28.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 381/52

(1)

Kopīga patvēruma politika, tostarp Vienotā Eiropas patvēruma sistēma, ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Eiropas Savienībā.

(2)

Šī politika būtu jāīsteno, balstoties uz dalībvalstu savstarpējo solidaritāti, un tā prasa, lai būtu mehānismi, kā savstarpēji līdzsvarot dalībvalstu pūliņus, uzņemot bēgļus un pārvietotas personas un pārvarot uzņemšanas radītās sekas. Lai to panāktu, laikposmam no 2000. gada līdz 2004. gadam ar Lēmumu 2004/596/EK (3) bija izveidots Eiropas Bēgļu fonds.

(3)

Nepieciešams izveidot Eiropas Bēgļu fondu (turpmāk “Fonds”) laikposmam no 2005. gada līdz 2010. gadam, lai nodrošinātu dalībvalstu turpmāku solidaritāti atbilstīgi nesen pieņemtiem Kopienas tiesību aktiem patvēruma jomā, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, laikposmā no 2000. gada līdz 2004. gadam īstenojot Fonda pirmo fāzi.

(4)

Jāatbalsta dalībvalstu pūliņi nodrošināt atbilstīgus uzņemšanas apstākļus bēgļiem un pārvietotām personām un piemērot taisnīgas un iedarbīgas patvēruma procedūras, lai aizsargātu to personu tiesības, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība.

(5)

Bēgļu integrācija tās valsts sabiedrībā, kurā viņi ir reģistrējušies, ir viens no mērķiem, kas ietverts 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu. Ir jādod iespēja tādām personām dalīties vērtībās, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Lai to nodrošinātu, vajadzētu atbalstīt dalībvalstu darbības, veicinot to sociālo, ekonomikas un kultūras integrāciju, tiktāl, ciktāl šādas darbības sekmē ekonomisko un sociālo kohēziju, ko saglabāt un stiprināt ir viens no Kopienas pamatmērķiem, kā paredzēts Līguma 2. pantā un 3. panta 1. punkta k) apakšpunktā.

(6)

Tas ir gan dalībvalstu, gan attiecīgo personu interesēs, lai bēgļiem un pārvietotām personām, kam ir atļauts uzturēties dalībvalstu teritorijā, tiktu dota iespēja nodrošināt sevi, strādājot saskaņā ar saistītos Kopienas instrumentos ietvertiem noteikumiem.

(7)

Tā kā struktūrfondu atbalstītie pasākumi un citi Kopienas pasākumi izglītības un arodmācību jomā paši par sevi nav pietiekami, lai veicinātu šādu integrāciju, būtu jāsniedz atbalsts īpašiem pasākumiem, kas ļautu bēgļiem un pārvietotām personām pilnībā izmantot izveidotās programmas.

(8)

Ir vajadzīgs praktisks atbalsts, lai radītu vai uzlabotu apstākļus, kas bēgļiem un pārvietotām personām ļauj pieņemt apzinātu lēmumu atstāt dalībvalstu teritoriju un atgriezties mājās, ja viņi to vēlas.

(9)

Šajā jomā veiktām darbībām, kurās iesaistītas divu vai vairāk dalībvalstu struktūras vai kuras izraisa ieinteresētību visā Kopienā, vajadzētu būt tiesīgām saņemt Fonda atbalstu, un būtu jāveicina dalībvalstu savstarpēja informācijas apmaiņa, lai noskaidrotu un popularizētu visefektīvāko praksi.

(10)

Būtu jāizveido finanšu rezerve ārkārtas pasākumu īstenošanai, nodrošinot pagaidu aizsardzību bēgļu masveida pieplūduma gadījumos, kā noteikts Padomes Direktīvā 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (4).

(11)

Lai finanšu solidaritāti izvērstu efektīvi un samērīgi, un lai ņemtu vērā pieredzi, kas gūta, laikposmā no 2000. gada līdz 2004. gadam, īstenojot Fondu, būtu skaidri jānošķir Komisijas un dalībvalstu atbildība Fonda īstenošanā un pārvaldībā. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jānorīko atbilstīgas valsts iestādes, kuru pienākumi būtu jānosaka.

(12)

Fonda sniegtais atbalsts būs efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbilstīgo darbību līdzfinansēšana pamatosies uz divām daudzgadu programmām un gada darba programmu, ko katra dalībvalsts sagatavo, ņemot vērā savu situāciju un vajadzības.

(13)

Ir taisnīgi resursus piešķirt proporcionāli slogam, ko katra dalībvalsts izjūt saistībā ar tās pūliņiem, uzņemot bēgļus un pārvietotas personas, tostarp bēgļus, kam saskaņā ar attiecīgo valstu programmām piešķirta starptautiska aizsardzība.

(14)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(15)

Efektīva uzraudzība ir viens no paņēmieniem, kā nodrošināt to, lai Fonda atbalstītās darbības būtu iedarbīgas. Būtu jāparedz noteikumi, kas reglamentē uzraudzību.

(16)

Neskarot Komisijas pienākumus veikt finanšu kontroli, šajā jomā būtu jānodrošina dalībvalstu sadarbība ar Komisiju.

(17)

Dalībvalstīm būtu jādod pietiekamas garantijas saistībā ar īstenošanas pasākumiem un izpildes kvalitāti. Būtu konkrēti jānorāda dalībvalstu pienākums vērsties pret kļūdām un pārkāpumiem un novērst tos, kā arī Komisijas pienākumi gadījumos, ja dalībvalstis neizpilda savus pienākumus.

(18)

Fonda atbalstīto darbību efektivitāte un iespaids ir atkarīgs arī no šo darbību izvērtējuma. Būtu skaidri jādefinē dalībvalstu un Komisijas pienākumi šajā sakarā, kā arī pasākumi, kas nodrošina izvērtējuma uzticamību.

(19)

Darbības būtu jāizvērtē, ņemot vērā starpposma pārskatu un to iespaida izvērtējumu, un izvērtēšanas process būtu jāiekļauj projekta uzraudzības pasākumos.

(20)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, sekmēt savstarpēju līdzsvaru attiecībā uz dalībvalstu pūliņiem, uzņemot bēgļus un pārvietotas personas – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(21)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(22)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija vēstulē ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(23)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas nav Dānijai saistošs, un to nepiemēro attiecībā uz Dāniju,

1)

jebkuri trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuriem ir statuss, kas definēts 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolā, un kuriem kā bēgļiem atļauts dzīvot kādā no dalībvalstīm;

2)

jebkuri trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuriem piemērots kāds no papildu aizsardzības veidiem, kā paredzēts Padomes Direktīvā 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajiem standartiem un statusu, lai trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus atzītu par bēgļiem vai personām, kam kādā citā veidā vajadzīga starptautiska aizsardzība, un par sniegtās aizsardzības apjomu (6);

3)

jebkuri trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuri lūguši kādu no aizsardzības veidiem, kas aprakstīti 1) un 2) punktā;

4)

jebkuri trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuriem piemērota pagaidu aizsardzība Direktīvas 2001/55/EK nozīmē.

a)

uzņemšanas apstākļi un patvēruma procedūras;

b)

tādu 3. pantā minēto personu integrācija, kas ilgstoši un pastāvīgi uzturas dalībvalstī;

c)

šā lēmuma 3. pantā minēto personu brīvprātīga atgriešanās, ja vien attiecīgās personas nav ieguvušas jaunu valstspiederību un nav atstājušas dalībvalsts teritoriju.

a)

izmitināšanas infrastruktūra vai pakalpojumi;

b)

materiālas palīdzības nodrošināšana un medicīniska vai psiholoģiska aprūpe;

c)

sociāla palīdzība, informācija vai palīdzība saistībā ar administratīvajām formalitātēm;

d)

juridiska palīdzība un palīdzība saistībā ar valodu;

e)

izglītība, valodu apmācība un citas iniciatīvas, kas atbilst personas statusam;

f)

tādu atbalsta pakalpojumu nodrošināšana kā tulkošana un apmācība, lai palīdzētu uzlabot uzņemšanas apstākļus un patvēruma procedūru efektivitāti un kvalitāti;

g)

tās vietējās sabiedrības informēšana, kam būs saskarsme ar personām, kuras uzņem uzņēmējā valstī.

a)

konsultācijas un palīdzība tādas jomās kā mājokļi, iztikas līdzekļi, integrācija darba tirgū, kā arī medicīniskā, psiholoģiskā un sociālā aprūpe;

b)

darbības, kas saņēmējiem palīdz pielāgoties dalībvalsts sabiedrībai tās sociāli kulturālā nozīmē un dalīties Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertajās vērtībās;

c)

darbības ar mērķi veicināt stabilu un ilgtspējīgu dalību pilsoniskajā un kultūras dzīvē;

d)

pasākumi, kas vērsti uz izglītību, arodmācībām, kvalifikācijas un diplomu atzīšanu;

e)

darbības, kas paredzētas, lai veicinātu pārliecību par sevi un palīdzētu šīm personām sevi nodrošināt;

f)

darbības ar mērķi veicināt jēgpilnu saskarsmi un konstruktīvu dialogu starp šīm personām un uzņemošās valsts sabiedrību, tostarp darbības, kas veicina tādu galveno partneru iesaistīšanu kā vispārējā sabiedrība, vietējās iestādes, bēgļu apvienības, brīvprātīgo grupas, sociālie partneri un plašāka pilsoniskā sabiedrība;

g)

pasākumi ar mērķi palīdzēt šīm personām apgūt prasmes, tostarp valodu apmācība;

h)

darbības, kas veicina gan vienlīdzīgu pieeju, gan vienlīdzīgu rezultātu šo personu saskarsmē ar valsts iestādēm.

a)

informācijas un konsultāciju pakalpojumi, kas attiecas uz brīvprātīgas atgriešanās iniciatīvām vai programmām;

b)

informēšana par stāvokli izcelsmes valstī vai reģionā, vai iepriekšējā pastāvīgajā dzīvesvietā;

c)

vispārēja vai profesionāla apmācība un palīdzība saistībā ar reintegrāciju;

d)

Eiropas Savienībā pastāvīgi dzīvojošu izcelsmes kopienu darbības ar mērķi atvieglināt šajā lēmumā minēto personu brīvprātīgu atgriešanos;

e)

darbības, kas atvieglina brīvprātīgās atgriešanās valsts programmu organizēšanu un īstenošanu.

a)

Kopienas sadarbības veicināšana Kopienas tiesību aktu un labas prakses īstenošanā;

b)

atbalsts tāda starptautiska sadarbības tīkla un tādu pilotprojektu izveidei, kuri balstīti uz starptautiskām partnerattiecībām starp struktūrām divās vai vairākās dalībvalstīs un kuri paredzēti, lai veicinātu jauninājumus, atvieglinātu pieredzes un labas prakses apmaiņu un uzlabotu patvēruma politikas kvalitāti;

c)

atbalsts starptautiskām izpratnes veicināšanas kampaņām par Eiropas patvēruma politiku un 3. pantā minēto personu stāvokli un apstākļiem;

d)

atbalsts informācijas izplatīšanai un apmaiņai, tostarp IT un komunikāciju tehnoloģijas izmantošana, par labu praksi un visiem citiem Fonda aspektiem.

a)

uzņemšana un izmitināšana;

b)

nodrošināšana ar iztikas līdzekļiem, tostarp pārtiku un apģērbu;

c)

medicīniska, psiholoģiska vai cita palīdzība;

d)

personāla un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo personu uzņemšanu un pasākumu īstenošanu;

e)

loģistikas un transporta izmaksas.

a)

saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pamatnostādnes par 15. pantā paredzēto daudzgadu programmu prioritātēm un paziņo dalībvalstīm par paredzamajām finanšu apropriācijām Fondam;

b)

pildot savu pienākumu īstenot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, nodrošina, ka dalībvalstīs ir atbilstīgas pārvaldības un kontroles sistēmas un ka tās darbojas nevainojami, lai tādējādi garantētu, ka Kopienas līdzekļus izmanto pareizi un efektīvi. Šie pasākumi ietver dokumentu pārbaudes un pārbaudes uz vietas, ko laikus veic attiecībā uz īstenošanas procedūrām, kontroles sistēmām, uzskaites procedūrām, kā arī attiecībā uz iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūrām, ko piemēro atbildīgās iestādes. Būtisku izmaiņu gadījumā Komisija pārskata procedūras vai sistēmas;

c)

īsteno Kopienas darbības, kas paredzētas 8. pantā.

a)

ir atbildīgas par Fonda atbalstīto valsts darbību īstenošanu;

b)

veic vajadzīgos pasākumus Fonda efektīvai darbībai valsts līmenī, iesaistot visus, uz kuriem saskaņā ar attiecīgās valsts praksi attiecas patvēruma politika;

c)

izraugās atbildīgo iestādi, kura vada Fonda atbalstītos valsts projektus saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un pareizas finanšu vadības principu;

d)

ir atbildīgas pirmām kārtām par darbību finansiālo kontroli un nodrošina, ka pārvaldības sistēmas un pārbaudes īsteno tā, ka tiek garantēta Kopienas līdzekļu pareiza un efektīva izmantošana. Tās nosūta Komisijai šo sistēmu aprakstu;

e)

apliecina, ka Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas ir precīzas, un nodrošina, ka tās ir sagatavotas, izmantojot uzskaites sistēmas, kuru pamatā ir pārbaudāmi attaisnojošie dokumenti;

f)

sadarbojas ar Komisiju, apkopojot statistiku, kas vajadzīga 17. panta īstenošanai.

a)

uzņemas atbildību par to rezultātu izplatīšanu, kuri attiecas uz darbībām, kas veiktas Fonda 2000.–2004. gada darbības fāzē, un tām, kas tiks īstenotas 2005.–2010. gada darbības fāzē;

b)

raugās, lai būtu nodrošināta atbilstīga informācija, publicitāte un papildmateriāli par Fonda atbalstītajām darbībām;

c)

nodrošina, ka darbības ir saderīgas ar citu attiecīgo Kopienas politiku, instrumentiem un iniciatīvām un papildina tās.

a)

tai ir juridiskas personas statuss, izņemot, ja tā ir funkcionāla dalībvalsts struktūra;

b)

tai ir finanšu un pārvaldības kapacitāte, kas ir atbilstīga Kopienas līdzekļu apjomam, kurus tai uzticēs pārvaldīt, un kas ļauj tai pareizi pildīt tās pienākumus saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē Kopienas līdzekļu pārvaldību.

a)

apspriesties ar attiecīgiem partneriem, lai izveidotu daudzgadu programmu;

b)

organizēt un izziņot uzaicinājumus uz konkursiem un aicinājumus iesniegt priekšlikumus;

c)

organizēt Fonda līdzfinansējuma atlases un piešķiršanas procedūras saskaņā ar pārskatāmības un vienādas attieksmes principiem un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem;

d)

nodrošināt to, ka Fonda līdzfinansējums un citi valsts un Kopienas finanšu instrumenti ir savstarpēji saderīgi un papildina viens otru;

e)

darbību administratīvā, līgumiskā un finanšu pārvaldība;

f)

informēšanas un konsultatīvie pasākumi, kā arī rezultātu izplatīšana;

g)

uzraudzība un izvērtējums;

h)

sadarbība un saziņa ar Komisiju un atbildīgajām iestādēm pārējās dalībvalstīs.

a)

stāvokli attiecīgajā dalībvalstī un tās vajadzībām;

b)

projekta izmaksu lietderību, ņemot vērā personu skaitu, uz kurām attieksies šis projekts;

c)

pieredzi, kompetenci, uzticamību un finansiālo ieguldījumu, ko nodrošina organizācija, kura pieprasa finansējumu, un jebkādas sadarbības organizācijas;

d)

to, cik lielā mērā projekti papildina citu darbību, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai kā daļu no valsts programmām.

a)

esošās situācijas apraksts dalībvalstī attiecībā uz 3. pantā paredzēto personu uzņemšanu, patvēruma procedūrām, integrāciju un brīvprātīgu atgriešanos;

b)

to vajadzību analīze attiecīgajā dalībvalstī, kas attiecas uz uzņemšanu, patvēruma procedūrām, integrāciju un brīvprātīgu atgriešanos, un norādes par darbības mērķiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs vajadzības laikposmā, uz kuru attiecas programma;

c)

izklāsts piemērotai stratēģijai, lai sasniegtu šos mērķus, un prioritāte, kas piešķirta to sasniegšanai, ņemot vērā apspriešanos ar 13. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem partneriem, kā arī īss to darbību apraksts, kuras paredzētas prioritāšu īstenošanai;

d)

norāde par to, vai šī stratēģija ir saderīga ar citiem reģionālajiem, valsts un Kopienas instrumentiem;

e)

orientējošs finanšu plāns, kurā katrai prioritātei un katram gadam paredz Fonda piedāvāto finansiālo ieguldījumu un valsts un privātā līdzfinansējuma kopapjomu.

a)

vispārējos noteikumus to projektu atlasei, kas finansējami saskaņā ar ikgadējo programmu, ja tie atšķiras no daudzgadu programmā noteiktā;

b)

to uzdevumu aprakstu, kas atbildīgajai iestādei jāveic, īstenojot ikgadējo programmu;

c)

ierosināto Fonda ieguldījuma finanšu sadalījumu starp dažādām programmas darbībām un norādi par summu, kas ikgadējās programmas īstenošanas sakarā pieprasīta tehniskajai un administratīvajai palīdzībai saskaņā ar 18. pantu.

a)

30 % proporcionāli to personu skaitam, kas pēdējos trīs gados iekļautas kādā no 3. panta 1. un 2. punktā minētajām kategorijām;

b)

70 % proporcionāli to personu skaitam, kas minētas 3. panta 3. un 4. punktā un reģistrētas pēdējos trīs gados.

a)

attiecībā uz darbībām, ko dalībvalstīs īsteno saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu – 50 % no katras darbības kopējām izmaksām. Šo apjomu var palielināt līdz 60 % tādām īpaši inovatīvām darbībām kā darbības, ko veic starptautiskas partnerības, vai darbības, kas ietver 3. pantā minēto personu vai šo mērķgrupu izveidotu organizāciju aktīvu dalību, un šo apjomu palielina līdz 75 % dalībvalstīs, kas saņem līdzekļus no Kohēzijas fonda;

b)

attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saistībā ar Kopienas darbībām saskaņā ar 8. pantu – 80 % no katras darbības kopējām izmaksām.

a)

pamatojoties uz atbilstīgu daļu, organizē darbību pārbaudes, kas aptver vismaz 10 % no katras ikgadējās īstenošanas programmas atbilstīgo izdevumu kopapjoma un apstiprināto darbību reprezentatīvu daļu. Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgo pasākumu pārbaudes ir atbilstīgi nošķirtas no pasākumu īstenošanas un maksājumu procedūrām;

b)

novērš, konstatē un labo pārkāpumus, par tiem paziņojot Komisijai saskaņā ar noteikumiem, kā arī informējot Komisiju par administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu;

c)

sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

a)

dalībvalsts neīsteno darbības, kā noteikts lēmumā par līdzfinansējumu; vai

b)

kāda darbība pilnīgi vai daļēji neatbilst Fonda līdzfinansējumam kopumā vai kādai tā daļai; vai

c)

pārvaldības un kontroles sistēmās ir nopietnas nepilnības, kas var būt par iemeslu sistemātiskiem pārkāpumiem.

a)

samazināt avansa finansējuma maksājumu vai galīgo maksājumu; vai

b)

izdarīt vajadzīgās finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji anulējot Fonda ieguldījumu attiecīgajām darbībām.

a)

ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī - izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanu;

b)

ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā un 2012. gada 30. jūnijā – izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un ietekmi.

a)

ne vēlāk kā 2007. gada 30. aprīlī – starpposma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un Fonda īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, pievienojot ierosinātos grozījumus;

b)

ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī – starpposma izvērtējuma ziņojumu un priekšlikumu par Fonda turpmāko attīstību;

c)

ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī – ex post izvērtējuma ziņojumu.

a)

ne vēlāk kā 2005. gada 31. janvārī Komisija paziņo dalībvalstīm par plānošanas pamatnostādnēm un norāda tām piešķirtās summas;

b)

ne vēlāk kā 2005. gada 1. maijā dalībvalstis izraugās 13. pantā minēto atbildīgo iestādi un iesniedz priekšlikumu attiecībā uz 15. pantā minēto daudzgadu programmu laikposmam no 2005. gada līdz 2007. gadam;

c)

Komisija saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru apstiprina daudzgadu programmas, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad saņemts priekšlikums daudzgadu programmai.

a)

līdz 2005. gada 31. janvārim Komisija paziņo dalībvalstīm tām paredzētās plānotās summas;

b)

vēlākais, līdz 2005. gada 1. jūnijam dalībvalstis Komisijai iesniedz priekšlikumu attiecībā uz 16. pantā minēto ikgadējo programmu; priekšlikumam pievieno sīki izstrādātu informāciju par pārvaldības sistēmām un pārbaudēm, ko īstenos, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pareizu un efektīvu izlietojumu;

c)

pēc 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto aspektu pārbaudes, Komisija pieņem lēmumus par līdzfinansējumu, vēlākais, divus mēnešus pēc tam, kad iesniegts ikgadējās programmas projekts.