), kas minēti 1961. gada 25. septembra Dekrētā (bekendtgørelse), kas paredz, ka atļauju izmantot ar "X" marķētus produktus lietotāji parasti iegūst, ja ir beiguši Indīgo vielu pārvaldes (giftuævnet) organizētos toksikoloģijas kursus.

- Vācija:

Toksiskas vielas un preparāti klasificēti 1., 2. un 3. kategorijā atbilstoši Länder likumiem un noteikumiem un 1963. gada 15. februāra Tirdzniecības kodeksa (Gewerbeordnung) versijas 34. punkta 5. apakšpunktam attiecībā uz fitosanitāru toksisku produktu un produktu ar toksisku iespaidu uz augu veselību tirdzniecību un izplatīšanu.

- Francija:

1. Indīgas vielas un preparāti, kas uzskaitītas 1956. gada 26. novembra Décret 56-1197 I iedaļas A tabulā (toksiski produkti) un C tabulā (bīstami produkti) (Code de la Santé publique, V sējums, 2. daļa, III sadaļa, 1 nodaļa, I un II sadaļa, R 5149 līdz 5168).

2. Indīgu produktu izmantošana rūpniecībā precizēta Code du travail, II sējuma, II sadaļas, 67 2°., 78., 79. un 80. pantā un regulās, un dekrētos, kas izdoti šo noteikumu ieviešanai.

3. Kaitīgie produkti, kas precizēti bīstamu, veselībai kaitīgu un nepiemērotu telpu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 1917. gada 19. decembra Likuma 5. un 7. pantu.

4. Lauksaimniecībā izmantojamie pretparazītiskie līdzekļi (1943. gada 2. novembra Likums, kas grozīts ar 1963. gada 30. jūlija Likumu; 1954. gada 6. septembra arrêté par lauksaimniecībā izmantojamu marķētu pretparazītisko līdzekļu apstiprināšanu, kas papildināts ar 1962. gada 6. februāra arrêté).

- Īrija:

Indes pašlaik ir uzskaitītas Regulā saskaņā ar 1961. gada Tiesību aktu par indēm, un to pārdošana ir aizliegta, izņemot noteiktas pilnvarotas personas.

- Itālija:

1. Toksiskas gāzes (ar 1931. gada 18. jūnija Karaļa dekrētu Nr. 773 apstiprinātais Likumu par sabiedrības drošību vienotais teksts — 58. pants; 1927. gada 9. janvāra Karaļa dekrēts Nr. 147, 1935. gada 6. februāra Valdības dekrētam pievienotās toksisko gāzu tabulas un sekojošie grozījumi).

2. Rūpniecībā izmantojamās indīgās vielas (ar 1934. gada 27. jūlija Karaļa dekrētu Nr. 1265 apstiprinātais Veselības likumu vienotais teksts — 147. pants).

3. Medicīnā un ķirurģijā izmantojamas vielas (baktericīdi un dezinfekcijas līdzekļi) (1928. gada 6. decembra Karaļa Dekrēts Nr. 3112 un ar 1928. gada 6. decembra Karaļa Dekrētu Nr. 3112 apstiprinātā 1927. gada 23. jūnija Likuma Nr. 1070 ieviešanas noteikumi) un zāles (fitofarmaceitiski līdzekļi un vielas, ko paredz lietot kā pārtikas produktu konservantus) (1962. gada 30. aprīļa Likuma Nr. 283 6. pants, kas grozīts ar 1963. gada 26. februāra Likuma Nr. 441 4. pantu un ar Republikas Prezidenta 1968. gada 3. augusta Dekrētu Nr. 1095 apstiprinātā regula, kas regulē fitofarmaceitisku līdzekļu un vielu, ko paredz lietot kā pārtikas produktu konservantus, ražošanu, tirdzniecību un pārdošanu).

4. Svina baltums (1961. gada 19. jūlija Likums Nr. 706).

5. Benzols (1963. gada 5. marta Likums Nr. 245).

6. Indīgas vielas saturoši kosmētiski līdzekļi un krāsvielas (1924. gada 30. oktobra Karaļa dekrēta Nr. 1938 7. pants).

- Luksemburga:

1. Noteiktu produktu tirdzniecība un izplatīšana (1953. gada 25. septembra Likums — 1953. gada 10. oktobra Memoriāls Nr. 62).

2. Fitofarmaceitisko līdzekļu tirdzniecība un izmantošana (lauksaimniecībā lietojamie izmantojamie pesticīdi, augu augšanas regulatori, konservanti, herbicīdi, mikroorganismi un vīrusi kā pretparazītiskie aģenti…) (1968. gada 20. februāra Likums, 1968. gada 12. marta Memoriāls Nr. 9 — 1970. gada 29. maija Lielhercoga regula, 1970. gada 15. jūnija Memoriāls Nr. 33).

- Nīderlande:

Toksiskas vielas un preparāti, Likums (1962. gada Bestrijdingsmiddelenwet).

- Apvienotā Karaliste:

1. Indes pašlaik ir uzskaitītas Inžu sarakstā un pakļaujas 1933. gada Farmācijas un inžu aktam un Inžu noteikumiem, vai indes Inžu sarakstā, kas pakļaujas 1925. līdz 1967. gada Farmācijas un inžu aktiem (Ziemeļīrija) un Inžu regulām (Ziemeļīrija).

2. Vielas 1967. gada Lauksaimniecības un dārzkopības ķimikāliju aktā un regulās.

3. Vielas 1952. gada Lauksaimniecības (Indīgo vielu) aktā un regulās.

--------------------------------------------------