Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32002D0187

Padomes lēmums (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem

OV L 63, 6.3.2002., 1./13. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 19 Sējums 004 Lpp. 197 - 209
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 19 Sējums 004 Lpp. 198 - 210
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 19 Sējums 004 Lpp. 197 - 209
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 19 Sējums 004 Lpp. 197 - 209
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 19 Sējums 004 Lpp. 197 - 209
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 19 Sējums 004 Lpp. 197 - 209
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 19 Sējums 004 Lpp. 197 - 209
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 19 Sējums 004 Lpp. 197 - 209
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 19 Sējums 004 Lpp. 197 - 209
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 19 Sējums 003 Lpp. 213 - 225
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 19 Sējums 003 Lpp. 213 - 225
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 19 Sējums 003 Lpp. 67 - 79

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 11/12/2019; Atcelts un aizstāts ar 32018R1727 : Šis tiesību akts ticis izmainīts. Jaunākā konsolidētā versija: 12/12/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2002/187/oj

32002D0187



Oficiālais Vēstnesis L 063 , 06/03/2002 Lpp. 0001 - 0013


Padomes Lēmums

(2002. gada 28. februāris),

ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem

(2002/187/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīvu, kā arī Portugāles Republikas, Francijas Republikas, Zviedrijas Karalistes un Beļģijas Karalistes iniciatīvu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1) Ir nepieciešams uzlabot tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm, jo īpaši, apkarojot smago noziegumu formas, ko bieži izdarījušas starptautiskas organizācijas.

(2) Lai efektīvi uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm, ir nepieciešams nekavējoties pieņemt struktūrpolitikas pasākumus Eiropas Savienības līmenī, lai veicinātu optimālu tādu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pasākumu koordināciju, kas attiecas uz pamattiesībām un pamatbrīvībām un kas aptver vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju.

(3) Lai pastiprinātu cīņu pret smagiem, organizētiem noziegumiem, Tamperē 1999. gada 15. un 16. oktobrī sasauktā Eiropadome, jo īpaši tās secinājumos 46. punktā, pieņēma lēmumu izveidot vienību (Eurojust), kuras sastāvā ir prokurori, maģistrāti vai policijas darbinieki ar līdzvērtīgu kompetenci.

(4) Eurojust vienība ir izveidota ar šo lēmumu kā Eiropas Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu, un to finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, izņemot to valstu locekļu un palīgu algas un atalgojumus, ko sedz to izcelsmes dalībvalsts.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [3], mērķi attiecas arī uz Eurojust. Eurojust kolēģija nosaka vajadzīgos īstenošanas pasākumus šo mērķu sasniegšanai. Tā pilnībā ņem vērā īpašo darbu, ko veic Eurojust saistībā ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Šajā sakarā Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) jāaizliedz piekļūšana dokumentiem, pierādījumiem, ziņojumiem, piezīmēm vai jebkāda veida informācijai, ko glabā vai izstrādā gan procesā esošo, gan jau pabeigto minēto pasākumu gaitā, kā arī jāaizliedz šādu dokumentu, pierādījumu, ziņojumu, piezīmju un informācijas pārsūtīšana OLAF.

(6) lai varētu sasniegt savus mērķus cik vien iespējams efektīvi, Eurojust pilda savus uzdevumus ar viena vai vairāku savu valstu locekļu starpniecību, vai darbojoties kā kolēģija.

(7) dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāspēj apmainīties ar informāciju ar Eurojust atbilstoši kārtībai, kas kalpo valsts civildienesta interesēm un ievēro tās.

(8) Eurojust jurisdikcija neierobežo Kopienas kompetenci aizsargāt pašai savas finansiālās intereses, kā arī neierobežo esošās konvencijas un nolīgumus, jo īpaši Eiropas Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās (Eiropas Padome), kas parakstīta Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī, arī Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās [4], ko 2000. gada 29. maijā pieņēmusi Padome, un tās protokolu [5], kas pieņemts 2001. gada 16. oktobrī.

(9) Lai sasniegtu savus mērķus, Eurojust sagatavo personas datus automātiski vai strukturētās, ar roku ievadītās datnēs. Attiecīgi jārīkojas, lai garantētu tādu datu aizsardzības līmeni, kas atbilst vismaz tam līmenim, kas iegūts, piemērojot Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (Eiropas Padome) principus, kas parakstīta Strasbūrā 1981. gada 28. janvārī, kā arī tās turpmāko grozījumu, jo īpaši tā protokola principus, kas tika nodots parakstīšanai 2001. gada 8. novembrī, ja šādi grozījumi ir spēkā starp dalībvalstīm.

(10) Lai palīdzētu nodrošināt un pārbaudīt, ka Eurojust pienācīgi apstrādā personas datus, ņemot vērā Eurojust sastāvu, jāizveido Apvienotā uzraudzības iestāde, kuras sastāvā jābūt tiesnešu kolēģijai vai, ja to pieprasa dalībvalsts konstitucionālā vai valsts iekārta, personām, kas veic līdzvērtīgu amatu, kas sniedz tiem pietiekamu neatkarību. Šīs Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras nedrīkst ierobežot valsts tiesu kompetenci vai jebkuras pārsūdzības metodi, kas ir ieviesta līdz tam.

(11) Lai nodrošinātu dažādu darbību saskaņotu koordināciju, ko īsteno Savienība un Kopiena, un, ņemot vērā Līguma 29. pantu un 36. panta 2. punktu, Komisijai jābūt pilnībā iesaistītai Eurojust tiesas procesos attiecībā uz vispārīgajiem jautājumiem un tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Eurojust procedūras noteikumos jābūt sīki izklāstītai kārtībai, kādā Komisija piedalās Eurojust tiesas procesos savas kompetences jomās.

(12) Jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka Eurojust un Eiropas Policijas birojs (Eiropols) [6] izveido un uztur ciešu sadarbību.

(13) Attiecībām starp Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kas izveidots ar Vienoto rīcību 98/428/TI [7], jābūt konfidenciālām. Šajā sakarā minētā tīkla sekretariāts jāiekārto Eurojust sekretariātā.

(14) Lai veicinātu Eurojust darbības, dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākus valsts korespondentus.

(15) Ciktāl tas ir nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei, jābūt iespējai, ka Eurojust uzsāk sadarbību ar trešām valstīm, un ka tālab tiek noslēgti nolīgumi pirmkārt ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm, kā arī ar citām valstīm, ar kurām ir panākta vienošanās par pasākumiem.

(16) Tā kā šā lēmuma pieņemšana nozīmē, ka galvenie jaunie likumdošanas pasākumi jāapstiprina dalībvalstīs, ir jāparedz atsevišķi pārejas noteikumi.

(17) Eiropadomes Lākenas 2001. gada 14. un 15. decembra secinājumu 57. punktā ir noteikts, ka Eurojust jāuzsāk darbības Hāgā, līdz tiks noslēgta vispārēja vienošanās par konkrētu aģentūru mītnēm.

(18) Šis lēmums respektē pamattiesības un principus, kas ir atzīti Līguma 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Izveide un juridiskas personas statuss

Ar šo lēmumu izveido Savienības vienību, ko nosauc par "Eurojust".

Eurojust ir juridiskas personas statuss.

2. pants

Sastāvs

1. Eurojust sastāvā ir viens valsts loceklis, ko norīko katra dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību sistēmu un kas ir prokurors, tiesnesis vai policijas darbinieks ar līdzvērtīgu kompetenci.

2. Katram valsts loceklim var palīdzēt viena persona. Vajadzības gadījumā un, vienojoties ar 10. pantā minēto kolēģiju, valsts loceklim var palīdzēt vairākas personas. Viens no šiem palīgiem var aizstāt valsts locekli.

3. pants

Mērķi

1. Saistībā ar 4. pantā minēto tādu kriminālo darbību izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis un ir saistītas ar smagiem noziegumiem, jo īpaši, ja kriminālās darbības ir organizētas, Eurojust mērķi ir šādi:

a) sekmēt un uzlabot izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā katru pieprasījumu, ko nosūtījusi kāda kompetentā dalībvalsts iestāde, un jebkuru informāciju, ko sniegusi katra iestāde, kas ir kompetenta atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti Līgumu ietvaros;

b) uzlabot sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši, veicinot starptautiskās savstarpējās juridiskās palīdzības īstenošanu un izdošanas pieprasījuma realizāciju;

c) citādi atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, lai padarītu efektīvāku to veikto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

2. Saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem un pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma, Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas attiecas tikai uz minēto dalībvalsti un tādu trešo valsti, kurā nolīgums, ar ko izveido sadarbību, ievērojot 27. panta 3. punktu, ir noslēgts ar minēto valsti, vai kurā ir ievērojama interese sniegt šādu palīdzību īpašā gadījumā.

3. Saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem un vai nu pēc dalībvalsts kompetentās iestādes, vai Komisijas lūguma, Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas attiecas tikai uz minēto dalībvalsti un Kopienu.

4. pants

Kompetence

1. Eurojust vispārējā kompetencē ir ietverti:

a) tie noziegumu veidi un tie nodarījumi, attiecībā uz kuriem Eiropols vienmēr ir kompetents rīkoties, ievērojot Eiropola 1995. gada 26. jūlija Konvencijas 2. pantu;

b) šādi noziegumu veidi:

- datornoziegumi,

- krāpšana un korupcija un jebkāds noziedzīgs nodarījums, kas skar Kopienas finansiālās intereses,

- noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,

- noziegumi pret vidi,

- dalība noziedzīgā struktūrā, kā noteikts Padomes Vienotajā rīcībā 98/733/TI (1998. gada 21. decembris) par dalības kriminālās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu [8];

c) citi veiktie nodarījumi, kā arī a) un b) punktā minētie noziegumu veidi un nodarījumi.

2. Attiecībā uz nodarījumiem, kas nav minēti 1. punktā, Eurojust saskaņā ar tā mērķiem pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma var sniegt papildu palīdzību izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.

5. pants

Eurojust uzdevumi

1. Lai sasniegtu savus mērķus, Eurojust veic savus uzdevumus:

a) ar viena vai vairāku attiecīgo valsts locekļu starpniecību saskaņā ar 6. pantu; vai

b) kā kolēģija saskaņā ar 7. pantu:

i) ja to pieprasa viens vai vairāki attiecīgie valstu locekļi lietā, ko izskata Eurojust; vai

ii) ja lietā ir iesaistīta tāda izmeklēšana un kriminālvajāšana, kam ir netieša ietekme Savienības līmenī vai kas varētu ietekmēt netieši iesaistītās dalībvalstis; vai

iii) ja ir iesaistīts vispārīgs jautājums, kas attiecas uz Eurojust mērķu sasniegšanu; vai

iv) ja šajā lēmumā nav noteikts citādi.

2. Izpildījis savus uzdevumus, Eurojust norāda, vai tas darbojas ar viena vai vairāku valstu locekļu starpniecību 6. panta nozīmē, vai kā kolēģija 7. panta nozīmē.

6. pants

Eurojust uzdevumi, kas tiek veikti ar tās valstu locekļu starpniecību

Kad Eurojust rīkojas ar tās attiecīgo valstu locekļu starpniecību, tā:

a) var prasīt attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm apdomāt, vai vajadzētu:

i) uzņemties konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

ii) akceptēt, ka kāda no dalībvalstīm ir labāk sagatavota, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

iii) veikt koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

iv) izveidot kopīgu izmeklēšanas komandu atbilstoši attiecīgajiem sadarbības aktiem;

v) nodrošināt Eurojust ar jebkādu tā uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

b) nodrošina, ka attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē viena otru par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par ko Eurojust ir jau informēts;

c) pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma palīdz tām nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju;

d) sniedz palīdzību, lai uzlabotu sadarbību starp kompetentajām valstu iestādēm;

e) sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, tostarp izmanto tā dokumentu datu bāzi un sekmē tā uzlabošanu;

f) gadījumos, kas minēti 3. panta 2. un 3. punktā un, vienojoties ar kolēģiju, palīdz izmeklēšanā un kriminālvajāšanā tikai vienas dalībvalsts kompetentajām iestādēm;

g) saskaņā ar saviem mērķiem un saistībā ar 4. panta 1. punktu, lai uzlabotu kompetento iestāžu sadarbību un darbības koordināciju, var nosūtīt tiesas palīdzības pieprasījumus, kad tos:

i) izstrādā dalībvalsts kompetentā iestāde;

ii) skar izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, ko īpašā gadījumā veic minētā iestāde; un

iii) padara par nepieciešamiem to izmeklēšana koordinētas rīcības nolūkā.

7. pants

Eurojust uzdevumi, darbojoties kolēģijas statusā

Kad Eurojust darbojas kā kolēģija, tā:

a) attiecībā uz nozieguma veidu un nodarījumiem, kas minēti 4. panta 1. punktā, norādot iemeslus, var prasīt attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm:

i) uzņemties konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

ii) akceptēt, ka kāda no dalībvalstīm ir labāk sagatavota, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

iii) veikt koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

iv) izveidot kopīgu izmeklēšanas komandu atbilstoši attiecīgajiem sadarbības aktiem;

v) nodrošināt Eurojust ar jebkādu tās uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

b) nodrošina, ka dalībvalstu kompetentās iestādes informē viena otru par tādu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par ko tā pati ir informēta, un kam ir netieša ietekme Savienības līmenī, vai kas varētu ietekmēt netieši iesaistītās dalībvalstis;

c) pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma palīdz tām nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju;

d) sniedz palīdzību, lai uzlabotu dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, jo īpaši, pamatojoties uz Eiropola veiktajām analīzēm;

e) sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, tostarp izmanto tā dokumentu datu bāzi un sekmē tās uzlabošanu;

f) var sniegt palīdzību Eiropolam, jo īpaši, nodrošinot to ar atzinumiem, kas balstīti uz Eiropola veiktajām analīzēm;

g) var sniegt materiāli tehnisko atbalstu gadījumos, kas minēti iepriekš a), c) un d) punktā. Šādā materiāli tehniskā atbalstā var tikt iekļauta palīdzība (rakstiskai) tulkošanai, (mutiskai) tulkošanai un koordinācijas sanāksmju organizēšanai.

8. pants

Pamatojums

Ja attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes izlemj nepildīt 7. panta a) apakšpunktā minēto prasību, tās informē Eurojust par savu lēmumu un tā iemesliem, izņemot 7. panta a) punkta i) apakšpunkta ii) un v) daļā minētajos gadījumus, kad tās nespēj sniegt iemeslus, jo:

i) tāda rīcība kaitētu būtiskām valsts drošības interesēm; vai

ii) tāda rīcība apdraudētu aizsāktas izmeklēšanas panākumus un personu drošību.

9. pants

Valstu locekļi

1. Uz valstu locekļiem attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kuru tie pārstāv. Valsts locekļa pilnvaru termiņu nosaka tā izcelsmes dalībvalsts. Minētais termiņš ir tāds, kas ļauj Eurojust atbilstīgi darboties.

2. Visu informāciju, ar ko savstarpēji apmainās Eurojust un dalībvalstis, tostarp prasības, kādas ir izvirzītas saistībā ar 6. panta a) punktu, sūta ar valstu locekļu starpniecību.

3. Katra dalībvalsts nosaka tiesu varas pilnvaru veidu un apjomu, ko tā piešķir savas valsts locekļiem tās teritorijā. Atbilstoši katras dalībvalsts starptautiskajām saistībām, tā nosaka arī valsts locekļa tiesības darboties saistībā ar ārvalstu tiesu iestādēm. Ieceļot savu valsts locekli un, ja nepieciešams, jebkurā citā laikā, dalībvalsts paziņo Eurojust un Padomes Ģenerālsekretariātam savu lēmumu, lai pēdējais var informēt citas dalībvalstis. Padomes Ģenerālsekretariāts uzņemas akceptēt un atzīt par pamatotām šādi piešķirtās prerogatīvas, ciktāl tās atbilst starptautiskajām saistībām.

4. Lai atbilstu Eurojust mērķiem, valsts loceklim ir pieejama informācija, kas atrodama valsts ziņās par personu agrāko sodāmību vai jebkurā citā locekļa dalībvalsts reģistrā, tāpat, kā to nosaka locekļa valsts tiesību akti attiecībā uz prokuroru, tiesnesi vai policijas darbinieku ar līdzvērtīgu kompetenci.

5. Valsts loceklis var tieši vērsties savas dalībvalsts kompetentajās iestādēs.

6. Veicot savus uzdevumus, valsts loceklis, ja vajadzīgs, dara zināmu, vai viņš darbojas saskaņā ar tiesu varas pilnvarām, kas viņam piešķirtas, ievērojot 3. punktu.

10. pants

Kolēģija

1. Kolēģijā ietilpst visi valstu locekļi. Katram loceklim ir viena balss.

2. Konsultējies ar Apvienoto uzraudzības iestādi, ko paredz 23. pants attiecībā uz personas datu apstrādes noteikumiem, Padome apstiprina Eurojust procesa noteikumus attiecībā uz kolēģijas priekšlikumu, ko iepriekš vienprātīgi pieņēma Eurojust. Tie procesa noteikumi, kas attiecas uz personas datu apstrādi, var kļūt par jautājumu, kas Padomei patstāvīgi jāapstiprina.

3. Saskaņā ar 7. panta a) punktu, kolēģija pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Citi kolēģijas lēmumi pieņemami saskaņā ar procesa noteikumiem.

11. pants

Komisijas funkcijas

1. Saskaņā ar Līguma 36. panta 2. punktu, Komisija pilnībā iesaistās Eurojust darbā. Tā piedalās Eurojust darbā savas kompetences jomās.

2. Runājot par darbu, ko veic Eurojust attiecībā uz koordinētu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, Komisiju var pieaicināt sniegt tās pieredzi.

3. Lai uzlabotu sadarbību starp Eurojust un Komisiju, Eurojust var vienoties ar Komisiju par vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem.

12. pants

Valstu korespondenti

1. Katra dalībvalsts var iecelt vienu vai vairākus valsts korespondentus. Šāda korespondenta iecelšana terorisma jautājumos ir īpaši prioritāra. Attiecības starp valsts korespondentu un kompetentajām iestādēm dalībvalstīs regulē attiecīgās valsts tiesību akti. Valsts korespondentam ir sava darba vieta tajā dalībvalstī, kas viņu iecēlusi.

2. Ja dalībvalsts ieceļ valsts korespondentu, šis valsts korespondents var būt Eiropas Tiesiskās sadarbības kontaktpersona.

3. Attiecības starp valsts locekli un valsts korespondentu nekavē tiešo saikni starp valsts locekli un tā kompetentajām iestādēm.

13. pants

Informācijas apmaiņa dalībvalstīs un starp valstu locekļiem.

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes un Eurojust var apmainīties ar jebkādu informāciju, kas nepieciešama Eurojust uzdevumu veikšanai saskaņā ar 5. pantu.

2. Saskaņā ar 9. pantu, Eurojust valstu locekļiem ir piešķirtas pilnvaras bez iepriekšējas atļaujas apmainīties ar jebkādu tā uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju savā starpā vai ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

14. pants

Personas datu apstrāde

1. Ciktāl tas nepieciešams, lai sasniegtu savus mērķus, Eurojust savas kompetences ietvaros un lai veiktu savus uzdevumus, var apstrādāt personas datus automātiski vai strukturētās ar roku ievadītās datnēs.

2. Eirojust veic nepieciešamos pasākumus, lai garantētu tādu personas datu aizsardzības līmeni, kas ir pielīdzināms vismaz tam līmenim, kāds iegūts, piemērojot Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijas principus un tās turpmākos grozījumus, ja tie ir spēkā dalībvalstīs.

3. Eurojust apstrādātie personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ne pārlieku apjomīgi saistībā ar apstrādes mērķi, un, ņemot vērā informāciju, ko sniedz dalībvalstu kompetentās iestādes vai citi partneri saskaņā ar 13. un 26. pantu, minētie dati ir precīzi un mūsdienīgi. Eurojust veiktā personas datu apstrāde notiek godīgi un likumīgi.

4. Saskaņā ar šo lēmumu, Eurojust izveido to datu indeksu, kas attiecas uz izmeklēšanu, un var izveidot pagaidu darba datnes, kurās arī atrodas personas dati.

15. pants

Personas datu apstrādes ierobežojumi

1. Apstrādājot datus saskaņā ar 14. panta 1. punktu, attiecībā uz personām, kas, saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, ir kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem nozieguma veidiem un nodarījumiem, kas formulēti 4. pantā, Eurojust var apstrādāt tikai šādus datus:

a) uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un visus pieņemtos vārdus;

b) dzimšanas datumu un vietu;

c) valstisko piederību;

d) dzimumu;

e) dzīvesvietu, nodarbošanos un attiecīgās personas aptuvenu atrašanās vietu;

f) sociālās nodrošināšanas numurus, vadītāju apliecības, identifikācijas dokumentus un pases datus;

g) informāciju par juridiskām personām, ja tajā ietverta informācija par identificētiem vai identificējamām personām, pret kuriem vērsta tiesas izmeklēšana vai kriminālvajāšana;

h) banku kontus un rēķinus ar citām finanšu iestādēm;

i) iespējamo nodarījumu aprakstu un veidu, dienu, kurā tie tika veikti, nodarījumu kategoriju un izmeklēšanas attīstību;

j) faktus, kas norāda uz lietas izmeklēšanas paplašināšanu starptautiskā mērogā;

k) detaļas attiecībā uz iespējamo piederību noziedzīgai struktūrai.

2. Apstrādājot datus saskaņā ar 14. panta 1. punktu, attiecībā uz personām, kas, saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, tiek uzskatītas par lieciniekiem vai cietušajiem kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem nozieguma veidiem un nodarījumiem, kas formulēti 4. pantā, Eurojust var apstrādāt tikai šādus datus:

a) uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un visus pieņemtos vārdus;

b) dzimšanas datumu un vietu;

c) valsts piederību;

d) dzimumu;

e) dzīvesvietu, nodarbošanos un attiecīgās personas aptuvenu atrašanās vietu;

f) to nodarījumu aprakstu un veidu, kuros minētās personas ir iesaistītas, dienu, kurā tie tika veikti, nodarījumu kategoriju un izmeklēšanas attīstību.

3. Tomēr izņēmuma gadījumos ierobežotu laikposmu Eurojust var apstrādāt citus personas datus, kas attiecas uz nodarījuma lietas apstākļiem, ja šie dati ir nepieciešami nekavējoties un ir ietverti notiekošajā izmeklēšanā, kuru palīdz koordinēt Eurojust, ar nosacījumu, ka šādu īpašu datu apstrāde ir saskaņā ar 14. un 21. pantu.

Šā lēmuma 17. pantā minētais datu aizsardzības inspektors tiek nekavējoties informēts par šā punkta izmantošanu.

Ja šie citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem 2. punkta nozīmē, lēmumu tos apstrādāt pieņem kopīgi vismaz divi valsts locekļi.

4. Personas datus, ko apstrādā automātiski vai citādi, atklājot rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībā, kā arī datus par veselību vai dzimumdzīvi, Eurojust var apstrādāt tikai tad, ja šādi dati ir nepieciešami attiecīgajā valsts mēroga izmeklēšanā, kā arī saskaņošanai Eurojust ietvaros.

Datu aizsardzības inspektors tiek nekavējoties informēts par šā punkta pielietošanu.

Šādus datus nedrīkst apstrādāt 16. panta 1. punktā minētajā indeksā.

Ja šie citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem 2. punkta nozīmē, lēmumu tos apstrādāt pieņem kolēģija.

16. pants

Indekss un pagaidu darba datnes

1. Lai sasniegtu savus mērķus, Eurojust saglabā automatizētu datu datni, kas veido datu indeksu, kas attiecas uz izmeklēšanām, kurās var saglabāt datus, kas nav personas dati, kā arī personas datus, kas minēti 15. panta 1. punkta no a) līdz i) apakšpunktam un k) apakšpunktā, kā arī 2. punktā. Minētais indekss paredzēts, lai:

a) atbalstītu tādu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas saskaņošanu, kurā piedalās Eurojust, jo īpaši savstarpēji norādot uz informāciju;

b) atvieglotu piekļuvi informācijai par esošo izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

c) veicinātu likumības uzraudzību un šā lēmuma noteikumu ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

2. Indeksā atrodas atsauces uz pagaidu darba datnēm, ko apstrādā Eurojust ietvaros.

3. Pildot savus pienākumus saskaņā ar 6. un 7. pantu, Eurojust valstu locekļi var apstrādāt datus attiecībā uz individuālām lietām, pie kurām tie strādā pagaidu darba datnēs. Tie atļauj datu aizsardzības inspektoram un, ja kolēģija vienojas, citiem valstu locekļiem un pilnvarotajiem darbiniekiem piekļūt datnēm, lai varētu piekļūt darba datnēm. Par katru jauno datni, kurā ir personas dati, ziņo datu aizsardzības inspektoram.

17. pants

Datu aizsardzības inspektors

1. Eurojust ir īpaši iecelts datu aizsardzības inspektors, kas ir personāla loceklis. Tādējādi datu aizsardzības inspektors atrodas tiešā kolēģijas uzraudzībā. Pildot šajā pantā minētos pienākumus, datu aizsardzības inspektors nepilda neviena norādījumus.

2. Datu aizsardzības inspektoram galvenokārt ir šādi uzdevumi:

a) objektīvā veidā nodrošināt likumību un šā lēmuma noteikumu ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi;

b) nodrošināt, ka personas datu pārsūtīšanas un saņemšanas rakstveida ieraksts, jo īpaši, 19. panta 3. punktā, tiek uzglabāts saskaņā ar noteikumiem, kas jāparedz procesa noteikumos, saskaņā ar 22. pantā noteiktajiem drošības nosacījumiem;

c) nodrošināt, ka, saskaņā ar šo lēmumu, datu subjekti pēc to lūguma ir informēti par savām tiesībām.

3. Veicot savus uzdevumus, inspektoram ir pieejami visi Eurojust apstrādātie dati un visas Eurojust telpas.

4. Ja inspektors uzskata, ka apstrāde nav bijusi atbilstīga šim lēmumam, viņš:

a) informē kolēģiju, kas apstiprina, ka ir saņēmusi informāciju;

b) ja kolēģija pieņemamā termiņā nav atrisinājusi apstrādes neatbilstības jautājumu, nodod šo jautājumu Apvienotajai uzraudzības iestādei.

18. pants

Atļautā piekļūšana personas datiem

Tikai to valstu locekļiem un to asistentiem, kas minēti 2. panta 2. punktā, kā arī pilnvarotajam Eurojust personālam, lai sasniegtu Eurojust mērķus, var būt pieejami personas dati, ko apstrādā Eurojust.

19. pants

Tiesības piekļūt personas datiem

1. Saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, katra persona ir tiesīga piekļūt tiem Eurojust apstrādātajiem personas datiem, kas attiecas uz to.

2. Katra persona, kas vēlas izmantot savas tiesības piekļūt datiem, ko glabā Eurojust un kas attiecas uz to, vai kas vēlas, lai tos pārbauda saskaņā ar 20. pantu, attiecīgi bez maksas viņa paša izvēlētā dalībvalstī var iesniegt pieprasījumu iestādei, ko šim nolūkam izraudzījusi minētā dalībvalsts, un minētā iestāde nekavējoties nodod šo jautājumu Eurojust.

3. Katras personas tiesības piekļūt personas datiem, kas uz to attiecas, kā arī tiesības prasīt, lai tos pārbauda, ir izmantojamas saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem un procedūrām, kurā persona ir iesniegusi pieprasījumu. Tomēr gadījumā, ja Eurojust var noskaidrot, kura valsts iestāde pārsūtīja attiecīgos datus, tad minētā iestāde var prasīt, lai piekļūšanas tiesības tiktu izmantotas saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību normām.

4. Piekļūšanu personas datiem noraida, ja:

a) šāda piekļūšana var apdraudēt kādu no Eurojust darbībām;

b) šāda piekļūšana var apdraudēt jebkādu attiecīgās valsts izmeklēšanu, kurā piedalās Eurojust;

c) šāda piekļūšana var apdraudēt trešo personu tiesības un brīvības.

5. Izlemjot piešķirt piekļuves tiesības Eurojust glabātajiem datiem, pienācīgi ņem vērā to personu statusu, kas iesniedz pieprasījumu.

6. Tie valstu locekļi, uz kuriem attiecas pieprasījums, izskata to un pieņem lēmumu Eurojust vārdā. Pieprasījumu pilnībā izskata trīs mēnešu laikā no tā saņemšanas. Ja locekļi nepiekrīt, viņi nodod jautājumu izskatīšanai kolēģijā, kas pēc pieprasījuma pieņem lēmumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

7. Ja piekļūšana tiek liegta vai ja prasītāja personas datus Eurojust nav apstrādājis, Eurojust paziņo prasītājam, ka tā ir veikusi pārbaudes, kurās nav ieguvusi informāciju, kas varētu atklāt, vai prasītājs ir vai nav zināms.

8. Ja prasītājs nav apmierināts ar atbildi, kas sniegta uz viņa pieprasījumu, viņš var pārsūdzēt minēto lēmumu pirms Apvienotās uzraudzības iestādes. Apvienotā uzraudzības iestāde pārbauda, vai lēmums, ko pieņēmusi Eurojust, atbilst vai neatbilst šim lēmumam.

9. Pirms tiek pieņemts lēmums, Eurojust konsultē dalībvalstu kompetentās tiesībaizsardzības iestādes. Pēc tam attiecīgie valstu locekļi tām paziņo lēmuma saturu.

20. pants

Personas datu labošana un dzēšana

1. Saskaņā ar 19. panta 3. punktu, katra persona ir tiesīga prasīt, lai Eurojust labo, bloķē vai dzēš datus par viņu, ja minētie dati nav pareizi vai ir nepilnīgi, vai ja to ievade vai uzglabāšana ir pretrunā šim lēmumam.

2. Eurojust paziņo prasītājam, ja tā labo, bloķē vai dzēš datus par viņu. Ja prasītājs nav apmierināts ar Eurojust atbildi, viņš var nodot šo jautājumu Apvienotajai uzraudzības iestādei trīsdesmit dienu laikā pēc Eurojust lēmuma saņemšanas.

3. Pēc dalībvalsts kompetento iestāžu lūguma un uz to atbildību, valsts loceklis vai valsts korespondents, ja tāds ir, Eurojust, saskaņā ar tās reglamentu, labo vai dzēš Eurojust apstrādātos personas datus, ko pārsūtīja vai reģistrēja minētā dalībvalsts, tās valsts loceklis vai valsts korespondents. Dalībvalstu kompetentās iestādes un Eurojust, tostarp valsts loceklis vai valsts korespondents, ja tāds ir, šajā sakarā nodrošina, ka tiek pildīti 14. panta 2. un 3. punktā un 15. panta 4. punktā noteiktie principi.

4. Ja izrādās, ka Eurojust apstrādātie personas dati nav pareizi vai ir nepilnīgi, vai ka to ievade vai uzglabāšana ir pretrunā šim lēmumam, Eurojust bloķē, labo vai dzēš šādus datus.

5. Gadījumos, kas minēti 3. un 4. punktā, visiem minēto datu piegādātājiem un adresātiem jāziņo nekavējoties. Saskaņā ar noteikumiem, kas tiem piemērojami, adresāti labo, bloķē vai dzēš šādus datus paši savās sistēmās

21. pants

Personas datu uzglabāšanas ierobežojumi

1. Eurojust apstrādātos personas datus Eurojust uzglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.

2. Eurojust apstrādātos personas datus, kas minēti 14. panta 1. punktā, nedrīkst uzglabāt pēc:

a) dienas, kurā ir noslēgta kriminālvajāšana saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas noilguma noteikumiem;

b) dienas, kurā noslēdzās pēdējās attiecīgās dalībvalsts tiesas lēmums, pirms izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas, kas attaisnoja Eurojust veikto saskaņošanu;

c) dienas, kurā Eurojust un attiecīgās dalībvalstis savstarpēji vienojās, ka turpmāk nav nepieciešams, ka Eurojust koordinē izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

3. a) 2. punktā minētā glabāšanas laika ievērošana pastāvīgi jāpārskata ar atbilstošas automatizētas apstrādes palīdzību. Tomēr reizi trijos gados pēc to ievadīšanas, ir jāpārskata datu uzglabāšanas nepieciešamība.

b) Kad kāds no 2. punktā minētajiem glabāšanas laika termiņiem ir izbeidzies, Eurojust pārskata datu turpmākās uzglabāšanas nepieciešamību, lai tā varētu sasniegt savus mērķus, un, atkāpjoties no 2. punkta, Eurojust var nolemt uzglabāt minētos datus līdz nākamai pārskatīšanai.

c) Ja dati ir uzglabāti, atkāpjoties no 2. punkta, atbilstoši b) punktam, reizi trijos gados ir jāpārskata datu uzglabāšanas nepieciešamība.

4. Ja pastāv datne, kurā ir neautomatizēti un nestrukturēti dati, tiklīdz ir notecējis pēdējo automatizēto datnes datu uzglabāšanas termiņš, visus datnē esošos dokumentus atdod tai iestādei, kas tos ir atsūtījusi, un visas kopijas iznīcina.

5. Ja Eurojust ir koordinējusi izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, attiecīgie valstu locekļi informē Eurojust un citas attiecīgās dalībvalstis par visiem tiesas lēmumiem, kas attiecas uz lietu, kas ir beigusies, lai, inter alia, varētu piemērot 2. punkta b) apakšpunktu.

22. pants

Datu drošība

1. Eurojust, ciktāl uz to attiecas Eurojust sūtītie dati, un katra dalībvalsts attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar šo lēmumu, aizsargā personas datus no nopostīšanas nelaimes gadījumā vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas nozaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, grozījumiem un piekļūšanas tiem un jebkura cita neatļautas apstrādes veida.

2. Procesa noteikumi ietver tehniskos pasākumus un organizatoriskos pasākumus, kas nepieciešami šā lēmuma īstenošanai attiecībā uz datu drošību un, jo īpaši, pasākumus, kas plānoti, lai:

a) nepilnvarotām personām aizliegtu piekļuvi tām datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei;

b) nepieļautu to neatļautu nolasīšanu, kopēšanu, sagrozīšanu vai izņemšanu no datu nesējiem;

c) liegtu datu nesankcionētu ievadīšanu un noglabāto personas datu pārbaudi, grozīšanu vai dzēšanu;

d) liegtu izmantot automatizētas datu apstrādes sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikācijas iekārtas;

e) nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot automatizētu datu apstrādes sistēmu, ir pieeja tikai tiem datiem, uz ko attiecas viņu piekļuves tiesības;

f) nodrošinātu, ka datu nosūtīšanas dienā ir iespējams pārbaudīt un noteikt, uz kādām iestādēm personas dati tiek nosūtīti;

g) nodrošinātu, ka pēc tam ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kuri personas dati ir ievadīti automatizētajā datu apstrādes sistēmā, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju;

h) nepilnvarotām personām aizliegtu personas datu lasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu personas datu nosūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā.

23. pants

Apvienotā uzraudzības iestāde

1. Ir izveidota neatkarīga Apvienotā uzraudzības iestāde, lai kopīgi pārraudzītu Eurojust darbības, kas minētas no 14. līdz 22. pantam, un lai nodrošinātu, ka personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar šo lēmumu. Lai realizētu šos uzdevumus, Apvienotā uzraudzības iestāde ir tiesīga bez ierobežojumiem piekļūt visām datnēm, kurās tiek apstrādāti minētie personas dati. Eurojust sagādā Apvienotajai uzraudzības iestādei visu informāciju no minētajām datnēm, ko tā pieprasa, un palīdz tai uzdevumu veikšanā visos citos veidos.

Apvienotās uzraudzības iestādes sanāksmes notiek vismaz vienreiz pusgadā. Apvienotās uzraudzības iestādes sanāksme notiek triju mēnešu laikā pēc pārsūdzības iesniegšanas un to var sasaukt sanāksmes priekšsēdētājs, ja to prasa vismaz divas dalībvalstis.

Lai izveidotu Apvienoto uzraudzības iestādi, katra dalībvalsts, rīkojoties saskaņā ar savas valsts tiesību sistēmu, ieceļ tiesnesi, kas nav Eurojust loceklis, vai, ja tās konstitucionālā vai valsts sistēma pieprasa, – personu, kas ieņem kādu no amatiem, kas sniedz tam pietiekamu neatkarību, lai sarakstā iekļautu tiesnešus, kas varētu pārstāvēt Apvienoto uzraudzības iestādi kā locekļi vai īpaši iecelti tiesneši. Šādai iecelšanai amatā jāilgst ne mazāk par astoņpadsmit mēnešiem. Atcelšanu no amata regulē atcelšanas no amata principi, kas piemērojami saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem. Iecelšanu amatā un atcelšanu no amata paziņo gan Padomes Ģenerālsekretariātam, gan Eurojust.

2. Apvienoto uzraudzības iestādi veido trīs pastāvīgie locekļi un, kā paredzēts 4. punktā, īpaši ieceltie tiesneši.

3. Dalībvalsts ieceltais tiesnesis kļūst par pastāvīgo locekli gadu pirms viņa dalībvalsts uzņemas Padomes prezidentūru un paliek pastāvīgais loceklis astoņpadsmit mēnešus.

Tās dalībvalsts ieceltais tiesnesis, kura ir Padomes prezidējošā valsts, vada Apvienoto uzraudzības iestādi.

4. Ir arī viens vai vairāki īpaši ieceltie tiesneši, bet tikai tādas pārsūdzības izskatīšanas laikā, kas saistīta ar tās dalībvalsts personas datiem, kas šos tiesnešus iecēlusi.

5. Apvienotās uzraudzības iestādes sastāvs paliek nemainīgs pārsūdzības procedūras laikā, pat ja pastāvīgie locekļi ir sasnieguši pilnvaru termiņa beigas, ievērojot 3. punktu.

6. Katram loceklim un īpaši ieceltajam tiesnesim ir tiesības uz vienu balsi. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

7. Apvienotā uzraudzības iestāde pārbauda pārsūdzības, kas tai iesniegtas saskaņā ar 19. panta 8. punktu un 20. panta 2. punktu, un veic kontroli saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmo daļu. Ja Apvienotā uzraudzības iestāde uzskata, ka lēmums, ko pieņēmusi Eurojust, vai datu apstrāde, ko tā veikusi, nav saderīga ar šo lēmumu, lietu nodod Eurojust, kas pieņem Apvienotās uzraudzības iestādes lēmumu.

8. Apvienotās uzraudzības iestādes lēmumi ir galīgi un saistoši Eurojust.

9. Saskaņā ar 1. punkta trešo daļu, dalībvalstu ieceltās personas, kuru priekšsēdētājs ir Apvienotās uzraudzības iestādes priekšsēdētājs, pieņem iekšējos procesa noteikumus, ar ko pārsūdzību izskatīšanas nolūkā nosaka iestādes locekļu iecelšanas objektīvos kritērijus.

10. Sekretariāta izmaksas sedz no Eurojust budžeta. Apvienotās uzraudzības iestādes sekretariāts ir neatkarīgs, pildot savas funkcijas Eurojust sekretariātā.

11. Apvienotās uzraudzības iestādes locekļi ir pakļauti konfidencialitātes saistībām, kas noteiktas 25. pantā.

12. Apvienotā uzraudzības iestāde iesniedz Padomei gada pārskatu.

24. pants

Atbildība par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi

1. Eurojust, atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās mītne, ir atbildīga par visiem personai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies no neatļautas vai nepareizas datu apstrādes, ko tā veikusi.

2. Sūdzības par Eurojust, ievērojot 1. punktā minēto atbildību, uzklausa tās dalībvalsts tiesas, kurā atrodas tās mītne.

3. Katra dalībvalsts ir atbildīga, atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, par visiem personai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies, tai veicot datu apstrādi, kas nav atļauta vai ir nepareiza un šie dati ir nosūtīti Eurojust.

25. pants

Konfidencialitāte

1. Valstu locekļus un to asistentus, kas minēti 2. panta 2. punktā, Eurojust personālu un valstu korespondentus, ja tādi ir, un datu aizsardzības inspektoru saista konfidencialitātes saistības, neskarot 9. panta 1. punktu.

2. Konfidencialitātes saistības attiecas uz visām personām un visām instancēm, ko aicina sadarboties ar Eurojust.

3. Konfidencialitātes saistības paliek spēkā pēc atcelšanas no amata, atbrīvošanas no darba vai pēc 1. un 2. punktā minēto personu darbību izbeigšanas.

4. Neskarot 9. panta 1. punktu, konfidencialitātes saistības ir attiecināmas uz visu informāciju, ko saņem Eurojust.

26. pants

Partneru attiecības

1. Eurojust izveido un uztur ciešu sadarbību ar Eiropolu, ciktāl tas ir būtiski Eurojust uzdevumu veikšanai un tās mērķu sasniegšanai, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no darbību dublēšanas. Šādas sadarbības būtiskos elementus nosaka nolīgumā, ko, apspriedusies ar Apvienoto uzraudzības iestādi par datu aizsardzības noteikumiem, apstiprina Padome.

2. Eurojust uztur konfidenciālas, uz pārrunām un komplementaritāti balstītas attiecības ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, jo īpaši starp valsts locekli, tās pašas dalībvalsts kontaktpersonām un valsts korespondentu, ja tāds ir. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, veic šādus pasākumus:

a) saskaņā ar Vienotās rīcības 98/428/TI 8. pantu, Eurojust ir pieejama centralizēta informācija no Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla, kā arī sakaru tīkls, kas izveidots saskaņā ar minētās Vienotās rīcības 10. pantu;

b) atkāpjoties no Vienotās rīcības 98/428/TI 9. panta 3. punkta, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariāts ir daļa no Eurojust sekretariāta. Tas darbojas kā atsevišķa un autonoma vienība. Tas spēj tuvoties Eurojust resursiem, kas ir nepieciešami Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzdevumu veikšanai. Noteikumi, kas attiecas uz Eurojust personālu, attiecas uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariāta personālu, ja ir saderība ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariāta darbības neatkarību;

c) Eurojust valstu locekļi var apmeklēt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sanāksmes pēc Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzaicinājuma. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas var uzaicināt apmeklēt Eurojust sanāksmes, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

3. Eurojust izveido un uztur ciešu sadarbību ar OLAF. Tālab OLAF var veicināt Eurojust darbu, koordinējot izmeklēšanu un kriminālvajāšanas procedūras attiecībā uz Kopienu finansiālo interešu aizsardzību, vai nu pēc Eurojust iniciatīvas, vai pēc OLAF pieprasījuma, ja attiecīgās kompetentās valsts iestādes neiebilst pret šādu līdzdalību.

4. Nolūkā saņemt un nosūtīt informāciju starp Eurojust un OLAF, un, neskarot 9. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka Eurojust valstu locekļi ir uzskatāmi par dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienīgi šajā Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulā (Euratom) Nr. 1074/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [9]. Informācijas apmaiņa starp OLAF un valstu locekļiem neskar to informāciju, kas saskaņā ar šiem noteikumiem sniedzama citām kompetentajām iestādēm.

5. Lai sasniegtu savus mērķus, Eurojust var izveidot kontaktus un apmainīties ar pieredzi, kas nav operatīva rakstura, ar citām iestādēm, jo īpaši ar starptautiskajām organizācijām.

6. Eurojust var katrā atsevišķā gadījumā sadarboties ar dalībvalstu tiesnešiem koordinatoriem, kā noteikts Padomes Vienotajā rīcībā 96/277/TI (1996. gada 22. aprīlis) par tiesnešu koordinatoru apmaiņas kārtību, kas paredzēta, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību Eiropas Savienības dalībvalstu starpā [10].

27. pants

Informācijas apmaiņa ar partneriem

1. Saskaņā ar šo lēmumu, ar visu tās uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju Eurojust var apmainīties ar:

a) iestādēm, kas ir kompetentas atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti Līgumu ietvaros;

b) starptautiskām organizācijām un iestādēm;

c) trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas attiecībā uz izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

2. Pirms Eurojust apmainās ar jebkādu informāciju ar organizācijām, kas minētas 1. punkta b) un c) apakšpunktā, tas dalībvalsts loceklis, kas ir iesniedzis informāciju, piekrīt minētās informācijas pārsūtīšanai. Attiecīgos gadījumos valsts loceklis konsultē dalībvalstu kompetentās iestādes.

3. Eurojust var noslēgt Padomes apstiprinātos sadarbības nolīgumus ar trešām valstīm un organizācijām, kas minētas 1. punktā. Šādos nolīgumos jo īpaši var būt ietverti noteikumi par Eurojust sadarbības koordinatoru vai tiesnešu koordinatoru komandējumu pasākumiem. Šādos nolīgumos var būt ietverti arī noteikumi par personas datu apmaiņu. Tādā gadījumā Apvienoto uzraudzības iestādi konsultē Eurojust.

Lai atrisinātu steidzamas lietas, Eurojust var sadarboties arī ar organizācijām, kas minētas 1. punkta b) un c) apakšpunktā, neslēdzot nolīgumu ar tām, ar nosacījumu, ka šāda sadarbība neparedz, ka Eurojust pārraida personas datus uz organizācijām.

4. Neskarot 3. punktu, Eirojust veiktā personas datu pārraide uz organizācijām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā un uz tādām trešo valstu iestādēm, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā un kas nav ietvertas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijas darbības jomā, var tikt realizēta tikai tad, kad ir nodrošināts pienācīgs datu aizsardzības līmenis.

5. Par jebkāda turpmāko kļūdu vai būtiskas kļūdas iespējamību no trešo valstu vai to organizāciju puses, kas minētas 1. punkta b) un c) apakšpunktā, attiecībā uz atbilstību 4. punktā minētajiem noteikumiem Eirojust nekavējoties ziņo Apvienotajai uzraudzības iestādei un attiecīgajām dalībvalstīm. Apvienotā uzraudzības iestāde var aizkavēt turpmāku personas datu apmaiņu ar attiecīgajām organizācijām, līdz nodrošināti atbilstīgi aizsardzības līdzekļi.

6. Tomēr, ja 3. un 4. punktā minētie noteikumi nav izpildīti, valsts loceklis, rīkojoties saskaņā ar savas valsts kompetenci, izņēmuma kārtā un vienīgi ar mērķi veikt steidzamus pasākumus, lai darbotos pret nenovēršamām, nopietnām briesmām, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību, var veikt tādas informācijas apmaiņu, kurā ietverti personas dati. Valsts loceklis ir atbildīgs par paziņojuma atļaušanas likumību. Valsts loceklis glabā datu paziņojumus, kā arī šādu paziņojumu pamatojumu. Datu paziņošanu atļauj tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tādiem mērķiem, kādiem tie tika darīti zināmi.

28. pants

Organizēšana un darbība

1. Kolēģija ir atbildīga par Eurojust organizēšanu un darbību.

2. Kolēģija ievēl priekšsēdētāju no valstu locekļu vidus un, ja uzskata par vajadzīgu, var ievēlēt ne vairāk par diviem priekšsēdētāja vietniekiem. Vēlēšanu rezultātus iesniedz Padomei apstiprināšanai.

3. Priekšsēdētājs izpilda savus pienākumus kolēģijas vārdā un ar tās pilnvarojumu vada savu darbu, un katru dienu pārrauga administratīvo vadību, ko nodrošina administratīvais direktors. Procesa noteikumos norāda tos gadījumus, kuros administratīvā direktora lēmumiem vai rīcībai nepieciešama iepriekšēja atļauja vai ziņojums kolēģijai.

4. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Viņu vienreiz var ievēlēt atkārtoti. Visu priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņu nosaka procesa noteikumi.

5. Sekretariāts, ko vada administratīvais direktors, palīdz Eurojust.

6. Eurojust pār savu personālu īsteno pilnvaras, kas nodotas iestādei, kas kompetenta iecelt amatā. Kolēģija pieņem atbilstošus šā punkta izpildes noteikumus saskaņā ar procesa noteikumiem.

29. pants

Administratīvais direktors

1. Eurojust administratīvo direktoru vienbalsīgi ieceļ kolēģija. Kolēģija izveido atlases komisiju, kas pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus izveido tādu kandidātu sarakstu, no kuriem kolēģija izvēlas administratīvo direktoru.

2. Administratīvā direktora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaru termiņš ir pagarināms.

3. Administratīvais direktors ir pakļauts noteikumiem un regulām, kas piemērojamas Eiropas Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem.

4. Administratīvais direktors strādā kolēģijas un tās priekšsēdētāja pakļautībā, saskaņā ar 28. panta 3. punktu. Kolēģija var atbrīvot viņu no amata ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

5. Administratīvais direktors priekšsēdētāja uzraudzībā ir atbildīgs par Eurojust ikdienas administratīvo vadību un personāla vadību.

30. pants

Personāls

1. Eurojust personāls ir pakļauts noteikumiem un regulām, kas piemērojamas Eiropas Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem, jo īpaši attiecībā uz to pieņemšanu darbā un statusu.

2. Eurojust personāls sastāv no darbiniekiem, kas pieņemti darbā saskaņā ar noteikumiem un regulām, kas minētas 1. punktā, ņemot vērā visus Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 27. pantā minētos kritērijus, kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 [11], tostarp viņu ģeogrāfisko sadalījumu. Viņiem ir pastāvīgu darbinieku, pagaidu darbinieku vai vietējo darbinieku statuss. Pēc administratīvā direktora lūguma un, kolēģijas vārdā vienojoties ar priekšsēdētāju, Kopienas iestādes var norīkot Kopienas amatpersonas darbā uz Eurojust kā pagaidu darbiniekus. Dalībvalstis var norīkot valstu ekspertus darbā uz Eurojust. Kas attiecas uz pēdējo gadījumu, kolēģija pieņem nepieciešamo izpildes režīmu.

3. Personāls veic savus uzdevumus kolēģijas pakļautībā, paturot prātā Eurojust mērķus un pilnvaras, nemeklējot un nepieņemot norādījumus ne no vienas valdības, iestādes, organizācijas vai personas, kas neietilpst Eurojust.

31. pants

Palīdzība tulkojot mutiski un rakstiski

1. Savienības oficiālo valodu lietojums ir attiecināms uz Eurojust tiesas procesiem.

2. Padomes gada pārskatu, kas minēts 32. panta 1. punkta otrajā daļā, sastāda Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

32. pants

Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei

1. Priekšsēdētājs katru gadu kolēģijas vārdā Padomei rakstveidā ziņo par Eurojust darbībām un vadību, tostarp budžeta vadību.

Šajā sakarā kolēģija sagatavo gada pārskatu par Eurojust darbībām un par visām kriminālās politikas problēmām Kopienā, kas ir uzmanības centrā Eurojust darbību rezultātā. Minētajā pārskatā Eurojust var izteikt priekšlikumus, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

Priekšsēdētājs iesniedz arī visus ziņojumus, kā arī visu to informāciju par Eurojust darbību, ko no viņa var prasīt Padome.

2. Katru gadu Padomes prezidentvalsts Eiropas Parlamentam nosūta ziņojumu par Eurojust paveikto darbu un par Apvienotās uzraudzības iestādes darbībām.

33. pants

Finansējums

1. Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minēto valstu locekļu un palīgu algas un atalgojumu sedz to izcelsmes dalībvalsts.

2. Ja valstu locekļi rīkojas saskaņā ar Eurojust uzdevumiem, attiecīgie izdevumi ir uzskatāmi par darbības izdevumiem Līguma 41. panta 3. punkta nozīmē.

34. pants

Budžets

1. Prognozes veic, ņemot vērā visus Eurojust ikgadējos finanšu ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst kalendārajam gadam. Ieņēmumus un izdevumus reģistrē budžetā, kur iekļauj štata plānu, ko iesniedz tai budžeta lēmējinstitūcijai, kas ir kompetenta attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu. Štata plānu veido pastāvīga vai pagaidu rakstura amats un atsauce uz darbā norīkotajiem valstu ekspertiem, un tajā ir norādīts attiecīgā finanšu gada Eurojust algoto darbinieku skaits, pakāpe un kategorija.

2. Ieņēmumus un izdevumus līdzsvaro Eurojust budžetā.

3. Neskarot citus resursus, Eurojust ieņēmumos var ietvert subsīdiju, ko reģistrē Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

4. Eurojust izdevumos, cita starpā, ietver izdevumus, kas attiecas uz tulkiem un tulkotājiem, izdevumus par drošību, administratīvos un infrastruktūras izdevumus, darbības izmaksas un īres maksu, Eurojust locekļu un tās personāla ceļa izdevumus, kas izriet no līgumiem ar trešām personām.

35. pants

Budžeta sastādīšana

1. Katru gadu administratīvais direktors sastāda Eurojust provizorisko budžeta projektu, kas aptver nākamā finanšu gada izdevumus. Šo provizorisko budžeta projektu viņš iesniedz kolēģijai.

2. Ne vēlāk kā katra gada 1. martā kolēģija pieņem nākamā gada budžeta projektu un iesniedz to Komisijai.

3. Pamatojoties uz minēto budžeta projektu, Komisija budžeta procedūras ietvaros izsaka priekšlikumu noteikt Eurojust budžeta ikgadējo subsīdiju.

4. Pamatojoties uz ikgadējo subsīdiju, ko šādi nosaka budžeta lēmējinstitūcija, kas ir kompetenta par Eiropas Savienības vispārējo budžetu, kolēģija pieņem Eurojust budžetu katra finanšu gada sākumā un pielāgo to dažādām iemaksām, kas iemaksātas Eurojust, kā arī līdzekļiem, kas iegūti no citiem avotiem.

36. pants

Budžeta izpilde

1. Administratīvais direktors kā kredītrīkotājs izpilda Eurojust budžetu. Viņš paziņo kolēģijai par budžeta izpildi.

Ne vēlāk kā katra gada 31. martā priekšsēdētājs ar administratīvā direktora palīdzību iesniedz Eiropas Parlamentam, Revīzijas palātai un Komisijai detalizētu iepriekšējā finanšu gada visu ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Revīzijas palāta izskata šos pārskatus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 248. pantu.

2. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbrīvo Eurojust no atbildības attiecībā uz budžeta izpildi pirms n + 2 gada 30. aprīļa.

37. pants

Budžetam piemērojamā Finanšu regula

Eurojust budžetam piemērojamo Finanšu regulu vienprātīgi pieņem kolēģija pēc atzinumu saņemšanas no Komisijas un Revīzijas palātas, saskaņā ar 142. pantu Finanšu regulā, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [12].

38. pants

Revīzija

1. Saistību un maksājumu revīziju attiecībā uz visiem izdevumiem, kā arī visu Eurojust ieņēmumu noteikšanu un iekasēšanu veic kolēģijas iecelts finanšu kontrolieris.

2. Kolēģija ieceļ iekšējo revidentu, kas saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem jo īpaši ir atbildīgs par apliecinājuma nodrošināšanu attiecībā uz sistēmas pareizu darbību un budžeta izpildes procedūrām. Iekšējais revidents nedrīkst būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis. Kolēģija var lūgt Komisijas iekšējam revidentam veikt šos pienākumus.

3. Revidents sniedz savus atzinumus un ieteikumus Eurojust, kā arī iesniedz Komisijai ziņojuma kopiju. Eurojust, ņemot vērā revidenta ziņojumu, veic vajadzīgos pasākumus, atbildot uz šiem ieteikumiem.

4. Regulā (EK) Nr. 1073/1999 izklāstītos noteikumus piemēro attiecībā uz Eurojust. Kolēģija pieņem nepieciešamos izpildes pasākumus.

39. pants

Piekļuve dokumentiem

Pamatojoties uz administratīvā direktora priekšlikumu, kolēģija pieņem piekļuves noteikumus attiecībā uz Eurojust dokumentiem, ņemot vērā principus un ierobežojumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001 gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem [13].

40. pants

Teritoriālā piemērošana

Šis lēmums attiecas uz Gibraltāru, ko pārstāv Apvienotās Karalistes loceklis.

41. pants

Pārejas noteikumi

1. Tiesu iestāžu sadarbības pagaidu iestādes valstu locekļi, ko iecēlušas dalībvalstis saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/799/TI (2000. gada 14. decembris), ar ko izveido Tiesu iestāžu sadarbības pagaidu iestādi [14], saskaņā ar šā lēmuma 2. pantu, uzņemas Eurojust locekļa lomu, līdz attiecīgās dalībvalsts loceklis tiek galīgi iecelts, bet ne ilgāk kā līdz otrā mēneša beigām, kad spēkā stājies šis lēmums un kad minēto valstu locekļu funkcijas zaudē spēku.

Pagaidu vienības valstu locekļiem kā tādiem saskaņā ar šo lēmumu ir visas valstu locekļu pilnvaras.

Valsts locekļa galīgā iecelšana amatā stājas spēkā dienā, kad šim nolūkam to noteikusi dalībvalsts, nosūtot ziņojumu Padomes Ģenerālsekretariātam pa oficiālo pastu.

2. Trīs mēnešu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dalībvalsts var paziņot, ka līdz dienai, kas noteikta 42. pantā, minētais neattieksies uz atsevišķiem pantiem, jo īpaši uz 9. un 13. pantu, pamatojoties uz to, ka šāda piemērošana nav saderīga ar dalībvalsts tiesību aktiem. Padomes Ģenerālsekretariāts informē dalībvalstis un Komisiju par visām šādām deklarācijām.

3. Kamēr Padome nav apstiprinājusi Eurojust procesa noteikumus, kolēģija pieņem visus savus lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ja vien šis lēmums neparedz vienprātīgu lēmumu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka līdz Eurojust pastāvīgai izveidei tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu, ka visas lietas, ko izskata Tiesu iestāžu sadarbības pagaidu iestāde, jo īpaši saistībā ar izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordinēšanu, turpmāk efektīvi var izskatīt valstu locekļi. Valstu locekļi vismaz seko vienādiem mērķiem un veic tās pašas funkcijas, ko Tiesu iestāžu sadarbības pagaidu iestāde.

42. pants

Pārņemšana

Vajadzības gadījumā dalībvalstis nodrošina savas valsts tiesību aktu atbilstību šim lēmumam tiklīdz iespējams un ne vēlāk par 2003. gada 6. septembri.

43. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, neskarot 41. pantu. Minētajā dienā Tiesu iestāžu sadarbības pagaidu iestāde beidz pastāvēt.

Briselē, 2002. gada 28. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Acebes Paniagua

[1] OV C 206, 20.10.1998., 1. lpp., unOV C 243, 24.8.2000., 15. lpp.

[2] OV C 34 E, 7.2.2002., 347. lpp. un atzinums, kas piegādāts 2001. gada 29. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[4] OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.

[5] OV C 326, 26.11.2001., 2. lpp.

[6] OV C 316, 27.11.1995., 1. lpp.

[7] OV L 191, 7.7.1998., 4. lpp.

[8] OV L 351, 29.12.1998., 1. lpp.

[9] OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.

[10] OV L 105, 27.4.1996., 1. lpp.

[11] OV L 56, 4.3.1968. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2581/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 1. lpp.).

[12] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, EOTK, Euratom) Nr. 762/2001 (OV L 111, 20.4.2001., 1. lpp.)

[13] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[14] OV L 324, 21.12.2000., 2. lpp.

--------------------------------------------------

Augša