1.   IEVADS

Eiropas elektroenerģijas nozare saskaras ar ārkārtēju un strauju pārveidi. Tīru jaudu, jo īpaši variablu atjaunīgo energoresursu, apguve ir pārveidojusi ES elektroenerģijas struktūru, lai visiem patērētājiem piegādātu enerģiju, kas ir vietēja, droša, konkurētspējīga un dekarbonizēta. Tikai 2022.–2024. gadā ES tika uzstādīta rekordliela saules enerģijas jauda – 168 GW un vēja enerģijas jauda – 44 GW. 2024. gadā 47 % ES saražotās elektroenerģijas tika iegūta no atjaunīgiem energoresursiem. Tāpat mainās pieprasījums, pievienojoties jauniem lietojumiem, piemēram, elektrifikācijai, tai skaitā elektromobilitātei, siltumapgādei un aukstumapgādei, ūdeņraža ražošanai un dažiem rūpnieciskiem procesiem, jo īpaši tiem, kas darbojas zemās un vidējās temperatūrās. Šie jaunie modeļi turpmākajos gados, visticamāk, izraisīs elektroenerģijas patēriņa pieaugumu.

Elektroenerģijas tīkli ir nepieciešamā saikne starp ražošanu un pieprasījumu. Tie nodrošina tīkla jaudu, kas vajadzīga, lai pieslēgtu mājsaimniecības, kā arī jaunus rūpniecības patērētājus un jaunus uzņēmumus. Eiropas elektroenerģijas sistēmas pamatā ir tīkli, kas proaktīvi būvēti galvenokārt 20. gadsimta 70. un 80. gados tolaik tradicionāliem ražošanas jaudas veidiem (1). Šiem tīkliem ir nepieciešama gan modernizēšana, gan pārjaunošana, kā arī steidzama paplašināšana, lai ņemtu vērā pašreizējo enerģētikas pārkārtošanas sarežģītību, gan pārvades, gan sadales līmenī. Saskaņā ar aplēsēm līdz 2030. gadam 40–55 % zemsprieguma līniju būs vecākas par 40 gadiem, savukārt to kopējais garums laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās tikai par 0,8 % (2). Turklāt mūsu energosistēmu pārveide, virzoties uz tīras enerģijas avotiem, un ilgie termiņi, kas tradicionāli vajadzīgi tīkla projektu izstrādei, būtiski kavē pieslēgšanos tīklam. Vēju parkiem piekļuves iegūšana elektrotīklam var aizņemt līdz pat deviņiem gadiem (3).

Tīkla attīstības aizkavēšanās rada arī sociālās izmaksas, jo tiek ierobežota vienlīdzīga piekļuve iekšējam tirgum, radot enerģijas cenu atšķirības, kā arī klimata eksternalitāti. Saskaņā ar IEA datiem (4) laikā no 2023. līdz 2050. gadam kumulatīvās CO2 emisijas enerģētikas nozarē būtu par 58 gigatonnām lielākas tīkla attīstības kavēšanās gadījumā nekā scenārijā, kas saskaņots ar nacionālajiem klimata mērķrādītājiem. Tās ir līdzvērtīgas kopējām pasaules enerģētikas nozares CO2 emisijām 2018.–2022. gadā.

Tas viss liecina, ka pašreizējā tīkla attīstības prakse ir jāmaina, lai savlaicīgi apmierinātu pašreizējās un turpmākās vajadzības.

Šie norādījumi par apsteidzošajām investīcijām atbalsta dalībvalstis, valstu regulatīvās iestādes un sadales un pārvades sistēmu operatorus, sniedzot ieteikumus rīcībai visā procesā, kura rezultātā tiek pieņemts galīgais lēmums par investīcijām, t. i., tīkla plānošanai, regulatīvai kontrolei, izmaksu atzīšanai un stimuliem. Šajos norādījumos uzskaitīto darbību mērķis ir veicināt efektīvas, uz nākotni vērstas investīcijas tīkla projektos, kā arī enerģijas izmaksu pieejamību. Iespējai veikt apsteidzošās investīcijas izmaksu ziņā efektīvā veidā būtu jānodrošina būtisks ikgadējo tīkla investīciju līmeņa pieaugums, palielinot šo investīciju efektivitāti un lietderību, vienlaikus nodrošinot, ka elektroenerģijas izmaksas joprojām ir pieejamas mājsaimniecībām, nozarēm un uzņēmumiem.

2.   KAS IR APSTEIDZOŠĀS INVESTĪCIJAS?

2.1.   Definīcija un piemēri

“Apsteidzošās investīcijas” ir termins, ko izmanto ES tiesību aktos, lai gan tas nav skaidri definēts. TEN-E regula (5) attiecas uz apsteidzošajām investīcijām saistībā ar regulatīviem stimuliem, kas varētu novērst konkrētus lielākus riskus kopīgu interešu projekta izstrādei, būvniecībai, darbībai vai uzturēšanai. Tomēr apsteidzošās investīcijas kā tādas nav definētas. Tas pats attiecas uz Elektroenerģijas regulu (6), kas elektroenerģijas tirgus modeļa reformas ietvaros atsaucas uz apsteidzošajām investīcijām kā uz līdzekli tīkla attīstībai, lai nodrošinātu atjaunīgās enerģijas ražošanas paātrinātu apguvi, tai skaitā noteiktās atjaunīgo energoresursu paātrinātas apguves teritorijās un viedā elektrificētā pieprasījuma apstākļos.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām Astotā energoinfrastruktūras foruma ietvaros 2022. gada jūnijā (7) parādīja, ka pastāv atšķirīgas izpratnes par apsteidzošo investīciju jēdzienu. Šādas viedokļu atšķirības izriet no vēsturiskās prakses, saskaņā ar kuru neviena valsts regulatīvā iestāde (VRI) pašlaik nekādas investīcijas skaidri neapzīmē ar terminu “apsteidzošs”  (8). Tomēr praksē to jau piemēro attiecībā uz dažām investīcijām tīklā un noteiktās regulatīvajās sistēmās. Darbs, ko vispirms uzsāka forums un kas tika turpināts saistībā ar Rīcības plānu attiecībā uz tīkliem, ir palīdzējis sašaurināt izpratni par apsteidzošo investīciju nozīmi. Sagatavojot šos norādījumus, Komisija apkopoja informāciju vairākās īpašās Energoinfrastruktūras foruma sesijās laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam, divos ieinteresēto personu darbsemināros 2024. gada 29. aprīlī un 2024. gada 11. decembrī un divās VRI (9) un citu ieinteresēto personu aptaujās (10).

Komisija apsteidzošās investīcijas saprot kā investīcijas tīkla infrastruktūras aktīvos, ar kurām proaktīvi risina tīkla attīstības vajadzības papildus tām, kas saistītas ar pastiprinājumiem, kuri nepieciešami pašreizējo ražošanas vai patēriņa projektu pieslēguma pieprasījumu apkalpošanai. Apsteidzošās investīcijas ir uz nākotni vērstas investīcijas tīklos, kuru pamatā ir apzinātās vidēja termiņa un ilgtermiņa tīkla vajadzības, kas pamatotas tīkla attīstības plānos, atbilstoši scenārijiem, kuros tiek prognozētas ticamas ražošanas un pieprasījuma jaudu trajektorijas, kas atbalsta enerģētikas, klimata un rūpniecības politiku, arī nacionālos enerģētikas un klimata plānus. Apsteidzošās investīcijas nav jauna investīciju “klase”, jo tās sastāv no tīkla aktīviem, kas ir identiski visām citām tīkla investīcijām, piemēram, reaktīvām investīcijām (11).

Apsteidzošās investīcijas zināmā mērā ir izplatītas pārvades līmenī, kur pārvades sistēmu operatori (PSO) bieži novērtē savas vajadzības, pamatojoties uz scenārijiem, kuros integrēti politikas pasākumi, ņemot vērā patēriņa un elektroapgādes turpmāko attīstību. Piemēram, atkrastes hibrīdstarpsavienotāji pēc savas būtības parasti ir apsteidzoši, jo tos būvē, pieņemot, ka nākotnē pieaugs tuvējās ražošanas jaudas. Apsteidzošās investīcijas joprojām ir mazāk izplatītas sadales līmenī, kur tradicionāli lielākā daļa sadales sistēmu operatoru (SSO) ir attīstījuši savus tīklus reaktīvi, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu, tīkla pastiprinājumus veicot tikai tad, kad ir iesniegti tīkla pieslēguma pieprasījumi vai ja ir nepieciešama pārjaunošana. Galvenais iemesls reaktīvai tīkla attīstībai ir šķietamais risks, kas saistīts ar apsteidzošajām investīcijām, jo īpaši saistībā ar aktīvu iespējamu nepietiekamu izmantošanu, kas noved pie augstākām cenām patērētājiem bez šķietamiem ieguvumiem. Riska mazināšanas sistēmas vēl nav ieviestas visās dalībvalstīs. Sīkāka informācija par šo jautājumu ir sniegta nodaļā par riska mazināšanas stratēģijām. Apsteidzošo investīciju piemēri, arī investīcijas, kas atvieglo tīkla attīstību nākotnē, ir šādi:

—

sauszemes tīkla pastiprinājumi, piemēram, jaunas apakšstacijas, lai varētu pielāgoties paredzamām piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, piemēram, ar pārmērīgu palielinātu apakšstacijas, transformatoru stacijas vai pašu līniju jaudu. To varētu saistīt, piemēram, ar atjaunīgo energoresursu paātrinātas apguves teritorijām;

—

nākotnes prasībām atbilstoša atkrastes projektu izstrāde, piemēram, atkrastes apakšstacijas vietas atvēlēšana un projektēšana tā, lai būtu iespējama turpmāka paplašināšana, vai visas apakšstacijas projektēšana ar lielāku jaudu. Piemēram, šādu investīciju mērķis varētu būt attiecīgo starpsavienojumu pieslēguma nodrošināšana vai jaunu tuvumā esošu vējparku pieslēgšana, kuru izsole tiek plānota. Ar šādu apsteigšanu var ietaupīt ievērojamas izmaksas salīdzinājumā ar papildu atkrastes apakšstaciju būvniecību;

—

rezerves kabeļu cauruļu ievietošana tranšejās, lai tās būtu gatavas jaudas palielināšanai nākotnē, jo otra inženiertehniskā darba kārta var radīt ievērojamas izmaksas un laika patēriņu jaunu atļauju iegūšanai. Tāpat tīkla aktīvus var projektēt tā, lai vajadzības gadījumā tos varētu aprīkot ar papildu elektriskajām ķēdēm. Līnijas var būvēt ar balstiem divķēžu līnijām, lai gan sākotnēji tās aprīko tikai ar vienu elektrisko ķēdi;

—	attīstība ar mērķi palielināt sistēmas noturību ilgtermiņā. Piemēram, tā var ietvert tīkla attīstību, lai palielinātu klimatnoturību (nodrošinot gatavību nelabvēlīgākiem klimatiskajiem gadiem, piemēram, strukturāli pastiprinot līnijas).

2.2.   Kāpēc ir vajadzīgas apsteidzošās investīcijas

Līdz 2040. gadam sadales un pārvades tīkla attīstībai ir nepieciešamas investīcijas attiecīgi 730 miljardu EUR un 472 miljardu EUR apmērā  (12), lai veicinātu iekšējā enerģijas tirgus attīstību un palielinātu tīkla jaudu, ļaujot pieslēgt jaunus, tīrus, zemu robežizmaksu ražošanas projektus, kas samazina elektroenerģijas vidējās vairumtirdzniecības cenas. Investīciju palielināšana tīklos ļauj vidējā termiņā samazināt patērētāju izmaksas, nodrošinot jaudu, kas vajadzīga jaunas zemu izmaksu ražošanas integrēšanai, un kopumā samazinot sistēmas izmaksas (13). Kritiski svarīgi ir tas, ka piekļuve tīklam un cenas ziņā pieejama energoapgāde ir arī viens no nepieciešamajiem Eiropas rūpniecības konkurētspējas nosacījumiem. Nepieciešamību veikt šādas investīcijas apsteidzoši nosaka trīs galvenie iemesli:

1.

Nepietiekami dimensionēti tīkli pagarina tīkla pieslēgumu izpildes laiku, atliekot elektrifikāciju, kā arī tīras enerģijas avotu izmantošanu. Tas ir tāpēc, ka tīkla attīstībai nepieciešams ilgāks laiks nekā ražošanas un pieprasījuma aktīviem. Tīkla projekti ir sarežģīti un bieži aptver vairākus reģionus vai vairākas dalībvalstis vai trešās valstis. Šāda sarežģītība pagarina projektu izstrādes laiku. Tīkla projektu izpildes laiks var būt 8–10 gadi sadales tīkla projektiem un vairāk nekā desmit gadi pārvades tīkla projektiem (14). Turklāt, ņemot vērā nepietiekamo iekšzemes ražošanas jaudu, jaunu transformatoru un kabeļu cenas un gaidīšanas laiks ir gandrīz divkāršojies salīdzinājumā ar situāciju 2021.–2022. gadā, proti, kabeļu iepirkšanai bija vajadzīgi 2–3 gadi, bet lielo spēka transformatoru nodrošināšanai – līdz pat četriem gadiem (15). Ar labāku apsteidzošo investīciju paredzēšanu tīkla plānošanā var ievērojami samazināt kopējo pieslēguma gaidīšanas laiku, palīdzēt galveno komponentu piegādātājiem palielināt ražošanas jaudu un labāk plānot investīcijas.

2.

Attiecībā uz dažiem lietojumiem lielāku aktīvu izmēru noteikšana var radīt tīkla jaudas palielināšanas izmaksu ietaupījumus uz MW un, iespējams, arī nodrošināt izdevīgākus darījumus ar tehnoloģiju nodrošinātājiem. Turklāt daudzās vietās nepietiekamas investīcijas tīkla infrastruktūrā vidējā termiņā var sabiedrībai izmaksāt dārgāk (16) nekā apsteidzošās investīcijas, piemērojot kontrolētas pārbaudes un riska pārvaldības procesus.

3.	Visbeidzot, apsteidzošās investīcijas ļauj izmantot tikai vienu atļauju piešķiršanas procesu gan nenovēršamām, gan turpmākām vajadzībām, tādējādi paātrinot tīkla attīstību un uzlabojot sabiedrības atbalstu.

3.   TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA UZ NĀKOTNI VĒRSTĀM VAJADZĪBĀM

Pirmā rīcības joma ir tīkla plānošana. Tīkla attīstība vismaz vidējā sprieguma un augstsprieguma līmenī balstās uz valstu attīstības plāniem un investīciju plāniem. Tāpēc sistēmu operatoru investīciju plānu pamatā ir jābūt uz nākotni vērstiem tīkla attīstības plāniem (TAP), kuros novērtē, kvantificē un atrod visefektīvākos tīkla risinājumus sistēmas vajadzībām.

3.1.   Tīkla plānošanas prasības un satvars

Ņemot vērā ģeogrāfisko tvērumu, ir trīs tīkla attīstības plānošanas līmeņi (ES, pārvade, sadale). ES mērogā ENTSO-E reizi divos gados pieņem un publicē nesaistošu Savienības mēroga tīkla attīstības desmit gadu plānu (TYNDP) un iesniedz to ACER atzinuma sniegšanai. TYNDP attiecas ne tikai uz pārrobežu starpsavienojumiem Eiropā un ar trešām valstīm, bet arī uz iekšējām līnijām ar pārrobežu nozīmi. TEN-E regula paredz elektroenerģijas tīklu integrētu plānošanu ar citu energonesēju, arī ūdeņraža, tīkliem. TYNDP scenārijus kopīgi izstrādā ENTSO-E un ENTSOG  (17).

Sākot ar 2024. gadu, TYNDP aptver arī atkrastes dimensiju, izmantojot atkrastes tīkla attīstības plānus jūras baseinu līmenī, pamatojoties uz nesaistošiem atkrastes līgumiem par plānoto ražošanas jaudu, kurus dalībvalstis iesniedz reizi divos gados. Hibrīdstarpsavienotājiem parasti ir apsteidzošs raksturs, jo tos ierasti būvē, pamatojoties uz aplēsēm par atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanu nākotnē, ņemot vērā TYNDP un nacionālos pārvades attīstības plānus. Tāpēc attiecībā uz atkrastes dimensiju ES līmeņa tīkla plānošana jau atbilst regulārajai augšupējai plānošanas pieejai ar uz lejupējiem apsvērumiem balstītiem dalībvalstu norādījumiem par to atkrastes atjaunīgo energoresursu nesaistošajiem mērķiem jūras baseinu līmenī.

Valsts līmenī pārvades un sadales tīklu operatoriem ir pienākums vismaz reizi divos gados izstrādāt attiecīgus tīkla attīstības plānus (“TAP”) (18). Pārvades līmenī plānā norādīta galvenās pārvades infrastruktūras attīstība nākamajos desmit gados un sīki izklāstītas investīcijas, kas jāveic nākamajos trīs gados. Tīkla plānošanai jābūt labi saskaņotai ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, tādējādi atspoguļojot ražošanas un slodzes turpmāko attīstību un ņemot vērā pieprasījumreakcijas, elastības un alternatīvu tīkla risinājumu attīstību. Turklāt pārvades līmenī TAP jābūt labi saskaņotam ar ES mēroga TYNDP.

Attiecībā uz sadales līmeni plānā ir jāizklāsta nākamajos piecos līdz desmit gados plānotās investīcijas, pievēršot īpašu uzmanību galvenajai sadales infrastruktūrai, kas vajadzīga, lai pieslēgtu jaunu ražošanas jaudu un jaunas slodzes, arī elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus. Tam arī jānodrošina pārredzamība attiecībā uz vajadzīgajiem vidēja termiņa un ilgtermiņa elastības pakalpojumiem un jāapsver tīkla attīstības alternatīvas (piemēram, elastība, pieprasījumreakcija vai inovatīvas tīkla tehnoloģijas) (19).

3.2.   Tīkla plānošanas uzlabojumi, lai nodrošinātu iespēju veikt uz nākotni vērstas investīcijas

Problēmas

Pamatojoties uz spēkā esošajām juridiskajām prasībām, ar tīklu attīstības plāniem būtu jānodrošina turpmākā pieprasījuma un piedāvājuma attīstība gan pārvades, gan sadales līmenī, atvieglojot apsteidzošo investīciju apguvi. Tomēr Savienībā ir ievērojamas atšķirības attiecībā uz īstenošanas līmeni  (20), šobrīd daudzos gadījumos kavējot apsteidzošo investīciju iekļaušanu tīkla plānos.

Lai gan attiecībā uz pārvades TAP daudzi PSO jau šobrīd plānošanu balsta uz scenārijiem, kas aptver enerģētikas un klimata mērķrādītājus, SSO starpā šī pieeja ir mazāk izplatīta. Tas ir saistīts ar atšķirīgo situāciju attiecīgajās valstīs, kur ir vairāki mazāki SSO, kuriem bieži vien ir nepietiekama kapacitāte nākotnes vajadzību modelēšanai vai kuri izmanto atbrīvojumu to mazās klientu bāzes dēļ.

Pienācīgu koordinācijas procesu trūkums scenāriju izstrādē palielina tīkla problemātisko posmu un kavējumu risku. Piemēram, ja SSO īsteno tīkla plānus un ievieš apsteidzošās investīcijas, ņemot vērā atjaunīgo energoresursu un elektromobilitātes, siltumsūkņu vai rūpnieciskās elektrifikācijas straujo ieviešanu reģionā, bet PSO šādas norises pietiekami neņem vērā savos scenārijos, pieejamā tīkla jauda jauniem savienojumiem, visticamāk, tiks izsmelta, tiklīdz pārvades līmenī šajā reģionā būs vajadzīga jauna apakšstacija. Tā kā pārvades projekti parasti ir sarežģītāki un ilgāki nekā sadales projekti, tas var ievērojami aizkavēt jaunu tīkla pieslēgumu izveidi.

Komisijas ieteikumi

a)

Valstu regulatīvajām iestādēm un/vai dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka tīkla attīstības plānu pamatā ir turpmākās attīstības scenāriji, un tām būtu skaidri jāizskaidro saikne starp nākotnē paredzamo ražošanu un patēriņu un ieteikto tīkla attīstību. Turklāt scenāriji būtu jāsaskaņo vismaz katrā attiecīgajā plānošanas līmenī. Dalībvalstis, kurās izmanto apsteidzošo investīciju jēdzienu, parasti izstrādā TAP, pamatojoties uz scenāriju plānošanu, ko uzskata par labu praksi (21).

b)

Tīkla attīstības plānošanā izmantotie scenāriji nosaka parametrus, kas ietekmē nākotnes tīkla vajadzību novērtējumus. Scenāriji būtu jāizstrādā pēc sabiedriskās apspriešanas un koordinācijas ar dalībvalstīm/VRI, lai nodrošinātu saskaņotību ar nacionālajiem enerģētikas un klimata politikas ilgtermiņa mērķiem (saskaņā ar NEKP) un iekļautu pārredzamu un iekļaujošu ieinteresēto personu viedokļu izvērtēšanu. Konkrētāk, ar plānošanu būtu jānodrošina iespēja sasniegt ES un valstu mērķrādītājus, piemēram, attiecībā uz atjaunīgo enerģiju, siltumapgādi un aukstumapgādi (saikne ar vietējiem siltumapgādes un aukstumapgādes plāniem), elektromobilitātes uzlādes infrastruktūru, rūpniecības dekarbonizāciju, arī izmantojot elektrifikāciju vai ūdeņradi. Scenārijiem arī valsts līmenī būtu jābūt starpnozaru scenārijiem, lai riska novērtējumus varētu veikt, ņemot vērā koordinētu plānošanu. Tīkla attīstības plānā būtu jāizmanto vairāki scenāriji un jutīguma analīze, lai ņemtu vērā nākotnes pieprasījuma un piedāvājuma nenoteiktību. Svarīgi ir tas, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka savlaicīgi tiek izstrādāti stabili valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas mērķi, stratēģijas un plāni, kas atvieglo tīkla attīstības scenāriju izstrādi.

c)

Tīkla operatoriem būtu jānodrošina, ka TAP ir pirmais un galvenais instruments, kurā regulatīvajai sistēmai būtu jāiekļauj, jānovērtē un galu galā jāapstiprina apsteidzošās investīcijas. Tīkla attīstības plānā būtu skaidri jāizskaidro, kā tiks attīstīts tīkls, nodrošinot redzamību investoriem, kā arī piegādes ķēdēm. Detalizācijas līmenis var atšķirties dažādos sprieguma līmeņos, taču SSO situācijā ņemot vērā arī klientu bāzi (22). Piemēram, SSO zemsprieguma līmenī tīkla elementi, visticamāk, būs ļoti specifiski katram projektam, vajadzības un raksturlielumus pielāgojot katra tīkla lietotāja vajadzībām.

d)

Plānojot jaunizveidotas investīcijas, tīkla operatoriem būtu jāapsver risinājumi, kas ļautu nākotnē potenciāli palielināt jaudu, sagatavojot aktīvus turpmākai paplašināšanai. Tas varētu ievērojami paātrināt kopējo tīkla attīstību no pārredzamības, redzamības un atļauju piešķiršanas viedokļa. Konkrēti lietojumi var būt saistīti ar lielākas vietas paredzēšanu apakšstacijām, lielāku pilonu vai transformatoru, vai balstu uzstādīšanu (ļaujot nākotnē pievienot līnijai papildu elektriskās ķēdes), rezerves kabeļu cauruļu ievietošanu tranšejās.

e)

Dalībvalstis un/vai VRI varētu apsvērt iespēju ieviest atbilstošu uz nākotni vērstu laikposmu detalizētai tīkla plānošanai vai, attiecīgā gadījumā, sistēmu operatoru investīciju plāniem, lai iekļautu un varētu apstiprināt apsteidzošās investīcijas. Tas varētu palīdzēt novērst piegādes ķēdes problemātiskos posmus un palīdzēt sasniegt mērķi saglabāt ražošanas vērtības ķēdi Eiropā, kas būtu arī atbilstoši NZIA.

f)

Ir vajadzīgi arī turpmāki centieni koordinēt attiecīgos tīkla plānošanas slāņus, lai nodrošinātu, ka aktīvu plānošana ir izmaksu ziņā efektīva. To var darīt dalībvalstis vai VRI valsts līmenī un pēc iespējas arī reģionālā līmenī, piemēram, pieprasot TAP laika grafiku saskaņošanu vai izmantoto investīciju (scenāriju) koordinēšanu plānošanas līmeņos. Pašlaik saskaņā ar prasībām visi plāni ir jāizstrādā vismaz reizi divos gados, tomēr nav prasību par to secību vai savstarpējām saiknēm, kas rada neefektivitāti. Eiropas Komisija analizē iespējamo turpmāko rīcību saskaņā ar gaidāmo Elektrotīklu paketi. Tīkla plānošana ir aplūkota arī tīkla kodeksa par pieprasījumreakciju projektā, ko ACER iesniedza Eiropas Komisijai 2025. gada martā. ACER arī plāno līdz 2025. gada vidum izdot norādījumus par sadales tīkla attīstības plāniem.

3.3.   TAP kontroles režīms

Problēmas

Bieži vien sākotnēji apsteidzošās investīcijas TAP netiek plānotas un nav iekļautas, pieņemot, ka pārbaudes procesā tās vēlāk noraidīs. Turklāt daudzos gadījumos, pat ja TAP vai investīciju plānos tās ir ierosinātas, VRI apsteidzošo investīciju novērtēšanas prakse var izrādīties šķērslis, ja šādu novērtējumu balsta, piemēram, uz scenārijiem, kuros, galvenokārt attiecībā uz dekarbonizācijas mērķiem vai atjaunīgās enerģijas integrāciju tiek ņemti vērā citi pieņēmumi vai pārbaudīti citi termiņi nevis tie, kas izmantoti tīkla plānos. Tas varētu attiekties arī uz gadījumiem, kad regulatīvās kontroles līmenis un nosacījumi nav noteikti iepriekš.

Pastāv dažādas prakses pārbaudes centienu atbalstam. Piemēram, Latvijā valsts regulatīvā iestāde izvērtē pārvades TAP atbilstību Savienības mēroga TYNDP un it īpaši pārslodzes novēršanu pārrobežu starpsavienotājos. Portugālē VRI sniedz atzinumu par TAP projektiem, kas sistēmu operatoriem jāņem vērā galīgajā redakcijā. Austrijā VRI atbalsta kontroles centienus, pirms investīciju iekļaušanas regulēto aktīvu bāzē sagatavojot revidentu veiktus kvalitātes un izmaksu novērtējumus. Daudzās dalībvalstīs VRI novērtē TAP kopumā, vienlaikus galveno uzmanību pārbaudē pievēršot lielu investīciju projektiem un investīciju programmām, pieprasot veikt to izmaksu un ieguvumu analīzi (23).

Tīkla attīstības plānošanas paraugprakse, lai nodrošinātu iespēju veikt apsteidzošās investīcijas

Austrija	Federālā klimata, enerģētikas un mobilitātes ministrija sagatavo integrētu tīkla attīstības plānu, ietverot gan elektroenerģiju, gan gāzes, pamatojoties uz kopīgiem nākotnes attīstības scenārijiem, kas aptver gan 2030., gan 2040. gada perspektīvu. Šis plāns ir jāņem vērā PSO tīkla attīstības plānā, lai plānotā tīkla infrastruktūra atspoguļotu nākotnes vajadzības.
Beļģija	Tīkla attīstības plānos tiek ņemta vērā atkrastes atjaunīgo energoresursu attīstība, pamatojoties uz scenārijiem, kuros ņemti vērā valstu un ES enerģētikas un klimata mērķrādītāji.
Dānija	Tīkla plānošanā pilnībā ņemti vērā 2050. gada mērķi, pieņemot, kādi Dānijas Enerģētikas aģentūras noteikti scenāriji ir jāizmanto sistēmu operatoriem un VRI.
Francija	Tīkla izmantotājiem ir pienākums paziņot tīkla operatoram par nākotnes plāniem, lai tos ņemtu vērā plānošanā. Francija tīkla attīstības plānošanai ir ieviesusi tiesisko regulējumu (S3REnR) (24), kas visaptveroši integrē atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību, koordinējot atjaunīgo energoresursu attīstītāju projektus, tīkla plānošanu un izmaksu kopīgošanu. Tā pamatā ir atjaunīgo energoresursu projektu attīstītāju paziņojums par gaidāmajiem projektiem īpašā tīmekļa vietnē. Tāpat Francija ir izveidojusi “dekarbonizācijas zonas” – rūpnieciskos mezglus, kuros paredzams, ka dabasgāzes patēriņu nākotnē aizstās būtisks elektroenerģijas pieprasījums.
Vācija	Kopīgi PSO un SSO līmeņa scenāriji, kas ņemti vērā turpmākajā tīkla attīstībā. Tīkla attīstības plāni ir vērsti uz nākotni, un augstsprieguma un vidēja sprieguma SSO katru gadu kopīgi sagatavo un publicē TAP nākamajiem 10 gadiem. Tie veic koordinēšanu sešos plānošanas reģionos. Scenāriji aptver laikposmu līdz 2045. gadam.
Portugāle	Tīkla attīstības plānos ir jāatspoguļo NEKP, tīkla plānošanai ir jāatbilst klimata vajadzībām. Sadales tīkla attīstības plānam (sTAP) ir trīs elektroenerģijas pieprasījuma scenāriji 2024.–2031. gadam, par atsauci izmantojot centrālo scenāriju (1,1 % gada pieaugums). sTAP tiek ņemta vērā elastība un citas alternatīvas tīkla iespējas. Jaunas apakšstacijas paver iespēju mērogošanai un tīkla nākotnes lietotājiem. Jaunas vienas elektriskās ķēdes līnijas tiek būvētas ar balstiem, kas ir piemēroti arī dubultķēdēm.

Komisijas ieteikumi

a)

VRI būtu jānodrošina TAP pienācīga regulatīvā kontrole, lai atvieglotu apsteidzošo investīciju novērtēšanu un iekļaušanu, nodrošinot, ka to pamatā ir piemēroti scenāriji un ir skaidra saikne starp TAP un investīciju vai turpmāko investīciju plānu apstiprināšanu. Ja investīcijas tieši neapstiprina TAP pēcpārbaudē, pārredzamības labad TAP būtu jāiekļauj vismaz investīciju apstiprināšanas metodika.

b)	Vajadzības gadījumā VRI būtu jāpielāgo sava pašreizējā prakse attiecībā uz prasībām grozīt TAP, piemēram, kad nepieciešams atspoguļot nākotnes vajadzības, lai TAP varētu kļūt par patiesiem investīciju plānošanas instrumentiem, kas paredz un nodrošina sistēmas ieguvumus un prasības nākotnē.

4.   APSTEIDZOŠO INVESTĪCIJU ATĻAUŠANA, VIENLAIKUS SAGLABĀJOT CENAS ZIŅĀ PIEEJAMAS ELEKTROENERĢIJAS IZMAKSAS

Problēmas

Vairāk atjaunīgo energoresursu, ekonomikas elektrifikācija un jauni pieprasījuma avoti, piemēram, datu centri un elektrolīzeri, prasa palielināt investīciju līmeni elektrotīklā salīdzinājumā ar pagātni  (25). Papildus lielākām kopējām ikgadējām investīciju vajadzībām attiecībā uz apsteidzošajām investīcijām var būt nepieciešams daļu no šīm investīcijām pārcelt uz tagadni. Tas rada izaicinājumu veikt nepieciešamās investīcijas jaunu tīkla lietotāju pieslēgšanai un vajadzības gadījumā elektroenerģijas transportēšanai, vienlaikus saglabājot patērētājiem cenas ziņā pieejamas izmaksas.

Tajā pašā laikā šāda mēroga dēļ savu investīciju plānu finansēšanai sistēmu operatoriem ir jāpiesaista būtisks jauns pašu un parāda kapitāls. Lai veicinātu efektīvu piekļuvi finanšu tirgiem investīciju līdzekļu saņemšanai, tiem ir nepieciešams saprātīgs ienesīgums, kura pamatā ir samērīga peļņa un nākotnes peļņas prognozējamība.

Rīcība ir nepieciešama tādās jomās kā tīkla tarifu noteikšana, tīkla pieslēguma maksas, regulatīvā kontrole un stimulu noteikšana.

4.1.   Tīkla tarifi

Tīkla tarifi ir cenas, ko tīkla lietotāji maksā par elektroenerģijas transportēšanas pakalpojumu no ražošanas vietas līdz elektroenerģijas izmantošanas vietai. Tīkla tarifu galvenais mērķis ir ļaut atgūt izmaksas, kas nepieciešamas tīkla investīcijām pārvades un sadales tīklu aktīvos un viedajos skaitītājos, un atbalstīt sistēmas pakalpojumu ekspluatācijas izmaksas. Elektroenerģijas regulā (18. pantā) paredzēts, ka tīkla maksām ir jāatspoguļo izmaksas, jānodrošina atbilstīgi īstermiņa un ilgtermiņa stimuli, arī apsteidzošās investīcijas, un jāveicina atjaunīgo energoresursu integrācija, elastība, esošo tīklu optimizācijas risinājumi un jāveicina NEKP mērķu sasniegšana.

Komisijas ieteikumi

a)	Tīkla tarifiem būtu jāatspoguļo izmaksu struktūras īstermiņā (piemēram, tīkla zudumi un pārslodzes izmaksas) un ilgtermiņā, ieskaitot plānotās infrastruktūras attīstības investīciju izmaksas. Lielākajā daļā jurisdikciju VRI ir juridiski piešķirtas pilnvaras noteikt vai apstiprināt tarifu metodiku.

b)

Energosistēmai attīstoties, īpaša uzmanību jāpievērš izmaksu sadalei starp patērētāju grupām, kā to nosaka VRI. Tomēr principā visiem tīkla lietotājiem būtu jāmaksā par tiem sniegtajiem tīkla pakalpojumiem. Ar pienācīgu regulatīvo kontroli būtu jānodrošina, ka izmaksas, ko patērētāji sedz ar tīkla tarifiem, atspoguļo tīkla turpmākās vajadzības.

c)

Saskaņā ar Lētākas enerģijas rīcības plānu, ja konkrētās situācijās tas ir būtiski, dalībvalstis varētu izmantot savu publisko budžetu tīkla maksu samazināšanai nolūkā segt papildu izmaksas, kas izriet no lielām tīkla investīcijām, kas vajadzīgas, lai paātrinātu dekarbonizāciju un tirgus integrāciju saskaņā ar tiesisko regulējumu, valsts atbalsta noteikumiem un konkurences tiesību aktiem. Dalībvalstis varētu arī apsvērt iespēju apsteidzošo investīciju finansēšanai izmantot pārslodzes ieņēmumus (26)nolūkā mazināt vispārējo slogu tarifu sistēmai. Vēl viena iespēja varētu būt infrastruktūras attīstībai paredzēto valsts aizdevumu atmaksa, pamatojoties uz faktisko aktīvu izmantošanas līmeni (sk. Zviedrijas piemēru iedaļā 4.3). Turklāt valsts garantijas varētu palīdzēt nodrošināt labāku apsteidzošo investīciju finansēšanu gadījumos, kad nepieciešamās jaunās investīcijas ir pārāk lielas salīdzinājumā ar esošo regulējamo aktīvu bāzi vai uzņēmumu parāda attiecību.

Saskaņā ar Lētākas enerģijas rīcības plānā piešķirtajām pilnvarām Komisija nāks klajā ar norādījumiem par tīkla tarifiem, tai skaitā par saistīto publiskā budžeta izmantošanu, līdz 2025. gada 2. ceturksnim un stratēģiju investīcijām tīrā enerģijā vēl 2025. gada laikā.

4.2.   Pieslēguma maksa

Tīkla pieslēguma maksas galvenais mērķis ir atgūt jaunu vai modernizētu aktīvu izmaksas, kas nepieciešamas tīkla lietotāju pieslēgšanai. Tāpēc to uzbūvei ir būtiska nozīme apsteidzošo investīciju izmaksu atgūšanā. Līdzīgi kā attiecībā uz tīkla tarifiem, pieslēguma maksu var izstrādāt arī tā, lai ne tikai atgūtu izmaksas, bet arī stimulētu tīkla lietotāju sistēmai labvēlīgu rīcību.

Komisijas ieteikumi

a)

VRI noteiktās pieslēguma maksas var palīdzēt pārdomātāk atgūt izmaksas par tīkla lietotāju projektu pieslēgšanu. Pārdomāti veidotas pieslēguma maksas un to līmeņus var izmantot, lai stimulētu pieslēguma pieprasījumus, kur tas ir piemērotāk sistēmai, piemēram, nosakot zemāku (pazeminātu) pieslēguma maksu teritorijās, kurās ir veiktas apsteidzošās tīkla investīcijas, un augstāku (paaugstinātu) pieslēguma maksu, ja tīkla lietotāji nolemj izstrādāt projektus pārslogotās teritorijās, neraugoties uz to, ka tie nav bijuši plānoti. Tas var mudināt tīkla lietotājus piedalīties (apsteidzošajā) plānošanas procesā un ierosināt projektus sistēmai labvēlīgās vietās.

b)

Turklāt, nosakot pieslēguma maksu apsteidzošo investīciju teritorijās, būtu jāņem vērā, ka, lai gan tīkla aktīvi sākotnēji var tikt izmantoti nepietiekami, nākotnē varētu sagaidīt ievērojamu jaunu pieslēgumu skaitu. Pārmērīga sloga radīšana agrīniem patērētājiem šādās zonās, kurās ir augsta pieslēguma maksa, varētu mazināt viņu ekonomisko pamatojumu attiecībā uz atrašanās vietu šādā teritorijā un netaisnīgi novirzīt izmaksas viņiem, ja viņi tomēr pieslēdzas tīklam.

c)

Ja apsteidzošās investīcijas ir ļoti nozīmīgas, atlikšanas stratēģijas var mazināt tūlītēju izmaksu ietekmi uz patērētājiem. Standartizētu rezervēšanas maksu (piemēram, par MW) izmantošana, kas veido daļu no kopējām (paaugstinātajām) apsteidzošajām izmaksām, kas dalītas ar paredzamo nākotnes lietotāju pieprasījuma summu, var būt efektīvs instruments, lai sekmīgi motivētu potenciālos tīkla lietotājus izvērst projektus teritorijās atbilstoši TAP plānotajam. Piemēram, Īrija veicina atjaunīgo energoresursu mezglu izveidi, ko atbalsta ar megavoltampera (MVA) pieslēguma maksas metodiku (27). Lai izvairītos no augstām pieslēguma izmaksām agrīnajiem jaunpienācējiem, dažos valstu režīmos ir izveidotas atmaksas sistēmas vai metodes izmaksu sadalīšanai tīkla lietotāju starpā (28).

d)

Tajā pašā laikā aktīva sākotnējas nepietiekamas izmantošanas riskus varētu novērst labāk, ja dalībvalstis vienlaikus ieviestu ļoti skaidrus noteikumus par pieslēguma pieprasījumiem, nosakot maksimālos pieslēguma periodus ar skaidriem pienākumiem gan tīkla operatoriem, gan tīkla lietotājiem. Atbilstoši noteiktajam ES rūpniecības politikas rīcības plānā autobūves nozarei Eiropas Komisija līdz 2025. gada beigām nāks klajā ar plašākiem ieteikumiem par pieslēguma pieprasījumu apstrādi.

4.3.   Tīkla investīciju un stimulu regulatīvā kontrole

Problēmas

Tīkla attīstības regulatīvā kontrole ir būtiska, lai nodrošinātu, ka investīcijas ir efektīvas izmaksu ziņā un pamatotas, un ka elektroenerģijas izmaksas joprojām ir pieejamas. Kā minēts iepriekš 3.3. iedaļā, apsteidzošo investīciju regulatīvā kontrole galvenokārt būtu jāveic plānošanas posmā, kad tiek vērtēti attiecīgie tīkla operatoru tīkla vai investīciju plāni (iekļauti TAP vai atsevišķi). Svarīgi, ka šim procesam būtu jāsākas jau TAP līmenī, jo tiem būtu jānodrošina analītisks pamats investīciju lēmumiem.

Komisijas ieteikumi

a)

VRI jāievieš skaidri noteikumi par apsteidzošo investīciju izmaksu apstiprināšanu. Pamatojoties uz tīkla plānošanu, VRI būtu jānovērtē iespējamie labklājības zaudējumi, ko rada “pārāk agra” projektu īstenošana salīdzinājumā ar “pārāk vēlu” projektu īstenošanu, kas jāņem vērā investīciju apstiprināšanas procesā. Tam būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret apsteidzošām investīcijām salīdzinājumā ar citām investīcijām, vienlaikus ņemot vērā to īpašo raksturu riska sadales ziņā. Pārbaudes process būtu rūpīgi jālīdzsvaro. Praksē tas nozīmē, piemēram, izvairīšanos no pārāk stingras pieejas, kāda var būt prasība pierādīt projektu vērtību pārāk daudzos vai atšķirīgos scenārijos. Piemēram, noteikumos var noteikt ierobežotu skaitu konkrētu scenāriju, kuros tika konstatēta investīciju nepieciešamība, kā tas pašlaik ir attiecībā uz TYNDP un KIP/SIP atlases procesā saskaņā ar TEN-E regulu, kuru pamatā ir trīs scenāriji, no kuriem viens galvenais scenārijs novērtējumā ir prioritārs.

b)

Turklāt, pēc tam, kad TAP vai investīciju plānos ierosinātie projekti ir saņēmuši pozitīvu vērtējumu un ir radušās pamatotas (apstiprinātas) izmaksas, to izskatīšana nebūtu administratīvi jāapstrīd ex post. Attiecībā uz izbūvētajiem aktīviem to iekļaušana regulēto aktīvu bāzē nebūtu jāapstrīd, ja faktiskais tīkla aktīvu izmantojums neparedzēti atšķiras no modelētajām prognozēm. Regulatīviem režīmiem būtu jāpanāk veikto investīciju stabilitāte un noteiktība, kā arī būtu jāievieš stimuli, lai mudinātu sistēmu operatorus darīt visu iespējamo nenoteiktības mazināšanai (piemēram, vēl vairāk veicinot ieinteresēto personu iesaisti scenāriju izstrādē). Ex post naudas sodi sistēmu operatoriem par faktisko tīkla aktīvu izmantošanu, kas atšķiras no prognozēm apsteidzošo investīciju novērtēšanas laikā, var būtiski atturēt turpmākās investīcijas. Tiklīdz regulatīvā iestāde ir apstiprinājusi lēmumu par apsteidzošām investīcijām, būtu jāuzskata, ka tas atbilst stingrām plānošanas un lēmumu pieņemšanas prasībām.

c)

Papildus konkrētām projektu vai programmu pārbaudes darbībām izmaksu lietderības veicināšanai VRI var izmantot arī efektivitātes salīdzinošo novērtēšanu. Ir svarīgi, lai, to darot, šāda prakse ņemtu vērā apsteidzošās investīcijas un tādējādi nebalstītos tikai uz vēsturisku informāciju vai īstermiņa efektivitāti. Pretējā gadījumā to sistēmu operatoru relatīvais sniegums, kuri veic apsteidzošās investīcijas, uzrādītu negatīvu rezultātu un tādējādi nepareizus stimulus.

d)

VRI noteiktā amortizācija ir lielākā daļa no atļautajiem ieņēmumiem, ko izmanto tarifu noteikšanai. Apsteidzošo investīciju izmaksu īstermiņa ietekmi uz tarifiem var samazināt ar amortizācijas profilu korekciju. Parasti tīkla aktīvus to lietderīgās lietošanas laikā amortizē lineāri. Tā kā apsteidzošās investīcijas var radīt sākotnēji nepietiekami izmantotus aktīvus, visu amortizācijas izmaksu tūlītēja attiecināšana uz patērētājiem var izraisīt tarifu kāpumu. Ja to uzskata par nepieciešamu un pamatotu, amortizāciju, iespējams, varētu atlikt uz vēlāku laiku, lai novirzītu lielāku izmaksu atgūšanu uz nākamajiem gadiem, kad patērētāju bāze un aktīvu izmantošana būs lielāka, tādējādi uzlabojot investīciju ekonomisko pamatojumu un neproporcionāli neapgrūtinot pašreizējos patērētājus. Regulatīvās iestādes var arī atlikt amortizācijas sākumu līdz brīdim, kad ir sasniegts noteikts aktīvu izmantošanas vai pieprasījuma līmenis, izlīdzinot izmaksu atgūšanu laika gaitā un labāk pielāgojot to faktiskajai sistēmas izmantošanai un patērētāju ieguvumiem. Tomēr šādas pieejas ir jālīdzsvaro ar investīciju ekonomisko pamatojumu operatoriem, jo palielinās investīciju atdeves periods, it īpaši no finansēšanas un naudas plūsmas viedokļa, un lielākas investīcijas tiek veiktas iepriekš, bet ieņēmumi tiek gūti vēlāk. Tas var palielināt kredītrisku un radīt augstākas kapitāla izmaksas vai nevēlēšanos finansēt apsteidzošās investīcijas.

e)

Visbeidzot, VRI piemērotie investīciju griesti, kā arī izmaksu atzīšanas kavēšanās arī var kavēt apsteidzošās investīcijas, un, ja tādi pastāv, tie būtu jāatceļ. Ja izmaksu atzīšana ir saistīta ar konkrētu aktīva izmantošanas līmeni, tā var būtiski kavēt apsteidzošās investīcijas. Tāpat, ja lielus investīciju projektus iekļauj regulēto aktīvu bāzē tikai pēc pilnīgas nodošanas ekspluatācijā, tas var atturēt pat no to apsvēršanas, ja ar pamatā esošo finansējumu saistītais risks ir pārāk augsts. Kas attiecas uz investīciju maksimālo apjomu gadā, tas ir tiešā pretrunā lielāku investīciju vajadzībām un, iespējams, neņem vērā to, ka uz nākotni vērstas investīcijas var būt efektīvākas nekā gaidīšana, kad būs pieprasījums, kā norādīts iepriekš.

Prakses, kas ļauj veikt apsteidzošās investīcijas, piemēri.

Austrija	Sistēmu operatoriem ir tiesības saņemt atdevi jau pirms projekta nodošanas ekspluatācijā. Uzcenojums ieņēmumu griestiem nodrošina papildu ieņēmumu plūsmu.
Beļģija	Sistēmu operatoriem ir tiesības saņemt atdevi jau pirms projekta nodošanas ekspluatācijā, pakāpeniskas iekļaušanas regulēto aktīvu bāzē (RAB).
Dānija	Apsteidzošās investīcijas tiek veiktas, pamatojoties uz TAP iekļauto jutīguma analīzi un sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi. Riska prēmija regulētajos ienākumos, lai segtu zaudējumus retajos gadījumos, kad aktīvu neizmanto pietiekami/izmanto kā balasta aktīvu.
Vācija	SSO veic arī apsteidzošu tīkla paplašināšanu, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Balasta aktīvu amortizēšanai var izmantot īpašu amortizāciju, ja rodas šāda situācija. Atlikušos riskus kompensē ar tirgus riska prēmiju nosacītās pašu kapitāla ienesīguma normas ietvaros. Uzcenojums ieņēmumu griestiem nodrošina papildu ieņēmumu plūsmu.
Īrija	Sistēmu operatoru apzināto atjaunīgo energoresursu mezglu iepriekšēja veidošana, pamatojoties uz paredzamajiem projektiem, pieejamo ražošanas jaudu, pieejamo augšupējā tīkla jaudu un/vai citiem faktoriem. Attiecībā uz šiem izmēģinājuma mezgliem tiek sagaidīts, ka tiks veiktas apsteidzošās investīcijas (piemēram, transformatoru modernizācija apakšstacijās).
Portugāle	TOTEX modelis, jaunas investīcijas, kas iekļautas RAB ex ante, ir balstītas uz TAP.
Zviedrija	Tīkla pastiprināšanas aizdevumi (29): valsts uzņemas finanšu risku attiecībā uz to tīkla pastiprinājuma daļu, ko sākotnējā posmā neizmanto. Aizdevumu atmaksā proporcionāli izmantošanai.

4.4.   Šķietamie riski un riska mazināšanas stratēģijas

Problēmas

Ņemot vērā apsteidzošo investīciju raksturu, tās var radīt dažāda līmeņa riskus. Balasta aktīvu veidošanās ir iespējama, ja tiek pasūtīts tīkla projekts, un pretēji analīzei investīcijas veikšanas brīdī to neizmanto, jo paredzētā ražošana vai pieprasījums neīstenojas. Balasta aktīvs var būt nopietns risks, jo patērētāji, maksājot tīkla tarifu daļu savos elektroenerģijas rēķinos, maksās par tādu investīciju izmaksām, kas viņiem nesniedz nekādu labumu. Tomēr šis risks ir ierobežots, ja tīkla vajadzību pierāda ar dažādiem scenārijiem, kas pamato, ka tīkla pieslēgumi, visticamāk, tiks pieprasīti pat tad, ja to darīs citi tīkla lietotāji, nevis sākotnēji paredzētie. Šāds ierobežots risks bieži būs atjaunīgo energoresursu paātrinātas apguves teritorijās, tīkla un uzglabāšanas infrastruktūras teritorijās, kas vajadzīgas atjaunīgās enerģiju integrēšanai elektroenerģijas sistēmā (30), publiski pieejamas elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras teritorijās TEN-T tīklā (31), jaunos mazoglekļa rūpniecības mezglos (tai skaitā ūdeņraža objektos) un teritorijās, kurās tiek veicināta koncentrēta elektrifikācijas saikne, piemēram, ostās un pilsētu centros, kur tiek plaši veicināta elektromobilitāte un elektrificēta siltumapgāde un aukstumapgāde.

Visbeidzot, var būt citi riski, kas ir mazāk nopietni, bet biežāk sastopami. Ir iespējams, ka scenārijos paredzētie tīkla lietotāji iesniedz pieslēguma pieprasījumus, taču tas prasa vairāk laika, nekā sākotnēji paredzēts. Tas rada risku, ka daži tīkla aktīvi sākotnēji netiek pietiekami izmantoti.

Komisijas ieteikumi

a)

Riska novērtējums ir būtisks, un tas būtu jāveic scenārija definēšanas un analīzes posmā. VRI un/vai dalībvalstu iestādēm būtu jānosaka skaidri šādas novērtēšanas noteikumi, un tīkla operatoriem tie būtu konsekventi jāpiemēro. Tīkla attīstības riski būtu jānovērtē, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, ko uztver patērētāji, un ņemot vērā alternatīvus hipotētiskus scenārijus, kuros tīklu iepriekš savlaicīgi nepaplašina, un tādējādi palielinās sabiedrības alternatīvās izmaksas. Investīcijas būtu jāatbalsta, iekļaujot tās iepriekš noteiktos scenārijos.

b)

Riskus varētu mazināt arī ar galveno tīkla attīstības projektu divpakāpju novērtēšanu. Šāda pieeja ietver, pirmkārt, pirmsbūvniecības darbību (t. i., projektēšanas un atļauju izsniegšanas) izmaksu regulatīvu apstiprināšanu un, otrkārt, būvniecības izmaksu regulatīvu apstiprināšanu pēc tam, kad tās apstiprinātas ar vēl vienu TAP kārtu vai citām norisēm, tai skaitā AER iepirkuma procedūru rezultātiem. Tas ne tikai novērš neatgūstamās izmaksas, bet arī ļauj ātrāk izstrādāt projektus ar ierobežotām izmaksām.

c)

Dalībvalstis var palīdzēt mazināt investīcijas daļas risku, kamēr tīkla aktīvs netiek pietiekami izmantots. Papildus pielāgotiem atdeves režīmiem un pielāgotām pieslēguma maksām, kā minēts iepriekš, pieejamā publiskā finansējuma izmantošana investīciju finansēšanai varētu mazināt vispārējo slogu, ko rada tīkla tarifi, atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī valsts atbalsta noteikumiem un konkurences tiesību aktiem, kā norādīts Lētākas enerģijas rīcības plānā. Atbilstoši paziņotajam Lētākas enerģijas rīcības plānā un norādītajam 4.1. iedaļā Komisija sagatavos norādījumu dokumentu. Valsts aizdevumi infrastruktūras attīstībai, ko atmaksā, pamatojoties uz faktisko aktīvu izmantošanas līmeni, varētu būt vēl viena iespēja, ar kuru atliek atmaksu un risku uzņemas valsts struktūra, kas izsniedz aizdevumu.

d)	Visbeidzot, ENTSO-E un ES SSO struktūrai būtu jāatbalsta riska mazināšana, apmainoties ar paraugpraksi un piedāvājot metodiku par to, kā veikt varbūtības novērtējumus, lai novērtētu nenoteiktības līmeņus attiecībā uz jaunu projektu izstrādi.

5.   SECINĀJUMI

Lai apsteidzošās investīcijas varētu pilnībā īstenot savu potenciālu, ir jāpielāgo esošā prakse, sākot no tīkla plānošanas, izmantojot investīciju un izmaksu apstiprināšanu, un beidzot ar pieslēguma maksas noteikšanu. Šajā nolūkā ar šiem norādījumiem Komisija sniedz vairākus ieteikumus pārvades un sadales sistēmu operatoriem, valstu regulatīvajām iestādēm un dalībvalstīm (sk. vadlīniju pielikumu).

Eiropas Komisija turpinās atbalstīt tīklu infrastruktūras attīstību Eiropas, valstu un reģionālā līmenī izmaksu ziņā efektīvā veidā, lai sasniegtu enerģētikas un klimata mērķus. Eiropas Tīklu pakete, kā izziņots Lētākas enerģijas rīcības plānā, tieksies vēl vairāk uzlabot pārvades un sadales tīklu plānošanu, paātrināt atļauju izsniegšanu, uzlabot izmaksu sadali, veicināt inovācijas un atbalstīt piegādes ķēdes. Eiropas Komisija turpinās arī palīdzēt dalībvalstīm un ieinteresētajām personām rast labākos iespējamos veidus tīkla infrastruktūras finansēšanai, tai skaitā apsteidzošās investīcijas.

---

(1)  Skatīt Eiropas elektroenerģijas sistēmas attīstības vēsturi, The 50 Year Success Story –

Evolution of a European Interconnected Grid (https://eepublicdownloads.entsoe.eu/clean-documents/pre2015/publications/ce/110422_UCPTE-UCTE_The50yearSuccessStory.pdf).

(2)   Eurelectric Grids for Speed report (https://powersummit2024.eurelectric.org/wp-content/uploads/2024/07/Grids-for-Speed_Report_FINAL_Clean.pdf).

(3)  Pamatojoties uz Wind Europe datiem (https://windeurope.org/newsroom/press-releases/immediate-actions-needed-to-unblock-grid-capacity-for-more-wind-energy/).

(4)   IEA report on Electricity Grids and Secure Energy Transitions, 2023. gada novembris, (https://iea.blob.core.windows.net/assets/ea2ff609-8180-4312-8de9-494bcf21696d/ElectricityGridsandSecureEnergyTransitions.pdf).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2009, (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 un Direktīvas 2009/73/EK un (ES) 2019/944 un atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013 (OV L 152, 3.6.2022., 45. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu, kas pārskatīta ar Regulu (ES) 2024/1747 par Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.).

(7)   https://circabc.europa.eu/ui/group/88886b79-cdea-4633-a933-8b191efb335b/library/ccd71133-eea2-4612-891b-5318a9f6f8a9.

(8)   ACER-CEER nostāja par apsteidzošajām investīcijām, 2024. gada marts.

(9)   ACER un CEER apkopoja atbildes visaptverošā nostājas dokumentā 2024. gada martā (https://www.acer.europa.eu/sites/default/files/documents/Position%20Papers/ACER-CEER_Paper_anticipatory_investments.pdf).

(10)  Dažas ieinteresētās personas, tai skaitā ENTSO-E (https://eepublicdownloads.blob.core.windows.net/public-cdn-container/clean-documents/Publications/Position%20papers%20and%20reports/2024/241201_entso-e_pp_anticipatory_investments.pdf), ES SSO struktūra (https://eudsoentity.eu/wp-content/uploads/2025/02/Paper-on-anticipatory-investment_FINAL-PDF.pdf), Eurelectric (https://www.eurelectric.org/wp-content/uploads/2024/06/how-can-dsos-rise-to-the-investments-challenge-implementing-anticipatory-investments.pdf) un Regulatory Assistance Project, sagatavoja papildu nostājas dokumentus (https://blueprint.raponline.org/deep-dive/revitalising-regulation-to-guide-anticipatory-investment/).

(11)  Investīcijas, ar kurām reaģē uz tīkla pārjaunošanas nepieciešamību vai esošajiem pieslēguma pieprasījumiem.

(12)   Eiropas Komisija/Trinomics gala ziņojums: Investment needs of European energy infrastructure to enable a decarbonised economy, 2025 (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/864c619c-e386-11ef-be2a-01aa75ed71a1/language-en?WT.mc_id=Searchresult&WT.ria_c=153343&WT.ria_f=8810&WT.ria_ev=search&WT.URL=https%3A%2F%2Fenergy.ec.europa.eu%2F).

(13)   Eurelectric “Grids for Speed” ziņojumā prognozēts, ka kopējās investīciju vajadzības un līdz ar to sistēmas izmaksas samazināsies par 18 %, ja tiks piemērotas inovatīvas attīstības stratēģijas, ņemot vērā arī apsteidzošās investīcijas. (https://powersummit2024.eurelectric.org/grids-for-speed/).

(14)   Lētākas enerģijas rīcības plāns (COM(2025) 79 final) (EUR https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52025DC0079&qid=1741780110418 ).

(15)   Building the future transmission grid – Strategies to navigate supply chain challenges ; IEA, 2025. gada februāris (https://iea.blob.core.windows.net/assets/a688d0f5-a100-447f-91a1-50b7b0d8eaa1/BuildingtheFutureTransmissionGrid.pdf).

(16)  Piemēram, saskaņā ar Skotijas PSO (https://www.ssen-transmission.co.uk/news/news--views/2022/11/the-real-cost-of-having-insufficient-grid/) aplēsēm, izbūvējot līdzvērtīgu tīkla jaudu, kas izmaksā aptuveni 25 miljonus sterliņu mārciņu gadā, patērētāji divarpus gadu laikā ietaupītu 750 miljonus sterliņu mārciņu. 2022. gada ziņojumā izskaidrots, ka Austrijā palielinātas tīkla jaudas izmaksas, kas ir mazākas par 133 miljoniem EUR, kompensē tīkla nepietiekamas jaudas izmaksas vairāk nekā 1,5 miljardu EUR apmērā 2040. gadā. (https://oesterreichsenergie.at/fileadmin/user_upload/Oesterreichs_Energie/Publikationsdatenbank/Studien/2022/Frontier_AIT-OE-Wert_der_Stromverteilnetze-Policy_Paper-Langfassung-28012022.pdf).

(17)  Sasniedzot atbilstošu spēju līmeni, tiem pievienosies jaunizveidotais ENNOH.

(18)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (“Elektroenerģijas direktīva”) 51. un 32. panta prasībām (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

(19)  Pārvades un sadales sistēmu operatori, ACER un Komisija turpina darbu, sekojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (“Elektroenerģijas regula”) jaunākajai pārskatīšanai 2024. gadā, pilnvarojot regulatīvās iestādes vai īpašās iestādes reizi divos gados veikt elastības vajadzību novērtējumu. Attiecīgā metodika, kurā cita starpā izskaidrota saikne ar tīkla attīstības plānošanu, būtu jāpieņem vēl 2025. gada 3. ceturksnī.

(20)  Pamatojoties uz Komisijas pašas veikto pētījumu.

(21)   ACER/CEER ieteikumi par apsteidzošajām investīcijām (https://www.acer.europa.eu/news-and-events/news/acer-and-ceer-provide-recommendations-anticipatory-investments-accelerate-grid-expansion-energy-transition) un ACER ziņojums par investīciju novērtēšanu, riska novērtēšanu un regulatīvajiem stimuliem energotīklu projektiem (https://acer.europa.eu/sites/default/files/documents/Publications/ACER_Report_Risks_Incentives.pdf).

(22)  Saskaņā ar Elektroenerģijas direktīvas 32. pantu SSO, kam ir mazāk nekā 100 000 lietotāju, TAP nav jāsagatavo.

(23)   Nostāja attiecībā uz apsteidzošajām investīcijām; ACER un CEER, 2024. gada marts (https://www.acer.europa.eu/sites/default/files/documents/Position%20Papers/ACER-CEER_Paper_anticipatory_investments.pdf).

(24)   Schéma Régional de Raccordement au Réseau des Énergies Renouvelables (https://www.doubs.gouv.fr/contenu/telechargement/39931/270753/file/S3RENR%20ET%20CAPACITES%20RESEAUX%20ENEDIS.pdf).

(25)   Eurelectric ziņojumā “ Grids for speed ” ir minētas ikgadējās investīcijas sadales tīklos aptuveni 36 miljardu EUR apmērā 2023. gadā, savukārt Komisijas investīciju ziņojumā ir paredzēts, ka tikai līdz 2034. gadam (nākamā DFS) ikgadējais apmērs pārsniegs 44 miljardus EUR ar pieaugošu tendenci līdz 2040. gadam.

(26)  Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 19. pantu.

(27)   Atjaunīgo energoresursu mezglu izmēģinājuma projekts – lēmuma dokuments; CRU, 2023. gada novembris (https://cruie-live-96ca64acab2247eca8a850a7e54b-5b34f62.divio-media.com/documents/CRU2023131_Renewable_Hubs_Pilot_Decision_1.PDF)..

(28)   Elektroenerģijas pārvades un sadales tarifu metodikas Eiropā; ACER, 2023. gada janvāris (https://www.acer.europa.eu/sites/default/files/documents/Publications/ACER_electricity_network_tariff_report.pdf).

(29)  Eiropas Komisija apstiprināja attiecīgo lēmumu par valsts atbalstu SA.38918 (https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/255685/255685_1664987_53_2.pdf).

(30)  Dalībvalstu izraudzītas saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (ES) 2023/2413 (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (OV L, 2023/2413, 31.10.2023, ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2413/oj)).

(31)  Apgūtas saskaņā ar TEN-T Regulu (ES) 2024/1679 par Eiropas transporta tīklu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1679 (2024. gada 13. jūnijs) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (OV L, 2024/1679, 28.6.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1679/oj)).