Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32019D1597
Commission Delegated Decision (EU) 2019/1597 of 3 May 2019 supplementing Directive 2008/98/EC of the European Parliament and of the Council as regards a common methodology and minimum quality requirements for the uniform measurement of levels of food waste (Text with EEA relevance.)
Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/1597 (2019. gada 3. maijs), ar ko attiecībā uz vienveidīgai pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanai paredzētu vienotu metodiku un obligātām kvalitātes prasībām papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/1597 (2019. gada 3. maijs), ar ko attiecībā uz vienveidīgai pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanai paredzētu vienotu metodiku un obligātām kvalitātes prasībām papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (Dokuments attiecas uz EEZ.)
C/2019/3211
OV L 248, 27.9.2019., 77./85. lpp.
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Spēkā
27.9.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 248/77 |
KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2019/1597
(2019. gada 3. maijs),
ar ko attiecībā uz vienveidīgai pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanai paredzētu vienotu metodiku un obligātām kvalitātes prasībām papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 8. punktu.
tā kā:
(1) |
Direktīva 2008/98/EK dalībvalstīm nosaka pienākumu atkritumu rašanās novēršanas programmās iekļaut pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un monitorēt un novērtēt pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu, pēc vienotas metodikas mērot pārtikas atkritumu līmeņus. Komisijai šī vienotā metodika jāiedibina un minimālās kvalitātes prasības attiecībā uz pārtikas atkritumu daudzuma vienveidīgu mērīšanu jānosaka, pamatojoties uz ES Pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu apsaimniekošanas platformas darba rezultātiem |
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2) noteiktā “pārtikas” definīcija, aptver pārtiku kopumā, visā pārtikas piegādes ķēdē no ražošanas līdz pat patēriņam. Pārtikā ietilpst arī tādas neēdamas daļas, kas pārtikas ražošanas brīdī nav atdalītas no ēdamajām daļām, kā, piemēram, lietošanai cilvēka pārtikā paredzētā gaļā esošie kauli. Tātad pārtikas atkritumos var būt elementi, kuros ir pārtikas daļas, ko paredzēts lietot uzturā, un pārtikas daļas, ko nav paredzēts lietot uzturā. |
(3) |
Pārtikas atkritumos neietilpst tādi zudumi tajos pārtikas piegādes ķēdes posmos, kuros noteikti produkti vēl nav kļuvuši par Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā definēto pārtiku, kā, piemēram, vēl nenovākti ēdami augi. Turklāt tajos neietilpst pārtikas ražošanas blakusprodukti, kas atbilst Direktīvas 2008/98/EK 5. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, jo šādi blakusprodukti nav atkritumi. |
(4) |
No pārtikas atkritumu rašanās jāizvairās un tā jāsamazina visā pārtikas piegādes ķēdē. Tā kā pārtikas piegādes ķēdes dažādajos posmos pārtikas atkritumu veidi un apstākļi, kas veicina pārtikas atkritumu rašanos, būtiski atšķiras, pārtikas atkritumi katrā posmā būtu jāmēra atsevišķi. |
(5) |
Pārtikas atkritumi uz dažādajiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem būtu jāattiecina saskaņā ar kopējo saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Savienībā, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (3) izveidota kā “NACE 2. redakcija” Ja nav piemērotas NACE 2. red. klasifikācijas, tie jāattiecina uz “mājsaimniecībām”, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2150/2002 (4) I pielikuma 8. iedaļas 1.2. punktu. |
(6) |
Lai gan Komisijas Lēmums 2000/532/EK (5), ar kuru izveidots Eiropas atkritumu saraksts, nedod iespēju vienmēr precīzi identificēt pārtikas atkritumus, valstu iestādes to var izmantot par vadlīnijām pārtikas atkritumu mērīšanas sakarā. |
(7) |
Direktīvas 2008/98/EK 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētie lauksaimniecībā izmantojamie materiāli un tās pašas direktīvas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no minētās direktīvas tvēruma ir izslēgti un tāpēc pārtikas atkritumu daudzuma mērīšana uz tiem nebūtu jāattiecina. |
(8) |
Lai metodika būtu praktiski piemērojama un lai slogs, kas izriet no uzraudzības, būtu samērīgs un pamatots, dažas atkritumu plūsmas, kurās pārtikas atkritumus iekļaut nav paredzēts vai kurās tos iekļauj niecīgā daudzumā, nevajadzētu mērīt kā pārtikas atkritumus. |
(9) |
Lai pārtikas atkritumu daudzumu varētu izmērīt precīzāk, no pārtikas atkritumu masas, ciktāl tas iespējams, būtu jāatskaita nepārtikas materiāli, kas sajaukti kopā ar pārtikas atkritumiem (piemēram, augsne vai iepakojums). |
(10) |
Vairāku veidu pārtiku parasti izlej kā notekūdeņus vai kopā ar tiem, piemēram, pudelēs pildītu dzeramo ūdeni un minerālūdeni, dzērienus un citus šķidrumus. Pagaidām tādu atkritumu mērīšanai nav metožu, kas nodrošinātu pietiekamu ticamības līmeni un paziņoto datu salīdzināmību. Tāpēc tāda veida atkritumi nebūtu jāmēra kā pārtikas atkritumi. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi ziņot par šādiem pārtikas veidiem. |
(11) |
Kaut no Direktīvas 2008/98/EK tvēruma ir izslēgtas 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētās vielas, kuras paredzēts izmantot par barības sastāvdaļām un kuras tāpēc nebūtu jāmēra kā pārtikas atkritumi, lai izprastu ar pārtiku saistītās materiālu plūsmas, svarīga nozīme ir informācijai par pārtiku, kas sākotnēji paredzēta lietošanai pārtikā, bet pēc tam novirzīta dzīvnieku barībai (ieskaitot Komisijas Regulas (ES) Nr. 68/2013 (6) pielikuma A daļas 3. punktā definētos agrākos pārtikas produktus), jo šāda informācija var noderēt speciālas pārtikas atkritumu rašanās novēršanas politikas plānošanā. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi un vienveidīgi paziņot šo informāciju. |
(12) |
Lai varētu precīzi norādīt pārtikas atkritumu daudzumu, kas rodas katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā, dalībvalstīm pārtikas atkritumu daudzums būtu detalizēti jāizmēra. Šāda detalizēta mērīšana būtu jāveic regulāri katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā un vismaz reizi četros gados. |
(13) |
Uz Direktīvas 2008/98/EK 37. panta 3. punkta pamata dalībvalstīm katru gadu jāziņo par pārtikas atkritumu daudzumu. Lai nodrošinātu samērīgumu un samazinātu administratīvo slogu, šo ikgadējo ziņojumu vajadzībām būtu jānodrošina dalībvalstīm klāsts ar pārtikas atkritumu mērīšanas metodēm, tostarp pašreizējā analīze par pārtikas atkritumu rašanos, jauni īpaši pētījumi par pārtikas atkritumiem, kā arī dati, kas ievākti atkritumu statistikas vajadzībām vai sakarā ar pienākumu ziņot par atkritumiem, un citi sociālekonomiski dati, vai šo risinājumu kombinācija. Cik vien iespējams, būtu jāizmanto vispāratzīti datu avoti, piemēram, Eiropas statistikas sistēma. |
(14) |
Lai speciālas pārtikas atkritumu rašanās novēršanas politikas kontekstā nodrošinātu, ka materiālu plūsmu monitorēšana pārtikas piegādes ķēdē notiek vienveidīgi, būtu jānodrošina, ka dalībvalstis, kas nolemj pārtikas atkritumus mērīt detalizētāk vai mērījumu tvērumu paplašināt, lai tas aptvertu radniecīgas materiālu plūsmas, to var darīt vienveidīgi. |
(15) |
Lai paziņotos datus būtu iespējams verificēt un mērīšanas metodes pilnveidot un lai būtu nodrošināta šo metožu salīdzināmība, dalībvalstīm par mērīšanas metodēm un ievākto datu kvalitāti būtu jāsniedz papildu informācija. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Pārtikas atkritumu mērīšanas tvērums
1. Pārtikas atkritumu daudzumus mēra atsevišķi pa šādiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem:
a) |
primārā ražošana; |
b) |
pārstrāde un ražošana; |
c) |
pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana; |
d) |
restorāni un ēdināšanas pakalpojumi; |
e) |
mājsaimniecības. |
2. Pārtikas atkritumus uz katru no 1. punktā minētajiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem attiecina saskaņā ar I pielikumu.
3. Mērīšana attiecas uz pārtikas atkritumiem, kas klasificēti ar II pielikumā minētajiem atkritumu kodiem vai ar jebkādu citu tādu atkritumu kodu, kuros ietilpst pārtikas atkritumi.
4. Pārtikas atkritumu daudzuma mērīšana neattiecas uz:
a) |
Direktīvas 2008/98/EK 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem lauksaimniecībā izmantojamiem materiāliem; |
b) |
Direktīvas 2008/98/EK 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem; |
c) |
pārtikas atkritumu atlikumiem, kas savākti kopā ar iepakojuma atkritumiem, kuri Eiropas atkritumu sarakstā, kas iedibināts ar Lēmumu 2000/532/EK, klasificēti ar atkritumu kodu “15 01 – Iepakojums (tostarp atsevišķi savākti sadzīves iepakojuma atkritumi)”; |
d) |
pārtikas atkritumu atlikumiem, kas savākti kopā ar atkritumiem, kuri Eiropas atkritumu sarakstā, kas iedibināts ar Lēmumu 2000/532/EK, klasificēti ar atkritumu kodu “20 03 03 – ielu tīrīšanas atlikumi”; |
e) |
cik vien iespējams – nepārtikas materiāliem, kas savākšanas brīdī sajaukti kopā ar pārtikas atkritumiem. |
5. Pārtikas atkritumu daudzuma mērīšana, neskarot 3. pantā minēto brīvprātīgo mērīšanu, neattiecas uz:
a) |
pārtikas atkritumiem, kas notecināti kā notekūdeņi vai notecināti notekūdeņos; |
b) |
vielām, kuras nodomāts izmantot par Direktīvas 2008/98/EK 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem barības materiāliem. |
2. pants
Pārtikas atkritumu daudzuma mērīšanas metodika
1. Dalībvalstis katru gadu mēra pilnā kalendārajā gadā radīto pārtikas atkritumu daudzumu.
2. Vismaz reizi četros gados dalībvalstis kādā attiecīgā pārtikas piegādes ķēdes posmā radīto pārtikas atkritumu daudzumu mēra, izmantojot III pielikumā aprakstīto metodiku.
3. Ja netiek izmantota III pielikumā aprakstītā metodika, dalībvalstis kādā attiecīgā pārtikas piegādes ķēdes posmā radīto atkritumu daudzumu mēra, izmantojot IV pielikumā aprakstīto metodiku.
4. Pirmajā pārskata periodā, kas minēts Direktīvas 2008/98/EK 37. panta 3. punkta trešajā daļā, dalībvalstis pārtikas atkritumu daudzumu visos pārtikas piegādes ķēdes posmos mēra, izmantojot III pielikumā aprakstīto metodiku. Attiecīgajā periodā dalībvalstis var izmantot datus, kas jau ievākti saskaņā ar 2017. gadam vai vēlākam laikam spēkā esošo kārtību.
5. Pārtikas atkritumu daudzumus nosaka svaigmasas tonnās.
3. pants
Brīvprātīga mērīšana
Dalībvalstis var mērīt pārtikas atkritumu līmeņus un Komisijai nodrošināt ar tiem saistītus papildu datus, kā arī ar pārtikas izšķērdēšanas novēršanu saistītus datus. Šādos datos var ietilpt:
a) |
tādu pārtikas atkritumu daudzums, par ko uzskata, ka tie sastāv no cilvēkiem apēšanai paredzētām pārtikas daļām; |
b) |
tādu pārtikas atkritumu daudzums, kas notecināti kā notekūdeņi vai notekūdeņos; |
c) |
tādas pārtikas daudzums, kas ir pārdalīta lietošanai pārtikā, kā minēts Direktīvas 2008/98/EK 9. panta 1. punkta h) apakšpunktā; |
d) |
tādas pārtikas daudzums, kas lietošanai pārtikā vairs nav paredzēta un ko kāds barības apritē iesaistīts uzņēmējs, kurš definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 6. punktā, ir laidis tirgū pārveidošanai par barību; |
e) |
Regulas (ES) Nr. 68/2013. A daļas 3. punktā definētie agrākie pārtikas produkti. |
4. pants
Minimālās kvalitātes prasības
1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, kas nodrošina pārtikas atkritumu daudzuma mērīšanas ticamību un precizitāti. Konkrētāk, dalībvalstis nodrošina, ka:
a) |
saskaņā ar III pielikumā aprakstīto metodiku izdarīti mērījumi balstās uz reprezentatīvu tās populācijas izlasi, kurai tiek piemēroti metodikas rezultāti un pietiekami atspoguļo mērāmos pārtikas atkritumu daudzumus raksturojošo datu mainību; |
b) |
saskaņā ar IV pielikumā aprakstīto metodiku izdarīti mērījumi balstās uz labāko pieejamo informāciju. |
2. Dalībvalstis Komisiju informē par metodēm, kas tiek izmantotas, lai mērītu pārtikas atkritumu daudzumu katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā, un ziņo par jebkādām būtiskām pārmaiņām izmantotajās metodēs salīdzinājumā ar kādā agrākā mērīšanā izmantotām metodēm.
5. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2019. gada 3. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 2150/2002 par atkritumu statistiku (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).
(5) Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmums 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).
(6) Komisijas 2013. gada 16. janvāra Regula (ES) Nr. 68/2013, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru (OV L 29, 30.1.2013., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Pārtikas atkritumu attiecināšana uz dažādiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem
|
|
Darbība, kurā rodas atkritumi |
||
Pārtikas piegādes ķēdes posmi |
Attiecīgā atkritumu statistikas (1) pozīcija, kurā ietverts attiecīgais pārtikas piegādes ķēdes posms |
Attiecīgais NACE 2. redakcijas kods |
Apraksts |
|
Primārā ražošana |
Daļa no 1. pozīcijas |
A sadaļa |
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
|
|
01. nodaļa |
Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības |
||
|
03. nodaļa |
Zvejniecība un akvakultūra |
||
Pārstrāde un ražošana |
Daļa no 3. pozīcijas |
C sadaļa |
Apstrādes rūpniecība |
|
|
10. nodaļa |
Pārtikas produktu ražošana |
||
|
11. nodaļa |
Dzērienu ražošana |
||
Pārtikas mazumtirdzniecība un cita izplatīšana |
Daļa no 17. pozīcijas |
G sadaļa |
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts |
|
|
46. nodaļa |
Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus |
||
|
47. nodaļa |
Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus |
||
Restorāni un ēdināšanas pakalpojumi |
Daļa no 17. pozīcijas |
I sadaļa |
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
|
|
55. nodaļa |
Izmitināšana |
||
|
56. nodaļa |
Ēdināšanas pakalpojumi |
||
N, O, P, Q, R, S sadaļa |
|
|||
|
Nodaļas, kas aptver darbības, kurās tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi (piem., darbinieku ēdināšana, veselības aprūpe, izglītība, ēdināšanas pakalpojumi ceļojumu nozarē). |
|
||
Mājsaimniecības |
19. pozīcija |
“Mājsaimniecības”, kas minētas Regulas (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem I pielikuma 8. iedaļas 1.2. punktā |
Mājsaimniecībās radītie atkritumi |
(1) Regulas (EK) Nr. 2150/2002 I pielikuma 8. iedaļas 1. punkts.
II PIELIKUMS
Eiropas Atkritumu sarakstā attiecībā uz atkritumu veidiem, pie kuriem parasti pieder pārtikas atkritumi, iekļautie atkritumu kodi
|
Primārā ražošana
|
|
Pārstrāde un ražošana
|
|
Pārtikas mazumtirdzniecība un cita izplatīšana
|
|
Restorāni un ēdināšanas pakalpojumi
|
|
Mājsaimniecības
|
III PIELIKUMS
Pārtikas atkritumu daudzuma detalizētas mērīšanas metodika
Pārtikas atkritumu daudzumu kādā noteiktā pārtikas piegādes ķēdes posmā nosaka, izmantojot kādu no turpmāk minētajām metodēm, šādu metožu kombināciju vai jebkādu citu būtiskuma, reprezentatīvuma un ticamības ziņā līdzvērtīgu metodi, lai izmērītu pārtikas atkritumu daudzumu, ko radījusi pārtikas apritē iesaistītu uzņēmēju vai arī mājsaimniecību izlase.
Pārtikas piegādes ķēdes posmi |
Mērīšanas metodes |
||||||||||||||
Primārā ražošana |
|
|
|
|
|||||||||||
Pārstrāde un ražošana |
|||||||||||||||
Pārtikas mazumtirdzniecība un cita izplatīšana |
|
|
|
||||||||||||
Restorāni un ēdināšanas pakalpojumi |
|
|
|||||||||||||
Mājsaimniecības |
|
Metožu apraksts
Metodes, kuru pamatā ir tieša piekļuve pārtikas atkritumiem/tieša mērīšana
Fiziska vai juridiska persona, kam tieši (fiziski) piekļūstami pārtikas atkritumi to daudzuma mērīšanas vai aptuvenas noteikšanas vajadzībām izmanto šādas metodes.
— |
Tieša mērīšana (svēršana vai tilpuma skaitliska novērtēšana) Izmanto mērierīci, lai tieši vai pēc tilpuma noteiktu pārtikas atkritumu paraugu vai kopējā atkrituma daudzuma frakciju masu. Šeit ietilpst atsevišķi savāktu pārtikas atkritumu mērīšana. |
— |
Svītrkodu nolasīšana/skaitīšana Pārtikas atkritumus veidojošo priekšmetu skaita skaitliska novērtēšana un rezultāta izmantošana masas noteikšanai. |
— |
Atkritumu sastāva analīze Pārtikas atkritumu fiziska atdalīšana no citām frakcijām, kurā nosaka atšķiroto daļu frakciju masu. |
— |
Žurnāli Indivīds vai indivīdu grupa regulāri pieraksta vai reģistrē informāciju par pārtikas atkritumiem. |
Citas metodes
Ja nav tiešas (fiziskas) piekļuves pārtikas atkritumiem vai ja tieša mērīšana nav iespējama, izmanto šādas metodes.
— |
Masas bilance Pārtikas atkritumu daudzumu aprēķina, balstoties uz to, kāda ir mērīšanas sistēmā ievadītās un no tās izvadītās pārtikas masa, un uz pārtikas pārstrādi un patēriņu šajā sistēmā. |
— |
Koeficienti Izmanto jau iepriekš iedibinātus pārtikas atkritumu koeficientus vai procentus, kas attiecībā uz kādu pārtikas nozares apakšnozari vai atsevišķu saimnieciskās darbības veicēju ir reprezentatīvi. Šādus koeficientus vai procentus nosaka ar paraugu ņemšanas vai ar pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku sniegto datu starpniecību vai ar citām metodēm. |
IV PIELIKUMS
Pārtikas atkritumu daudzuma mērīšanas metodika gadījumiem, kur netiek izmantota detalizēta mērīšana saskaņā ar III pielikumā aprakstīto metodiku
Ja netiek izmantota 2. pantā minētā detalizētā mērīšana, pārtikas atkritumu daudzumus, kas radušies kādā noteiktā pārtikas piegādes ķēdes posmā, mēra, izmantojot jebkuru no šādām metodēm vai to kombināciju:
a) |
Pārtikas atkritumu daudzumu aprēķina, balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem par pārtikas atkritumu daļu kādā noteiktā pārtikas piegādes ķēdes posmā (kas noteikts saskaņā ar III pielikumu) un kopējo atkritumu rašanos šajā posmā. Kopējo atkritumu rašanos attiecīgajā pārtikas piegādes ķēdes posmā nosaka, balstoties uz datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2150/2002 prasībām attiecībā uz katru no I pielikumā minētajiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem. Ja par konkrēto gadu šādi dati nav pieejami, izmanto datus par iepriekšējo gadu. |
b) |
Pārtikas atkritumu daudzuma aprēķināšana uz attiecīgajiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem būtisko sociālekonomisko datu pamata. Pārtikas atkritumu daudzuma aprēķināšanas pamatā ir jaunākie dati par pārtikas atkritumu daudzumu, kas rodas kādā pārtikas piegādes ķēdes posmā, un laikposmā no pēdējā minētā datu mērījuma gada līdz pašreizējam pārskata periodam notikušais viena vai vairāku šādu sociālekonomisku rādītāju palielinājums vai samazinājums:
Dalībvalstis var izmantot citus rādītājus, ja tie labāk korelē ar atkritumu radīšanu noteiktā pārtikas piegādes ķēdes posmā. |
(1) Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 912/2004, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 3924/91 par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi (OV L 163, 30.4.2004., 71. lpp.).
(2) Saskaņā ar Eurostat datiem.