EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32008D0411

2008/411/EK: Komisijas Lēmums ( 2008. gada 21. maijs) par 3400 – 3800 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1873) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 144, 4.6.2008., 77./81. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 13 Sējums 041 Lpp. 186 - 190

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 08/02/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/411/oj

4.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/77


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 21. maijs)

par 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1873)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/411/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (1) un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisija ir atbalstījusi radiofrekvenču spektra elastīgāku izmantošanu paziņojumā “Strauja piekļuve bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu frekvenču spektram, nodrošinot lielāku elastību” (2), kurā cita starpā minēta 3 400–3 800 MHz frekvenču josla. Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) 2005. gada 23. novembra atzinumā par bezvadu piekļuves politiku elektronisko sakaru pakalpojumiem (WAPECS) dalībvalstis ir uzsvērušas, ka tehnoloģiskā neitralitāte un pakalpojuma neitralitāte ir svarīgi politikas mērķi, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra elastīgāku izmantojumu. Turklāt saskaņā ar minēto atzinumu politikas mērķus nedrīkst ieviest pēkšņi, t. i., tie ir jāievieš pakāpeniski, lai tādējādi izvairītos no tirgus traucējumiem.

(2)

3 400–3 800 MHz frekvenču joslas paredzēšana fiksēto, mobilo un klejotājsakaru vajadzībām ir svarīgs aspekts, lai risinātu mobilo sakaru, fiksēto sakaru un apraides nozares konverģences jautājumu un atspoguļotu tehniskās inovācijas. Šajā frekvenču joslā sniegtajiem pakalpojumiem jābūt vērstiem galvenokārt uz to, lai gala lietotājiem nodrošinātu piekļuvi platjoslas sakariem.

(3)

Domājams, ka bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumi, kuriem paredz 3 400–3 800 MHz frekvenču joslu, lielā mērā būs Eiropas mēroga pakalpojumi, proti, lietotāji, kas minēto pakalpojumu izmanto vienā dalībvalstī, varēs piekļūt līdzvērtīgiem pakalpojumiem arī jebkurā citā dalībvalstī.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 2. punktu Komisija 2006. gada 4. janvārī pilnvaroja Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferenci (še turpmāk “CEPT”) izstrādāt nosacījumus, kas saistīti ar harmonizētu radiofrekvenču joslu nodrošināšanu ES platjoslas bezvadu piekļuves (BWA) vajadzībām.

(5)

Atbilstoši minētajām pilnvarām CEPT sagatavoja ziņojumu (CEPT Ziņojums Nr. 15) par BWA, kurā secināts, ka fiksēto, mobilo un klejotājtīklu izveidošana 3 400–3 800 MHz frekvenču joslā ir tehniski īstenojama saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas aprakstīti Elektronisko sakaru komitejas Lēmumā ECC/DEC/(07)02 un Rekomendācijā ECC/REC/(04)05.

(6)

Tā kā tirgū ir pieprasījums pēc tādu sauszemes elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanas, kas nodrošina platjoslas piekļuvi minētajās frekvenču joslās, tad rezultātiem, kas gūti, veicot CEPT uzdoto uzdevumu, ir jābūt tādiem, lai tos varētu piemērot Kopienā un lai dalībvalstis tos nekavējoties varētu izmantot. Ņemot vērā atšķirīgo pašreizējo izmantojumu un tirgus pieprasījumu pēc 3 400–3 600 MHz un 3 600–3 800 MHz apakšjoslas dažādās dalībvalstīs, abu apakšjoslu paredzēšanai un pieejamībai jānosaka dažādi termiņi.

(7)

Paredzot un darot pieejamu 3 400–3 800 MHz frekvenču joslu saskaņā ar rezultātiem, kas gūti, veicot BWA uzdevumu, ņem vērā, ka šīs frekvenču joslas jau lieto citiem nolūkiem un neliedz arī turpmāk tās izmantot citu sistēmu un pakalpojumu vajadzībām, kuriem minēto joslu izmantošana piešķirta saskaņā ar ITU Radionoteikumiem (neekskluzīva paredzēšana). Piemēroti koplietošanas kritēriji līdzāspastāvēšanai ar citām sistēmām un pakalpojumiem tajā pašā joslā un kaimiņjoslās ir izstrādāti ESK Ziņojumā Nr. 100. Minētais ziņojums cita starpā apstiprina, ka koplietošana ar satelītu dienestiem bieži vien ir iespējama, ņemot vērā to izplatību Eiropā, ģeogrāfiskās nošķirtības prasības un zemes reljefa novērtējumu katrā konkrētajā gadījumā.

(8)

Bloka malas maskas (Block Edge MaskBEM) ir tehniski parametri, kas attiecas uz konkrēta lietotāja visu spektra bloku, neatkarīgi no kanālu skaita, kurus aizņem šā lietotāja izraudzītā tehnoloģija. Šādas maskas ir paredzētas kā daļa no spektra lietošanas atļauju piešķiršanas režīma. Tās attiecas gan uz izstarojumiem spektra blokā (t. i. jauda bloka ietvaros), kā arī izstarojumiem ārpus bloka (t. i. ārpusbloka izstarojumi). Minētās maskas ir normatīvas prasības, kuru mērķis ir novērst kaitīgo traucējumu iespēju starp blakustīkliem, turklāt tās neskar iekārtu standartos noteiktos ierobežojumus, kuri iestrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (“RTTI direktīva”) (3).

(9)

Tehnisko nosacījumu harmonizācija spektra pieejamības nodrošināšanai un efektīvai izmantošanai neaptver ne piešķiršanu, licencēšanas procedūras un termiņus, ne arī lēmumu pieņemšanu par to, vai radiofrekvenču piešķiršanā izmantojamas konkurences atlases procedūras, ko dalībvalstis īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

(10)

Atšķirīgas valstu mantotās sistēmas var radīt konkurences izkropļojumus. Spēkā esošie reglamentējošie noteikumi ir instrumenti, kurus izmantojot dalībvalstis šīs problēmas var risināt samērīgi, nediskriminējoši, objektīvi, kā arī saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (5).

(11)

3 400–3 800 MHz frekvenču joslas pašreizējs izmantojums trešās valstīs var ierobežot tās ieviešanu un izmantošanu elektronisko sakaru tīklu vajadzībām vairākās dalībvalstīs. Informācija par šādiem ierobežojumiem jāsniedz Komisijai saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 7. pantu un 6. panta 2. punktu un jāpublicē saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 5. pantu.

(12)

Lai arī ilgtermiņā nodrošinātu efektīvu 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas izmantojumu, administrācijām jāturpina pētījumi ar nolūku uzlabot efektivitāti un rast inovatīvus risinājumus, piemēram, pētot sazarotu tīklu arhitektūras. Pārskatot šo lēmumu, jāņem vērā minēto pētījumu rezultāti.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma mērķis ir harmonizēt 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas pieejamības un efektīva izmantojuma nosacījumus zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, nekaitējot šās frekvenču joslas pašreizējā izmantojuma aizsardzībai un turpināšanai.

2. pants

1.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā dalībvalstis paredz un dara pieejamu 3 400–3 600 MHz frekvenču joslu neekskluzīvai izmantošanai zemes elektronisko sakaru tīklu vajadzībām atbilstoši šīs direktīvas pielikumā norādītajiem parametriem.

2.   Līdz 2012. gada 1. janvārim dalībvalstis paredz un pēc tam dara pieejamu 3 600–3 800 MHz frekvenču joslu neekskluzīvai izmantošanai zemes elektronisko sakaru tīklu vajadzībām atbilstoši šīs direktīvas pielikumā norādītajiem parametriem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai 1. un 2. punktā minētie tīkli dotu pietiekamu aizsardzību sistēmām blakusjoslās.

4.   Ja koordinēšana ar trešām valstīm nav iespējama, neatkāpjoties no šā lēmuma pielikumā norādītajiem parametriem, tad attiecīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos dalībvalstīm nav jāīsteno šajā lēmumā noteiktie pienākumi.

Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai novērstu šādas atkāpes, un informē par to Komisiju, tostarp norādot attiecīgos ģeogrāfiskos apgabalus, kā arī publicē attiecīgo informāciju atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK.

3. pants

Dalībvalstis atļauj izmantot 3 400–3 800 MHz frekvenču joslu fiksēto, mobilo un klejotājtīklu elektronisko sakaru tīklu vajadzībām, kā noteikts 2. pantā.

4. pants

Dalībvalstis rūpīgi uzrauga 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas izmantojumu un ziņo Komisijai par saviem atzinumiem, lai dotu iespēju regulāri un savlaicīgi pārskatīt lēmumu.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 21. maijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Viviane REDING


(1)  OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(2)  COM(2007) 50.

(3)  OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

(5)  OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 717/2007 (OV L 171, 29.6.2007., 32. lpp.).


PIELIKUMS

2. PANTĀ MINĒTIE PARAMETRI

Turpinājumā aprakstītie tehniskie parametri, proti, bloka malas maska (Block Edge Mask – BEM), ir būtiska nosacījumu daļa, lai nodrošinātu līdzāspastāvēšanu, ja starp kaimiņtīkliem nav noslēgti ne divpusēji, ne daudzpusēji nolīgumi. Var izmantot arī mazāk ierobežojošus tehniskos parametrus, ja par to vienojas attiecīgo tīklu operatori. Iekārtām, kas darbojas šajā frekvenču joslā, var noteikt arī tādus e.i.r.p.  (1) ierobežojumus, kas atšķiras no tālāk minētajiem, ja izmanto attiecīgus traucējumu mazināšanas paņēmienus, kas atbilst Direktīvai 1999/5/EK un nodrošina tādu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tālāk norādīto tehnisko parametru (2) nodrošinātajam līmenim.

A.   IEROBEŽOJUMI IZSTAROJUMIEM BLOKA IETVAROS

1.   tabula

E.i.r.p. spektrālā blīvuma ierobežojumi fiksētajiem un klejotājtīkliem 3 400–3 800 MHz frekvenču joslā

Stacijas veids

Maksimālais e.i.r.p. spektrālais blīvums

(dBm/MHz)

(ieskaitot pielaides un raidītāja jaudas automātiskās regulēšanas (ATPC) diapazonu)

Centrālā stacija (un retranslācijas stacijas lejuplīnijas)

+53 (3)

Galastacija ārpus telpām (un retranslācijas stacijas augšuplīnijas)

+50

Galastacija (telpās)

+42


2.   tabula

E.i.r.p. spektrālā blīvuma ierobežojumi mobilajiem tīkliem 3 400–3 800 MHz frekvenču joslā

Stacijas veids

Maksimālais e.i.r.p. spektrālais blīvums

(dBm/MHz)

(Minimālais ATPC diapazons: 15 dB)

Centrālā stacija

+53 (4)

Galastacija

+25

B.   IEROBEŽOJUMI ĀRPUSBLOKA IZSTAROJUMIEM (BLOKA MALAS MASKA CENTRĀLAJĀM STACIJĀM)

Attēls

Centrālās stacijas ārpusbloka izstarojumi

Image

Tabula

Centrālās stacijas bloka malas masku raksturojoša tabula

Frekvences nobīde

Centrālās stacijas raidītāja izejas jaudas blīvuma ierobežojumi

(dBm/MHz)

Iekšjoslas (piešķirtajā blokā)

Sk. 1. un 2. tabulu

ΔF = 0

– 6

0 < ΔF < A

– 6 – 41 · (ΔF/A)

A

– 47

A < ΔF < B

– 47 – 12· ((ΔF – A)/(B – A))

ΔF ≥ B

– 59


(1)  Ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda.

(2)  Vispārējie tehniskie nosacījumi, ko piemēro fiksētiem tīkliem un klejotājtīkliem, ir aprakstīti harmonizētajos standartos EN 302 326-2 un EN 302 326-3, kuros ir iekļauta arī centrālās stacijas un galastacijas definīcija. Mobilo šūnu tīklu kontekstā terminu “centrālā stacija” var uzskatīt par līdzvērtīgu terminam “bāzes stacija”.

(3)  Tabulā norādīto centrālās stacijas e.i.r.p. spektrālā blīvuma vērtību uzskata par piemērotu konvencionālām 90 grādu sektorantenām.

(4)  Tabulā norādīto centrālās stacijas e.i.r.p. spektrālā blīvuma vērtību uzskata par piemērotu konvencionālām 90 grādu sektorantenām.


Augša