31972L0306

Padomes Direktīva

(1972. gada 2. augusts)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem

(72/306/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā tehniskās prasības, kādām jāatbilst mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ievērojot valsts tiesību aktus, inter alia, attiecas uz piesārņojuma emisiju no dīzeļmotoriem, ko lieto transportlīdzekļos;

tā kā šīs prasības katrā dalībvalstī ir citādākas, un tā kā tādēļ ir vajadzīgs, lai visas dalībvalstis pieņem vienādas prasības, vai nu papildinot vai aizvietojot spēkā esošos tiesību aktus, lai jo īpaši varētu izmantot EEK tipa apstiprināšanas procedūru, kas irnoteikta Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvā par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipu apstiprinājumu [1], piemērojot atbilstīgi katram transportlīdzekļu tipam;

tā kā ir vēlams ievērot tehniskās prasības, ko Eiropai ir pieņēmusi ANO Eiropas Ekonomikas komisija tās Noteikumos Nr. 24 (Vienoti noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļu apstiprināšanu, kas aprīkoti ar dīzeļmotoriem, attiecībā uz piesārņojuma emisiju no motora), kas ir pievienotas 1958. gada 20. martā pieņemtajam nolīgumam attiecībā uz vienotu noteikumu pieņemšanu par mehānisko transportlīdzekļu aprīkojuma un daļu apstiprināšanas kārtību un apstiprināšanas savstarpēju atzīšanu [2],

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā "transportlīdzeklis" nozīmē jebkuru transportlīdzekli ar dīzeļmotoru, kurš paredzēts lietošanai uz ceļa ar virsbūvi vai bez tās, kuram ir vismaz četri riteņi un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h, izņemot transportlīdzekļus, kuri brauc pa sliedēm, un lauksaimniecības traktorus un mašīnas, un transportlīdzekļus, kas iesaistīti sabiedrisko darbu veikšanā.

2. pants

Ja motors atbilst prasībām, kas minētas šīs direktīvas I, II, III, IV un VI pielikumā, tad neviena dalībvalsts nedrīkst atteikties nodrošināt tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu dīzeļmotoru, kas darbina transportlīdzekļus, piesārņojumu emisijas dēļ.

3. pants

Dalībvalsts, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā ir informēta par I pielikuma 2.2. punktā minētās daļas vai raksturlieluma jebkuru modifikāciju. Dalībvalsts kompetentas iestādes nolemj, vai attiecībā uz modificēto transportlīdzekļa tipu ir vajadzīgi jauni testi vai sastādāms jauns ziņojums. Ja testi atklāj neatbilstību šai direktīvai, tad modifikācijas neapstiprina.

4. pants

Vajadzīgos grozījumus, lai pielikumus pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta 13. pantā Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvā par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu.

5. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai astoņpadsmit mēnešu laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas izpildītu tās prasības, un tās nekavējoties informē par to Komisiju.

2. Turklāt, tiklīdz šī direktīva ir paziņota, dalībvalstīm ir jānodrošina to, ka Komisiju informē, lai tā varētu iesniegt savus komentārus, par vissvarīgākajiem normatīviem un administratīvajiem aktiem, kurus tās paredz pieņemt šīs direktīvas jomā.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1972. gada 2. augustā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

T. Westerterp

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[2] DOC. E/EEC324 – E/EEC/TRANS/505, Rev1/add 23.8.1971.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS [1]

DEFINĪCIJAS, PIETEIKUMS EEK TIPA APSTIPRINĀŠANAI, KORIĢĒTĀ ABSORBCIJAS KOEFICIENTA SIMBOLS, SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI, UN RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

(1.) 2. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

(2.1.) 2.2. "Transportlīdzekļa tips attiecībā uz piesārņojuma emisijas ierobežošanu no motora" nozīmē mehāniskos transportlīdzekļus, kuri būtiski neatšķiras attiecībā uz transportlīdzekļa un motora parametriem, kas definēti II pielikumā;

2.3. "Dīzeļmotors" nozīmē motoru, kas darbojas pēc kompresijaizdedzes principa;

2.4. "Aukstas palaišanas iekārta" nozīmē iekārtu, kura savā darbībā kādu laiku palielina motoram piegādātās degvielas daudzumu un ir domāta motora palaišanas atvieglošanai;

2.5. "Dūmmērs" nozīmē instrumentu gaismas absorbcijas koeficientu nepārtrauktai mērīšanai transportlīdzekļu izplūdes gāzēs.

3. PIETEIKUMS TIPA APSTIPRINĀŠANAI

3.1. Pieteikumus tipa apstiprināšanai iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā attiecīgais pilnvarotais pārstāvis.

3.2. Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādas ziņas:

3.2.1. Motora tipa aprakstu, ieskaitot visu II pielikumā minēto informāciju;

3.2.2. Degkameras un virzuļa augšējās skaldnes rasējumus.

3.3. Par motoru un iekārtu, kas norādīti II pielikumā, uzstādīšanu apstiprināmajam transportlīdzeklim ziņo tehniskajam dienestam, kas veic 5. punktā noteiktos apstiprināšanas testus. Tomēr, ja ražotājs to prasa un tehniskais dienests, kas veic apstiprināšanas testus, piekrīt, var testēt transportlīdzekli, kas pārstāv apstiprināmā transportlīdzekļa tipu.

3.a TIPA APSTIPRINĀŠANA

EEK tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno sertifikātu, kurš atbilst X pielikumā attēlotajam.

4. KORIĢĒTĀ ABSORBCIJAS KOEFICIENTA SIMBOLS

(4.1.) (4.2.) (4.3.) 4.4. Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šo Direktīvu, skaidri redzami un viegli pieejamā vietā, kas noteikta tipa apstiprinājuma sertifikāta pielikumā, kurš parādīts X pielikumā, pievieno simbolu, kas ir taisnstūris ap skaitli, kurš izsaka m-1 koriģēto absorbcijas koeficientu, kas apstiprināšanas brīdī iegūts testa laikā brīvā paātrinājumā un kas apstiprināšanas brīdī noteikts ar metodi, kura aprakstīta IV pielikuma 3.2. punktā.

4.5. Simbols ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.6. IX pielikumā ir dots simbola paraugs.

5. SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI

5.1. Vispārīgi norādījumi

Detaļas, kas var iespaidot piesārņotāju emisiju, ir tā projektētas, konstruētas un samontētas, lai transportlīdzeklis, ja to normāli lieto, atbilstu šīs direktīvas prasībām, neskatoties uz vibrācijām, kurām tas var būt pakļauts.

5.2. Specifikācijas attiecībā uz aukstas palaišanas iekārtām

5.2.1. Aukstas palaišanas iekārta ir tā projektēta un konstruēta, lai tā nevarētu sākt vai turpināt darboties, kad motors normāli darbojas.

5.2.2. Iepriekš minētā 5.2.1. punkta noteikumus nepiemēro, ja vismaz viens no šādiem noteikumiem ir izpildīts:

5.2.2.1. Gaismas absorbcijas koeficients motora izplūdes gāzēs pie vienmērīgiem ātrumiem ir VI pielikumā norādītajās robežās, kad to mēra ar III pielikumā aprakstīto metodi auksta starta iekārtas darbības laikā;

5.2.2.2. Aukstas palaišanas iekārtas paturēšana darbībā izraisa motora apstāšanos pieņemamā laikā.

5.3. Specifikācijas attiecībā uz piesārņojuma emisiju

5.3.1. Piesārņojuma emisiju no apstiprināšanai iesniegtā transportlīdzekļa tipa mērī ar divām metodēm, kas aprakstītas III un IV pielikumā un kas attiecīgi atbilst testiem pie vienmērīgiem ātrumiem un testiem pie brīva paātrinājuma [2].

5.3.2. Ar III pielikumā aprakstīto metodi mērītā piesārņojuma emisija nepārsniedz VI pielikumā norādītās robežas.

5.3.3. Motoriem, kuriem uzstādīts ar izplūdes gāzēm piedzīts kompresors, absorbcijas koeficients, kas mērīts pie brīva paātrinājuma, nepārsniedz VI pielikumā norādīto robežu nominālai plūsmas vērtībai, kura atbilst maksimālajam absorbcijas koeficientam, kas izmērīts pie vienmērīgiem ātrumiem plus 0,5 m-1.

5.4. Līdzvērtīgi instrumenti mērīšanai ir atļauti. Ja lieto citus instrumentus nekā VII pielikumā aprakstītie, tad tiek veikts to līdzvērtīguma tests apskatāmajam motoram.

(6.) 7. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

7.1. Katram sērijveida transportlīdzeklim to detaļu ziņā, kas ietekmē motora piesārņojuma emisiju, jāatbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam.

(7.2.) 7.3. Parasti transportlīdzekļa atbilstību apstiprinātajam tipam piesārņojuma emisijas ziņā no dīzeļmotoriem pārbauda, pamatojoties uz aprakstu, kas dots EEK apstiprinājuma sertifikāta pielikumā, kas parādīts X pielikumā. Turklāt:

7.3.1. Kad izdara testu šīs sērijas transportlīdzekļiem, testus izdara šādi:

7.3.1.1. Transportlīdzeklim, kurš nav iebraukts, ir jāizdara tests pie brīva paātrinājuma, kā aprakstīts IV pielikumā. Transportlīdzekli uzskata par atbilstīgu apstiprinātajam tipam, ja noteiktais absorbcijas koeficients nepārsniedz apstiprināšanas zīmē uzrādīto skaitli vairāk par 0,5 m-1;

7.3.1.2. Ja testā noteiktais skaitlis, kas iepriekš minēts 7.3.1.1. punktā, pārsniedz apstiprināšanas atzīmē uzrādīto skaitli par vairāk nekā 0,5 m-1, tad apskatāmā tipa transportlīdzekli vai tā motoru testē pie vienmērīgiem ātrumiem visā pilnas slodzes līknes diapazonā, kā tas ir aprakstīts III pielikumā. Emisijas līmenis nedrīkst pārsniegt VI pielikumā norādītās robežas.

[1] Pielikumu teksti līdzinās ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumiem Nr. 24, jo īpaši iedalījums punktos. Šā iemesla dēļ, ja Noteikumu Nr. 24 punktam neatbilst punkts šajā direktīvā, atpazīšanas nolūkā šāda punkta numurs likts iekavās.

[2] Tiks veikts tests paātrinājumā, īpaši lai sniegtu atsauces skaitli administratīvajām iestādēm, kuras izmantos šo metodi, lai pārbaudītu ekspluatācijā esošos transportlīdzekļus.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

TESTS PIE VIENMĒRĪGIEM ĀTRUMIEM PILNAS SLODZES LĪKNES DIAPAZONĀ

1. IEVADS

1.1. Šajā pielikumā ir aprakstīta piesārņojuma emisijas noteikšanas metode pie dažādiem vienmērīgiem ātrumiem pilnas slodzes līknes diapazonā.

1.2. Tests ir jāizdara vai nu motoram vai arī transportlīdzeklim.

2. MĒRĪŠANAS PRINCIPS

2.1. Izplūdes gāzu dūmainību, ko radījis motors, mērī motoram darbojoties ar pilnu slodzi un pie vienmērīga ātruma. Sešus mērījumus izdara pie motora ātrumiem, kas vienmērīgi izvietoti starp to, kas atbilst maksimālajai jaudai, un lielāko no šādiem diviem motora ātrumiem:

- 45 % no motora ātruma, kas atbilst maksimālajai jaudai, un

- 1000 apgriezieni/minūtē.

Galējie mērījuma punkti ietilpst iepriekš definēta intervāla robežās.

2.2. Dīzeļmotoriem, kuri ir apgādāti ar kompresoru, ko var izmantot pēc vēlēšanās un kurš, sākot darboties kā gaisa spiediena paaugstinātājs, automātiski paaugstina iesmidzinātās degvielas daudzumu, mērījumus izdara, gan kompresoram darbojoties, gan arī tam nedarbojoties.

Pie katra motora ātruma mērījuma rezultāts ir augstākais rezultāts no diviem iegūtajiem skaitļiem.

3. TESTA NOSACĪJUMI

3.1. Transportlīdzeklis vai motors

3.1.1. Motoru vai transportlīdzekli pakļauj testēšanai, kad tas ir labā tehniskā stāvoklī. Transportlīdzeklim ir jābūt iebrauktam.

3.1.2. Motoru testē ar II pielikumā aprakstīto iekārtu.

3.1.3. Motora uzbūvei jābūt tādai, kā aprakstīts II pielikumā.

3.1.4. Izplūdes ierīcei nav nekādu caurumu, caur kuriem no motora izplūstošās gāzes varētu tikt atšķaidītas.

3.1.5. Motors ir normālā darba stāvoklī, kā to ir noteicis ražotājs. Jo sevišķi dzesēšanas ūdenim un eļļai ir jābūt normālā temperatūrā, kādu ir uzrādījis ražotājs.

3.2. Degviela

Degviela ir standartdegviela, kuras specifikācijas ir dotas V pielikumā.

3.3. Laboratorija

3.3.1. Mērī laboratorijas absolūto temperatūru T, kas izteikta Kelvina grādos, un atmosfēras spiedienu H, kas izteikts toros, un koeficientu F nosaka pēc formulas

F =

×

T2980,5

3.3.2. Lai koeficientu F atzītu par derīgu, tam jābūt 0,98 ≤F ≤1,02.

3.4. Paraugu ņemšanas un mērīšanas aparatūra

Izplūdes gāzu gaismas absorbcijas koeficientu mērī ar dūmmēru, kas atbilst VII pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem un ir uzstādīts atbilstīgi VIII pielikuma prasībām.

4. ROBEŽVĒRTĪBAS

4.1. Nominālo gāzes plūsmu G, kas izteikta litros sekundē, katram no sešiem ātrumiem, pie kuriem mērī absorbcijas koeficientu, ievērojot 2.1. punktu, aprēķina pēc šādām formulām:

— divtaktu motoriem | G = Vn60 |

— četrtaktu motoriem | G = Vn120 |

kur

V ir motora cilindra tilpums, kas izteikts litros un

n ir motora ātrums apgriezienos minūtē.

4.2. Pie katra motora ātruma izplūdes gāzu absorbcijas koeficients nepārsniedz robežvērtību, kas dota VI pielikuma tabulā. Ja nominālās plūsmas lielums neatbilst tabulā dotajiem lielumiem, tad derīgo robežlielumu iegūst, proporcionāli interpolējot.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

TESTS PIE BRĪVA PAĀTRINĀJUMA

1. TESTA NOSACĪJUMI

1.1. Šo testu izdara motoram vai transportlīdzeklim, kuram ir izdarīts tests pie vienmērīgiem ātrumiem, kā aprakstīts III pielikumā.

1.1.1. Ja motoru pārbauda stendā, tad testu izdara, cik ātri vien iespējams pēc dūmainuma testa mērījumiem ar pilnu slodzi pie vienmērīga ātruma. It sevišķi ūdens dzesēšanai un eļļai ir jābūt normālā temperatūrā, ko uzrādījis ražotājs.

1.1.2. Ja testu izdara stāvošam transportlīdzeklim, tā motoru vispirms darbina normālā darba režīmā, braucot pa ceļu. Testu izdara pēc brauciena pa ceļu, cik ātri vien iespējams.

1.2. Degkameru neatdzesē un nepiesārņo ar ilgstošu dīkstāvi pirms testa.

1.3. Piemēro testa nosacījumus, kas aprakstīti III pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. punktā.

1.4. Piemēro III pielikuma 3.4. punktā aprakstītos nosacījumus attiecībā uz paraugu ņemšanas un mērīšanas aparatūru.

2. TESTA METODES

2.1. Ja tests notiek stendā, motors ir atvienots no bremzes, ko aizvieto vai nu iekustinātas rotējošas daļas, kad nelieto ātruma kārbu, vai arī inerce, kas pēc būtības ir ekvivalenta rotējošo daļu inercei.

2.2. Ja testu izdara transportlīdzeklim, ātruma pārslēgs ir neitrālā stāvoklī un motors ir ātrumā.

2.3. Motora tukšgaitas laikā akseleratora sviru darbina ātri, bet ne spēcīgi, tā, lai iegūtu maksimālo atdevi no iesmidzināšanas pumpja. Šo stāvokli jāsaglabā, līdz ir sasniegts motora maksimālais ātrums un regulators sāk darboties. Tiklīdz šis ātrums ir sasniegts, akseleratoru atlaiž, motors atgriežas tukšgaitā un dūmmērs atgriežas atbilstošajā stāvoklī.

2.4. Pielikuma 2.3. punktā aprakstīto darbību atkārto ne mazāk kā sešas reizes, lai iztīrītu izplūdes sistēmu un atļautu izdarīt jebkuru nepieciešamo aparatūras regulēšanu. Atzīmē maksimālos dūmainuma lielumus pie katra sekojošā paātrinājuma, līdz iegūst stabilizētas vērtības. Vērtības, kas iegūtas motoram darbojoties tukšgaitā pēc katra sekojošā paātrinājuma, neņem vērā. Nolasītus lielumus uzskata par stabilizētiem, ja četri nolasījumi pēc kārtas atrodas robežās no 0,25 m-1 un monotoni nesamazinās. Pierakstāmais absorbcijas koeficients XM ir vienāds ar vidējo aritmētisko vērtību no šiem četriem lielumiem.

2.5. Ar gaisa kompresoru aprīkotie motori attiecīgos gadījumos atbilst šādām prasībām:

2.5.1. Ja motori ir ar gaisa kompresoru, kas ir savienots ar motoru vai kuru mehāniski darbina motors un kuru var atvienot, tad izdara divus pilnus mērījumu ciklus ar iepriekšēju paātrināšanu, turklāt vienā gadījumā kompresors ir pievienots, bet otrā atvienots. Pierakstītais mērījumu rezultāts ir lielākais no abiem iegūtajiem;

2.5.2. Ja motori aprīkoti ar kompresoru, ko vadītājs var atvienot, izmantojot blakusceļu, testu izdara ar un bez šī blakusceļa. Par mērījuma rezultātu ņem lielāko no iegūtajiem rezultātiem.

3. ABSORBCIJAS KOEFICIENTA KORIĢĒTĀ LIELUMA NOTEIKŠANA

3.1. Apzīmējumi

XM = absorbcijas koeficienta vērtība, kas iegūta, mērot pie brīva paātrinājuma, kā tas ir aprakstīts šī pielikuma 2.4. punktā;

XL = koriģētā absorbcijas koeficienta vērtība pie brīva paātrinājuma;

SM = absorbcijas koeficienta vērtība, kas mērīta pie vienmērīga ātruma (III pielikums, 2.1. punkts), kurš ir vistuvākais norādītajai robežvērtībai pie tā paša nominālā ātruma;

SL = absorbcijas koeficienta vērtība (III pielikums, 4.2. punkts) pie nominālas plūsmas, kas atbilst mērījumam, kurā iegūta SM vērtība;

L = efektīvais gaismas ceļa garums dūmmērā.

3.2. Ja absorbcijas koeficients ir izteikts mērvienībās m–1 un gaismas efektīvais ceļa garums metros, tad par koriģēto XL vērtību ņem mazāko no tām, ko dod divas šādas izteiksmes.

X′

=

· X

X″

= X

+ 0,5

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

STANDARTDEGVIELAS SPECIFIKĀCIJAS, KAS NOTEIKTAS APSTIPRINĀJUMA TESTIEM UN RAŽOJUMU ATBILSTĪBAS PĀRBAUDEI

Piezīme:

degvielai jābalstās tikai uz destilātiem, hidrodesulfurizētiem vai nav, un jābūt bez piedevām.

| Robežvērtības un mērvienības | Metode |

Blīvums 15/4 oC | min 0,830 + 0,005 | ASTM D 1298-67 |

Destilācija | | ASTM D 86-67 |

50 % | min 245 oC | |

90 % | min 330 + 10 oC | |

Galējais vārīšanās punkts | maks. 370 oC | |

Cetānskaitlis | 54 + 3 | ASTM D 976-66 |

Kinemātiskā viskozitāte pie 100 oF | 3 + 0,5 cst | ASTM D 445-65 |

Sēra saturs | 0,4 + 0,1 % no masas | ASTM D 129-64 |

Uzliesmošanas punkts | min. 55o C | ASTM D 93-71 |

Saduļķošanās punkts | maks. – 7o C | ASTM D 2500-66 |

Anilīna punkts | 69 + 5o C | ASTM D 611-64 |

Oglekļa atlikums uz 10 % pamatnes | maks. 0,2 % no masas | ASTMD 524-64 |

Pelnu saturs | maks 0,01 % no masas | ASTM D 482-63 |

Ūdens saturs | maks. 0,05 % no masas | ASTM D 95-70 |

Vara korozijas tests pie 100 oC | maks. 1 | ASTM D 130-68 |

+++++ TIFF +++++

Neto siltumietilpība | | ASTM D 2-68 (VI papild.) |

Neitralizācijas skaitlis (stipra skābe) | nol mg KoH/g | ASTM D 976-64 |

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

TESTĀ PIE VIENMĒRĪGIEM ĀTRUMIEM IZMANTOJAMĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Piezīme:

iepriekš minētās vērtības ir noapaļotas līdz tuvākajai vērtībai 0,01 vai 0,005; tas gan nenozīmē, ka eksperimenti ir jāveic ar šādu precizitātes pakāpi.

Nominālā plūsma G litri/sekundē | Absorbcijas koeficients K m-1 |

≤ 42 | 2,26 |

45 | 2,19 |

50 | 2,08 |

55 | 1,985 |

60 | 1,90 |

65 | 1,84 |

70 | 1,775 |

75 | 1,72 |

80 | 1,665 |

85 | 1,62 |

90 | 1,575 |

95 | 1,535 |

100 | 1,495 |

105 | 1,465 |

110 | 1,425 |

115 | 1,395 |

120 | 1,37 |

125 | 1,345 |

130 | 1,32 |

135 | 1,30 |

140 | 1,27 |

145 | 1,25 |

150 | 1,225 |

155 | 1,205 |

160 | 1,19 |

165 | 1,17 |

170 | 1,155 |

175 | 1,14 |

180 | 1,125 |

185 | 1,11 |

190 | 1,095 |

195 | 1,08 |

≥200 | 1,065 |

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

DŪMMĒRU PARAMETRI

1. PIELIETOJAMĪBA

Šajā pielikumā tiek definēti noteikumi, kādiem jābūt dūmmēriem, tos lietojot III un IV pielikumos aprakstītajos testos.

2. DŪMMĒRU GALVENĀ SPECIFIKĀCIJA

2.1. Pārbaudāmo gāzi ievieto slēgtā traukā, kura sienu iekšējā virsma neatstaro.

2.2. Nosakot efektīvo gaismas ceļa garumu caur gāzi, ņem vērā iespējamo gaismas avota un fotoelementa aizsargierīču iespaidu. Šo efektīvo garumu norāda uz instrumenta.

2.3. Dūmmēra skala ir graduēta divās mērījumu skalās kā gaismas absorbcija absolūtās vienībās no 0 līdz ∞ (m-1), tā arī lineāri no 0 līdz 100; abas skalas ir ar diapazonu no 0 pie pilnas gaismas plūsmas līdz pilnai skalai pilnīgā tumsā.

3. KONSTRUKCIJAS SPECIFIKĀCIJAS

3.1. Vispārīgi norādījumi

Konstrukcija ir tāda, lai darba apstākļos pie vienmērīga ātruma dūmu kamera būtu piepildīta ar dūmiem, kuri ir vienmērīgs caurspīdīgums.

3.2. Dūmu kamera un dūmmēra apvalks

3.2.1. Izkliedētas gaismas krišana uz fotošūnu iekšējās atstarošanas vai difūzijas efektu dēļ ir samazināta līdz minimumam (piem., matējot iekšējās virsmas melnā krāsā un izvietojot tās piemērotā veidā).

3.2.2. Optiskie raksturlielumi ir tādi, lai kopējais difūzijas un atstarošanās iespaids nepārsniegtu vienu lineārās skalas iedaļu, kad dūmu kamera ir pilna ar dūmiem, kuru absorbcijas koeficients ir tuvs vērtībai 1,7 m-1.

3.3. Gaismas avots

Gaismas avots ir kvēlspuldze, kuras krāsas temperatūra ir diapazonā no 2800 līdz 3200oK.

3.4. Uztvērējs

3.4.1. Uztvērējs sastāv no fotoelementa un spektrālās reakcijas līknes, kas ir līdzīgas cilvēka acs gaismas uztveršanas līknei (maksimālā reakcija ir diapazonā 550/570 nm, zem 430 nm un virs 680 nm reakcija ir mazāka par 4 % no maksimālās reakcijas).

3.4.2. Fotoelementa elektriskās ķēdes, ieskaitot ciparnīcu, konstrukcija ir tāda, lai fotoelementa strāva būtu lineāra funkcija no krītošās gaismas intensitātes visā fotoelementa darba temperatūras diapazonā.

3.5. Mērīšanas skalas

3.5.1. Gaismas absorbcijas koeficientu k aprēķina pēc formulas Φ = Φo · e–kL, kur L ir gaismas ceļa efektīvais garums caur mērāmo gāzi, Φo ir krītošā plūsma un Φ ir no gāzes iznākušā plūsma. Ja efektīvo garumu L attiecīgajam dūmmēra tipam nevar tieši noteikt pēc tā ģeometrijas, tad efektīvo garumu L jānosaka:

- vai nu ar šā pielikuma 4. punktā aprakstīto metodi, vai

- pēc korelācijas ar cita tipa dūmmēru, kuram efektīvais garums ir zināms.

3.5.2. Attiecība starp 0 – 100 lineāro skalu un gaismas absorbcijas koeficientu k ir dota formulā

+++++ TIFF +++++

kur N ir nolasījums uz lineārās skalas un k ir atbilstošā absorbcijas koeficienta vērtība.

3.5.3. Uz dūmmēra ciparnīcas absorbcijas koeficienta vērtību 1,7 m-1 var nolasīt ar precizitāti 0,025 m-1.

3.6. Mēraparatūras noregulēšana un testēšana

3.6.1. Fotoelementa elektriskā ķēde un ciparnīca ir tā iestādītas, lai rādītāju varētu no jauna iestādīt uz nulli, kad gaismas plūsma iet caur dūmu kameru, kura pildīta ar tīru gaisu, vai caur kameru ar identiskām raksturlīknēm.

3.6.2. Ar izslēgtu lampu un atvērtu vai īssavienojumā esošu elektrisko ķēdi nolasījums uz absorbcijas koeficienta skalas ir vienlīdzīgs ar x un tas paliek vienlīdzīgs ar x, kad elektrisko ķēdi saslēdz no jauna.

3.6.3. Starppārbaudi izdara, ievietojot dūmu kamerā ekrānu, kas aizvieto gāzi ar zināmu gaismas absorbcijas koeficientu k, kas izmērīts ar 3.5.1. punktā aprakstīto metodi un kura vērtība atrodas starp no 1,6 m-1 un 1,8 m-1. k vērtībai ir jābūt zināmai robežās no 0,025 m-1. Pārbaudes nolūks ir pārliecināties, ka šī vērtība neatšķiras no vērtības, kas nolasīta uz dūmmēra skalas vairāk par 0,05 m-1, kad ekrāns ir novietots starp gaismas avotu un fotoelementu.

3.7. Dūmmēra reakcija

3.7.1. Mērinstrumenta elektriskās ķēdes reakcijas laiks, kas ir vajadzīgs, lai rādītājs uz skalas sasniegtu 90 % no pilnas tā novirzes pēc ekrāna izņemšanas un pilnīgas fotoelementa aptumšošanas, ir no 0,9 līdz no 1,1 sekundei.

3.7.2. Mērinstrumenta elektriskās ķēdes svārstību bremzēšanai ir jābūt tādai, lai rādītāja sākotnējais pārsvēriens aiz nolasāmās vērtības pēc ievadāmo datu pēkšņas izmaiņas (piem., kalibrēšana) nepārsniegtu 4 % no šā nolasījuma skalas lineārās vienībās.

3.7.3. Dūmmēra reaģēšanas laiks, kurš dūmu kamerā, pateicoties fizikālai parādībai, ir laiks starp gāzes ieplūšanu mēraparātā un dūmu kameras piepildīšanās beigām, nepārsniedz 0,4 sekundes.

3.7.4. Šie noteikumi attiecas tikai uz dūmmēriem, ar kuriem mērī necaurlaidību pie brīva paātrinājuma.

3.8. Mērāmās gāzes un izplūdes gaisa spiediens

3.8.1. Izplūdes gāzes spiediens dūmu kamerā neatšķiras no atmosfēras spiediena vairāk par 75 mm (ūdens spiediena mērinstruments).

3.8.2. Mērāmā gāzes un izplūdes gaisa spiediena izmaiņas neizsauc absorbcijas koeficienta izmaiņas vairāk par 0,05 m-1, ja gāzei absorbcijas koeficients ir 1,7 m-1.

3.8.3. Dūmmērs ir apgādāts ar piemērotu iekārtu spiediena mērīšanai dūmu kamerā.

3.8.4. Gāzes un izplūdes gaisa spiediena izmaiņu robežas dūmu kamerā norāda aparatūras ražotājs.

3.9. Mērāmās gāzes temperatūra

3.9.1. Katrā dūmu kameras punktā gāzes temperatūra mērīšanas laikā ir starp 70 oC un maksimālo temperatūru, ko nosaka dūmmēra ražotājs tā, lai nolasījumi šajā temperatūras diapazonā nemainītos vairāk par 0,1 m-1, ja kamera ir piepildīta ar gāzi, kuras absorbcijas koeficients ir 1,7 m-1.

3.9.2. Dūmmērs ir apgādāts ar piemērotām iekārtām temperatūras mērīšanai dūmu kamerā.

4. DŪMMĒRA EFEKTĪVAIS GARUMS "L"

4.1. Vispārīgi norādījumi

4.1.1. Dažos dūmmēra tipos gāzes dūmainība starp gaismas avotu un fotoelementu vai starp caurspīdīgām daļām, kas aizsargā avotu un fotoelementu, nav konstanta. Šādos gadījumos efektīvais garums L ir vienāds ar to, kāds ir gāzes kolonnā ar vienmērīgu necaurlaidību un tādu pašu gaismas absorbciju, kāda ir iegūta tad, kad gāzi ievada dūmmērā normālā veidā.

4.1.2. Gaismas ceļa efektīvo garumu iegūst, salīdzinot nolasījumu N no dūmmēra, kurš normāli darbojas, ar nolasījumu N0, kas iegūts ar dūmmēru, kurš modificēts tādā veidā, lai pārbaudāmā gāze piepildītu labi definētu garumu L0.

4.1.3. Lai noteiktu korekciju nulles nobīdēm, jāizmanto ātrā secībā izdarīti nolasījumi.

4.2. L novērtējuma metode

4.2.1. Pārbaudāmā gāze ir izplūdes gāze ar konstantu dūmainību, vai gaismas absorbējoša gāze ar blīvumu, kas tuvs izplūdes gāzu blīvumam.

4.2.2. Dūmmēra kolonnas garumu, ko var vienmērīgi piepildīt ar pārbaudāmajām gāzēm un kuras gali būtībā veido taisnu leņķi ar gaismas ceļu, nosaka precīzi. L0 ir tuvs iepriekš pieņemtajam dūmmēra efektīvajam garumam.

4.2.3. Tiek mērīta pārbaudāmās gāzes vidējā temperatūra dūmu kamerā.

4.2.4. Ja vajadzīgs, paraugu līnijā, cik tuvu vien iespējams zondei, var iebūvēt kompakti konstruētu tvertni ar pietiekamu tilpumu, kur gāzei izplesties, lai noslāpētu pulsācijas. Arī dzesētāju var pielāgot. Izplešanās tvertnes un dzesētāja pievienošana nedrīkst pārmērīgi izmainīt izplūdes gāzes sastāvu.

4.2.5. Tests efektīvā garuma noteikšanai atbilst procedūrai, kurā pārbaudāmās gāzes paraugu laiž pārmaiņus caur dūmmēru, kas normāli darbojas, un tādu pašu aparatūru, kas modificēta, kā norādīts 4.1.2. punktā.

4.2.5.1. Dūmmēra nolasījumus testa laikā nepārtraukti pieraksta ar magnetofonu, kura reakcijas laiks ir vienāds ar dūmmēra reakcijas laiku vai mazāks par pēdējo.

4.2.5.2. Ja dūmmērs darbojas normāli, tad nolasījums uz dūmmēra lineārās skalas ir N un vidējā gāzes temperatūra, kas izteikta Kelvina grādos, ir T.

4.2.5.3. Ja ir zināms garums L0, kad iepildīta tā pati pārbaudāmā gāze, dūmainības nolasījums uz lineārās skalas ir N0 un gāzes vidējās temperatūras nolasījums, kas izteikts Kelvina grādos, ir T0.

4.2.6. Efektīvais garums ir:

+++++ TIFF +++++

4.2.7. Testu atkārto ar vismaz četrām testa gāzēm, iegūstot nolasījumus, kas vienmērīgi novietojas starp 20 un 80 uz lineārās skalas.

4.2.8. Dūmmēra vidējais efektīvais garums L ir vidējais aritmētiskais no efektīvajiem garumiem, kas iegūti katrai gāzei, kā norādīts 4.6. punktā.

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

DŪMMĒRA UZSTĀDĪŠANA UN LIETOŠANA

1. JOMA

Šinī pielikumā ir apskatīta dūmmēra uzstādīšana un lietošana III un IV pielikumā aprakstītajiem testiem.

2. PARAUGU ŅEMŠANAS DŪMMĒRS

2.1. Uzstādīšana testiem pie vienmērīgiem ātrumiem

2.1.1. Zondes šķērsgriezuma laukuma attiecība pret izplūdes caurules šķērsgriezuma laukumu ir ne mazāka kā 0,05. Izplūdes caurulē izmērītais pretspiediens pie ieejas zondē nepārsniedz 75 mm (ūdens iekārta).

2.1.2. Zonde ir caurule ar atvērtu galu, kas vērsta izplūdes caurules vai izplešanās caurules, ja tāda tiek prasīta, ass virzienā. Tā ir novietota sekcijā, kur dūmu sadalījums ir apmēram vienmērīgs. Lai to panāktu, zonde ir tik tālu novietota lejup pa plūsmu izplūdes caurulē vai, ja ir vajadzīgs, tad izplešanās caurulē tā, ka, ja D ir izplūdes caurules diametrs, zondes gals ir novietots taisnajā daļā vismaz 6D garumā pa plūsmu uz augšu no parauga un 3D garumā pa plūsmu uz leju. Ja ir lietota izplešanās caurule, gaisam caur savienojumu nav atļauts ieplūst.

2.1.3. Spiediens izplūdes caurulē un spiediena krituma raksturlīknes paraugu ņemšana līnijā ir tādas, ka zonde iegūst paraugu, kas ir būtiski ekvivalents tam, kuru iegūtu, paraugus ņemot izokinētiski.

2.1.4. Ja vajadzīgs, izplešanās tvertni ar kompaktu konstrukciju un pietiekošu ietilpību, lai slāpētu pulsācijas, var iebūvēt paraugu pētīšanas līnijā tik tuvu zondei, cik iespējams. Arī dzesinātāju var pielāgot.

Izplešanās tvertnes un dzesētāja konstrukcija nevar pārmērīgi izmainīt izplūdes gāzu sastāvu.

2.1.5. Izplūdes caurulē vismaz 3D uz leju pa plūsmu var ievietot droseļvārstu vai citādas iekārtas, kas palielina spiedienu paraugos.

2.1.6. Savienotājas caurules starp zondi, dzesēšanas iekārtu, izplešanās tvertni (ja vajadzīga) un dūmmēru ir tik īsas, cik iespējams, apmierinot spiediena un temperatūras prasības, kas aprakstītas VII pielikuma 3.8. un 3.9. punktā. Caurule no paraugu punkta ir vērsta augšup uz dūmmēru, un jāizvairās no visiem līkumiem, kur var uzkrāties sodrēji. Apvedceļa vārstu var novietot augšup pa plūsmu, ja tas nav ievietots dūmmērā.

2.1.7. Pārbaudes laikā ir jākontrolē, vai VII pielikuma 3.8. punkta prasības par spiedienu un VII pielikuma 3.9. punkta prasības par temperatūru kamerā, kur izdara mērījumus, ir ievērotas.

2.2. Iekārta testam pie brīva paātrinājuma

2.2.1. Zondes šķērsgriezuma laukuma attiecība pret izplūdes caurules šķērsgriezuma laukumu nav mazāka par 0,05. Pretspiediens, kas mērīts izplūdes caurulē pie zondes ievades, nepārsniedz 75 mm (ūdens iekārta).

2.2.2. Zonde ir caurule ar atvērtu galu, kas vērsta izplūdes caurulē paralēli tās asij plūsmas virzienā vai tādā pašā veidā — paplašināšanas caurulē, ja vajadzīgs. To novieto rajonā, kur dūmu sadalījums ir apmēram vienmērīgs. Lai to panāktu, zondi novieto tik tālu lejup pa plūsmu izplūdes caurulē, cik iespējams, vai, ja vajadzīgs, to ievieto paplašināšanas caurulē tā, ka, ja D ir izplūdes caurules diametrs pie izejas, zondes gals ir novietots taisnajā daļā vismaz 6D attālumā augšup pa plūsmu no parauga un 3D attālumā lejup pa plūsmu. Ja izplešanās caurule ir lietota, gaiss nedrīkst ieplūst savienojumā.

2.2.3. Paraugu ņemšanas sistēma ir tāda, ka pie visiem motora ātrumiem parauga spiediens pie dūmmēra ir VII pielikuma 3.8.2. punktā norādītajās robežās. To var kontrolēt, atzīmējot parauga spiedienu, kad motors darbojas tukšgaitā pie maksimāla ātruma. Atkarībā no dūmmēra raksturlīknēm, to var panākt ar fiksētu ierobežojumu vai droseļvārstu izplūdes vai paplašinājuma caurulē. Lai kuru metodi lieto, izplūdes caurulē mērītais spiediens pie zondes ieejas nepārsniedz 75 mm (ūdens iekārta).

2.2.4. Ar dūmmēru savienotājas caurules ir tik īsas, cik iespējams. Caurule ir novietota slīpi uz augšu no parauga uz dūmmēru tā, lai izvairītos no asiem līkumiem, kur varētu uzkrāties sodrēji. Apvedceļa vārstu var novietot augšup pa plūsmu no dūmmēra, lai izolētu to no izplūdes gāzēm mērījuma laikā.

3. PILNAS PLŪSMAS DŪMMĒRS

Vienīgie vispārējie piesardzības pasākumi, kas jāievēro pie vienmērīgas plūsmas un brīva paātrinājuma mērījumiem, ir šādi:

3.1. Savienojošo cauruļu savienojumi starp izplūdes cauruli un dūmmēru neļauj ieplūst gaisam no ārpuses;

3.2. Ar dūmmēru savienotājas caurules ir tik īsas, cik iespējams, tāpat kā paraugu ņemšanas dūmmēru gadījumā. Cauruļu sistēma ir novietota slīpi uz augšu no izplūdes caurules uz dūmmēru, lai izvairītos no asiem līkumiem, kur varētu uzkrāties sodrēji. Apvedceļa vārstu var ievietot augšup pa plūsmu no dūmmēra, lai to izolētu no izplūdes gāzes mērījuma laikā;

3.3 Dzesēšanas sistēmu arī jānovieto augšup pa plūsmu no dūmmēra.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

KORIĢĒTĀ ABSORBCIJAS KOEFICIENTA SIMBOLA PIEMĒRS

+++++ TIFF +++++

Iepriekšminētais simbols norāda, ka koriģētais absorbcijas koeficients ir 1,30 m-1.

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------