—

ņemot vērā 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

—

ņemot vērā 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

—

ņemot vērā 2000. gada Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”),

—

ņemot vērā 2019. gada 13. februāra rezolūciju par pretreakciju pret sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā (1),

—

ņemot vērā 2019. gada 14. novembra rezolūciju par seksuālās izglītības kriminalizāciju Polijā (2),

—

ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par tiesību veikt abortu faktisko aizliegumu Polijā (3),

—

ņemot vērā 2021. gada 11. novembra rezolūciju par pirmo gadadienu kopš aborta aizlieguma de facto ieviešanas Polijā (4),

—

ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 24. jūnija rezolūciju par seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību uz to stāvokli Eiropas Savienībā sieviešu veselības kontekstā (5),

—

ņemot vērā 2022. gada 5. maija rezolūciju par Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz sievietēm (6),

—

ņemot vērā 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par tiesību uz abortu globālu apdraudējumu: iespējamo tiesību veikt abortu atcelšanu ASV Augstākajā tiesā (7),

—

ņemot vērā 2022. gada 7. jūlija rezolūciju par ASV Augstākās tiesas lēmumu atcelt tiesības uz abortu Amerikas Savienotajās Valstīs un nepieciešamību nosargāt tiesības uz abortu un sieviešu veselību, tostarp Eiropas Savienībā (8),

—

ņemot vērā 2023. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas Parlamenta priekšlikumiem attiecībā uz Līgumu grozīšanu (9),

—

ņemot vērā PVO norādījumus “Safe abortion: technical and policy guidance for health systems” (“Droši aborti: tehniskie un politiskie norādījumi veselības sistēmām”),

—

ņemot vērā PVO 2017.–2021. gada stratēģiju sieviešu veselībai un labklājībai Eiropā ar mērķi paraudzīties tālāk par vidējo mirstību un 2016. gada rīcības plānu seksuālās un reproduktīvās veselības jomā: ceļā uz Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu Eiropā — nevienu neatstāt novārtā,

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība – dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0152),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0698),

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”), kas kļuva pieejama parakstīšanai 2011. gada 11. maijā Stambulā un ko ES ratificēja 2023. gada 28. jūnijā,

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komitejas vispārīgo komentāru Nr. 36 (2018.g.) par Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. pantu par tiesībām uz dzīvību,

—

ņemot vērā Parlamenta 2024. gada 18. janvāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā — gada ziņojums par 2022. un 2023. gadu (10),

—

ņemot vērā 2024. gada 28. februāra rezolūciju par Komisijas 2023. gada ziņojumu par tiesiskumu (11),

—

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.

tā kā piekļuve seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām (SRHR), tostarp drošai un legālai grūtniecības pārtraukšanai, ir pamattiesības; tā kā SRVT ievērošana ir būtiska, lai saglabātu cilvēka cieņu, un ir cieši saistīta ar seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu, dzimumu līdztiesību un plašu spektru citu cilvēktiesību, piemēram, personas tiesībām uz dzīvību, veselību, privātumu, personas drošību, nediskrimināciju, vienlīdzību likuma priekšā un brīvību no spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas;

B.

tā kā cilvēku spēja īstenot savu reproduktīvo autonomiju, kontrolēt savu reproduktīvo dzīvi un izlemt, vai, kad un kā radīt bērnus, ir būtiska, lai pilnībā īstenotu sieviešu, meiteņu un visu personu, kam var iestāties grūtniecība, cilvēktiesības; tā kā ir jāgarantē cilvēku tiesības lemt par savu ķermeni, izdarīt izvēli un līdz ar to būt pilnībā autonomām;

C.

tā kā Hartā ir nostiprinātas galvenās ES iedzīvotāju pamattiesības un brīvības; tā kā drošu un legālu abortu aizsardzība tieši ietekmē Hartā atzīto tiesību, piemēram, cilvēka cieņas, personīgās autonomijas, vienlīdzības un veselības, fiziskās un psihoemocionālās integritātes, efektīvu īstenošanu; tā kā, liedzot piekļuvi abortam, tiek pārkāptas šīs pamattiesības;

D.

tā kā ANO Cilvēktiesību komiteja ir īpaši atzinusi, ka brīvprātīgs personas lēmums pārtraukt grūtniecību ietilpst tiesību uz privātumu darbības jomā; tā kā ANO Cilvēktiesību komiteja ir arī konstatējusi, ka nespēja rīkoties saskaņā ar sievietes lēmumu veikt legālu abortu ir tiesību uz privātumu pārkāpums, arī tad, ja šāda lēmuma pieņemšanā iejaucas tiesu vara;

E.

tā kā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja (CEDAW) Vispārējā ieteikumā Nr. 35 ir skaidri norādījusi, ka kriminālatbildības noteikšana par abortu ir sieviešu SRVT pārkāpums un dzimumbalstītas vardarbības veids, un mudinājusi valstis atcelt visus tiesību aktus, kas paredz kriminālatbildību par abortu;

F.

tā kā SRVT ir viens no mērķiem ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos, jo īpaši 3. mērķa 7. apakšmērķī, kas aicina nodrošināt vispārēju piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp ģimenes plānošanai, informācijai un izglītībai, un reproduktīvās veselības integrēšanu valstu stratēģijās un programmās, un 5. mērķa 6. apakšmērķī ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt vispārēju piekļuvi SRVT, par ko panākta vienošanās saskaņā ar Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un Pekinas Rīcības platformā un to pārskatīšanas konferenču noslēguma dokumentos;

G.

tā kā valstīs, kurās ir mazāk ierobežojoši tiesību akti grūtniecības pārtraukšanai, abortu rādītāji parasti ir zemāki nekā valstīs ar ļoti ierobežojošiem tiesību aktiem grūtniecības pārtraukšanai (12); tā kā, lai nodrošinātu pilnīgu ķermeņa autonomiju, tostarp samazinātu neplānotas grūtniecības un ļautu cilvēkiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par savu dzīvi un ķermeni, būtiska ir visaptverošas, vecumam piemērotas un uz pierādījumiem balstītas seksualitātes un attiecību veidošanas izglītības pieejamība visiem, kā arī kvalitatīvas, pieejamas, drošas un bezmaksas konsultācijas par kontracepciju un ģimenes plānošanu; tā kā vecumam piemērota un vispusīga seksuālā izglītošana ir būtiska, lai stiprinātu bērnu un jauniešu spēju veidot veselīgas, vienlīdzīgas un drošas attiecības, un īpaši svarīgi ir pievērsties dzimumu normām, dzimumu līdztiesībai, varas dinamikai attiecībās un piekrišanai un robežu ievērošanai, kā arī veicināt dzimumu līdztiesības panākšanu; tā kā tas arī palīdz panākt dzimumu līdztiesību;

H.

tā kā izšķirošā balsojumā 2024. gada 4. martā Francijas likumdevēji Francijas konstitūcijā iekļāva garantētu brīvību pārtraukt grūtniecību; tā kā Francija ir pirmā valsts pasaulē, kas nepārprotami noteikusi abortu par konstitucionālām tiesībām; tā kā šīs konstitucionālās pārskatīšanas mērķis ir izveidot aizsardzības pasākumu saistībā ar regresu attiecībā uz tiesībām uz abortu ES un pasaulē, tostarp ASV, Polijā, Ungārijā un Maltā; tā kā feministu organizāciju un parlamentāriešu darbam un apņēmībai Francijā bija būtiska nozīme, lai nodrošinātu vairākuma atbalstu tiesību uz abortu konstitucionālajai aizsardzībai;

I.

tā kā kopš tiesību uz abortu iekļaušanas Francijas konstitūcijā līdzīgas iniciatīvas jau ir apsvērtas citās valstīs, piemēram, Spānijā un Zviedrijā, un tas liecina, ka ir vajadzīga Eiropas reakcija uz dzimumu līdztiesības un SRVT regresu un nepieciešamība konstitucionāli aizsargāt apdraudētās tiesības;

J.

tā kā finansiālais atbalsts ir jāpapildina ar pozitīvām izmaiņām tiesību aktos, lai tiesības uz piekļuvi grūtniecības pārtraukšanai kļūtu par realitāti;

K.

tā kā, lai gan ES ir vieni no augstākajiem SRVT standartiem pasaulē, sievietes un LGBTIQ+ kopienas locekļi joprojām saskaras ar šķēršļiem savas fiziskās autonomijas izmantošanai; tā kā šie šķēršļi var būt juridiski, politiski, finansiāli, vai saistīti ar kultūru vai ar informāciju;

L.

tā kā dažās dalībvalstīs joprojām ir spēkā ļoti ierobežojoši tiesību akti, kas aizliedz abortu, izņemot stingri noteiktos apstākļos, kā rezultātā sievietēm ir jāmeklē nedrošas un dzīvībai bīstamas procedūras, jādodas uz citām valstīm vai jāiznēsā bērns pret savu gribu, kas ir viņu cilvēktiesību pārkāpums un ar dzimumu saistītas vardarbības veids; tā kā ir atsevišķas dalībvalstis, kas pēc pieprasījuma vai plašu sociālu iemeslu dēļ ir legalizējušas abortu, taču turpina saglabāt īpašas kriminālsankcijas par abortiem, kas veikti ārpus piemērojamo tiesību normu darbības jomas;

M.

tā kā vairākas dalībvalstis pašlaik cenšas vēl vairāk ierobežot piekļuvi SRVT, izmantojot ļoti ierobežojošus tiesību aktus, kā rezultātā ir ierobežota piekļuve veselības aprūpei un diskriminācija un vardarbība dzimuma dēļ; tā kā šādas iniciatīvas un regress traucē īstenot iedzīvotāju tiesības, kavē valstu attīstību un apdraud demokrātiju, Eiropas vērtības un pamattiesības;

N.

tā kā pasaulē veidojas koordinēts un labi finansēts regress dzimumu līdztiesības, LGBTIQ+ daudzveidības un feminisma jomā; tā kā visā pasaulē regresīvie spēki un ultrakonservatīvi reliģiski un galēji labēji rīcībspēki cenšas iznīcināt desmitiem gadu laikā panākto cilvēktiesību progresu un uzspiež kaitējošu pasaules skatījumu uz dzimumu lomām ģimenēs un sabiedriskajā dzīvē; tā kā šīs kustības un uzbrukumi ir cieši saistīti ar tendenci vājināties globālajai demokrātijai un atkrist atpakaļ autoritārismā; tā kā tas nepārprotami apdraud tiesiskumu Eiropā;

O.

tā kā šīs pret dzimumu līdztiesību un tiesībām vērstās kustības īpaši apdraud seksuālās un reproduktīvās tiesības un sieviešu autonomiju un ietekmē likumdošanu un politiku, kā rezultātā vairākās dalībvalstīs tiek īstenotas regresīvas iniciatīvas, kuru mērķis ir apdraudēt SRVT;

P.

tā kā Polija ar neliģitīmu Konstitucionālās tiesas 2020. gada 22. oktobra nolēmumu (13) ir vēl vairāk ierobežojusi piekļuvi legālam abortam, kas de factoir abortu aizliegums un novedis pie vismaz sešu sieviešu nāves; tā kā sievietes tiek pakļautas izmeklēšanai par to, ka viņas, iespējams, ir veikušas abortus, un pret cilvēktiesību un reproduktīvo tiesību aizstāvēm ir ierosinātas apsūdzības par palīdzību sievietēm piekļūt abortam vai iešanu demonstrācijās, iestājoties par tiesībām uz abortu; tā kā nesenajā ECT spriedumā lietā M.L. pret Poliju tika konstatēts, ka ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību attiecībā uz sievieti, kura bija spiesta doties uz ārvalstīm, lai pārtrauktu grūtniecību, kas radīja viņai ievērojamus personiskos izdevumus un viņa bija šķirta no ģimenes atbalsta tīkla, kam bija būtiska psiholoģiska ietekme;

Q.

tā kā jaunievēlētā Polijas valdība ir apņēmusies ierosināt jaunus tiesību aktus, lai nodrošinātu sieviešu tiesības un piekļuvi SRVT, tostarp grūtniecības pārtraukšanai; tā kā diemžēl balsojums par likumprojektu priekšlikumiem atcelt kriminālatbildību un nodrošināt piekļuvi grūtniecības pārtraukšanai Polijā tika atlikts;

R.

tā kā Maltā aborti de facto ir aizliegti un krimināli sodāmi; tā kā 2023. gada jūlija reforma Maltas parlamentā piedzīvoja satraucošas pārmaiņas — esošās tiesības tika atceltas un grūtniecības pārtraukšana tika padarīta riskantāka un sarežģītāka; tā kā ārsti var izbeigt grūtniecību tikai tad, ja ir ir apdraudēta cilvēka dzīvība termiņā, kad auglis nav spējīgs pats izdzīvot, un viņiem ir pienākums nosūtīt mirstošu grūtnieci uz konsiliju, kas sastāv no trim speciālistiem; tā kā tiesību akti neattiecas uz smaga veselības apdraudējuma gadījumiem; tā kā Maltā grūtnieces ar vēzi nevar tikt pienācīgi ārstētas un viņam ir jāgaida bērna piedzimšana, pirms var tikt uzsākta vēža ārstēšanai, kā rezultātā samazinās izredzes uz veiksmīgu izārstēšanos;

S.

tā kā Slovākijā un Ungārijā medicīniskie aborti nav legāli; tā kā 2022. gada septembrī Ungārija pieņēma dekrētu, kurā noteikts, ka sievietēm, kuras meklē iespēju veikt abortu, ir jānoklausās augļa sirdspukstos; tā kā Slovākijā ir novēroti atkārtoti mēģinājumi ierobežot piekļuvi grūtniecības pārtraukšanai, izmantojot regresīvus likumprojektus parlamentā;

T.

tā kā piekļuve grūtniecības pārtraukšanai kļūst sarežģītāka arī Itālijā (14); tā kā tādās valstīs kā Itālija, Slovākija un Rumānija lielākā daļa ārstu paziņo, ka viņi atsakās veikt abortus pārliecības dēļ, kas dažos reģionos de facto apgrūtina piekļuvi grūtniecības pārtraukšanai; tā kā praktisku šķēršļu dēļ arī citās dalībvalstīs, piemēram, Horvātijā, ir liegta piekļuve savlaicīgai un atbilstīgai grūtniecības pārtraukšanai (15);

U.

tā kā Beļģijas Federālajā parlamentā ir aizkavējušies vairāki mēģinājumi Beļģijā pilnībā atcelt kriminālatbildību par grūtniecības pārtraukšanu;

V.

tā kā dažās valstīs aborta procedūras un objektīvas konsultācijas joprojām ir tabu un reti ir daļa no obligātās mediķu apmācības, kā rezultātā ārstiem trūkst zināšanu un prakses un tas kaitē pacientu fiziskajai un garīgajai veselībai;

W.

tā kā dezinformācija par abortiem, tostarp tiešsaistē, rada reālu šķērsli sieviešu autonomijai; tā kā vēl nesen Vācijā tika uzskatīts, ka informācijas sniegšana ārstu tīmekļa vietnēs par medicīniska aborta metodēm veicina abortu veikšanu, un par to pienācās sods; tā kā “abortu reklāmas aizliegums” tika atcelts tikai 2022. gada jūlijā;

X.

tā kā Ukrainas bēgles atsevišķās dalībvalstīs nav varējuši piekļūt abortam, tostarp seksuālas vardarbības gadījumos, kas ir smags viņu cilvēktiesību pārkāpums, spīdzināšana un necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās;

Y.

tā kā kriminālatbildības noteikšana, aizkavēšana un piekļuves liegšana SRVT, jo īpaši grūtniecības pārtraukšanai, ir dzimumbalstītas vardarbības paveids; tā kā šie ierobežojumi un aizliegumi nesamazina abortu skaitu, bet gan piespiež cilvēkus mērot lielus attālumos vai veikt nedrošus abortus un pret viņiem var vērst kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu; tā kā tas skar tos, kam visvairāk trūkst resursu un informācijas; tā kā gandrīz visi nāves gadījumi, ko izraisījis nedrošs aborts, notiek valstīs, kurās aborts ir stingri ierobežots; tā kā šie nāves gadījumi ir novēršami; tā kā nedrošs aborts ir galvenais, bet novēršams māšu mirstības cēlonis;

Z.

tā kā marginalizētas personas un grupas, tostarp rasu, etniskās un reliģiskās minoritātes, migranti, cilvēki no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, cilvēki, kas dzīvo lauku apvidos, personas ar invaliditāti, LGBTIQ+ kopienas locekļi un vardarbības upuri, piekļuvē veselības aprūpei bieži saskaras ar papildu šķēršļiem, intersekcionālo diskrimināciju un vardarbību; tā kā tas izriet no tiesību aktiem un politikas, kas pieļauj piespiedu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes praksi un nespēj nodrošināt saprātīgus pielāgojumus attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai aprūpei un informācijai,