31967L0548

Padomes Direktīva

(1967. gada 27. jūnijs)

par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu

(67/548/EEK)

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā jebkuriem noteikumiem par bīstamu vielu un produktu laišanu tirgū jāaizsargā sabiedrība un jo īpaši darbinieki, kas izmanto šādas vielas un produktus;

tā kā sešu dalībvalstu atšķirīgie valsts noteikumi par bīstamu vielu un preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu traucē šo vielu un produktu tirdzniecību Kopienā un tātad tieši ietekmē kopējā tirgus izveidi un darbību;

tā kā tādēļ šādi šķēršļi jānovērš; tā kā tas ir saistīts ar normatīvu un administratīvu aktu tuvināšanu attiecībā uz klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu;

tā kā, ievērojot to, ka vēl jāveic sagatavošanas darbi, noteikumu tuvināšana attiecībā uz bīstamiem preparātiem būs jāiztirzā turpmākās direktīvās; tā kā tādēļ šī direktīva jāierobežo ar noteikumu tuvināšanu attiecībā uz bīstamām vielām;

tā kā, ņemot vērā šīs jomas plašumu un daudzos sīki izstrādātos pasākumus, kas būs vajadzīgi, lai tuvinātu visus noteikumus attiecībā uz bīstamām vielām, būtu vēlams vispirms iztirzāt to normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kuri skar bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, un turpmākās direktīvās iztirzāt to noteikumu tuvināšanu, kuri attiecas uz šo bīstamo vielu un produktu izmantošanu, ja konstatē, ka atšķirības starp šiem noteikumiem tieši ietekmē kopējā tirgus izveidi un darbību;

tā kā to valstu noteikumu tuvināšana, kuri uzskaitīti šajā direktīvā, neierobežo Līguma 31. un 32. panta noteikumu piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus par tādu bīstamu vielu

- klasifikāciju,

- iepakošanu un

- marķēšanu,

kuras laiž Kopienas dalībvalstu tirgū.

2. Šī direktīva neietekmē noteikumus attiecībā uz:

a) zālēm, narkotikām un radioaktīvajām vielām;

b) bīstamu vielu pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, jūru vai gaisu;

c) munīciju un priekšmetiem, kas satur tādas sprādzienbīstamas vielas kā aizdedzinātājvielas vai motora degviela.

3. Šo direktīvu nepiemēro bīstamām vielām, ko eksportē uz trešām valstīm.

4. Šīs direktīvas 5. līdz 7. pantu nepiemēro tvertnēm saspiestai, sašķidrinātai vai zem spiediena izšķīdinātai gāzei.

2. pants

1. Šajā direktīvā:

a) "vielas" nozīmē

ķīmiskos elementus un to savienojumus, kas sastopami dabā vai ražoti rūpnīcā;

b) "preparāti" nozīmē

maisījumus vai šķīdumus, kas sastāv no divām vai vairākām vielām.

2. Šīs direktīvas nozīmē "bīstamas" ir šādas vielas un preparāti:

a) sprādzienbīstamas

vielas un preparāti, kas var sprāgt liesmas ietekmē vai ir jutīgāki par dinitrobenzolu pret satricinājumiem vai berzi;

b) spēcīgas oksidētājas

vielas un preparāti, kas var izraisīt izteikti eksotermisku reakciju, nonākot saskarsmē ar citām vielām, it īpaši ugunsnedrošām vielām;

c) viegli uzliesmojošas

- vielas un preparāti, kas var sakarst un rezultātā aizdegties saskarsmē ar gaisu apkārtējās vides temperatūrā bez enerģijas pielikšanas, vai

- cietas vielas un preparāti, kas var viegli aizdegties pēc īsas saskarsmes ar aizdegšanās avotu un kas turpina degt vai gruzdēt pēc aizdegšanās avota likvidācijas, vai

- šķidras vielas un preparāti, kam uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 21 oC, vai

- gāzveida vielas un preparāti, kas uzliesmo gaisā normālā spiedienā, vai

- vielas un preparāti, kas saskarsmē ar ūdeni vai mitru gaisu izdala viegli uzliesmojošas gāzes bīstamā daudzumā;

d) uzliesmojošas

šķidras vielas un preparāti, kam uzliesmošanas temperatūra ir no 21 oC līdz 55 oC;

e) toksiskas

vielas un preparāti, kas, tos ieelpojot vai norijot, vai uzņemot caur ādu, var radīt nopietnus akūtus vai hroniskus sarežģījumus veselībai vai pat izraisīt nāvi;

f) kaitīgas

vielas un preparāti, kas, tos ieelpojot vai norijot, vai uzņemot caur ādu, zināmā mērā var radīt sarežģījumus veselībai;

g) kodīgas

vielas un preparāti, kas saskarsmē ar dzīviem audiem var tos iznīcināt;

h) kairinošas

nekodīgas vielas un preparāti, kas tūlītējā, ilgstošā vai atkārtotā saskarsmē ar ādu vai gļotādas membrānu var izraisīt iekaisumu.

3. pants

Bīstamu vielu klasifikācija pēc vislielākās bīstamības pakāpes un riska īpatnībām balstās uz 2. pantā noteiktajām kategorijām.

4. pants

Šīs direktīvas I pielikumā sniegts tādu bīstamu vielu saraksts, kuras klasificētas saskaņā ar 3. panta noteikumiem.

5. pants

Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka bīstamas vielas nevar laist tirgū, ja to iepakojuma izturība un necaurlaidība neatbilst turpmāk minētajām prasībām, uzskatot par piemērotu jebkuru iepakojumu, kas atbilst šīm prasībām.

1. Iepakojumam jābūt sakārtotam un aiztaisītam tā, lai izslēgtu jebkādus satura zudumus; šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad ieteikti īpaši drošības paņēmieni.

2. Iepakojuma un aizdares materiāliem jābūt izturīgiem pret satura postošo ietekmi vai tādiem, kas neveido kaitīgus vai bīstamus savienojumus saskarsmē ar saturu.

3. Aizdarei un iepakojumam jābūt izturīgam un viengabalainam, lai nodrošinātu, ka tas neatvērsies un droši izturēs visas parastās slodzes un deformācijas, kurām tas parasti pakļauts.

6. pants

1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka bīstamas vielas nevar laist tirgū, ja marķējums uz iepakojuma neatbilst šādām prasībām.

2. Uz katra iepakojuma jābūt marķējumam ar:

- vielas nosaukumu,

- vielas izcelsmi,

- bīstamības simbolu un norādi, kādas briesmas draud, izmantojot šo vielu,

- atsauci uz to, kādi īpaši sarežģījumi izriet no šāda apdraudējuma;

a) vielas nosaukumam jāizmanto viens no šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītajiem terminiem;

b) izcelsmes norādē jāietver ražotāja, izplatītāja vai importētāja nosaukums un adrese;

c) jāizmanto šādi bīstamības simboli un apzīmējumi:

— sprādzienbīstams | sprāgstoša bumba (E) |

— spēcīgs oksidētājs | degošs aplis (O) |

— īpaši viegli uzliesmojošs | liesma (F) |

— toksisks | miroņgalva (T) |

— kaitīgs | Svētā Andreja krusts (Xn) |

— kodīgs | simbols, kas norāda uz skābes postošo ietekmi (C) |

— kairinošs | Svētā Andreja krusts (Xi) |

Simboliem jāatbilst šīs direktīvas II pielikuma simboliem; tos iespiež melnus uz oranždzeltena fona;

d) ar vienu vai vairākām standartfrāzēm, kas saskaņā ar I pielikuma atsaucēm izklāstītas šīs direktīvas III pielikumā, jānorāda tādu konkrētu sarežģījumu īpašības, kuri rodas, izmantojot šīs vielas.

3. Ja iepakojumam pievienoti ieteikumi par drošības pasākumiem attiecībā uz šo vielu izmantošanu, to formulējumu saskaņā ar I pielikuma sarakstā ietvertajām atsaucēm ņem no šīs direktīvas IV pielikuma.

7. pants

1. Ja 6. pantā noteiktās norādes iekļauj etiķetē, etiķetēm jābūt izvietotām uz vienas vai vairākām iepakojuma virsmām, lai tās būtu lasāmas horizontāli, kad iepakojums atrodas parastā stāvoklī. Etiķetes izmēri nedrīkst būt mazāki kā standarta A 8 loksnei (52 x 74 mm), bet tiem nav obligāti jāpārsniedz standarta A 5 loksnes (148 x 210 mm) izmēri. Katram simbolam jāaizņem vismaz viena desmitdaļa no etiķetes virsmas. Visai etiķetes virsmai cieši jāpiekļaujas vielas tiešajam iepakojumam.

2. Etiķete nav vajadzīga, ja norādes ir skaidri iespiestas uz parastā iepakojuma, kā norādīts 1. punktā.

3. Norādēm uz iepakojuma vai etiķetes jābūt iespiestām skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem burtiem, lai nodrošinātu to, ka bīstamības simboli un norādes, kā arī atsauces uz īpašiem sarežģījumiem ir pietiekami labi pamanāmi.

4. Dalībvalstis var noteikt, ka, laižot bīstamas vielas tirgū to teritorijā, šo vielu marķējumā jāizmanto valsts valoda vai valodas.

5. Uzskata, ka 1. līdz 4. punkta prasības attiecībā uz marķēšanu ir izpildītas, ja nosūtītajai tvertnei ir etiķete, kas atbilst nosūtīšanas prasībām, un ja uz šīs etiķetes ir attiecīgais simbols, kas noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Šī atkāpe neattiecas uz tvertnēm, kas ievietotas citās tvertnēs.

8. pants

Dalībvalstis var:

a) atļaut piestiprināt 6. pantā noteikto etiķeti kādā citā piemērotā veidā, ja iepakojums ir pārāk mazs, lai veiktu marķēšanu saskaņā ar 7. panta 1. vai 2. punktu;

b) atkāpjoties no 6. un 7. panta, atļaut iepakot bez marķējuma bīstamas vielas, kas nav ne sprādzienbīstamas, ne toksiskas, vai marķēt tās kādā citā veidā, ja to saturs ir tik niecīgs, ka tās nevar apdraudēt darbiniekus vai citas personas.

9. pants

Dalībvalstis informē Komisiju par visiem normatīviem un administratīviem aktiem, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

10. pants

Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un piemēro tos vēlākais līdz 1970. gada 1. janvārim.

Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

11. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1967. gada 27. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. Van Elslande

[1] OV 209, 11.12.1965., 3133./65. lpp.

[2] OV 11, 20.1.1966., 143./66. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Sk. Komisijas Direktīvu 93/72/EEK, OV L 258, 16.10.1993., 29. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Sk. Komisijas Direktīvu 2001/59/EK, OV L 225, 21.8.2001., 1. lpp.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Konkrēti bīstamu vielu radītā riska faktori

Sk. Komisijas Direktīvu 2001/59/EK, OV L 225, 21.8.2001., 1. lpp.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Drošības ieteikumi attiecībā uz bīstamām ķīmiskām vielām

Sk. Komisijas Direktīvu 2001/59/EK, OV L 225, 21.8.2001., 1. lpp.

--------------------------------------------------