2003R2003 — LV — 04.07.2012 — 008.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 2003/2003

(2003. gada 13. oktobris)

par mēslošanas līdzekļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 304, 21.11.2003, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 885/2004 (2004. gada 26. aprīlis)

  L 168

1

1.5.2004

►M2

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2076/2004 (2004. gada 3. decembris),

  L 359

25

4.12.2004

►M3

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī),

  L 363

1

20.12.2006

►M4

KOMISIJAS REGULA (ΕΚ) Nr. 162/2007 (2007. gada 19. februāris),

  L 51

7

20.2.2007

►M5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1107/2008 (2008. gada 7. novembris),

  L 299

13

8.11.2008

►M6

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts),

  L 87

109

31.3.2009

►M7

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1020/2009 (2009. gada 28. oktobris),

  L 282

7

29.10.2009

►M8

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 137/2011 (2011. gada 16. februāris),

  L 43

1

17.2.2011

►M9

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 223/2012 (2012. gada 14. marts),

  L 75

12

15.3.2012




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 2003/2003

(2003. gada 13. oktobris)

par mēslošanas līdzekļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 76/116/EEK (1975. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslojumiem ( 4 ), Padomes Direktīva 80/876/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz vienkāršiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu ( 5 ), Komisijas Direktīva 87/94/EEK (1986. gada 8. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu saistībā ar vienkāršo amonija nitrāta minerālmēslu ar augstu slāpekļa saturu detonācijas raksturlielumu, robežu un detonētspējas kontroles kārtību ( 6 ), Komisijas Direktīva 77/535/EEK (1977. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanu un analīzi ( 7 ) ir vairākkārt būtiski grozītas. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Iekšējā tirgus noteikumu vienkāršošana” un Rīcības plānu vienotajam tirgum minētās direktīvas jāatceļ un skaidrības labad jāaizstāj ar vienotu tiesību aktu.

(2)

Kopienas tiesību akti par mēslošanas līdzekļiem satura ziņā ir ļoti tehniski. Regula tādēļ ir atbilstošākais juridiskais akts, jo tā tieši ražotājiem nosaka konkrētas prasības, kas vienlaikus un vienā un tajā pašā veidā jāizpilda visā Kopienā.

(3)

Katrā dalībvalstī uz mēslošanas līdzekļiem jānorāda obligātajos noteikumos noteiktie tehniskie parametri. Šie noteikumi, kas vairāk attiecas uz mēslošanas līdzekļu sastāvu un tipu definīcijām, šo tipu apzīmējumiem, identifikāciju un iepakojumu, dažādās dalībvalstīs atšķiras. Šo atšķirību dēļ tiek traucēta tirdzniecība Kopienā, un šie noteikumi tādēļ jāsaskaņo.

(4)

Piedāvātās rīcības mērķus, jo īpaši iekšējā tirgus nodrošināšanu ar mēslošanas līdzekļiem, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, ja nav vienotu tehnisko kritēriju, tādēļ veicamo pasākumu mēroga ziņā tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī un Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula neparedz neko, kas nav vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(5)

Kopienas līmenī jānosaka zināmu mēslošanas līdzekļu (EK mēslošanas līdzekļi) nosaukums, definīcija un sastāvs.

(6)

Jānosaka arī Kopienas noteikumi par EK mēslošanas līdzekļu identifikāciju, izsekojamību, marķēšanu un iepakojumu noslēgšanu.

(7)

Kopienas līmenī jānosaka procedūra, saskaņā ar kuru jārīkojas gadījumos, kad dalībvalsts uzskata par vajadzīgu ierobežot EK mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū.

(8)

Mēslošanas līdzekļu ražošana var dažādi svārstīties atkarībā no ražošanas paņēmieniem un pamatmateriāliem. Svārstību pamatā var būt arī paraugu ņemšanas un analītiskās procedūras. Tādēļ jāatļauj pielaides attiecībā uz deklarējamo barības vielu saturu. Lauksaimnieciskā lietotāja interesēs ir ieteicams ļoti ierobežot šo pielaižu robežas.

(9)

Oficiālo kontroli par EK mēslošanas līdzekļu atbilstību šīs regulas prasībām attiecībā uz kvalitāti un sastāvu veic laboratorijas, ko atzinušas dalībvalstis un par ko paziņots Komisijai.

(10)

Amonija nitrāts ir galvenā sastāvdaļa dažādos produktos, kas var būt gan mēslošanas līdzekļi, gan sprāgstvielas. Ņemot vērā raksturīgās īpašības, kādas piemīt amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu, un attiecīgās prasības par sabiedrības drošību, darba ņēmēju veselību un aizsardzību, ir jānosaka Kopienas papildu noteikumi par šā tipa EK mēslošanas līdzekļiem.

(11)

Daži no šiem līdzekļiem var būt bīstami, un dažos gadījumos tos var izmantot citiem mērķiem — ne tiem, kam tie domāti. Tas varētu apdraudēt personu un īpašuma drošību. Ražotājiem tādēļ attiecīgi jārīkojas, lai nepieļautu šādu izmantošanu un nodrošinātu šādu mēslošanas līdzekļu izsekojamību.

(12)

Sabiedrības drošības interesēs ir īpaši svarīgi noteikt Kopienas līmenī pazīmes un īpašības, kas atšķir amonija nitrāta EK mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu no cita amonija nitrāta pielietojuma — sprāgstvielu ražošanas.

(13)

Amonija nitrāta EK mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu jāatbilst zināmām pazīmēm, lai nodrošinātu to nekaitīgumu. Ražotājiem jānodrošina, lai amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu pirms laišanas tirgū pārbaudītu ar detonācijas testu.

(14)

Jāizstrādā noteikumi par noslēgta siltuma cikla metodēm, pat ja šīs metodes nevar attiecīgi imitēt visus transportēšanas un uzglabāšanas apstākļus.

(15)

Mēslošanas līdzekļiem var būt piemaisījumi, kas var potenciāli apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi. Pēc Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskās komitejas (SCTEE) atzinuma saņemšanas Komisija izskata jautājumu par nejaušu kadmija saturu minerālmēslos un gatavo priekšlikumu regulai, ko tā grib iesniegt Eiropas parlamentam un Padomei. Pēc vajadzības līdzīgu pārskatu gatavo par citiem piemaisījumiem.

(16)

Jānosaka procedūra, kas jāievēro ražotājam vai tā pārstāvim, kurš vēlas iekļaut jaunu mēslošanas līdzekļa tipu I pielikumā, lai varētu lietot marķējumu “EK mēslošanas līdzeklis”.

(17)

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 8 ).

(18)

Dalībvalstīm jānosaka sankcijas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Dalībvalstis var noteikt, ka ražotājam, kas pārkāpj 27. pantu, uzliek soda naudu desmitkārtīgā apmērā no minētajam pantam neatbilstošas kravas tirgus vērtības.

(19)

Direktīvas 76/116/EEK, 77/535/EEK, 80/876/EEK un 87/94/EEK ir jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.



I

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI



I

NODAĻA

Darbības joma un definīcijas

1. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz produktiem, ko laiž tirgū kā mēslošanas līdzekļus ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis”.

2. pants

Definīcijas

Regulā ir spēkā šādas definīcijas.

a) “Mēslošanas līdzeklis” nozīmē materiālu, kura galvenā funkcija ir apgādāt augus ar barības vielām.

b) “Primārā barības viela” nozīmē tikai slāpekli, fosforu un kāliju.

c) “Sekundārā barības viela” nozīmē kalciju, magniju, nātriju un sēru.

d) “Mikroelementi” nozīmē boru, kobaltu, varu, dzelzi, mangānu, molibdēnu un cinku, kas daudzumos, kuri ir nelieli, salīdzinot ar primārajām un sekundārajām barības vielām, ir svarīgi augu augšanai.

e) “Neorganisks mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekli, kurā minētās barības vielas ir kā minerālvielas, ko iegūst ekstrahējot vai fizikālā un/vai ķīmiskā rūpniecības procesā. Kalcija ciānamīdu, urīnvielu un tās kondensācijas un molekulu asociācijas produktus, kas satur mikroelementus helātu vai kompleksu formā, pēc tradīcijas klasificē kā neorganiskus mēslošanas līdzekļus.

f) “Mikroelements helāta formā” nozīmē mikroelementu, kas saistīts ar kādu no I pielikuma E.3.1. iedaļā minētajām organisko vielu molekulām.

g) “Mikroelements kompleksa formā” nozīmē mikroelementu, kas saistīts ar kādu no I pielikuma E.3.2. iedaļā minētajām molekulām.

h) “Mēslošanas līdzekļa tips” nozīmē mēslošanas līdzekļus ar I pielikumā noradīto kopējo tipa apzīmējumu.

i) “Vienkāršs mēslošanas līdzeklis” nozīmē slāpekļa, fosfāta vai kālija mēslošanas līdzekli, kam deklarē tikai vienu primāro barības vielu.

j) “Kombinēts mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekli, kam deklarē vismaz divas primārās barības vielas un ko iegūst ķīmiski vai samaisot, vai arī kombinējot abus paņēmienus.

k) “Komplekss mēslošanas līdzeklis” nozīmē saliktu mēslošanas līdzekli, ko iegūst ķīmiskā reakcijā, izšķīdušā vai cietā stāvoklī granulējot un kam deklarē vismaz divas primārās barības vielas. Cietā stāvoklī katra granula satur visas sastāvā uzrādītās barības vielas.

l) “Jaukts mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekli, ko iegūst, samaisot vairākus mēslošanas līdzekļus sausā veidā, bez ķīmiskas reakcijas.

m) “Lapu mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekli, kas piemērots lietošanai auga lapām un no kā barības vielu augs uzņem ar lapām.

n) “Šķidrs mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekļa suspensiju vai šķīdumu.

o) “Mēslošanas līdzekļa šķīdums” nozīmē šķidru mēslošanas līdzekli, kurā nav cietu daļiņu.

p) “Mēslošanas līdzekļa suspensija” nozīmē divfāžu mēslošanas līdzekli, kurā cietās daļiņas suspendētas šķidrajā fāzē.

q) “Deklarācija” nozīmē barības vielu daudzuma norādi, kurā ietverta arī to forma un šķīdība, kas garantēta ar norādītajām pielaidēm.

r) “Deklarētais saturs” nozīmē kāda elementa vai tā oksīda saturu, ko saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem uzrāda uz EK mēslošanas līdzekļa etiķetes vai attiecīgajā pavaddokumentā.

s) “Pielaide” nozīmē atļauto barības vielas satura mērījuma novirzi no deklarētā lieluma.

t) “Eiropas standarts” nozīmē Eiropas Standartizācijas komitejas standartus, ko oficiāli atzinusi Kopiena un par ko atsauce publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

u) “Iepakojums” nozīmē noslēdzamu tvertni, kurā uzglabā, aizsargā, iekrauj un izkrauj, un izplata mēslošanas līdzekļus un kuru svars nepārsniedz 1 000 kg.

v) “Neiesaiņots mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekli, kas nav iepakots šajā regulā paredzētajā veidā.

w) “Laišana tirgū” nozīmē mēslošanas līdzekļa piegādi vai nu par maksu, vai par velti vai uzglabāšanu piegādes mērķiem. Mēslošanas līdzekļa ievešana Eiropas Kopienas muitas teritorijā uzskatāma par laišanu tirgū.

x) “Ražotājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, kas ir atbildīga par mēslošanas līdzekļa laišanu tirgū; par ražotāju jo īpaši uzskatāms ražotājs, ievedējs, iepakotājs, kas strādā uz sava rēķina, vai persona, kura maina mēslošanas līdzekļa īpašības. Par ražotāju tomēr nav uzskatāms izplatītājs, kas nemaina mēslošanas līdzekļa īpašības.



II

NODAĻA

Laišana tirgū

3. pants

EK mēslošanas līdzeklis

Par “EK mēslošanas līdzekli” var apzīmēt mēslošanas līdzekli, kas pieder pie I pielikumā uzskaitīto mēslošanas līdzekļu tipa un atbilst šīs regulas noteikumiem.

Apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis” nevar attiecināt uz mēslošanas līdzekli, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem.

4. pants

Ražotāja statuss Kopienā

Ražotājs veic uzņēmējdarbību Kopienā, un viņš atbild par “EK mēslošanas līdzekļa” atbilstību šīs regulas noteikumiem.

5. pants

Brīva apgrozība

1.  Neierobežojot 15. pantu un citus Kopienas tiesību aktus, dalībvalstis sastāva, identifikācijas, marķējuma vai iepakojuma dēļ un pamatojoties uz citiem šīs regulas noteikumiem, nedrīkst aizliegt, ierobežot vai traucēt mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū, ja tiem ir “EK mēslošanas līdzekļa” marķējums un ja tie atbilst šīs regulas noteikumiem.

2.  Mēslošanas līdzekļus, kas marķēti kā “EK mēslošanas līdzekļi”, ir brīvā apgrozībā Kopienā.

6. pants

Obligātie norādījumi

1.  Lai izpildītu 9. panta prasības, dalībvalstis var noteikt, ka norādes par slāpekļa, fosfora un kālija saturu tirgū laistajos mēslošanas līdzekļos izsakāmas šādi:

a) slāpeklis tikai elementārformā (N); un/vai

b) fosfors un kālijs tikai elementārformā (P, K); vai

c) fosfors un kālijs tikai oksīda formā (P2O5, K2O); vai

d) fosfors un kālijs gan elementārā, gan oksīda formā.

Ja izvēlas fosfora un kālija saturu izteikt elementu formā, tad visas atsauces pielikumos uz oksīda formu ir lasāmas kā elementārformā un skaitliskās vērtības pārrēķina ar šādiem koeficientiem:

a) fosfors (P) = fosfora pentoksīds (P2O5) × 0,436;

b) kālijs (K) = kālija oksīds (K2O) × 0,830.

2.  Dalībvalstis var noteikt, ka kalcija, magnija, nātrija un sēra saturu tirgū laistajos mēslošanas līdzekļos ar sekundārajām barības vielām un, ja izpildīti 17. panta nosacījumi, mēslošanas līdzekļos ar primārajām barības vielām izsaka šādi:

a) oksīda formā (CaO, MgO, Na2O, SO3); vai

b) elementārā formā (Ca, Mg, Na, S); vai

c) abās šajās formās.

Lai pārrēķinātu kalcija oksīda, magnija oksīda, nātrija oksīda un sēra trioksīda saturu par kalcija, magnija, nātrija un sēra saturu, izmanto šādus koeficientus:

a) kalcijs (Ca) = kalcija oksīds (CaO) × 0,715;

b) magnijs (Mg) = magnija oksīds (MgO) × 0,603;

c) nātrijs (Na) = nātrija oksīds (Na2O) × 0,742;

d) sērs (S) = sēra trioksīds (SO3) × 0,400.

Aprēķinātajam saturam oksīda vai elementa formā deklarēto skaitli noapaļo līdz tuvākajai zīmei aiz komata.

3.  Dalībvalstis nedrīkst kavēt laist tirgū marķētu “EK mēslošanas līdzekli”, kas ir kādā no 1. un 2. punktā minētajām formām.

4.  Viena vai vairāku mikroelementu — bora, kobalta, vara, dzelzs, mangāna, molibdēna vai cinka — saturu EK mēslošanas līdzekļos, kas pieder pie I pielikuma A, B, C un D iedaļā minētajiem mēslošanas līdzekļu tipiem, deklarē, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) mikroelementi ir pievienoti vismaz I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā noteiktajos minimālajos daudzumos;

b) EK mēslošanas līdzeklis joprojām atbilst I pielikuma A, B, C un D iedaļas prasībām.

5.  Ja mikroelementi ir parastas sastāvdaļas izejmateriāliem, kas paredzēti primāro (N, P, K) un sekundāro (Ca, Mg, Na, S) barības vielu nodrošināšanai, tos var deklarēt, ja šo mikroelementu minimālie daudzumi ir vismaz tādi, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā.

6.  Mikroelementu saturu deklarē šādi:

a) mēslošanas līdzekļiem, kas pieder pie I pielikuma E.1. iedaļā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem — saskaņā ar minētās iedaļas 6. slejas prasībām;

b) mēslošanas līdzekļu maisījumiem, kas minēti a) apakšpunktā un satur vismaz divus atšķirīgus mikroelementus un atbilst I pielikuma E.2.1. iedaļas prasībām, un mēslošanas līdzekļiem, kas pieder pie I pielikuma A, B, C un D iedaļā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem:

i) kopējo saturu, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus;

ii) ūdenī šķīstošo saturu, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, ja šķīstošais saturs ir vismaz puse no kopējā satura.

Ja mikroelements pilnībā šķīst ūdenī, deklarē tikai ūdenī šķīstošo saturu.

Ja mikroelements ir ķīmiski saistīts ar kādu organiskas vielas molekulu, tad mikroelementa saturu deklarē tūlīt pēc ūdenī šķīstošā satura kā produkta masas procentus, pēc tam pievienojot vārdus “helatēts ar” vai “kompleksēts ar”, norādot I pielikuma E.3. iedaļā norādīto organiskās vielas molekulu. Organiskās vielas molekulas nosaukumu var aizstāt ar saīsinājumu.

7. pants

Identifikācija

1.  Ražotājs EK mēslošanas līdzekļiem nodrošina 9. pantā minēto identifikācijas marķējumu.

2.  Ja mēslošanas līdzekļi ir iepakoti, identifikācijas marķējums ir uz iepakojuma vai etiķetēm. Ja mēslošanas līdzekļi nav iesaiņoti, marķējumam jābūt norādītam pavaddokumentos.

8. pants

Izsekojamība

Neierobežojot 26. panta 3. punktu, ražotājs nodrošina EK mēslošanas līdzekļu izsekojamību un veic uzskaiti par mēslošanas līdzekļu izcelsmi. Šī uzskaite ir pieejama dalībvalstu inspekcijai, kamēr mēslošanas līdzekli piegādā tirgū, un turpmākos divus gadus no brīža, kad ražotājs ir pārtraucis piegādi.

9. pants

Marķējumi

1.  Neierobežojot citus Kopienas tiesību aktus, uz 7. pantā minētajiem iepakojumiem, etiķetēm un pavaddokumentos ir šādi marķējumi:

a) obligātā identifikācija:

 vārdi “EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS” ar lielajiem burtiem,

 šīs regulas I pielikumā noteiktais mēslošanas līdzekļa tipa apzīmējums, ja tāds ir,

 jauktajiem mēslošanas līdzekļiem pēc tipa apzīmējuma ir marķējums “maisījums”,

 šīs regulas 19., 21. un 23. pantā noteiktais papildmarķējums,

 barības vielas norāda gan ar vārdiem, gan ar attiecīgajiem ķīmiskajiem simboliem, piemēram, slāpeklis (N), fosfors (P), fosfora pentoksīds (P2O5), kālijs (K), kālija oksīds (K2O), kalcijs (Ca), kalcija oksīds (CaO), magnijs (Mg), magnija oksīds (MgO), nātrijs (Na), nātrija oksīds (Na2O), sērs (S), sēra trioksīds (SO3), bors (B), varš (Cu), kobalts (Co), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo), cinks (Zn),

 ja mēslošanas līdzeklis satur mikroelementus, no kuriem visi vai daļa saistīti ar organiskas vielas molekulu, pēc mikroelementa nosaukuma iekļauj vienu no šādiem raksturojumiem:

 

i) “helatēts ar …” (I pielikuma E.3.1. iedaļā noteiktais helātus veidojošā aģenta nosaukums vai saīsinājums);

ii) “kompleksēts ar …” (I pielikuma E.3.2. iedaļā noteiktais kompleksus veidojošā aģenta nosaukums),

 mikroelementi, ko satur mēslošanas līdzeklis, uzskaitot ķīmiskos simbolus alfabētiskā secībā: B, Co, Cu, Fe, Mn, Mo, Zn,

 šīs regulas I pielikuma E.1. un E.2. iedaļā minētajiem produktiem — īpaši norādījumi par lietošanu,

 šķidro mēslošanas līdzekļu daudzumus, izteikts ar masu. Šķidro mēslošanas līdzekļu daudzums ar tilpumu vai masas un tilpuma attiecību (kilogrami uz hektolitru vai grami uz litru) nav jāizsaka obligāti,

 neto vai bruto masa un, pēc izvēles, šķidro mēslošanas līdzekļu tilpums. Norādot bruto masu, līdzās jānorāda taras masa,

 ražotāja nosaukums vai tirdzniecības nosaukums un adrese;

b) neobligātā identifikācija:

 kā minēts I pielikumā,

 norādījumi par uzglabāšanu un apiešanos, un attiecībā uz I pielikuma E.1. un E.2. iedaļā neminētiem mēslošanas līdzekļiem — īpaši norādījumi par mēslošanas līdzekļa lietošanu,

 norādījumi par devām un lietošanas nosacījumiem attiecībā uz lietošanu augsnē un uz augiem,

 ražotāja zīme un produkta komercapraksts.

Norādes, kas minētas b) apakšpunktā, nedrīkst būt pretrunā a) apakšpunktā minētajām, un tām ir jābūt skaidri nodalītām.

2.  Visi 1. punktā minētie marķējumi skaidri jānodala no visas citas informācijas uz iepakojuma, etiķetes vai pavaddokumentos.

3.  Šķidros mēslošanas līdzekļus var laist tirgū tikai tad, ja ražotājs nodrošina piemērotas papildinstrukcijas par uzglabāšanas temperatūru un negadījumu profilaksi uzglabāšanas laikā.

4.  Sīki izstrādātus šā panta piemērošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā noteikto procedūru.

10. pants

Marķēšana

1.  Etiķetēm un marķējumiem uz iepakojuma ar 9. pantā minētajiem norādījumiem jābūt labi redzamā vietā. Etiķetes jāpiestiprina uz iepakojuma vai pie jebkuras sistēmas, ko izmanto noslēgšanai. Ja sistēmu veido plomba, tajā noteikti jābūt iepakotāja nosaukumam vai zīmei.

2.  Šā panta 1. punktā minētajiem marķējumiem jābūt neizdzēšamiem un skaidri salasāmiem.

3.  Attiecībā uz 7. panta 2. punkta otrajā teikumā minētajiem neiesaiņotajiem mēslošanas līdzekļiem precēm klāt ir dokumentu eksemplārs, kurā iekļauts identifikācijas marķējums un kurš ir pieejams inspekcijai.

11. pants

Valodas

Etiķetei, marķējumam uz iepakojuma un pavaddokumentos jābūt vismaz tās valsts valodā vai to dalībvalstu valodās, kurās EK mēslošanas līdzekli realizē.

12. pants

Iepakojums

Iepakotu EK mēslošanas līdzekļu iepakojumam jābūt aizdarītam tā vai ar tādu ierīci, lai atverot tiktu pilnīgā sabojāta aizdare, aizdares plomba vai pats iepakojums. Var izmantot maisus ar ventili.

13. pants

Pielaides

1.  EK mēslošanas līdzekļu barības vielas saturam jāatbilst pielaidēm, kas noteiktas II pielikumā un paredz novirzes ražošanā, paraugu ņemšanā un analīzēs.

2.  Ražotājs nedrīkst sistemātiski izmantot savā labā II pielikumā norādītās pielaides.

3.  Pielaides nav atļautas attiecībā uz I pielikumā noteikto minimālo un maksimālo saturu.

14. pants

Prasības attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem

Mēslošanas līdzekļa tipu var iekļaut I pielikumā, tikai ja:

a) tas efektīvi nodrošina ar barības vielām;

b) ir nodrošinātas attiecīgas paraugu ņemšanas, analīzes un testa metodes;

c) normālos lietošanas apstākļos nelabvēlīgi neietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu veselību vai vidi.

15. pants

Drošības klauzula

1.  Ja dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka kāds īpašs EK mēslošanas līdzeklis, kas gan atbilst šīs regulas prasībām, var radīt risku cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai vai videi, tā var uz laiku aizliegt tās teritorijā laist tirgū attiecīgo mēslošanas līdzekli vai tam piemērot īpašus nosacījumus. Šī valsts par to tūlīt informē pārējās dalībvalstis un Komisiju, sniedzot sava lēmuma pamatojumu.

2.  Komisija 90 dienās no informācijas saņemšanas par šo jautājumu pieņem lēmumu saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.  Šīs regulas noteikumi neierobežo Komisiju vai dalībvalstis veikt pasākumus, lai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ aizliegtu, ierobežotu vai aizkavētu EK mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū.



II

SADAĻA

NOTEIKUMI PAR ĪPAŠIEM MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU TIPIEM



I

NODAĻA

Neorganiskie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

16. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz cietiem vai šķidriem, vienkāršiem vai saliktiem neorganiskiem primāro barības vielu mēslošanas līdzekļiem, arī tādiem mēslošanas līdzekļiem, kas satur sekundārās barības vielas un/vai mikroelementus un kam minimālais barības vielu saturs it tāds, kāds noteikts I pielikuma A, B, C, E.2.2. vai E.2.3. iedaļā.

17. pants

Sekundāro barības vielu deklarēšana primāro barības vielu mēslošanas līdzekļos

Kalcija, magnija, nātrija un sēra saturu var deklarēt kā sekundāro barības vielu saturu EK mēslošanas līdzekļos, kas pieder pie I pielikuma A, B un C iedaļā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem, ja šo elementu minimālais daudzums ir vismaz šāds:

a) 2 % kalcija oksīda (CaO), t. i., 1,4 % Ca;

b) 2 % magnija oksīda (MgO), t. i., 1,2 % Mg;

c) 3 % nātrija oksīda (Na2O), t. i., 2,2 % Na;

d) 5 % sēra trioksīda (SO3), t. i., 2 % S.

Šādā gadījumā tipa apzīmējumam jāpievieno 19. panta 2. punkta ii) apakšpunktā noteiktie papildmarķējumi.

18. pants

Kalcijs, magnijs, nātrijs un sērs

1.  Deklarāciju par magnija, nātrija un sēra saturu mēslošanas līdzekļos, kas minēti I pielikuma A, B un C daļā, izsaka vienā no šiem veidiem:

a) kopējais saturs, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus;

b) kopējais saturs un ūdenī šķīstošais saturs, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, ja šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no kopējā satura;

c) ja kāds no elementiem pilnībā šķīst ūdenī, tad kā masas procentus deklarē tikai ūdenī šķīstošo saturu.

2.  Ja I pielikumā nav noteikts citādi, kalcija saturu deklarē tikai tad, ja tas šķīst ūdenī, un izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus.

19. pants

Identifikācija

1.  Papildus obligātajiem identifikācijas marķējumiem, kas minēti 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vajadzīgi šā panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktie marķējumi.

2.  Pēc kombinēto mēslošanas līdzekļu tipa apzīmējuma norāda šādu informāciju:

i) deklarēto sekundāro barības vielu ķīmiskie simboli iekavās pēc primāro barības vielu simboliem;

ii) skaitļi, kas norāda primāro barības vielu saturu. Deklarēto sekundāro barības vielu saturu norāda iekavās pēc primāro barības vielu satura.

3.  Pēc mēslošanas līdzekļa tipa apzīmējuma norāda tikai skaitļus, kas parāda primāro un sekundāro barības vielu saturu.

4.  Ja deklarē mikroelementus, pēc vārdiem “ar mikroelementiem” vai “ar” norāda mikroelementa(-u) nosaukumu vai nosaukumus un ķīmiskos simbolus.

5.  Deklarēto primāro un sekundāro barības vielu saturu uzrāda kā masas procentus, kā veselus skaitļus, vai, ja pastāv attiecīga analīzes metode, līdz pirmajai zīmei aiz komata.

Mēslošanas līdzekļos, kas satur vairāk par vienu deklarēto barības vielu, primārās barības vielas uzrāda šādā secībā — N, P2O5 un/vai P, K2O, un/vai K — un sekundārās barības vielas: CaO un/vai Ca, MgO, un/vai Mg, Na2O, un/vai Na, SO3, un/vai S.

Deklarējot mikroelementu saturu, norāda katra mikroelementa nosaukumu un simbolu, norādot masas procentus, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā un atbilstīgi šķīdībai.

6.  Barības vielu formu un šķīdību izsaka arī kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, izņemot gadījumus, kad I pielikums nepārprotami nosaka, ka šis saturs jāizsaka citādi.

Skaitli raksta līdz pirmajai zīmei aiz komata, izņemot mikroelementus, attiecībā uz tiem rīkojas, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā.



II

NODAĻA

Neorganiskie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

20. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz cietiem vai šķidriem neorganiskajiem sekundāro barības vielu mēslošanas līdzekļiem, arī tādiem mēslošanas līdzekļiem, kuru minimālais barības vielu saturs ir tāds, kāds noteikts I pielikuma D, E.2.2. un E.2.3. iedaļā.

21. pants

Identifikācija

1.  Papildus obligātajiem identifikācijas marķējumiem, kas minēti 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vajadzīgi šā panta 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktie marķējumi.

2.  Ja deklarē mikroelementus, pēc vārdiem “ar mikroelementiem” vai “ar” norāda mikroelementa(-u) nosaukumu vai nosaukumus un ķīmiskos simbolus.

3.  Deklarēto primāro un sekundāro barības vielu saturu uzrāda kā masas procentus, kā veselus skaitļus, vai, ja pastāv attiecīga analīzes metode, līdz pirmajai zīmei aiz komata.

Ja mēslošanas līdzeklī ir vairāk par vienu sekundāro barības vielu, secība ir šāda:

CaO un/vai Ca, MgO, un/vai Mg, Na2O, un/vai Na, SO3, un/vai S.

Deklarējot mikroelementu saturu, norāda katra mikroelementa nosaukumu un simbolu, norādot masas procentus, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā un atbilstīgi šķīdībai.

4.  Barības vielu formu un šķīdību izsaka arī kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, izņemot gadījumus, kad I pielikums nepārprotami nosaka, ka šis saturs jāizsaka citādi.

Skaitli raksta līdz pirmajai zīmei aiz komata, izņemot mikroelementus, attiecībā uz kuriem rīkojas, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā.

5.  Ja I pielikumā nav noteikts citādi, kalcija saturu deklarē tikai tad, ja tas šķīst ūdenī, un to izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus.



III

NODAĻA

Neorganiskie mikroelementu mēslošanas līdzekļi

22. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz cietiem vai šķidriem neorganiskajiem mikroelementu mēslošanas līdzekļiem, kuru minimālais barības vielu saturs ir tāds, kāds noteikts I pielikuma E.1. un E.2.1. iedaļā.

23. pants

Identifikācija

1.  Papildus obligātajiem identifikācijas marķējumiem, kas minēti 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vajadzīgi šā panta 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktie marķējumi.

2.  Ja mēslošanas līdzeklis satur vairāk par vienu mikroelementu, tam dod apzīmējumu “mikroelementu maisījums”, pēc kura uzrāda mikroelementu nosaukumus un ķīmiskos simbolus.

3.  Mēslošanas līdzekļiem, kas satur tikai vienu mikroelementu (I pielikuma E.1. iedaļa), deklarēto mikroelementa saturu norāda kā masas procentus veselos skaitļos vai, ja nepieciešams, līdz pirmajai zīmei aiz komata.

4.  Mikroelementu formu un šķīdību izsaka arī kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, izņemot gadījumus, kad I pielikums nepārprotami nosaka, ka šis saturs jāizsaka citādi.

Zīmju skaitu aiz komata mikroelementiem izvēlas saskaņā ar I pielikuma E.2.1. iedaļas noteikumiem.

5.  Zem obligāti un pēc izvēles deklarētajām sastāvdaļām uz etiķetes vai pavaddokumentos produktiem, kas minēti I pielikuma E.1. un E.2.1. iedaļā, uzrāda šādu informāciju:

“Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt attiecīgās devas.”

24. pants

Iepakojums

EK mēslošanas līdzekļi, uz ko attiecas šīs nodaļas noteikumi, tiek iepakoti.



IV

NODAĻA

Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu

25. pants

Darbības joma

Šajā nodaļā vienkārši vai kombinēti amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu ir produkti, kuru pamatā ir amonija nitrāts un kuri ražoti, lai tos izmantotu par mēslošanas līdzekļiem, un satur vairāk nekā 28 masas % slāpekļa attiecībā pret amonija nitrātu.

Šā tipa mēslošanas līdzekļi var saturēt neorganiskas vai inertas vielas.

Vielas, ko izmanto šā tipa mēslošanas līdzekļa ražošanai, nedrīkst paaugstināt tā jutību uz siltumu vai detonācijas spēju.

26. pants

Drošības pasākumi un kontrole

1.  Ražotājs nodrošina, lai vienkāršie amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu atbilstu III pielikuma 1. iedaļas noteikumiem.

2.  Vienkāršo amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu ar augstu slāpekļa saturu pārbaudi, analīzi un testēšanu šajā nodaļā paredzētās oficiālās kontroles vajadzībām veic atbilstīgi III pielikuma 3. iedaļā aprakstītajām metodēm.

3.  Lai nodrošinātu, ka tirgū laistie amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu ir izsekojami, ražotājs veic uzskaiti par mēslošanas līdzekļu un to galveno sastāvdaļu ražošanas vietu nosaukumiem un adresēm, un operatoriem. Šī uzskaite ir pieejama dalībvalstu inspekcijai, kamēr mēslošanas līdzekli piegādā tirgū un vēl divus gadus no brīža, kad ražotājs pārtraucis piegādi.

27. pants

Detonācijas tests

Neierobežojot 26. pantā minētos pasākumus, ražotājs nodrošina, lai visu tipu amonija nitrāta EK mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu, ko laiž tirgū, izdarītu šīs regulas III pielikuma 2., 3., (1. metode, 3. punkts) un 4. iedaļā aprakstīto detonācijas testu. Šo testu izdara kāda no 30. panta 1. punktā vai 33. panta 1. punktā minētajām apstiprinātajām laboratorijām. Ražotāji iesniedz testu rezultātus dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz 5 dienas pirms mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū vai, ja mēslošanas līdzekli ieved, vismaz 5 dienas, pirms tas nonāk pie Eiropas Kopienas robežas. Ražotājs turpmāk garantē, lai visiem laišanai tirgū piegādātajiem mēslošanas līdzekļi ar apmierinošiem rezultātiem varētu izdarīt minēto testu.

28. pants

Iepakojums

Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu ir pieejami galīgajam lietotājam tikai iepakoti.



III

SADAĻA

MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

29. pants

Kontroles pasākumi

1.  Dalībvalstis var piemērot EK mēslošanas līdzekļiem oficiālus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu, vai tie atbilst šai regulai.

Dalībvalstis var piemērot maksu, kas nepārsniedz šādiem kontroles pasākumiem vajadzīgo testu izmaksas, bet tas neuzliek ražotājiem pienākumu testus atkārtot vai maksāt par atkārtotiem testiem, ja pirmo testu ir izdarījusi laboratorija, kas atbilst 30. panta nosacījumiem, un ja tests pierādīja minētā mēslošanas līdzekļa atbilstību.

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai paraugu ņemšanu un analīzi I pielikumā minēto tipu EK mēslošanas līdzekļu oficiālās kontroles vajadzībām izdarītu saskaņā ar III un IV pielikumā aprakstītajām metodēm.

3.  Atbilstību šai regulai attiecībā uz mēslošanas līdzekļa atbilstību tipam un atbilstību deklarētajam barības vielas saturam un/vai deklarētajam saturam, kas izteikts kā šādu barības vielu forma vai šķīdība, var pārbaudīt tikai oficiālā inspekcijā, ņemot paraugus un izdarot analīzi ar metodēm, kas noteiktas saskaņā ar III un IV pielikumu, un ņemot vērā II pielikumā noteiktās pielaides.

▼M6

4.  Komisija pielāgo un modernizē mērīšanas, paraugu ņemšanas un analīzes metodes un, ja vien iespējams, izmanto Eiropas standartus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. To pašu procedūru piemēro, lai pieņemtu īstenošanas noteikumus, kas vajadzīgi, lai precizētu šajā pantā un 8., 26. un 27. pantā noteiktos kontroles pasākumus. Šādi noteikumi īpaši attiecas uz testu atkārtošanas biežumu, kā arī uz pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka tirgū laistais mēslošanas līdzeklis ir identisks ar testēto mēslošanas līdzekli.

▼B

30. pants

Laboratorijas

1.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu, kurā norādītas to teritorijā esošās apstiprinātās laboratorijas, kas ir kompetentas sniegt pakalpojumus, kuri ir vajadzīgi, lai pārbaudītu EK mēslošanas līdzekļu atbilstību šīs regulas prasībām. Šīm laboratorijām jāatbilst V pielikuma B iedaļā minētajiem standartiem. Šādu paziņojumu iesniedz līdz 2004. gada 11. jūnijam, kā arī ziņo par visām iespējamām izmaiņām.

2.  Komisija publicē apstiprināto laboratoriju sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.  Ja kādai dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka kāda apstiprinātā laboratorija neatbilst 1. punktā minētajiem standartiem, tā ierosina izskatīt šo jautājumu 32. pantā minētajā komitejā. Ja komiteja piekrīt, ka laboratorija neatbilst standartiem, Komisija svītro šo laboratoriju no 2. punktā minētā saraksta.

4.  Komisija 90 dienās no informācijas saņemšanas par šo jautājumu pieņem lēmumu saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

5.  Komisija publicē grozīto sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.



IV

SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI



I

NODAĻA

Pielikumu pielāgošana

31. pants

Jauni EK mēslošanas līdzekļi

▼M6

1.  Komisija pielāgo I pielikumu, lai iekļautu jaunus mēslošanas līdzekļu tipus.

▼B

2.  Ražotājs vai tā pārstāvis, kurš vēlas piedāvāt jaunu mēslošanas līdzekļa tipu iekļaušanai I pielikumā un kuram ir jāapkopo šim mērķim attiecīgā tehniskā dokumentācija, ņem vērā V pielikuma A iedaļā minētos tehniskos dokumentus.

▼M6

3.  Komisija pielāgo pielikumus, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību.

▼M6

4.  Panta 1. un 3. punktā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼M6

32. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B



II

NODAĻA

Pārejas noteikumi

33. pants

Kompetentās laboratorijas

1.  Neierobežojot 30. panta 1. punktu, dalībvalstis pārejas posmā līdz 2007. gada 11. decembrim var joprojām piemērot valsts tiesību aktus kompetento laboratoriju apstiprināšanai, lai nodrošinātu vajadzīgos pakalpojumus un pārbaudītu, vai EK mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām.

2.  Dalībvalstis paziņo šo laboratoriju sarakstu Komisijai, sniedzot sīku aprakstu par apstiprināšanas sistēmu. Šādu paziņojumu iesniedz līdz 2004. gada 11. jūnijam, kā arī ziņo par visām turpmākām izmaiņām.

34. pants

Iepakojums un marķējums

Neatkarīgi no 35. panta 1. punkta iepriekšējās direktīvās noteiktos EK mēslošanas līdzekļu marķējumus, iepakojumu, etiķetes un pavaddokumentus var turpināt lietot līdz 2005. gada 11. jūnijam.



III

NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

35. pants

Atceltās direktīvas

1.  Ar šo atceļ Direktīvas 76/116/EEK, 77/535/EEK, 80/876/EEK un 87/94/EEK.

2.  Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsauces uz šo regulu. Jo īpaši atkāpes no Direktīvas 76/116/EEK 7. panta, ko Komisija piešķīra saskaņā ar Līguma 95. panta 6. punktu, uzskata par atkāpēm no šīs regulas 5. panta, un tās joprojām ir spēkā neatkarīgi no šīs regulas stāšanās spēkā. Kamēr nav pieņemtas sankcijas saskaņā ar 36. pantu, dalībvalstis var turpināt piemērot sankcijas par to valsts tiesību normu neievērošanu, kas īsteno 1. punktā minētās direktīvas.

36. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

37. pants

Valstu tiesību akti

Dalībvalstis līdz 2005. gada 11. jūnijam ziņo Komisijai par visiem valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu, 6. panta 2. punktu, 29. panta 1. punktu un 36. pantu, un ziņo nekavējoties par visiem vēlākiem grozījumiem.

38. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot 8. pantu un 26. panta 3. punktu, kuri stājas spēkā 2005. gada 11. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




SATURS

I PIELIKUMS – EK mēslošanas līdzekļu tipu saraksts

A.

Neorganiskie vienkāršie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

A.1.

Slāpekļa mēslošanas līdzekļi

A.2.

Fosfātu mēslošanas līdzekļi

A.3.

Kālija mēslošanas līdzekļi

B.

Neorganiskie kombinētie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

B.1.

NPK mēslošanas līdzekļi

B.2.

NP mēslošanas līdzekļi

B.3.

NK mēslošanas līdzekļi

B.4.

PK mēslošanas līdzekļi

C.

Neorganiskie šķidrie mēslošanas līdzekļi

C.1.

Vienkāršie šķidrie mēslošanas līdzekļi

C.2.

Kombinētie šķidrie mēslošanas līdzekļi

D.

Neorganiskie sekundāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

E.

Neorganiskie mikroelementu mēslošanas līdzekļi

E.1.

Mēslošanas līdzekļi, kuros ir tikai viens mikroelements

E.1.1.

Bors

E.1.2.

Kobalts

E.1.3.

Varš

E.1.4.

Dzelzs

E.1.5.

Mangāns

E.1.6.

Molibdēns

E.1.7.

Cinks

E.2.

Minimālais mikroelementa saturs procentos no mēslošanas līdzekļa svara

E.3.

Atļauto mikroelementu helatējošo un kompleksējošo aģentu saraksts

II PIELIKUMS – Pielaides

1.

Neorganiskie vienkāršie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi – absolūtā vērtība procentos no masas, ko izsaka kā N, P2O5, K2O, MgO, Cl

2.

Neorganiskie kombinētie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

3.

Sekundārās barības vielas mēslošanas līdzekļos

4.

Mikroelementi mēslošanas līdzekļos

III PIELIKUMS – Tehniskie noteikumi par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu

1.

Rādītāji un robežvērtības vienkāršiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu

2.

Detonācijas testa apraksts attiecībā uz amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu

3.

Metodes, kā pārbaudīt atbilstību III pielikuma 1. un 2. iedaļā noteiktajām robežvērtībām

4.

Detonācijas noteikšana

IV PIELIKUMS – Paraugu ņemšanas un analīzes metodes

A.

Paraugu ņemšanas metode mēslošanas līdzekļu kontrolei

1.

Mērķis un darbības joma

2.

Paraugu ņēmēji

3.

Definīcijas

4.

Aparatūra

5.

Kvantitatīvās prasības

6.

Paraugu ņemšanas, sagatavošanas un iepakošanas instrukcijas

7.

Gala paraugu iepakošana

8.

Paraugu ņemšanas protokols

9.

Paraugu galamērķis

B.

Mēslošanas līdzekļu analīzes metodes

Vispārīgas piezīmes

Vispārīgi noteikumi par mēslošanas līdzekļu analīzes metodēm

1. metode

– Parauga sagatavošana analīzei

2. metode

– Slāpeklis

2.1. metode

– Amonija slāpekļa satura noteikšana

2.2. metode

– Nitrātu un amonija slāpekļa noteikšana

2.2.1. metode

– Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Ulša metodi

2.2.2. metode

– Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Arnda metodi

2.2.3. metode

– Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Devardas metodi

2.3. metode

– Kopējā slāpekļa noteikšana

2.3.1. metode

– Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus nesaturošā kalcija ciānamīdā

2.3.2. metode

– Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus saturošā kalcija ciānamīdā

2.3.3. metode

– Kopējā slāpekļa satura noteikšana urīnvielā

2.4. metode

– Ciānamīdu slāpekļa satura noteikšana

2.5. metode

– Biureta satura spektrofotometriskā noteikšana urīnvielā

2.6. metode

– Dažādu slāpekļa formu noteikšana vienā un tajā pašā paraugā

2.6.1. metode

– Dažādu formu slāpekļa satura noteikšana vienā un tajā pašā paraugā, kas satur nitrātu, amonija, urīnvielas un ciānamīdu slāpekli

2.6.2. metode

– Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana ar divām dažādām metodēm mēslošanas līdzekļos, kas satur slāpekli tikai nitrātu, amonija un urīnvielas slāpekļa formā

2.6.3. metode

– Urīnvielas kondensātu noteikšana ar HPLC – Izobutilēndiurīnviela un krotonilidendiurīnviela (A metode) un metilēnurīnvielas oligomēri (B metode)

3. metode

– Fosfors

3.1. metode

– Ekstrakcijas

3.1.1. metode

– Minerālskābēs šķīstošā fosfora ekstrakcija

3.1.2. metode

– Fosfora, kas šķīst 2 % skudrskābē (20 g litrā), ekstrakcija

3.1.3. metode

– 2 % citronskābē (20 g litrā) šķīstoša fosfora ekstrakcija

3.1.4. metode

– Neitrālā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija

3.1.5. metode

– Ekstrakcija ar sārmainu amonija citrātu

3.1.5.1. metode

– Šķīstošā fosfora ekstrakcija pēc Pētermaņa 65 °C temperatūrā

3.1.5.2. metode

– Šķīstošā fosfora ekstrakcija pēc Pētermaņa istabas temperatūrā

3.1.5.3. metode

– Šķīstošā fosfora ekstrakcija sārmainā amonija citrātā pēc Džūlija

3.1.6. metode

– Ūdenī šķīstošā fosfora ekstrakcija

3.2. metode

– Ekstrahētā fosfora noteikšana (gravimetrijas metode ar hinolīna fosfomolibdātu)

4. metode

– Kālijs

4.1. metode

– Ūdenī šķīstošā kālija satura noteikšana

5. metode

– Oglekļa dioksīds

5.1. metode

– Oglekļa dioksīda noteikšana – I daļa: metode cietajiem mēslošanas līdzekļiem

6. metode

– Hlors 116

6.1. metode

– Hlorīdu noteikšana bez organisko vielu klātbūtnes

7. metode

– Maluma smalkums

7.1. metode

– Maluma smalkuma noteikšana (sausā metode)

7.2. metode

– Mīksto dabīgo fosfātu maluma smalkuma noteikšana

8. metode

– Sekundārās barības vielas

8.1. metode

– Kopējā kalcija, kopējā magnija, kopējā nātrija un kopējā sēra ekstrakcija sulfātu formā

8.2. metode

– Kopējā dažādu formu sēra ekstrakcija

8.3. metode

– Ūdenī šķīstošā kalcija, magnija, nātrija un sēra ekstrakcija (sulfātu formā)

8.4. metode

– Ūdenī šķīstošā dažādu formu sēra ekstrakcija

8.5. metode

– Elementārā sēra ekstrakcija un noteikšana

8.6. metode

– Ekstrahētā kalcija manganometriska noteikšana pēc izgulsnēšanas oksalāta formā

8.7. metode

– Magnija noteikšana ar atomu absorbcijas spektrometriju

8.8. metode

– Magnija kompleksometriska noteikšana

8.9. metode

– Sulfātu satura noteikšana ar trim dažādām metodēm

8.10. metode

– Ekstrahētā nātrija noteikšana

9. metode

– Mikroelementi 10 % vai mazākā koncentrācijā

9.1. metode

– Kopējo mikroelementu ekstrakcija

9.2. metode

– Ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija

9.3. metode

– Organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem

9.4. metode

– Mikroelementu noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju (parastā procedūra)

9.5. metode

– Bora noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos spektrometriski ar azometīnu H

9.6. metode

– Kobalta noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

9.7. metode

– Vara noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

9.8. metode

– Dzelzs noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

9.9. metode

– Mangāna noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

9.10. metode

– Molibdēna noteikšana amonija tiocianāta kompleksa formā mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

9.11. metode

– Cinka noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

10. metode

– Mikroelementi koncentrācijā, kas pārsniedz 10 %

10.1. metode

– Kopējo mikroelementu ekstrakcija

10.2. metode

– Ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija

10.3. metode

– Organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem

10.4. metode

– Mikroelementu noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju (parastā procedūra)

10.5. metode

– Bora noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar acidimetrisku titrēšanu

10.6. metode

– Kobalta noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos gravimetriski ar 1-nitrozo-2-naftolu

10.7. metode

– Vara titrimetriska noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos

10.8. metode

– Dzelzs noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

10.9. metode

– Mangāna titrimetriska noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos

10.10. metode

– Molibdēna noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos gravimetriski ar 8-hidroksihinolīnu

10.11. metode

– Cinka noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

11. metode

– Helātus veidojošie aģenti

11.1. metode

– Helatētu mikroelementu satura un mikroelementu helatētās frakcijas satura noteikšana

11.2. metode

– EDTA, HEDTA un DTPA noteikšana

11.3. metode

– Ar o,o-EDDHA un o,o-EDDHMA helatētas dzelzs satura noteikšana

11.4. metode

– Ar EDDHSA helatētas dzelzs satura noteikšana

11.5. metode

– Ar o,p-EDDHA helatētas dzelzs satura noteikšana

12. metode

– Nitrifikācijas un ureāzes inhibitori

12.1. metode

– Diciāndiamīda satura noteikšana

12.2. metode

– NBPT noteikšana

13. metode

– Smagie metāli

13.1. metode

– Kadmija satura noteikšana

V PIELIKUMS

A.

To dokumentu saraksts, kas jāievēro ražotājiem vai to pārstāvjiem, lai apkopotu tehnisko dokumentāciju par jaunu mēslošanas līdzekļu tipu, kurš jāpievieno šīs regulas I pielikumam

B.

Prasības, kas jāievēro, lai apstiprinātu laboratorijas, kas ir kompetentas sniegt vajadzīgos pakalpojumus attiecībā uz ek mēslošanas līdzekļu atbilstības pārbaudi šīs regulas un tās pielikumu prasībām




I PIELIKUMS

EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU TIPU SARAKSTS

A.   Neorganiskie vienkāršie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

A1.   Slāpekļa mēslošanas līdzekļi



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

1. a)

Kalcija nitrāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir kalcija nitrāts un kas, iespējams, satur amonija nitrātu

15 % N

Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis vai nitrātu slāpeklis un amonija slāpeklis Maksimālais amonija slāpekļa saturs — 1,5 % N

 

Kopējais slāpeklis

Papildu ziņas, ko sniedz pēc izvēles:

nitrātu slāpeklis,

amonija slāpeklis

1. b)

Kalcija-magnija nitrāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenās sastāvdaļas ir kalcija nitrāts un magnija nitrāts

13 % N

Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis. Minimālais magnija saturs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds 5 % MgO

 

Nitrātu slāpeklis

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

1. c)

Magnija nitrāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir magnija nitrāta heksahidrāts

10 % N

Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis

Realizējot kristālu formā var pievienot piezīmi “kristāliskā formā”

Nitrātu slāpeklis

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

14 % MgO

Magnijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais magnija oksīds

2. a)

Nātrija nitrāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir nātrija nitrāts

15 % N

Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis

 

Nitrātu slāpeklis

2. b)

Čīles salpetris

Produkts, ko iegūst no salpetra un kā galvenā sastāvdaļa ir nātrija nitrāts

15 % N

Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis

 

Nitrātu slāpeklis

3. a)

Kalcija ciānamīds

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir kalcija ciānamīds, kalcija oksīds un kas, iespējams, satur nelielus daudzumus amonija sāļu un urīnvielas

18 % N

Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis, vismaz 75 % no slāpekļa, ko deklarē kā saistītu ciānamīda formā

 

Kopējais slāpeklis

3. b)

Kalcija ciānamīds ar nitrātiem

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir kalcija ciānamīds, kalcija oksīds un kas, iespējams, satur nelielus daudzumus amonija sāļu un urīnvielas, un pievienotu nitrātu

18 % N

Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis, vismaz 75 % no nenitrātu slāpekļa, ko deklarē kā saistītu ciānamīda formā. Nitrātu slāpekļa saturs:

— minimālais — 1 % N

— maksimālais — 3 % N

 

Kopējais slāpeklis

Nitrātu slāpeklis

▼M5

4

Amonija sulfāts

Ķīmiski iegūts produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir amonija sulfāts un kurā iespējams līdz 15 % kalcija nitrāta (kaļķa salpetra)

19,7 % N

Slāpeklis izteikts kā kopējais slāpekļa saturs

Slāpekļa maksimālais saturs 2,2 % N, ja tiek pievienots kalcija nitrāts (kaļķa salpetris)

Tirgojot amonija sulfāta un kalcija nitrāta (kaļķa salpetra) apvienojuma veidā, apzīmējumā jāiekļauj “satur līdz 15 % kalcija nitrāta (kaļķa salpetra)”.

Amonija slāpeklis

Kopējais slāpekļa saturs, ja tiek pievienots kalcija nitrāts (kaļķa salpetris)

▼B

5.

Amonija nitrāts vai kalcija amonija nitrāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir amonija nitrāts un kas var saturēt pildvielas, piem., sasmalcinātu kaļķakmeni, kalcija sulfātu, sasmalcinātu dolomītu, magnija sulfātu, kizerītu

20 % N

Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis un amonija slāpeklis, katru no šīm formām rēķinot kā apmēram pusi no esošā slāpekļa.

Vajadzības gadījumā skatīt šīs regulas III pielikuma 1. un 2. iedaļu

Apzīmējumu “kalcija-amonija nitrāts” lieto tikai mēslošanas līdzeklim, kas bez amonija nitrāta satur tikai kalcija karbonātu (piemēram, kaļķakmeni) un/vai magnija karbonātu un kalcija karbonātu (piemēram, dolomītu). Minimālajam šo karbonātu saturam jābūt 20 % un tīrības līmenim — vismaz 90 %

Kopējais slāpeklis

Nitrātu slāpeklis

Amonija slāpeklis

6.

Amonija sulfātnitrāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenās sastāvdaļas ir amonija nitrāts un amonija sulfāts

25 % N

Slāpeklis, izteikts kā amonija un nitrātu slāpeklis. Minimālais nitrātu slāpekļa saturs — 5 %

 

Kopējais slāpeklis

Amonija slāpeklis

Nitrātu slāpeklis

7.

Magnija sulfonitrāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenās sastāvdaļas ir amonija nitrāts, amonija sulfāts un magnija sulfāts

19 % N

Slāpeklis, izteikts kā amonija un nitrātu slāpeklis. Minimālais nitrātu slāpekļa saturs — 6 % N

 

Kopējais slāpeklis

Amonija slāpeklis

5 % MgO

Magnijs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds

 

Nitrātu slāpeklis

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

8.

Magnija-amonija nitrāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenās sastāvdaļas ir amonija nitrāts un magnija jauktie sāļi (dolomīts, magnija karbonāts un/vai magnija sulfāts)

19 % N

Slāpeklis, izteikts kā amonija slāpeklis un nitrātu slāpeklis. Minimālais nitrātu slāpekļa saturs — 6 % N

 

Kopējais slāpeklis

Amonija slāpeklis

Nitrātu slāpeklis

5 % MgO

Magnijs, izteikts kā kopējais magnija oksīds

 

Kopējais magnija oksīds un, iespējams, ūdenī šķīstošais magnija oksīds

9.

Urīnviela

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir karbonildiamīds (karbamīds)

44 % Ν

Kopējais urīnvielas slāpeklis (tostarp biurets). Maksimālais biureta saturs — 1,2 %

 

Kopējais slāpeklis, izteikts kā urīnvielas slāpeklis

10.

Krotonilidēndiurīnviela

Produkts, ko iegūst urīnvielas reakcijā ar formaldehīdu

Monomērs savienojums

28 % Ν

Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis

Vismaz 25 % N no krotonilidēndiurīnvielas

Maksimālais urīnvielas slāpekļa saturs — 3 %

 

Kopējais slāpeklis

Urīnvielas slāpeklis, ja tas ir vismaz 1 svara %

Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis

11.

Izobutilidēndiurīnviela

Produkts, ko iegūst urīnvielas reakcijā ar izobutiraldehīdu

Monomērs savienojums

28 % Ν

Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis

Vismaz 25 % N no izobutilidēndiurīnvielas

Maksimālais urīnvielas slāpekļa saturs — 3 %

 

Kopējais slāpeklis

Urīnvielas slāpeklis, ja tas ir vismaz 1

svara %Izobut ilidēndēndiurīnvielas slāpeklis

12.

Formaldehīdurīnviela

Produkts, ko iegūst urīnvielas reakcijā ar formaldehīdu un kā galvenās sastāvdaļas ir formaldehīdurīnvielas molekulas

Polimērs savienojums

36 % N kopējais slāpeklis

Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis

Vismaz 3/5 no deklarētā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī

Vismaz 31 % N no formaldehīdurīnvielas

Maksimālais urīnvielas slāpekļa saturs — 5 %

 

Kopējais slāpeklis

Urīnvielas slāpeklis, ja tas ir vismaz 1svara %

Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī

Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai aukstā ūdenī

13.

Slāpekļa mēslošanas līdzeklis, kas satur krotolidēndiurīnvielu

Produktu iegūst ķīmiski, un tas satur krotolidēndiurīnvielu un vienkāršu slāpekļa mēslošanas līdzekli (A.1. saraksts, izņemot 3. a), 3. b) un 5. produktu)

18 % N, kas izteikts kā kopējais slāpeklis

Vismaz 3 % slāpekļa amonjaka un/vai nitrāta, un/vai urīnvielas formā

Vismaz 1/3 deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no krotonilidēndiurīnvielas

Maksimālais biureta saturs —

(urīnvielas N + krotonilidēndiurīnvielas N) × 0,026

 

Kopējais slāpeklis

Katrai formai, kas satur vismaz 1 %

— nitrātu slāpekļa

— amonija slāpekļa,

— urīnvielas slāpekļa

Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis

14.

Slāpekļa mēslošanas līdzeklis, kas satur izobutilidēndiurīnvielu

Produktu iegūst ķīmiski, un tas satur izobutilidēndiurīnvielu un vienkāršu slāpekļa mēslošanas līdzekli (A.1. saraksts, izņemot 3. a), 3. b) un 5. produktu)

18 % N, kas izteikts kā kopējais slāpeklis

Vismaz 3 % slāpekļa amonjaka un/vai nitrāta, un/vai urīnvielas formā

Vismaz 1/3 no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no izobutililidēndiurīnvielas

Maksimālais biureta saturs —

(urīnvielas N + izobutilidēndiurīnvielas N) × 0,026

 

Kopējais slāpeklis

Katrai formai, kas satur vismaz 1 %

— nitrātu slāpekļa,

— amonija slāpekļa,

— urīnvielas slāpekļa

Izobutilidēndēndiurīnvielas slāpeklis

15.

Slāpekļa mēslošanas līdzeklis, kas satur formaldehīdurīnvielu

Produktu iegūst ķīmiski, un tas satur formaldehīdurīnvielu un vienkāršu slāpekļa mēslošanas līdzekli (A.1. saraksts, izņemot 3. a), 3. b) un 5. produktu)

18 % N, izteikts kā kopējais slāpeklis

Vismaz 3 % slāpekļa amonjaka un/vai nitrāta, un/vai urīnvielas formā

Vismaz 1/3 deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no formaldehīdurīnvielas

Urīnvielas slāpeklim jāsatur vismaz 3/5 slāpekļa, kas šķīst karstā ūdenī

Maksimālais biureta saturs —

(urīnvielas N + formaldehīdurīnvielas N) × 0,026

 

Kopējais slāpeklis

Katrai formai, kas satur vismaz 1 %

— nitrātu slāpekļa,

— amonija slāpekļa,

— urīnvielas slāpekļa,

Formaldehīdurīnvielas slāpeklis

Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī

Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai aukstā ūdenī

▼M5 —————

▼B

►M5  16. ◄

Amonija sulfāturīnviela

Produktu iegūst ķīmiski no urīnvielas un amonija sulfāta

30 % N

Slāpeklis, izteikts kā amonija un urīnvielas slāpeklis

Minimālais amonija slāpekļa saturs — 4 %

Minimālais sēra saturs, izteikts kā sēra trioksīds — 12 %

Maksimālais biureta saturs — 0,9 %

 

Kopējais slāpeklis

Amonija slāpeklis

Urīnvielas slāpeklis

Ūdenī šķīstošais sēra trioksīds

(1)   Par realizāciju atbildīgā persona sniedz cik iespējams pilnīgu tehnisko informāciju uz katra iepakojuma vai neiesaiņotā sūtījuma. Šī informācija īpaši ļauj lietotājam noteikt, kurā augšanas fāzē un kādā secībā mēslošanas līdzeklis augam jālieto

A2.   Fosfātu mēslošanas līdzekļi

Ja mēslošanas līdzekļiem, ko pārdod granulu veidā, ir noteikts daļiņu izmēra kritērijs attiecībā uz galvenajām sastāvdaļām (1., 3., 4., 5., 6. un 7. mēslošanas līdzeklis), tos nosaka ar attiecīgu analītisku metodi.



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

1.

Fosfātizdedži:

— tomasfosfāti,

— tomasmilti

Produktu iegūst dzelzs kausēšanas procesā, apstrādājot fosfora kausējumus, un tā galvenās sastāvdaļās ir kalcija silikofosfāti

12 % P2O5

Fosfors, izteikts kā fosfora pentoksīds, kas šķīst minerālskābes, vismaz 75 % no deklarētā fosfora pentoksīda satura šķīst 2 % citronskābē

vai P2O5

Fosfors, izteikts kā fosfora pentoksīds, kas šķīst 2 % citronskābē

Daļiņu izmērs:

— vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

— vismaz 96 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru

 

Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs), no kura 75 % (jānorāda kā svara %) šķīst 2 % citronskābē (realizācijai Francijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā ►M1  , Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, ◄ ►M3  Bulgārija, Rumānija ◄ )

Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs) un fosfora pentoksīds, kas šķīst 2 % citronskābē (realizācijai Apvienotajā Karalistē)

Fosfora pentoksīds, kas šķīst 2 % citronskābē (realizācijai Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē un Austrijā)

2. a)

Vienkāršais superfosfāts

Produktu iegūst sasmalcināta minerālfosfāta reakcijā ar sērskābi, tā galvenā sastāvdaļa ir monokalcija fosfāts, un tas satur arī kalcija sulfātu

16 % P2O5

Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā, un vismaz 93 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī

Analizējamais paraugs — 1 g

 

Fosfora pentoksīds, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds

2. b)

Koncentrēts superfosfāts

Produktu iegūst sasmalcināta minerālfosfāta reakcijā ar sērskābi un fosforskābi, un tā galvenā sastāvdaļa ir monokalcija fosfāts, un tas satur arī kalcija sulfātu

25 % P2O5

Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā, un vismaz 93 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī

Analizējamais paraugs — 1 g

 

Fosfora pentoksīds, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds

▼M2

2. c)

Trīskāršais superfosfāts

Produkts, ko iegūst sasmalcināta minerālfosfāta reakcijā ar fosforskābi un kā galvenā sastāvdaļa ir monokalcija fosfāts

38 % P2O5

Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā, un vismaz 85 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī

Testa paraugs: 3 g

 

Fosfora pentoksīds, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds

▼B

3.

Daļēji izšķīdināts fosfātiezis

Produktu iegūst, daļēji izšķīdinot sasmalcinātu fosfātiezi ar sērskābi vai fosforskābi, kā galvenās sastāvdaļas ir monokalcija fosfāts, trikalcija fosfāts un kalcija sulfāts

20 % P2O5

Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 40 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī

Daļiņu izmērs:

— vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

— vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru

 

Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs)

Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds

▼M7

3. a)

Daļēji izšķīdināts fosfātiezis ar magniju

Produktu iegūst, ar sērskābi vai fosforskābi daļēji izšķīdinot sasmalcinātu fosfātiezi un pievienojot magnija sulfātu vai magnija oksīdu; kā galvenās sastāvdaļas ir monokalcija fosfāts, trikalcija fosfāts, kalcija sulfāts un magnija sulfāts

16 % P2O5

6 % MgO

Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 40 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī

Daļiņu izmērs:

— vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

— vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru

 

Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs)

Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds

Kopējais magnija oksīds

Ūdenī šķīstošs magnija oksīds

▼B

4.

Dikalcija fosfāts

Produktu iegūst, izgulsnējot no minerālfosfātiem vai kauliem izšķīdušo fosforskābi, un tā galvenā sastāvdaļa ir dikalcija fosfāta dihidrāts

38 % P2O5

Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Pētermaņa)

Daļiņu izmērs:

— vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

— vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru

 

Fosfora pentoksīds, kas šķīst sārmainā amonija citrātā

5.

Kalcinēts fosfāts

Produktu iegūst, termiski apstrādājot sasmalcinātu fosfātiezi ar sārmainiem savienojumiem un silīcijskābi, un tā galvenās sastāvdaļas ir sārmains kalcija fosfāts un kalcija silikāts

25 % P2O5

Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Pētermaņa)

Daļiņu izmērs:

— vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

— vismaz 96 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru

 

Fosfora pentoksīds, kas šķīst sārmainā amonija citrātā

6.

Alumīnija-kalcija fosfāts

Produktu iegūst amorfā formā, apstrādājot termiski un smalcinot, un tā galvenās sastāvdaļas ir alumīnija un kalcija fosfāti

30 % P2O5

Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Džūlija)

Daļiņu izmērs:

— vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

— vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru

 

Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs)

Fosfora pentoksīds, kas šķīst sārmainā amonija citrātā

7.

Fosforītmilti

Produktu iegūst, smalki sasmalcinot minerālfosfātus, un tā galvenās sastāvdaļas ir trikalcija fosfāts un kalcija karbonāts

25 % P2O5

Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 55 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % skudrskābē

Daļiņu izmērs:

— vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

— Materiāla svara procenti, kas iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

 

Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs)

Fosfora pentoksīds, kas šķīst 2 % skudrskābē

– vismaz 99 % iet caur sietu ar 0,125 mm acu izmēru

A.3.   Kālija mēslošanas līdzekļi



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

1.

Kainīts

Produktu iegūst no neapstrādātiem kālija sāļiem

10 % K2O

Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

5 % MgO

Magnijs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds

2.

Bagātināts kainīts

Produktu iegūst no neapstrādātiem bagātinātiem kālija sāļiem, sajaucot ar kālija hlorīdu

18 % K2O

Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

Pēc izvēlēs norāda ūdenī šķīstošā magnija oksīda saturu, ja tas pārsniedz 5 % MgO

3.

Kālija hlorīds

Produktu iegūst no neapstrādātiem kālija sāļiem, un tā galvenā sastāvdaļa ir kālija hlorīds

37 % K2O

Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

4.

Kālija hlorīds ar magnija sāļiem

Produktu iegūst no neapstrādātiem kālija sāļiem, kam pievienoti magnija sāļi, un tā galvenās sastāvdaļas ir kālija hlorīds un magnija sāļi

37 % K2O

Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O

 

Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

5 % MgO

Magnijs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds

5.

Kālija sulfāts

Produktu iegūst no kālija sāļiem, un tā galvenā sastāvdaļa ir kālija sulfāts

47 % K2O

Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O

Maksimālais hlorīdu saturs — 3 % Cl

 

Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

Pēc izvēles norāda hlorīdu saturu

6.

Kālija sulfāts ar magnija sāļiem

Produktu iegūst ķīmiski no kālija sāļiem, iespējams, pievienojot magnija sāļus, un tā galvenās sastāvdaļas ir kālija sulfāts un magnija sulfāts

22 % K2O

Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

Pēc izvēles norāda hlorīdu saturu

8 % MgO

Magnijs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds

Maksimālais hlorīdu saturs — 3 % Cl

7.

Kizerīts ar kālija sulfātu

Produktu iegūst, kizerītam pievienojot kālija sulfātu

8 % MgO

Magnijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais MgO

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

Pēc izvēles norāda hlorīdu saturu

6 % K2O

Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O

Kopējais MgO + K2O saturs: 20 %

Maksimālais hlorīdu saturs — 3 % Cl

B.   Neorganiski kombinētie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

B.1.   NPK mēslošanas līdzekļi



 

Tipa apzīmējums:

NPK mēslošanas līdzekļi.

B.1.1.

Dati par ražošanas metodi:

Produktu iegūst ķīmiski vai sajaucot, un tam nepievieno dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 20 % (N + P2O5 + K2O);

— Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % P2O5, 5 % K2O



Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā norādīts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

5)  Ciānamīda slāpeklis

1)  Ūdenī šķīstošais P2O5

2)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

3)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī

4)  P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs

5)  P2O5, kas šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Pētermaņa)

6.a)  P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % citronskābē

6.b)  P2O5, kas šķīst 2 % citronskābē

7)  P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Džūlija)

8)  P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 55 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % skudrskābē

Ūdenī šķīstošais K2O

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 % svara procentu, tā jādeklarē

3)  Ja pārsniedz 28 %, skatīt III. pielikuma 2. iedaļu

1.  Par NPK mēslošanas līdzekli, kas nesatur tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, alumīnija-kalcija fosfātu, daļēji izšķīdinātu fosfātiezi un fosforītmiltus, jādeklarē atbilstīgi 1), 2) vai 3) pozīcijā norādītajai šķīdībai:

— ja ūdenī šķīstošais P2O5 nesasniedz 2 %, deklarējama tikai 2) pozīcijā norādītā šķīdība,

— ja ūdenī šķīstošais P2O5 daudzums ir vismaz 2 %, jādeklarē 3) pozīcijā norādītā šķīdība un jānorāda ūdenī šķīstošā P2O5 saturs [1) pozīcijā norādītā šķīdība].

P2O5 saturs, kas šķīst minerālskābēs, nedrīkst pārsniegt 2 %

Attiecībā uz šo 1. tipu analizējamā parauga svars 2) un 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 1 g

2. a)  NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur fosforītmiltus vai daļēji izšķīdinātu fosfātiezi, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu un alumīnija-kalcija fosfātu. To deklarē atbilstīgi 1), 3) un 4) pozīcijā norādītajai šķīdībai

Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur:

— vismaz 2 % P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs [4) pozīcijā norādītā šķīdība],

— vismaz 5 % P2O5, kas šķīst ūdenī un neitrālā amonija citrātā [3) pozīcijā norādītā šķīdība],

— vismaz 2,5 % ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība].

Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur fosforītmiltus” vai “NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur daļēji izšķīdinātu fosfātiezi”. Attiecībā uz šo 2. a) tipu analizējamā parauga svars 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 3 g

1)  Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

2)  Norāde “mazs hlorīdu saturs” nozīmē, ka maksimālais Cl saturs ir 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu

Fosfātu pamatsastāvdaļu daļiņu izmērs

Tomasmilti: Vismaz 75 % iet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm

Alumīnija-kalcija fosfāts: Vismaz 90 % iet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm

Kalcinēts fosfāts: Vismaz 75 % iet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm

Fosforītmilti: Vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

Daļēji izšķīdināts fosfātiezis: Vismaz 90 % iet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm

 

2. b)  NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija-kalcija fosfātu, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, fosforītmiltus un daļēji izšķīdinātu fosfātiezi

To deklarē atbilstīgi 1) un 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai, no pēdējās atrēķinot šķīdību ūdenī

Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur:

— vismaz 2 % ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība],

— vismaz 5 % P2O5 atbilstīgi 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai.

Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija-kalcija fosfātu”.

3.  Gadījumā, ja NPK mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu no šādu tipu fosfātu mēslošanas līdzekļiem — tomasmilti, kalcinēts fosfāts, alumīnija-kalcija fosfāts, fosforītmilti,pēc tipa apzīmējuma jānorāda fosfāta sastāvdaļa

Deklarācija par P2O5 šķīdību jāsniedz atbilstīgi turpmāk minētajai šķīdībai:

— mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir tomasmilti — 6. a) pozīcijā norādītā šķīdība (Francija, Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija ►M1  , Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, ◄ ►M3  Bulgārija, Rumānija ◄ ), 6.b) pozīcijā norādītā šķīdība (Vācija, Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Austrija),

— mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir kalcinētais fosfāts: 5) pozīcijā norādītā šķīdība,

— mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir alumīnija-kalcija fosfāts — 7) pozīcijā norādītā šķīdība,

— mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir fosforītmilti — 8) pozīcijā norādītā šķīdība.

 



B.1.2.

Tipa apzīmējums:

NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu vai formaldehīdurīnvielu (pēc vajadzības).

Dati par ražošanas metodi:

Produktu iegūst ķīmiski, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu, vai formaldehīdurīnvielu.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 20 % (N + P2O5 + K2O),

— Par katru barības vielu:

— 

— 5 % N. Vismaz ¼ no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no 5) vai 6), vai 7) slāpekļa formas. Vismaz 3/5 no deklarētā 7) pozīcijā noradītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī,

— 5 % P2O5,

— 5 % K2O.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

Ρ2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

5)  Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis

6)  Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis

7)  Formaldehīdurīnvielas slāpeklis

8)  Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai karstā ūdenī

9)  Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī

1)  Ūdenī šķīstošais P2O5

2)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

3)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī

Ūdenī šķīstošais K2O

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 svara %, tā jādeklarē

3)  Viena no 5) līdz 7) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām (pēc vajadzības). Slāpekļa 7) forma jādeklarē 8) un 9) slāpekļa formā

Par NPK mēslošanas līdzekli, kas nesatur tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, alumīnija-kalcija fosfātu, daļēji izšķīdinātu fosfātiezi un fosfātiezi, šķīdība jādeklarē atbilstīgi 1), 2) vai 3) pozīcijā norādītajai šķīdībai:

— ja ūdenī šķīstošais P2O5 nesasniedz 2 %, deklarējama tikai 2) pozīcijā norādītā šķīdība,

— ja ūdenī šķīstošais P2O5 daudzums ir vismaz 2 %, jādeklarē 3) pozīcijā norādītā šķīdība un jānorāda ūdenī šķīstošā P2O5 saturs [1) pozīcijā norādītā šķīdība].

P2O5 saturs, kas šķīst minerālskābēs, nedrīkst pārsniegt 2 %

Analizējamā parauga svars 2) un 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 1 g

1)  Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

2)  Norāde “mazs hlorīdu saturs” nozīmē, ka maksimālais Cl saturs ir 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu

B.2.   NP mēslošanas līdzekļi



B.2.1.

Tipa apzīmējums:

NP mēslošanas līdzekļi.

Dati par ražošanas metodi:

Produktu iegūst ķīmiski vai sajaucot, un tam nepievieno dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 18 % (N + P2O5),

— Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % P2O5.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

5)  Ciānamīda slāpeklis

1)  Ūdenī šķīstošais P2O5

2)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

3)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī

4)  P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs

5)  P2O5, kas šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Pētermaņa)

6.a)  P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % citronskābē

6.b)  P2O5, kas šķīst 2 % citronskābē

7)  P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Džūlija)

8)  P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 55 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % skudrskābē

 

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 5) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē

1.  NP mēslošanas līdzeklis, kas nesatur tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, alumīnija-kalcija fosfātu, daļēji izšķīdinātu fosfātiezi un fosforītmiltus jādeklarē atbilstīgi 1), 2) vai 3) pozīcijā norādītajai šķīdībai:

— ja ūdenī šķīstošais P2O5 nesasniedz 2 %, deklarējama tikai 2) pozīcijā norādītā šķīdība,

— ja ūdenī šķīstošā P2O5 daudzums ir vismaz 2 %, jādeklarē 3) pozīcijā norādītā šķīdība un jānorāda ūdenī šķīstošā P2O5 saturs [1) pozīcijā norādītā šķīdība].

P2O5 saturs, kas šķīst tikai minerālskābēs, nedrīkst pārsniegt 2 %.

Attiecībā uz šo 1. tipu analizējamā parauga svars 2) un 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 1 g.

2. a)  NP mēslošanas līdzeklis, kas satur fosforītmiltus vai daļēji izšķīdinātu fosfātiezi, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu un alumīnija-kalcija fosfātu.

To deklarē atbilstīgi 1), 3) un 4) pozīcijā norādītajai šķīdībai

Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur:

— vismaz 2 % P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs [4) pozīcijā norādītā šķīdība],

— vismaz 5 % P2O5, kas šķīst ūdenī un neitrālā amonija citrātā [3) pozīcijā norādītā šķīdība],

— vismaz 2,5 % no ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība].

Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “NP mēslošanas līdzeklis, kas satur fosforītmiltus” vai “NP mēslošanas līdzeklis, kas satur daļēji izšķīdinātu fosfātiezi”.

Attiecībā uz šo 2. a) tipu analizējamā parauga svars 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 3 g

 

Fosfātu pamatsastāvdaļu daļiņu izmērs:

Tomasmilti: vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

Alumīnija-kalcija fosfāts: vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

Kalcinēts fosfāts: vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

Fosforītmilti: vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

Fosfātiezis: vismaz 90 % izšķīdinātā iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

 

2. b)  NP mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija- kalcija fosfātu, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, fosforītmiltus un daļēji izšķīdinātu fosfātiezi.

To deklarē saskaņā atbilstīgi 1) un 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai, no pēdējās atrēķinot šķīdību ūdenī.

Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur:

— vismaz 2 % ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība],

— vismaz 5 % P2O5 atbilstīgi 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai.

Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “NP mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija-kalcija fosfātu”.

3.  Gadījumā, ja NP mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu no šādu tipu fosfātu mēslošanas līdzekļiem — tomasmilti, kalcinēts fosfāts, alumīnija-kalcijafosfāts, fosforītmilti —, pēc tipa apzīmējuma jānorāda fosfāta sastāvdaļa.

Deklarācija par P2O5 šķīdību jāsniedz atbilstīgi turpmāk minētajai šķīdībai:

— par mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir tomasmilti — 6. a) pozīcijā norādītā šķīdība (Francija, Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija ►M1  , Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, ◄ ►M3  Bulgārija, Rumānija ◄ ), 6. b) pozīcijā norādītā šķīdība (Vācija, Beļģija, Dānija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Austrija),

— mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir kalcinēts fosfāts — 5) pozīcijā norādītā šķīdība,

— mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir alumīnija–kalcija fosfāts — 7) pozīcijā norādītā šķīdība,

— mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir fosforītmilti: 8) pozīcijā norādītā šķīdība.

 



B.2.2.

Tipa apzīmējums:

NP mēslošanas līdzeklis, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu vai formaldehīdurīnvielu (pēc vajadzības).

Dati par ražošanas metodi:

Produktu iegūst ķīmiski, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu, vai formaldehīdurīnvielu.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 18 % (N + P2O5),

— Par katru barības vielu:

— 

— 5 % N.

— Vismaz ¼ no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no slāpekļa 5) vai 6), vai 7) slāpekļa formas,

— Vismaz 3/5 no deklarētā 7) pozīcijā norādītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī,

— 5 % P2O5.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

5)  Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis

6)  Izobutilidēndiurīnvielas slāpeklis

7)  Formaldehīdurīnvielas slāpeklis

8)  Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai karstā ūdenī

9)  Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī

1)  Ūdenī šķīstošais P2O5

2)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

3)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī

 

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē

3)  Viena no 5) līdz 7) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām (pēc vajadzības). Slāpekļa 7) forma jādeklarē 8) un 9) slāpekļa formā

Par NP mēslošanas līdzekli, kas nesatur tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, alumīnija- kalcija fosfātu, daļēji izšķīdinātu fosfātiezi un fosfātiezi, jādeklarē 1), 2) vai 3) pozīcijā norādītā šķīdība:

— ja ūdenī šķīstošais P2O5 nesasniedz 2 %, deklarējama tikai 2) pozīcijā norādītā šķīdība,

— ja ūdenī šķīstošais P2O5 ir vismaz 2 %, jādeklarē 3) pozīcijā norādītā šķīdība un jānorāda ūdenī šķīstošā P2O5 saturs [1) pozīcijā norādītā šķīdība].

P2O5 saturs, kas šķīst tikai minerālskābēs, nedrīkst pārsniegt 2 %

Analizējamā parauga svars 2) un 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 1 g

 

B.3.   NK mēslošanas līdzekļi



B 3.1.

Tipa apzīmējums:

NK mēslošanas līdzekļi.

Dati par ražošanas metodi:

Produktu iegūst ķīmiski vai sajaucot, un tam nepievieno dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 18 % (N + K2O),

— Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % K2O.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

5)  Ciānamīda slāpeklis

 

Ūdenī šķīstošais K2O

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 5) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 svara %, tā jādeklarē

 

1)  Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

2)  Norāde “mazs hlorīdu saturs” nozīmē, ka maksimālais Cl saturs ir 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu



B.3.2.

Tipa apzīmējums:

NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu vai formaldehīdurīnvielu (pēc vajadzības).

Dati par ražošanas metodi:

Produktu iegūst ķīmiski, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu, vai formaldehīdurīnvielu.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 18 % (N + K2O),

— Par katru barības vielu:

— 

— 5 % N.

— Vismaz ¼ no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no slāpekļa formas 5) vai 6), vai 7).

— Vismaz 3/5 no deklarētā 7) pozīcijā norādītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī,

— 5 % K2O.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

5)  Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis

6)  Izobutilidēndiurīnvielas slāpeklis

7)  Formaldehīdurīnvielas slāpeklis

8)  Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai karstā ūdenī

9)  Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī

 

Ūdenī šķīstošais K2O

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē

3)  Viena no slāpekļa formām 5) līdz 7) (pēc vajadzības). Slāpekļa 7) forma jādeklarē 8) un 9) slāpekļa formā

 

1)  Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

2)  Norāde “mazs hlorīdu saturs” nozīmē, ka maksimālais Cl saturs ir 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu

B.4.   PK mēslošanas līdzekļi



Tipa apzīmējums

PK mēslošanas līdzekļi

Dati par ražošanas metodi

Produktu iegūst ķīmiski vai sajaucot, un tam nepievieno dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

— Kopā: 18 % (P2O5 +K2O),

— Par katru barības vielu: 5 % P2O5, 5 % K2O.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

 

1)  Ūdenī šķīstošais P2O5

2)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

3)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī

4)  P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs

5)  P2O5, kas šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Pētermaņa)

8)  P2O5, kas šķīst minerālskābēs, vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % citronskābē

6.b)  P2O5, kas šķīst 2 % citronskābē

7)  P2O5, kas šķīst minerālskābēs, vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Džūlija)

8)  P2O5, kas šķīst minerālskābēs, vismaz 55 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % skudrskābē.

Ūdenī šķīstošais K2O

 

1.  PK mēslošanas līdzeklis, kas nesatur tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, alumīnija-kalcija fosfātu, daļēji izšķīdinātu fosfātiezi un fosforītmiltus, jādeklarē atbilstīgi 1), 2) vai 3) pozīcijā norādītajai šķīdībai:

— ja ūdenī šķīstošais P2O5 nesasniedz 2 %, deklarējama tikai 2) pozīcijā norādītā šķīdība,

— ja ūdenī šķīstošais P2O5 daudzums ir vismaz 2 %, jādeklarē 3) pozīcijā norādītā šķīdība un jānorāda ūdenī šķīstošā P2O5 saturs [1) pozīcijā norādītā šķīdība].

P2O5 saturs, kas šķīst tikai minerālskābēs, nedrīkst pārsniegt 2 %.

Attiecībā uz šo 1. tipu analizējamā parauga svars 2) un 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 1 g.

2.a)  PK mēslošanas līdzeklis, kas satur fosfātmiltus vai daļēji izšķīdinātu fosfātiezi, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu un alumīnija – kalcija fosfātu.

To deklarē atbilstīgi 1), 3) un 4) pozīcijā norādītajai šķīdībai.

Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur:

— vismaz 2 % P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs [4) pozīcijā norādītā šķīdība],

— vismaz 5 % P2O5, kas šķīst ūdenī un neitrālā amonija citrātā [3) pozīcijā norādītā šķīdība],

— vismaz 2,5 % ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība].

Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “PK mēslošanas līdzeklis, kas satur fosforītmiltus” vai “PK mēslošanas līdzeklis, kas satur daļēji izšķīdinātu fosfātiezi”.

Attiecībā uz šo 2. a) tipu analizējamā parauga svars 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 3 g.

1)  Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

2)  Norāde “mazs hlorīdu saturs” nozīmē, ka maksimālais Cl saturs ir 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu

Fosfātu pamatsastāvdaļu daļiņu izmērs:

Tomasmilti: vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

Alumīnija-kalcija fosfāts: vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

Kalcinēts fosfāts: vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

Fosforītmilti: vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

Daļēji izšķīdināts fosfātiezis: vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru

 

2.b)  PK mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija – kalcija fosfātu, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, fosforītmiltus un daļēji izšķīdinātu fosfātiezi.

To deklarē atbilstīgi 1) un 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai, no pēdējās atrēķinot šķīdību ūdenī.

Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur:

— vismaz 2 % ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība],

— vismaz 5 % P2O5 atbilstīgi 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai.

Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “PK mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija-kalcija fosfātu”.

3.  Gadījumā, ja PK mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu no šādu tipu fosfātu mēslošanas līdzekļiem — tomasmilti, kalcinēts fosfāts, alumīnija-kalcija fosfāts, fosforītmilti, — pēc tipa apzīmējuma jānorāda fosfāta sastāvdaļa.

Deklarācija par P2O5 šķīdību jāsniedz atbilstīgi turpmāk minētajai šķīdībai:

— par mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir tomasmilti: 6. a) pozīcijā norādītā šķīdība (Francija, Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija ►M1  , Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, ◄ ►M3  Bulgārija, Rumānija ◄ ), 6. b) pozīcijā norādītā šķīdība (Vācija, Beļģija, Dānija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Austrija),

— mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir kalcinēts fosfāts: 5) pozīcijā norādītā šķīdība,

— mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir alumīnija–kalcija fosfāts: 7) pozīcijā norādītā šķīdība,

— mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir fosforītmilti: 8) pozīcijā norādītā šķīdība.

 

C.   Neorganiskie šķidrie mēslošanas līdzekļi

C.1.   Vienkāršie šķidrie mēslošanas līdzekļi



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi dati vai tipa apzīmējums

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

1.

Slāpekļa mēslošanas līdzekļa šķīdums

Produktu iegūst ķīmiski vai šķīdinot ūdenī, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas, stabils atmosfēras spiedienā

15 % N

Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis, vai – tikai vienas formas gadījumā – nitrātu slāpeklis, amonija slāpeklis vai urīnvielas slāpeklis

Maksimālais biureta saturs:

urīnvielas N × 0,026

 

Kopējais slāpeklis un, jebkurai formai ne mazāk par 1 %, nitrātu slāpeklis, amonija slāpeklis un/vai urīnvielas slāpeklis

Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

2.

Urīnvielas-amonija nitrāta mēslošanas līdzekļa šķīdums

Produktu iegūst ķīmiski vai šķīdinot ūdeni, satur amonija nitrātu un urīnvielu

26 % Ν

Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis, ja urīnvielas slāpekļa daudzums ir apmēram puse no visa slāpekļa

Maksimālais biureta saturs: 0,5 %

 

Kopējais slāpeklis

Nitrātu slāpeklis, amonija slāpeklis un urīnvielas slāpeklis

Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

3.

Kalcija nitrāta šķīdums

Produkts, kas iegūts, ūdenī izšķīdinot kalcija nitrātu

8 % Ν

Slāpeklis, izteikts kā slāpeklis nitrāta formā, kurā maksimāli 1 % slāpekļa ir amonjaka veidā

Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais CaO

Tipa apzīmējumam vajadzības gadījumā var pievienot kādu no šādām norādēm:

— lapaugu mēslošanai,

— barības vielu šķīdumu gatavošanai,

— mēslošanai ar irigāciju.

Kopējais slāpeklis

Ūdenī šķīstošais kalcija oksīds 5. slejā minētajiem lietošanas veidiem

Pēc izvēles:

— slāpeklis nitrātu formā,

— slāpeklis amonjaka formā.

4.

Magnija nitrāta šķīdums

Produktu iegūst ķīmiski un izšķīdinot ūdenī kalcija nitrātu

6 % Ν

Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis

 

Nitrātu slāpeklis

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

9 % MgO

Magnijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais magnija oksīds

Minimālais pH ir 4

 

5.

Kalcija nitrāta suspensija

Produkts, iegūts suspendējot ūdenī kalcija nitrātu

8 % N

Slāpeklis, izteikts kā kopējais vai nitrātu un amonija slāpekļa maksimālais saturs — 1,0 %

Tipa apzīmējumam vajadzības gadījumā var pievienot kādu no šādām norādēm:

— lapaugu mēslošanai,

— barības vielu šķīdumu un suspensiju gatavošanai,

— mēslošanai ar irigāciju.

Kopējais slāpeklis

Nitrātu slāpeklis

Ūdenī šķīstošais kalcija oksīds 5. slejā minētajiem lietošanas veidiem

14 % CaO Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais CaO

6.

Slāpekļa mēslošanas līdzekļa šķīdums ar formaldehīdurīnvielu

Produktu iegūst ķīmiski vai šķīdinot ūdenī formaldehīdurīnvielu un slāpekļa mēslošanas līdzekli no šīs regulas A.1. saraksta, izņemot 3.a), 3.b) un 5. produktu

18 % N izteikts kā kopējais slāpeklis

Vismaz 1/3 no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no formaldehīdurīnvielas

Maksimālais biureta saturs: (Urīnvielas N + formaldehīdurīnvielas N) × 0,026

 

Kopējais slāpeklis

Katrai formai, kas satur vismaz 1 %:

— nitrātu slāpekļa,

— amonija slāpekļa,

— urīnvielas slāpekļa.

Formaldehīdurīnvielas slāpekļa

7.

Slāpekļa mēslošanas līdzekļa suspensija ar formaldehīdurīnvielu

Produktu iegūst ķīmiski vai suspendējot ūdenī formaldehīdurīnvielu un slāpekļa mēslošanas līdzekli no šīs regulas A.1. saraksta, izņemot 3. a), 3. b) un 5. produktu

18 % N, izteikts kā kopējais slāpeklis

Vismaz 1/3 no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no formaldehīdurīnvielas, no kuras vismaz 3/5 šķīst karstā ūdenī

Maksimālais biureta saturs: (Urīnvielas N + formaldehīdurīnvielas N) × 0,026

 

Kopējais slāpeklis

Katrai formai, kas satur vismaz 1 %:

— nitrātu slāpekļa,

— amonija slāpekļa,

— urīnvielas slāpekļa.

Formaldehīdurīnvielas slāpeklis

Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī

Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai aukstā ūdenī

C.2.   Kombinēti šķidrie mēslošanas līdzekļi



C.2.1.

Tipa apzīmējums:

NPK mēslošanas līdzekļa šķīdums.

Dati par ražošanas metodi:

Produktu iegūst ķīmiski vai izšķīdinot ūdenī un nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas, stabilā formā atmosfēras spiedienā.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

— Kopā: 15 %, (N + P2O5 + K2O),

— Par katru barības vielu: 2 % N, 3 % P2O5, 3 % K2O,

— Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

Ūdenī šķīstošais P2O5

Ūdenī šķīstošais K2O

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē

3)  Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

Ūdenī šķīstošais P2O5

1)  Ūdenī šķīstošais P2O5 kālija oksīds

2)  Vārdus “ar mazu hlorīdu saturu” var lietot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu



C.2.2.

Tipa apzīmējums:

NPK mēslošanas līdzekļa suspensija.

Dati par ražošanas metodi:

Produkts šķidrā formā, kurā barības vielas ir atvasinātas no vielām ūdens suspensijā vai šķīdumā, nepievienojot organiskās dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

— Kopā: 20 %, (N + P2O5 + K2O),

— Par katru barības vielu: 3 % N, 4 % P2O5, 4 % K2O,

— Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

Ν

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

1)  Ūdenī šķīstošais P2O5

2)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

3)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī

Ūdenī šķīstošais K2O

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē

3)  Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija-kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus

1)  Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks nekā 2 %, deklarē tikai 2) pozīcijā norādīto šķīdību

2)  Ja ūdenī šķīstošais P2O5 ir vismaz 2 %, deklarē 3) pozīcijā norādīto šķīdību un ūdenī šķīstošo P2O5 saturu

1)  Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

2)  Vārdus “ar mazu hlorīdu saturu” var lietot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu



C2.3.

Tipa apzīmējums:

NP mēslošanas līdzekļa šķīdums.

Dati par ražošanas metodi:

Produktu iegūst ķīmiski vai šķīdinot ūdenī un nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas, stabilā formā atmosfēras spiedienā.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 18 %, (N + P2O5),

— Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % P2O5,

— Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

Ūdenī šķīstošais P2O5

 

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē.

3)  Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

Ūdenī šķīstošais P2O5

 



C.2.4.

Tipa apzīmējums:

NP mēslošanas līdzekļa suspensija.

Dati par ražošanas metodi:

Produkts šķidrā formā, kurā barības vielas ir atvasinātas no vielām ūdens šķīdumā vai suspensijā, nepievienojot organiskās dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 18 %, (N + P2O5),

— Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % P2O5,

— Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

1)  Ūdenī šķīstošais P2O5

2)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

3)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī

 

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 svara %, tā jādeklarē.

3)  Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

1)  Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks nekā 2 %, deklarē tikai 2) pozīcijā norādīto šķīdību

2)  Ja ūdenī šķīstošais P2O5 ir vismaz 2 %, deklarē 3) pozīcijā norādīto šķīdību un ūdenī šķīstošo P2O5 saturu

Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija-kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus

 



C.2.5.

Tipa apzīmējums:

NK mēslošanas līdzekļa šķīdums.

Dati par ražošanas metodi:

Produktu iegūst ķīmiski vai izšķīdinot ūdenī, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas, stabilā formā atmosfēras spiedienā.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 15 % (N + K2O),

— Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % K2O,

— Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

 

Ūdenī šķīstošais K2O

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē

3)  Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

 

1)  Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

2)  Vārdus “ar mazu hlorīdu saturu” var lietot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu



C.2.6.

Tipa apzīmējums:

NK mēslošanas līdzekļa suspensija.

Dati par ražošanas metodi:

Produkts šķidrā formā, kurā barības vielas ir atvasinātas no vielām ūdens šķīdumā vai suspensijā, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 18 % (N + K2O),

— Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % K2O,

— Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Nitrātu slāpeklis

3)  Amonija slāpeklis

4)  Urīnvielas slāpeklis

 

Ūdenī šķīstošais K2O

1)  Kopējais slāpeklis

2)  Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē

3)  Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

 

1)  Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

2)  Vārdus “ar mazu hlorīdu saturu” var lietot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu



C.2.7.

Tipa apzīmējums:

PK mēslošanas līdzekļa šķīdums.

Dati par ražošanas metodi:

Produktu iegūst ķīmiski vai izšķīdinot ūdenī un nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 18 % (P2O5 + K2O),

— Par katru barības vielu: 5 % P2O5, 5 % K2O.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

N

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

 

Ūdenī šķīstošais P2O5

Ūdenī šķīstošais K2O

 

Ūdenī šķīstošais P2O5

1)  Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

2)  Vārdus “ar mazu hlorīdu saturu” var lietot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu



C.2.8.

Tipa apzīmējums:

PK mēslošanas līdzekļa suspensija.

Dati par ražošanas metodi:

Produkts šķidrā formā, kurā barības vielas ir atvasinātas no vielām ūdens šķīdumā vai suspensijā, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas.

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti):

— Kopā: 18 % (P2O5 + K2O),

— Par katru barības vielu: 5 % P2O5, 5 % K2O.



Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā

Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai

Citas prasības

N

P2O5

K2O

Ν

P2O5

K2O

1

2

3

4

5

6

 

1)  Ūdenī šķīstošais P2O5

2)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā

3)  P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī

Ūdenī šķīstošais K2O

 

1)  Ja ūdenī šķīstošais P2O5 ir mazāk nekā 2 %, deklarē tikai 2) pozīcijā norādīto šķīdību)

2)  Ja ūdenī šķīstošais P2O5 ir vismaz 2 %, deklarē 3) pozīcijā norādīto šķīdību un ūdenī šķīstošo P2O5 saturu

Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija-kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus

1)  Ūdenī šķīstošais kālija oksīds

2)  Vārdus “ar mazu hlorīdu saturu” var lietot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3)  Var deklarēt hlorīdu saturu

D.   Neorganiskie sekundāro barības vielu mēslošanas līdzekļi



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi dati vai tipa apzīmējums

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

1.

Kalcija sulfāts

Dabīgs vai rūpnieciski iegūts produkts, kas satur kalcija sulfātu ar dažādu hidratācijas pakāpi

25 % CaO

35 % SO3

Kalcijs un sērs, izteikts kā kopējais CaO + SO3

Maluma smalkums:

— vismaz 80 % iet caur sietu ar 2 mm acu platumu,

— vismaz 99 % iet caur sietu ar 10 mm acu platumu

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Kopējais sēra trioksīds

Pēc izvēles: kopējais CaO

2.

Kalcija hlorīda šķīdums

Rūpnieciski iegūts kalcija hlorīda šķīdums

12 % CaO

Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais CaO

 

Kalcija oksīds

Pēc izvēles: augu apsmidzināšanai

▼M8

2.1.

Kalcija formiāts

Ķīmiski iegūts produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija formiāts

33,6 % CaO

Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs CaO

56 % formiāts

 

Kalcija oksīds

Formiāts

2.2.

Kalcija formiāts šķidrā formā

Produkts, ko iegūst, šķīdinot ūdenī kalcija formiātu

21 % CaO

Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs CaO

35 % formiāts

 

Kalcija oksīds

Formiāts

▼B

3.

Elementārais sērs

Salīdzinoši attīrīts dabisks vai rūpniecisks produkts

98 % S (245 %: SO3)

Sērs, izteikts kā kopējais SO3

 

Kopējais sēra trioksīds

4.

Kizerīts

Minerālas izcelsmes produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir magnija sulfāta monohidrāts

24 % MgO

45 % SO3

Magnijs un sērs, izteikts kā ūdenī šķīstošais magnija oksīds un sēra trioksīds

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

Pēc izvēles: ūdenī šķīstošais sēra trioksīds

▼M7

5.

Magnija sulfāts

Produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir magnija sulfāta heptahidrāts

15 % MgO

28 % SO3

Ja pievieno mikroelementus un deklarē saskaņā ar 6. panta 4. un 6. punktu:

10 % MgO

17 % SO3

Magnijs un sērs, izteikts kā ūdenī šķīstošais magnija oksīds un sēra trioksīds

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

Ūdenī šķīstošais sēra trioksīds

▼B

5.1.

Magnija sulfāta šķīdums

Produkts, ko iegūst izšķīdinot ūdenī rūpnieciski iegūtu magnija sulfātu

5 % MgO

10 % SO3

Magnijs un sērs, izteikts kā ūdenī šķīstošais magnija oksīds un ūdenī šķīstošais sēra trioksīds

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošais magnija oksīds

Pēc izvēles: ūdenī šķīstošais sērskābes anhidrīds

5.2.

Magnija hidroksīds

Produktu iegūst ķīmiski, un tā galvenā sastāvdaļa ir magnija hidroksīds

60 % MgO

Daļiņu izmērs: vismaz 99 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

 

Kopējais magnija oksīds

5.3.

Magnija hidroksīda suspensija

Produkts, iegūts suspendējot 5.2. tipu

24 % MgO

 

Kopējais magnija oksīds

6.

Magnija hlorīda šķīdums

Produkts, ko iegūst izšķīdinot rūpnieciski iegūtu magnija hlorīdu

13 % MgO

Magnijs, izteikts kā magnija oksīds

Maksimālais kalcija saturs: 3 % CaO

 

Magnija oksīds

E.   Neorganiskie mēslošanas līdzekļi ar mikroelementiem

Paskaidrojums:

Uz visu E. daļu attiecināmas šādas piezīmes.

piezīme:

Helatējošu aģentu var apzīmēt saīsināti, kā noteikts E.3. iedaļā.

piezīme:

Ja pēc produkta izšķīdināšanas ūdenī nepaliek ciets atlikums, to var apzīmēt kā “šķīstošu”.

piezīme:

Ja mikroelements ir helatētā formā, norāda pH diapazonu, kāds garantē helatētās frakcijas pieņemamu stabilitāti.

E.1.   Mēslošanas līdzekļi, kas satur tikai vienu mikroelementu

E.1.1.   Bors



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procentuālais sastāvs).

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

1.a

Borskābe

Produkts, ko iegūst, ar skābi iedarbojoties uz borātu

14 % ūdenī šķīstošs B

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošais bors (B)

1.b

Nātrija borāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir nātrija borāts

10 % ūdenī šķīstošs B

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošais bors (B)

1.c

Kalcija borāts

Produktu iegūst no kolemanīta vai pandermīta, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija borāti

7 % kopējais B

Daļiņu izmērs: vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Kopējais bors (B)

1.d

Bora etanolamīns

Produktu iegūst, borskābei reaģējot ar etanolamīnu

8 % ūdenī šķīstošs B

 

Ūdenī šķīstošais bors (B)

1.e

Bora mēslošanas līdzekļa šķīdums

Produktu iegūst, šķīdinot 1.a un/vai 1.b un/vai 1.d

2 % ūdenī šķīstošs B

Apzīmējumā jāiekļauj sastāvdaļu nosaukumi

Ūdenī šķīstošais bors (B)

1.f

Bora mēslošanas līdzekļa suspensija

Produktu iegūst, suspendējot 1.a un/vai 1.b un/vai 1.d

2 % ūdenī šķīstošs B

Apzīmējumā jāiekļauj sastāvdaļu nosaukumi

Ūdenī šķīstošais bors (B)

E.1.2.   Kobalts



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

2.a

Kobalta sāls

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir kobalta minerālsāls

19 % ūdenī šķīstošais Co

Apzīmējumā jāiekļauj minerālanjona nosaukums

Ūdenī šķīstošais kobalts (Co)

▼M8

2.b

Kobalta helāts

Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur kobaltu, kurš ķīmiski kombinēts ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem)

5 % no ūdenī šķīstošā kobalta; vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā kobalta helatē ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem)

Nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā kobalta un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošs kobalts (Co)

Pēc izvēles: kopējais kobalta (Co) daudzums, ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti

kobalts (Co), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā kobalta un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

2.c

Kobalta mēslošanas līdzekļa šķīdums

2. a) un/vai 2. b) tipa šķīdums ūdenī

2 % ūdenī šķīstošais kobalts

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)  minerālanjona(-u) nosaukums(-i);

2)  nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā kobalta, ja tāds ir, un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošs kobalts (Co)

Pēc izvēles: kopējais kobalta (Co) daudzums, ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti

kobalts (Co), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā kobalta un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

▼M9

2.d

Kobalta komplekss

Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur kobaltu, kurš ķīmiski savienots ar vienu no atļautajiem kompleksveidotājiem aģentiem

5 % ūdenī šķīstošais Co; kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā kobalta

Apzīmējumā jāiekļauj tā atļautā kompleksveidotāja aģenta nosaukums, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošais kobalts (Co)

Kopējais kompleksētais kobalts (Co)

▼B

E.1.3.   Varš



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

3.a

Vara sāls

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir vara minerālsāls

20 % ūdenī šķīstošs Cu

Apzīmējumā jāiekļauj minerālanjona nosaukums

Ūdenī šķīstošais varš (Cu)

3.b

Vara oksīds

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir vara oksīds

70 % kopējais Cu

Daļiņu izmērs: vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

 

Kopējais varā (Cu)

3.c

Vara hidroksīds

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir vara hidroksīds

45 % kopējais Cu

Daļiņu izmērs: vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

 

Kopējais varš (Cu)

▼M8

3.d

Vara helāts

Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur varu, kurš ķīmiski kombinēts ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem)

5 % no ūdenī šķīstošā vara; vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā vara helatē ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem)

Nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā vara un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošs varš (Cu)

Pēc izvēles: kopējais varš (Cu), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti

varš (Cu), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā vara un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

▼B

3.e

Mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir varš

Produktu iegūst, sajaucot 3.a un/vai 3.b un/vai 3.c un/vai tikai vienu 3.d tipu un pēc vajadzības pildvielu, kas nav barības viela un nav toksiska

5 % kopējais Cu

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)  vara sastāvdaļu nosaukums(-i);

2)  helātus veidojošā aģenta nosaukums, ja tāds ir

Kopējais varš (Cu)

Ūdenī šķīstošs varš (Cu), ja tas ir vismaz ¼ no kopējā vara

Helatēts varš (Cu), ja tāds ir

▼M8

3.f

Vara mēslošanas līdzekļa šķīdums

3. a) un/vai 3. d) tipa šķīdums ūdenī

2 % ūdenī šķīstošais varš

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)  minerālanjona(-u) nosaukums(-i);

2)  nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā vara, ja tāds ir, un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošs varš (Cu)

Pēc izvēles: kopējais varš (Cu), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti

varš (Cu), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā vara un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

▼B

3.g

Vara oksihlorīds

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir vara oksihlorīds [Cu2Cl(OH)3]

50 % kopējais Cu

Daļiņu izmērs: vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

 

Kopējais varš (Cu)

3.h

Vara oksihlorīda suspensija

Produktu iegūst, suspendējot 3.g tipu

17 % kopējais Cu

 

Kopējais varš (Cu)

▼M9

3.i

Vara komplekss

Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur varu, kurš ķīmiski savienots ar vienu no atļautajiem kompleksveidotājiem aģentiem

5 % ūdenī šķīstošais Cu; kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā vara

Apzīmējumā jāiekļauj tā atļautā kompleksveidotāja aģenta nosaukums, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošais varš (Cu)

Kopējais kompleksētais varš (Cu)

▼M4

E.1.4.   Dzelzs



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs

(svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

4.a

Dzelzs sāls

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir dzels minerālsāls

12 % ūdenī šķīstoša Fe

Apzīmējumā jāiekļauj minerālanjona nosaukums

Ūdenī šķīstoša dzelzs (Fe)

▼M8

4.b

Dzelzs helāts

Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur dzelzi, kura ķīmiski kombinēta ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem)

5 % no ūdenī šķīstošās dzelzs, no kuras helatētā frakcija ir vismaz 80 %; vismaz 50 % no ūdenī šķīstošās dzelzs helatē ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem)

Nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošās dzelzs un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Ūdenī šķīstoša dzelzs (Fe)

Pēc izvēles: kopējā dzelzs (Fe), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti

dzelzs (Fe), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošās dzelzs un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

4.c

Dzelzs mēslošanas līdzekļa šķīdums

4. a) un/vai 4. b) tipa šķīdums ūdenī

2 % ūdenī šķīstošas dzelzs

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)  minerālanjona(-u) nosaukums(-i);

2)  nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošās dzelzs, ja tāda ir, un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Ūdenī šķīstoša dzelzs (Fe)

Pēc izvēles: kopējā dzelzs (Fe), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti

dzelzs (Fe), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošās dzelzs un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

▼M9

4.d

Dzelzs komplekss

Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur dzelzi, kura ķīmiski savienota ar vienu no atļautajiem kompleksveidotājiem aģentiem

5 % ūdenī šķīstošā Fe; kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 80 % no ūdenī šķīstošās dzelzs

Apzīmējumā jāiekļauj tā atļautā kompleksveidotāja aģenta nosaukums, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošā dzelzs (Fe)

Kopējā kompleksētā dzelzs (Fe)

▼B

E.1.5.   Mangāns



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

5.a

Mangāna sāls

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir mangāna (II) sāls

17 % ūdenī šķīstošais Mn

Apzīmējumā jāiekļauj asociētā anjona nosaukums

Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn)

▼M8

5.b

Mangāna helāts

Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur mangānu, kurš ķīmiski kombinēts ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem)

5 % no ūdenī šķīstošā mangāna; vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā mangāna helatē ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem)

Nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošs mangāns (Mn)

Pēc izvēles: kopējais mangāns (Mn), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti

mangāns (Mn), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

▼B

5.c

Mangāna oksīds

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir mangāna oksīdi

40 % kopējais Mn

Daļiņu izmērs: vismaz 80 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

 

Kopējais mangāns (Mn)

5.d

Mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir mangāns

Produktu iegūst, samaisot 5.a un 5.c tipus

17 % kopējais Mn

Apzīmējumā jāiekļauj mangāna sastāvdaļu nosaukums

Kopējais mangāns (Mn)

Ūdenī šķīstošs mangāns (Mn), ja tas ir vismaz ¼ no kopēja mangāna satura

▼M8

5.e

Mangāna mēslošanas līdzekļa šķīdums

5. a) un/vai 5. b) tipa šķīdums ūdenī

2 % ūdenī šķīstošais mangāns

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)  minerālanjona(-u) nosaukums(-i);

2)  nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, ar ko helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna, ja tāds ir, un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošs mangāns (Mn)

Pēc izvēles: kopējais mangāns (Mn), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti

mangāns (Mn), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

▼M9

5.f

Mangāna mēslošanas līdzekļa suspensija

Produktu iegūst, suspendējot ūdenī 5.a un/vai 5.b un/vai 5.c tipu

17 % kopējais Mn

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)  anjonu (ja tādi ir) nosaukumi;

2)  nosaukums katram atļautajam helātveidotājam aģentam (ja tāds ir), kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Kopējais mangāns (Mn)

Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn), ja tāds ir

Mangāns (Mn), ko helatē katrs atļautais helātveidotājs aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

5.g

Mangāna komplekss

Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur mangānu, kurš ķīmiski savienots ar vienu no atļautajiem kompleksveidotājiem aģentiem

5 % ūdenī šķīstošais Mn; kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā mangāna

Apzīmējumā jāiekļauj tā atļautā kompleksveidotāja aģenta nosaukums, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn)

Kopējais kompleksētais mangāns (Mn)

▼B

E.1.6.   Molibdēns



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

6.a

Nātrija molibdāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir nātrija molibdāts

35 % ūdenī šķīstošs Mo

 

Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo)

6.b

Amonija molibdāts

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir amonija molibdātu

50 % ūdenī šķīstošs Mo

 

Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo)

6.c

Mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir molibdēns

Produktu iegūst, sajaucot 6.a un 6.b tipu

35 % ūdenī šķīstošs Mo

Apzīmējumā jāiekļauj molibdēna sastāvdaļu nosaukums

Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo)

6.d

Mēslošanas līdzekļa šķīdums, kura pamatā ir molibdēns

Produktu iegūst, šķīdinot ūdenī 6.a tipu un/vai vienu no 6.b tipiem

3 % ūdenī šķīstošs Mo

Apzīmējumā jāiekļauj molibdēna sastāvdaļas(-u) nosaukums(-i)

Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo)

E.1.7.   Cinks



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

7.a

Cinka sāls

Produktu iegūst ķīmiski, un tā galvenā sastāvdaļa ir cinka minerālsāls

15 % ūdenī šķīstošs Zn

Apzīmējumā jāiekļauj minerālanjona nosaukums

Ūdenī šķīstošais cinks (Zn)

▼M8

7.b

Cinka helāts

Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur cinku, kurš ķīmiski kombinēts ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem)

5 % no ūdenī šķīstošā cinka; vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā cinka helatē ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem)

Nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošs cinks (Zn)

Pēc izvēles: kopējais cinks (Zn), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti

cinks (Zn), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

▼B

7.c

Cinka oksīds

Ķīmiski iegūts produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir cinka oksīds

70 % kopējais Zn

Daļiņu izmērs: vismaz 80 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru

 

Kopējais cinka (Zn)

7.d

Mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir cinks

Produktu iegūst, sajaucot 7.a un 7.c tipus

30 % kopējais Zn

Apzīmējumā jāiekļauj cinka sastāvdaļu nosaukums

Kopējais cinks (Zn)

Ūdenī šķīstošs cinks (Zn), ja tas ir vismaz ¼ no kopējā cinka (Zn) satura

▼M8

7.e

Cinka mēslošanas līdzekļa šķīdums

7. a) un/vai 7. b) tipa šķīdums ūdenī

2 % ūdenī šķīstošais cinks

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)  minerālanjona(-u) nosaukums(-i);

2)  nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka, ja tāds ir, un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošs cinks (Zn)

Pēc izvēles: kopējais cinks (Zn), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti

cinks (Zn), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

▼M8

7.f

Cinka mēslošanas līdzekļa suspensija

Produktu iegūst, suspendējot 7. a) un/vai 7. c), un/vai 7. b) tipu suspendējot ūdenī

20 % kopējais cinks

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)  anjonu nosaukums(-i);

2)  nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka, ja tāds ir, un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

Kopējais cinks (Zn)

Ūdenī šķīstošs cinks (Zn), ja tāds ir

Cinks (Zn), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu

▼M9

7.g

Cinka komplekss

Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur cinku, kurš ķīmiski savienots ar vienu no atļautajiem kompleksveidotājiem aģentiem

5 % ūdenī šķīstošais cinks; kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā cinka

Apzīmējumā jāiekļauj tā atļautā kompleksveidotāja aģenta nosaukums, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu

Ūdenī šķīstošais cinks (Zn)

Kopējais kompleksētais cinks (Zn)

▼M8

E.2.    Minimālais mikroelementu saturs % no mēslošanas līdzekļu masas; mikroelementu mēslošanas līdzekļu maisījumu tipi

E.2.1.    Minimālais mikroelementu saturs cietos vai šķidros mikroelementu mēslošanas līdzekļu maisījumos, % no mēslošanas līdzekļu masas

▼B



 

Ja mikroelements ir

tikai minerālā formā

helatēts vai kompleksēts

Mikroelements

Bors (B)

0,2

0,2

Kobalts (Co)

0,02

0,02

Varš (Cu)

0,5

0,1

Dzelzs (Fe)

2,0

0,3

Mangāns (Mn)

0,5

0,1

Molibdēns (Mo)

0,02

Cinks (Zn)

0,5

0,1

▼M8

E.2.2.    Minimālais mikroelementu saturs EK mēslošanas līdzekļos, kas satur primāro(-ās) un/vai sekundāro(-ās) barības vielu(-as) ar mikroelementu(-iem) un ko lieto augsnei, % no mēslošanas līdzekļu masas

▼B



 

Kultūraugiem vai ganību zālei

Dārzkopībai

Bors (B)

0,01

0,01

Kobalts (Co)

0,002

Varš (Cu)

0,01

0,002

Dzelzs (Fe)

0,5

0,02

Mangāns (Mn)

0,1

0,01

Molibdēns (Mo)

0,001

0,001

Cinks (Zn)

0,01

0,002

▼M8

E.2.3.    Minimālais mikroelementu saturs EK mēslošanas līdzekļos, kas satur primāro(-ās) un/vai sekundāro(-ās) barības vielu(-as) ar mikroelementu(-iem) un ko lieto lapu apsmidzināšanai, % no mēslošanas līdzekļu masas

▼B



Bors (B)

0,010

Kobalts (Co)

0,002

Varš (Cu)

0,002

Dzelzs (Fe)

0,020

Mangāns (Mn)

0,010

Molibdēns (Mo)

0,001

Cinks (Zn)

0,002

▼M8

E.2.4.    Cieti vai šķidri mikroelementu mēslošanas līdzekļu maisījumi



Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais kopējais mikroelementu saturs (masas procentos)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielu saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

1

Mikroelementu maisījums

Produkts iegūts, sajaucot divus vai vairākus E.1. tipa mēslošanas līdzekļus

Kopējais mikroelementa daudzums: 5 % no mēslošanas līdzekļa masas

Katrs mikroelements atsevišķi, saskaņā ar E.2.1. iedaļu

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)  visu minerālanjonu nosaukumi, ja tādi ir;

2)  visu atļauto helātus veidojošo aģentu nosaukums(-i), ja tādi ir

Katras barības vielas kopējais saturs

Katras barības vielas ūdenī šķīstošais saturs, ja tādas ir

Mikroelements, ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, ja tāds ir

2

Šķidrs mikroelementu maisījums

Produkts iegūts, ūdenī šķīdinot un/vai suspendējot vismaz divus E.1. tipa mēslošanas līdzekļus

Kopējais mikroelementa daudzums: 2 % no mēslošanas līdzekļa masas

Katrs mikroelements atsevišķi, saskaņā ar E.2.1. iedaļu

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)  visu minerālanjonu nosaukumi, ja tādi ir;

2)  visu atļauto helātus veidojošo aģentu nosaukums(-i), ja tādi ir

Katras barības vielas kopējais saturs

Katras barības vielas ūdenī šķīstošais saturs, ja tādas ir

Mikroelements, ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, ja tāds ir

▼M4

E3.   Atļauto mikroelementu organisko helātus un kompleksus veidojošo aģentu saraksts

Atļautas ir šādas vielas, ja to atbilstošais uzturvielu helāts atbilst Padomes Direktīvas 67/548/EEK prasībām ( 9 ).

▼M9

E.3.1.   Helātveidotāji aģenti ( 10 )

Skābes vai šādu savienojumu nātrija, kālija vai amonija sāļi:



Nr.

Apzīmējums

Alternatīvais apzīmējums

Ķīmiskā formula

Skābes CAS numurs (1)

1

etilēndiamīntetraetiķskābe

EDTA

C10H16O8N2

60-00-4

2

2-hidroksietiletilēndiamīntrietiķskābe

HEEDTA

C10H18O7N2

150-39-0

3

dietilēntriamīnpentaetiķskābe

DTPA

C14H23O10N3

67-43-6

4

etilēndiamīn- N,N’-di[(orto-hidroksifenil)etiķskābe]

[o,o] EDDHA

C18H20O6N2

1170-02-1

5

etilēndiamīn- N-[(orto-hidroksifenil)etiķskābe]- N’-[(para-hidroksifenil)etiķskābe]

[o,p] EDDHA

C18H20O6N2

475475-49-1

6

etilēndiamīn- N,N’-di[(orto-hidroksi-metilfenil)etiķskābe]

[o,o] EDDHMA

C20H24O6N2

641632-90-8

7

etilēndiamīn- N-[(orto-hidroksi-metilfenil)etiķskābe]- N’-[(para-hidroksi-metilfenil)etiķskābe]

[o,p] EDDHMA

C20H24O6N2

641633-41-2

8

etilēndiamīn- N,N’-di[(5-karboksi-2-hidroksifenil)etiķskābe]

EDDCHA

C20H20O10N2

85120-53-2

9

etilēndiamīn- N,N’-di[(2-hidroksi-5-sulfofenil)etiķskābe] un tās kondensācijas produkti

EDDHSA

C18H20O12N2S2 + n*(C12H14O8N2S)

57368-07-7 un 642045-40-7

10

iminodidzintarskābe

IDHA

C8H11O8N

131669-35-7

11

N,N’-di(2-hidroksibenzil)etilēndiamīn-N,N’-dietiķskābe

HBED

C20H24N2O6

35998-29-9

(1)   Tikai informācijai.

E.3.2.   Kompleksveidotāji aģenti ( 11 )

Turpmāk minētie kompleksveidotāji aģenti ir atļauti tikai produktos, kas paredzēti mēslošanai ar irigāciju un/vai lapaugu mēslošanai, izņemot Zn lignosulfonātu, Fe lignosulfonātu, Cu lignosulfonātu un Mn lignosulfonātu, kurus var lietot tieši augsnē.

Skābes vai šādu savienojumu nātrija, kālija vai amonija sāļi:



Nr.

Apzīmējums

Alternatīvais apzīmējums

Ķīmiskā formula

Skābes CAS numurs (1)

1

Lignosulfonātskābe

LS

Ķīmiskā formula nav pieejama

8062-15-5

(1)   Tikai informācijai.

▼M5

F.   Nitrifikācijas un ureāzes inhibitori

Ureāzes un nitrifikācijas inhibitorus, kas uzskaitīti F.1. un F.2. tabulā, drīkst pievienot slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, kas uzskaitīti I pielikuma A.1., B.1., B.2., B.3., C.1. un C.2. daļā, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:

1) vismaz 50 % kopējā slāpekļa satura mēslošanas līdzeklī sastāv no 3. slejā norādītā slāpekļa veida;

2) tie nav no 4. slejā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem.

Mēslošanas līdzekļiem, kuriem pievienots F.1. tabulā minēts nitrifikācijas inhibitors, to tipa apzīmējumam jāpievieno vārdi “ar nitrifikācijas inhibitoru ([nitrifikācijas inhibitora tipa apzīmējums])”.

Mēslošanas līdzekļiem, kuriem pievienots F.2. tabulā minēts ureāzes inhibitors, to tipa apzīmējumam jāpievieno vārdi “ar ureāzes inhibitoru ([ureāzes inhibitora tipa apzīmējums])”.

Par tirdzniecību atbildīgā persona katram iepakojumam vai beramai kravai pievieno iespējami pilnīgu tehnisko informāciju. Šai informācijai jāļauj lietotājam noteikt izmantošanas apjomu un laiku atkarībā no audzētās kultūras.

Jaunus nitrifikācijas vai ureāzes inhibitorus var ietvert attiecīgi F.1. vai F.2. tabulā pēc to tehniskā raksturojuma novērtēšanas saskaņā ar šiem savienojumiem izstrādātajām vadlīnijām.



F.1.  Nitrifikācijas inhibitori

Nr.

Tipa apzīmējums un nitrifikācijas inhibitora sastāvs

Minimālais un maksimālais inhibitora saturs masas procentos no kopējā amonija slāpekļa, kurš ir amonija slāpekļa un karbamīda slāpekļa veidā

EK mēslošanas līdzekļu tipi, kuriem inhibitoru nevar izmantot

Nitrifikācijas inhibitoru apraksts, kurus atļauts piemaisīt

Dati par atļauto saturu

1

2

3

4

5

1

Diciandiamīds

Elincs Nr. 207-312-8

Minimāli 2,25

Maksimāli 4,5

 
 

▼M9

2

Produkts, kas satur diciāndiamīdu (DCD) un 1,2,4-triazolu (TZ)

EC# EINECS Nr. 207-312-8

EC# EINECS Nr. 206-022-9

Minimāli 2,0

Maksimāli 4,0

 

Maisījuma proporcija 10:1

(DCD:TZ)

3

Produkts, kas satur 1,2,4-triazolu (TZ) un 3-metilpirazolu (MP)

EC# EINECS Nr. 206-022-9

EC# EINECS Nr. 215-925-7

Minimāli 0,2

Maksimāli 1,0

 

Maisījuma proporcija 2:1

(TZ:MP)

▼M5



F.2.  Ureāzes inhibitori

Nr.

Tipa apzīmējums un ureāzes inhibitora sastāvs

Minimālais un maksimālais inhibitora saturs masas procentos no kopējā slāpekļa, kas ir karbamīda slāpekļa veidā

EK mēslošanas līdzekļu tipi, kuriem inhibitoru nevar izmantot

Ureāzes inhibitoru apraksts, kurus atļauts piemaisīt

Dati par atļauto saturu

1

2

3

4

5

1

N-(n-butil) tiofosfora triamīds (NBPT)

Elincs Nr. 435-740-7

Minimāli 0,09

Maksimāli 0,20

 
 

▼M9

2

N-(2-nitrofenil)fosfora triamīds (2-NPT)

EC# EINECS Nr. 477-690-9

Minimāli 0,04

Maksimāli 0,15

 
 

▼B




II PIELIKUMS

PIELAIDES

Šajā pielikumā dotās pielaides ir negatīvi lielumi, izteiktas masas procentos.

Attiecībā uz deklarēto barības vielu saturu dažādos EK mēslošanas līdzekļu tipos atļautās pielaides ir šādas:

1.   Neorganisko vienkāršo barības vielu mēslošanas līdzekļu absolūtais lielums masas procentos, izteikts kā N, P2O5, K2O, MgO, Cl

1.1.   Slāpekļa mēslošanas līdzekļi



Kalcija nitrāts

0,4

Kalcija-magnija nitrāts

0,4

Nātrija nitrāts

0,4

Čīles salpetris

0,4

Kalcija ciānamīds

1,0

Kalcija ciānamīds ar nitrātiem

1,0

Amonija sulfāts

0,3

Amonija nitrāts vai kalcija amonija nitrāts:

—  līdz 32 % ieskaitot

0,8

—  vairāk nekā 32 %

0,6

Amonija sulfātnitrāts

0,8

Magnija sulfonitrāts

0,8

Magnija amonija nitrāts

0,8

Urīnviela

0,4

Kalcija nitrāta suspensija

0,4

Slāpekļa mēslošanas līdzekļa šķīdums ar formaldehīdurīnvielu

0,4

Slāpekļa mēslošanas līdzekļa suspensija ar formaldehīdurīnvielu

0,4

Amonija sulfāturīnviela

0,5

Slāpekļa mēslošanas līdzekļa šķīdums

0,6

Amonija nitrāta – urīnvielas šķīdums

0,6

1.2.   Fosfātu mēslošanas līdzekļi



Tomasmilti:

—  deklarācija izteikta 2 % masas intervālā

0,0

—  deklarācija izteikta kā vesels skaitlis

1,0

Citi fosfātu mēslošanas līdzekļi



P2O5 šķīdība

(mēslošanas līdzekļa numurs I pielikumā)

 

—  minerālskābē

(3, 6, 7)

0,8

—  skudrskābē

(7)

0,8

—  neitrālā amonija citrātā

(2a, 2b, 2c)

0,8

—  sārmainā amonija citrātā

(4, 5, 6)

0,8

—  ūdenī

(2a, 2b, 3)

0,9

(2c)

1,3

1.3.   Kālija mēslošanas līdzekļi



Kainīts

1,5

Bagātināts kainīts

1,0

Kālija hlorīds:

—  līdz 55 % ieskaitot

1,0

—  vairāk nekā 55 %

0,5

Kālija hlorīds, kas satur magnija sāli

1,5

Kālija sulfāts

0,5

Kālija sulfāts, kas satur magnija sāli

1,5

1.4.   Pārējās sastāvdaļas



Hlorīds

0,2

2.   B. Neorganiski kombinētie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

2.1.   Barības vielu elementi



N

1,1

P2O5

1,1

K2O

1,1

2.2.   Kopējā negatīvā novirze no deklarētā lieluma



Binārie mēslošanas līdzekļi

1,5

Trīskāršie mēslošanas līdzekļi

1,9

3.   Sekundārās barības vielas mēslošanas līdzekļos

Pielaides attiecībā uz deklarējamiem kalcija, magnija, nātrija un sēra saturiem ir ceturtā daļa (1/4) no šo elementu deklarējamā satura, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 0,9 % CaO, MgO, Na2O un SO3, t. i., 0,64 – Ca, 0,55 – Mg, 0,67 – Na un 0,36 – S.

4.   Mikroelementi mēslošanas līdzekļos

Atļautā pielaide attiecībā uz deklarētā mikroelementa saturu ir:

 0,4 % absolūtā izteiksmē attiecībā uz saturu, kas pārsniedz 2 %,

 viena piektdaļa no deklarētā lieluma saturam, kas nepārsniedz 2 %.

Atļautā pielaide attiecībā uz deklarēto saturu dažādām slāpekļa formām vai deklarētajām fosfora pentoksīda šķīdību ir viena desmitā daļa no kopējā minēto barības vielu satura ar maksimumu 2 masas %, ja kopējais attiecīgās barības vielas saturs iekļaujas I pielikumā noteiktajās robežās un iepriekš noteiktajās pielaidēs.




III PIELIKUMS

TEHNISKIE NOTEIKUMI AMONIJA NITRĀTA MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻIEM AR AUGSTU SLĀPEKĻA SATURU

1.   Rādītāji un robežvērtības vienkāršajiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu

1.1.   Porainība (eļļas uzsūkšana)

Eļļas izdalīšana no mēslošanas līdzekļa, kurš atbilstoši šā pielikuma 2. daļas 3. iedaļas noteikumiem vispirms izgājis divus siltuma ciklus 25 līdz 50 °C temperatūras intervālā un nedrīkst pārsniegt 4 masas %.

1.2.   Degošās sastāvdaļas

Degošā materiāla masas procenti, ko mēra kā oglekli, nedrīkst pārsniegt 0,2 % mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu vismaz 31,5 masas % un nedrīkst pārsniegt 0,4 % mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu vismaz 28 %, bet mazāk par 31,5 masas %.

1.3.   pH

Mēslošanas līdzekļa 10 g šķīdumam ūdens 100 mililitros pH jābūt vismaz 4,5.

1.4.   Daļiņu izmēra analīze

Ne vairāk par 5 masas % mēslošanas līdzekļa drīkst iet caur sietu ar 1 mm acu izmēru un ne vairāk par 3 % — caur sietu ar 0,5 mm acu izmēru.

1.5.   Hlors

Maksimālais hlora saturs ir noteikts 0,02 masas %.

1.6.   Smagie metāli

Smagos metālus nedrīkst pievienot apzināti, un jebkuras nejaušas ražošanas procesā radušās smago metālu zīmes nedrīkst pārsniegt Komitejas noteiktās robežvērtības.

Vara saturs nedrīkst būt augstāks par 10 mg/kg.

Attiecībā uz citiem smagajiem metāliem robežvērtības nav noteiktas.

2.   Detonācijas testa apraksts amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu

Tests ir jāveic ar mēslošanas līdzekļa reprezentatīvu paraugu. Pirms detonācijas testa visu parauga masu pakļauj pieciem siltuma cikliem saskaņā ar šā pielikuma 3. iedaļas 3. daļu.

Mēslošanas līdzekli pārbauda ar detonācijas testu horizontālā tērauda caurulē šādos apstākļos:

 vienlaidu tērauda caurule,

 caurules garums — vismaz 1 000 mm,

 nominālais ārējais diametrs — vismaz 114 mm,

 nominālais sienu biezums — vismaz 5 mm,

 detonatora pastiprinātājs — detonācijas pastiprinātāja tipu un masu izvēlas, lai maksimāli palielinātu detonācijas spiedienu uz paraugu, tas vajadzīgs, lai noteiktu detonācijas pārnesi,

 testa temperatūra — 15–25 °C,

 Svina cilindri detonācijas noteikšanai — ar 50 mm diametru un 100 mm augstumu,

 novietoti ar 150 mm intervāliem un atbalsta cauruli horizontāli. Testu izdara divas reizes. Testu uzskata par pilnīgu, ja abu testu laikā viens vai vairāki balstošie cilindri sasprāgst mazāk par 5 %.

3.   Metodes, kā pārbaudīt atbilstību III pielikuma 1. un 2. iedaļā noteiktajām robežvērtībām

1.   metode

Metodes siltuma ciklu pielietošanai

1.   Darbības un pielietošanas joma

Šis dokuments nosaka procedūras siltuma ciklu pielietošanai pirms eļļas uzsūkšanas testa veikšanas vienkāršajiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu un detonācijas testam vienkāršajiem un kombinētajiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.

Uzskata, ka noslēgtu siltuma ciklu metodes, kas aprakstītas šajā nodaļā, pietiekami imitē nosacījumus, kas jāņem vērā attiecībā uz II sadaļas IV nodaļas darbības jomu, tomēr šīs metodes nevar imitēt visus nosacījumus, kādi var rasties transporta un uzglabāšanas laikā.

2.   Siltuma cikli, kas minēti III pielikuma 1. iedaļā

2.1.   Pielietošanas joma

Šī procedūra ir siltuma ciklam pirms mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšanās noteikšanas

2.2.   Princips un definīcija

Erlenmeijera kolbā uzsilda paraugu no istabas temperatūras līdz 50 °C un iztur šajā temperatūrā divas stundas (fāze 50 °C temperatūrā). Pēc tam paraugu atdzesē līdz 25 °C un iztur šajā temperatūrā divas stundas (fāze 25 °C temperatūrā). Secīga 50 °C un 25 °C fāzu kombinācija veido vienu siltuma ciklu. Pēc diviem siltuma cikliem analizējamo paraugu atstāj 20 ± 3 °C temperatūrā eļļas izdalīšanās vērtības noteikšanai.

2.3.   Iekārta

Parasta laboratorijas iekārta, it īpaši:

 ūdens vannas, attiecīgi termostatētas 25 (± 1) un 50 (± 1) °C temperatūrās,

 150 ml Erlenmeijera kolbas.

2.4.   Analīzes gaita

Pa 70 (± 5) g no katra analizējamā parauga ievieto Erlenmeijera kolbā, ko pēc tam noslēdz ar aizbāzni.

Ik pēc divām stundām katru kolbu pārliek no 50 °C vannas uz 25 °C vannu un otrādi.

Raugās, lai katras vannas temperatūra būtu konstanta, un enerģiski maisa, lai ūdens līmenis būtu virs parauga līmeņa. Aizbāzni pret kondensēšanos aizsargā ar putukaučuka uzmavu.

3.   Siltuma cikli, ko lieto III pielikuma 2. iedaļā

3.1.   Pielietošanas joma

Šī procedūra ir siltuma cikliem pirms detonācijas testa.

3.2.   Princips un definīcija

Hermētiskā kamerā uzsilda paraugu no istabas temperatūras līdz 50 °C un iztur šajā temperatūrā vienu stundu (fāze 50 °C temperatūrā). Pēc tam paraugu atdzesē līdz 25 °C un iztur šajā temperatūrā vienu stundu (fāze 25 °C temperatūrā). Secīga 50 °C un 25 °C fāzu kombinācija veido vienu siltuma ciklu. Pēc vajadzīgā siltuma ciklu skaita, analizējamo paraugu pirms detonācijas testa izdarīšanas tur 20 ± 3 °C temperatūrā.

3.3.   Iekārta

 Ūdens vanna, termostatēta 20 līdz 51 °C temperatūras intervālā ar minimālo sildīšanas un dzesēšanas ātrumu 10 °C/h, vai divas vannas, no kurām viena termostatēta 20 °C, otra – 51 °C temperatūrā. Ūdeni vannā(-s) nepārtraukti maisa; vannas tilpumam jābūt pietiekami lielam, lai nodrošinātu pietiekamu ūdens cirkulāciju.

 Nerūsējošā tērauda kamera, viscaur hermētiska ar termopāri centrā. Kameras ārējais platums ir 45 (± 2) mm un sienu biezums ir 1,5 mm (skatīt 1. attēlu). Kameras augstumu un garumu var izvēlēties atkarībā no ūdens vannas izmēriem, piemēram, garumu – 600 mm, augstumu – 400 mm.

3.4.   Analīzes gaita

Ievietot vienai detonācijai pietiekamu mēslošanas līdzekļa daudzumu kamerā un noslēgt ar vāku. Ievietot kameru ūdens vannā. Uzsildīt ūdeni līdz 51 °C un izmērīt temperatūru mēslošanas līdzekļa centrā. Stundu pēc tam, kad temperatūra centrā sasniegusi 50 °C, ūdeni atdzesē. Stundu pēc tam, kad temperatūra centrā sasniegusi 25 °C, uzsildīt ūdeni un sākt otro ciklu. Divu ūdens vannu gadījumā, pārlikt kameru otrā vannā pēc katra sildīšanas/dzesēšanas perioda.

image

1. attēls

2.   metode

Eļļas uzsūkšanas noteikšana

1.   Darbības un pielietošanas joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru eļļas uzsūkšanas noteikšanai vienkāršajiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.

Metode ir pielietojama mēslošanas līdzekļiem mikrogranulu vai granulu formā, kuri nesatur eļļā šķīstošas vielas.

2.   Definīcija

Mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšana: eļļas daudzums, ko mēslošanas līdzeklis aiztur un ko nosaka raksturīgajos darbības apstākļos, un ko izsaka masas procentos.

3.   Princips

Analizējamo daudzumu uz noteiktu laiku iegremdē gāzeļļā, pēc tam noteiktos apstākļos iztecinot lieko eļļu. Nosaka analizējamā parauga masas pieaugumu.

4.   Reaģents

Gāzeļļa

Viskozitāte, maksimālā : 5 mPas 40 °C temperatūrā

Blīvums : 0,8 līdz 0,85 g/ml 20 °C temperatūrā

Sēra saturs : ≤ 1,0 % (m/m)

Pelni : ≤ 0,1 % (m/m)

5.   Iekārta

Parasta laboratorijas iekārta un

5.1. Svari, ar ko var nosvērt ar 0,01 g precizitāti.

5.2. Vārglāzes ar 500 ml tilpumu.

5.3. Plastmasas piltuve, vēlams ar cilindrisku augšdaļu, apmēram 200 mm diametrā.

5.4. Siets ar 0,5 mm acu izmēru, ko var pievienot pie piltuves (5.3.).

Piezīme:

Piltuves un sieta izmēri ir tādi, lai nodrošinātu, ka granulas nesablīvējas viena virs otras un eļļa var viegli iztecēt.

5.5. Filtrpapīrs, ātri filtrējošs, kroku, mīksts, ar virsmas blīvumu 150 g/m2.

5.6. Hromatogrāfijas papīrs (laboratorijas kvalitātes)

6.   Analīzes gaita

6.1.

Atsevišķām analizējamā parauga daļām uzreiz vienu pēc otras izdara divas atsevišķas noteikšanas.

▼M7

6.2.

Atdalīt daļiņas, kas mazākas par 0,5 mm, izmantojot laboratorijas sietu (5.4.). Ar precizitāti līdz 0,01 gramam nosvērt vārglāzē (5.2.) aptuveni 50 gramu parauga. Pievienot pietiekamu daudzumu gāzeļļas (4. iedaļa), lai pilnībā nosegtu kristāliņus vai granulas, un rūpīgi samaisīt, lai viscaur samitrinātu katra kristāla vai granulas virsmu. Nosegt vārglāzi ar pulksteņstikliņu un atstāt 25 °C (± 2 °C) temperatūrā uz vienu stundu.

▼B

6.3.

Filtrēt visu vārglāzes saturu caur piltuvi (5.3.) ar sietu (5.4.). Atstāt paraugu uz sieta vienu stundu notecināties, lai notek eļļas vairums.

6.4.

Uzklāt vienu uz otras divas kārtas filtrpapīra (5.5.) (apmēram 500 × 500 mm) uz līdzenas virsmas; salocīt abu filtrpapīru visas četras malas uz augšu apmēram 40 mm platumā, lai mikrogranulas nevarētu aizripot prom. Nolikt divus slāņus hromatogrāfijas papīra (5.6) filtrpapīru centrā. Izbērt visu sieta (5.4.) saturu uz hromatogrāfijas papīra un izlīdzināt mikrogranulas ar mīkstu, plakanu birsti. Pēc divām minūtēm pacelt vienu papīra malu, lai pārnestu mikrogranulas uz filtrpapīriem un izlīdzināt ar birsti. Uzklāt citu filtrpapīra loksni ar uzlocītām malām uz parauga un ripināt mikrogranulas starp filtrpapīriem ar riņķveida kustībām, nedaudz piespiežot. Pēc katrām astoņām riņķveida kustībām pacelt pretējās filtrpapīra malas un saripināt uz centru mikrogranulas, kas aizripojušas nostāk. Izdarīt šādu procedūru: četras pilnas riņķveida kustības vispirms pulksteņrādītāja virzienā, tad pretējā. Pēc tam ripināt mikrogranulas uz centru, kā aprakstīts iepriekš. Šo procedūru izdara trīs reizes (24 riņķveida kustības, divreiz paceļot malas). Uzmanīgi ievietot jaunu filtrpapīra loksni starp augšējo un apakšējo loksni un pārripināt mikrogranulas uz jauno loksni, paceļot augšējās loksnes malas. Pārklāt mikrogranulas ar jaunu filtrpapīra loksni un atkārtot to pašu procedūru, kā aprakstīts iepriekš. Tūlīt pēc ripināšanas sabērt mikrogranulas nosvērtā kristizatorā un vēlreiz nosvērt ar 0,01 g precizitāti, lai noteiktu aizturētās eļļas masas daudzumu.

6.5.

Ripināšanas procedūras atkārtošana un pārsvēršana

Ja aizturētās gāzeļļas daudzums ir lielāks par 2 gramiem, izklāt paraugu uz svaiga filtrpapīra loksnēm un atkārtot ripināšanas procedūru, paceļot stūrus, kā noteikts 6.4. iedaļā (divreiz astoņas riņķveida kustības, vienreiz paceļot). Pēc tam paraugu pārsver.

7.   Rezultātu izteikšana

7.1.   Aprēķina metode un formula

Eļļas uzsūkšanu no katras noteikšanas (6.1.) izsaka kā sijātā parauga masas procentus, izmantojot vienādojumu

image

kur:

m1 ir sijātā parauga (6.2.) masa gramos,

m2 ir parauga masa gramos saskaņā attiecīgi ar 6.4. vai 6.5. iedaļu kā pēdējā svēruma rezultāts.

Par rezultātu ņem divu neatkarīgu noteikšanu vidējo aritmētisko lielumu.

3.   metode

Degošo sastāvdaļu noteikšana

1.   Darbības un pielietošanas joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru, lai noteiktu degošo sastāvdaļu saturu vienkāršajos amonija nitrāta mēslošanas līdzekļos ar augstu slāpekļa saturu.

2.   Princips

Oglekļa dioksīdu, ko izdala neorganiskās pildvielas, vispirms atdala ar skābi. Organiskos savienojumus oksidē ar hromskābes/sērskābes maisījumu. Oglekļa dioksīdu absorbē bārija hidroksīda šķīdumā. Nogulsnes izšķīdina sālsskābes šķīdumā un attitrē ar nātrija hidroksīda šķīdumu.

3.   Reaģenti

3.1.

Analītiskas tīrības hroma (VI) trioksīds Cr2O3;

3.2.

Sērskābe, 60 tilpuma %: ielej 360 ml ūdens litra vārglāzē un uzmanīgi pievieno 640 ml sērskābes (blīvums 20 °C temperatūrā = 1,83 g/ml).

3.3.

Sudraba nitrāts: 0,1 mol/l šķīdums.

3.4.

Bārija hidroksīds

Nosver 15 gramus bārija hidroksīda [Ba(OH)2.8H2O] un pilnīgi izšķīdina karstā ūdenī. Atdzesē un pārnes 1 litra kolbā. Uzpilda līdz atzīmei un samaisa. Filtrē caur kroku filtrpapīru.

3.5.

Sālsskābe: 0,1 mol/l standartšķīdums šķīdums.

3.6.

Nātrija hidroksīds: 0,1 mol/l standartšķīdums.

3.7.

Bromfenolzilais: 0,4 gramu šķīdums litrā ūdens.

3.8.

Fenolftaleīns: 2 gramu šķīdums litrā 60 tilpuma % etanolā.

3.9.

Natronkaļķi: daļiņu izmērs apmēram 1,0 līdz 1,5 mm.

3.10.

Demineralizēts ūdens, svaigi uzvārīts, lai atdalītu oglekļa dioksīdu.

4.   Iekārta

4.1.

Parasta laboratorijas iekārta, it īpaši:

 filtrtīģelis ar saķepināta stikla plati un 15 ml tilpumu; plates diametrs: 20 mm; kopējais augstums: 50 mm; porainība 4 (poru diametrs no 5 līdz 15 μm),

 600 ml vārglāze.

4.2.

Saspiesta slāpekļa padeve.

4.3.

Iekārta sastāv no šādām daļām un, ja iespējams, savienota ar šlifa savienojumiem (skatīt 2. attēlu).

4.3.1. Absorbcijas kolonna A, apmēram 200 mm gara un 30 mm diametru, pildīta ar natronkaļķiem (3.9.), augšā un apakšā ievietojot stikla vates tamponus.

4.3.2. 500 ml reakcijas kolba B ar sānu kaklu un apaļu dibenu.

4.3.3. Apmēram 150 mm garš deflegmators (C′).

4.3.4. Divkāršas virsmas dzesinātājs C, 200 mm garš.

▼M7

4.3.5. Drekseļa skalotne D skābes pārpalikuma uztveršanai, kas var destilēties pāri.

▼B

4.3.6. Ledus vanna E Drekseļa skalotnes dzesēšanai.

4.3.7. Divi absorbcijas trauki F1 un F2, 32 līdz 35 mm diametrā, gāzes sadalītājs ar 10 mm zemas porainības saķepināta stikla disku.

4.3.8. Sūknis un sūkņa regulēšanas ierīce G, kas ietver T formas stikla pāreju, kuras brīvais kakla ir savienots ar smalku kapilāru cauruli caur gumijas cauruli ar aizspiedni.

Uzmanību:

Verdošas hromskābes lietošana pazeminātā spiediena iekārtā ir bīstama darbība, tādēļ jāievēro īpaša piesardzība.

5.   Analīzes gaita

5.1.   Paraugs analīzei

Nosver aptuveni 10 gramus amonija nitrāta ar 0,001 g precizitāti.

5.2.   Karbonātu atdalīšana

▼M7

Analizējamo paraugu ievieto reakcijas kolbā B. Pievieno 100 ml H2SO4 (3.2.). Kristāli vai granulas istabas temperatūrā izšķīst aptuveni 10 minūšu laikā. Samontē iekārtu, kā norādīts shēmā: pievieno vienu absorbcijas caurules galu (A) pie slāpekļa padeves avota (4.2.), izmantojot vienvirziena plūsmu nodrošinošu ierīci ar 667 līdz 800 Pa spiedienu, un otru galu pie padeves caurules, kura ieiet reakcijas kolbā. Pievieno Vigrē deflegmatoru (C′) un dzesinātāju (C) ar dzesējošā ūdens padevi. Pieregulē slāpekļa padevi, lai nodrošinātu mērenu plūsmu caur šķīdumu, uzkarsē šķīdumu līdz viršanas temperatūrai un karsē divas minūtes. Pēc šā laika šķīdumā vairs nevajadzētu novērot burbuļošanu. Ja burbuļošana tomēr notiek, karsēšanu turpina 30 minūtes. Šķīdumu vismaz 20 minūtes atdzesē, pūšot cauri slāpekli.

▼B

Savieno iekārtas dzesinātāja cauruli ar Drekseļa skalotni D un pudeli pie absorbcijas traukiem F1 un F2, kā norādīts attēlā. Iekārtas savienošanas laikā caur šķīdumu jāpūš slāpeklis. Katrā absorbcijas traukā (F1 un F2) ātri ielej pa 50 ml bārija hidroksīda šķīduma (3.4.).

Apmēram 10 minūtes barbotē cauri slāpekļa plūsmu. Šķīdumam absorberos jāpaliek dzidram. Ja tas tā nenotiek, jāatkārto karbonātu atdalīšanas process.

5.3.   Oksidēšana un absorbcija

Pēc slāpekļa padeves caurules izņemšanas, caur reakcijas kolbas B sānu kaklu ātri ieber 20 gramus hroma trioksīda (3.1.) un 6 ml sudraba nitrāta šķīduma (3.3.). Pievieno iekārtu pie sūkņa un pieregulē slāpekļa plūsmu, lai caur saķepinātā stikla absorberiem F1 un F2 ietu cauri stabila gāzes burbuļu plūsma.

Uzkarsē reakcijas kolbu B, līdz šķidrums vārās, un turpina vārīt pusotru stundu ( 12 ). Var būt nepieciešams pieregulēt sūkņa ventili G, lai kontrolētu slāpekļa plūsmu, jo bārija karbonāta nogulsnes testa laikā var aizsprostot saķepinātā stikla diskus. Darbība ir veiksmīga, ja bārija hidroksīda šķīdums absorberā F2 paliek dzidrs. Citādi tests ir jāatkārto. Beidz karsēšanu un izjauc iekārtu. Izmazgā katru no sadalītājiem (3.10.) no iekšpuses un ārpuses, lai aizskalotu bārija hidroksīdu un skalojumus savāc attiecīgajā absorberā. Ievieto sadalītājus vienu pēc otra 600 ml vārglāzē, kuras secīgi izmanto noteikšanai.

Ātri filtrē vakuumā vispirms absorbera F2, tad absorbera F1 saturu caur saķepināta stikla filtrtīģeli. Savāc nogulsnes, skalojot absorberus ar ūdeni (3.10.), un skalo filtrtīģeli ar to pašu ūdeni. Ievieto filtrtīģeli 600 ml vārglāzē un pievieno apmēram 100 ml vārīta ūdens (3.10.). Ielej 50 ml vārītā ūdens katrā absorberā un laiž piecas minūtes cauri slāpekli caur sadalītājiem. Apvieno ūdeni ar vārglāzes ūdeni. Darbību vienreiz atkārto, lai nodrošinātu sadalītāju rūpīgu izskalošanu.

5.4.   Karbonātu noteikšana no organiskajām vielām

Pievieno vārglāzes saturam piecus pilienus fenolftaleīna (3.8.). Šķīdums kļūst sarkans. Pievieno pa pilienam sālsskābi (3.5.), līdz izzūd rozā krāsojums. Šķīdumu labi samaisa filtrtīģelī, pārliecinoties, ka rozā krāsojums atkal neparādās. Pievieno piecus pilienus bromfenolzilā (3.7.) un titrē ar sālsskābi (3.5.), līdz šķīdums kļūst dzeltens. Pievieno vēl 10 ml sālsskābes.

Uzkarsē šķīdumu līdz viršanas temperatūrai un turpina vārīt maksimāli vienu minūti. Rūpīgi pārbauda, vai šķidrumā nepaliek nogulsnes.

Atdzesē un attitrē ar nātrija hidroksīda šķīdumu (3.6.).

6.   Tukšā analīze

Izdara tukšo analīzi, ievērojot to pašu procedūru un ar tādiem pašiem reaģentu daudzumiem.

7.   Rezultātu izteikšana

Degošo sastāvdaļu C saturu, izteiktu kā oglekli parauga masas procentos, aprēķina, izmantojot formulu:

image

kur:

E

=

analizējamā parauga masa gramos,

V1

=

kopējais 0,1 mol/l sālsskābes tilpums mililitros, ko pievieno pēc fenolftaleīna krāsas pārejas,

V2

=

0,1 mol/l nātrija hidroksīda tilpums mililitros, ko izlieto attitrēšanai.

image

2. attēls

4.   metode

pH vērtības noteikšana

1.   Darbības un pielietošanas joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru vienkāršā amonija nitrāta mēslošanas līdzekļa ar augstu slāpekļa saturu pH noteikšanai.

2.   Princips

Amonija nitrāta šķīduma pH mērīšana pH metru.

3.   Reaģenti

Destilēts vai demineralizēts ūdens, kas nesatur oglekļa dioksīdu.

3.1.   Buferšķīdums, pH 6,88 20 °C temperatūrā

Izšķīdina 3,40 ± 0,01 gramus kālija dihidrogēnortofosfāta (KH2PO4) apmēram 400 mililitros ūdens. Tad izšķīdina 3,55 ± 0,01 gramus nātrija hidrogēnortofosfāta (Na2HPO4) apmēram 400 mililitros ūdens. Abus šķīdumus bez zudumiem pārnes 1 000 ml mērkolbā, uzpilda līdz atzīmei un samaisa. Šo šķīdumu uzglabā hermētiskā traukā.

3.2.   Buferšķīdums, pH 4,00 20 °C temperatūrā

Izšķīdina 10,21 ± 0,01 gramus kālija hidrogēnftalāta (KHC8O4H4) ūdenī, pārnes bez zudumiem 1 000 ml mērkolbā, uzpilda līdz atzīmei un samaisa.

Šo šķīdumu uzglabā hermētiskā traukā.

3.3.

Var izmantot gatavus nopērkamus pH standartšķīdumus.

4.   Iekārta

pH metrs ar stikla un kalomela elektrodiem vai līdzvērtīgiem, ar 0,05 pH vienības jutību.

5.   Analīzes gaita

5.1.   pH metra kalibrēšana

pH metru (4.) kalibrē 20 (± 1) °C temperatūrā ar buferšķīdumiem (3.1., 3.2. vai 3.3.). Pār šķīduma virsmu laiž lēnu slāpekļa plūsmu un to uztur visu analīzes laiku.

5.2.   Noteikšana

Uzlej 100,0 ml ūdens uz 10 (± 0,01) g parauga 250 ml vārglāzē. Nešķīstošās daļiņas atdala, šķidrumu filtrējot, dekantējot vai centrifugējot. Dzidra šķīduma pH vērtību mēra 20 (± 1) °C temperatūrā pēc tās pašas procedūras, kā kalibrējot pH metru.

6.   Rezultātu izteikšana

Rezultātus izsaka pH vienībās ar 0,1 vienības precizitāti un uzrāda darba temperatūru.

5.   metode

Daļiņu izmēra noteikšana

1.   Darbības un pielietošanas joma

Ar šo dokumentu nosaka paraugu sijāšanas procedūru vienkāršo amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.

2.   Princips

Analizējamo paraugu sijā caur triju sietu komplektu ar roku vai mehāniskiem līdzekļiem. Nosver atlikumu uz katra sieta un aprēķina procentuālo vielas daudzumu, kas iet caur attiecīgo sietu.

3.   Iekārta

3.1.

Stiepļu sieti 200 mm diametrā ar 2,0 mm, 1,0 mm un 0,5 mm acu standartizmēriem. Viens sietu vāks un viens uztvērējs.

3.2.

Svari svēršanai ar 0,1 g precizitāti.

3.3.

Mehānisks sietu kratītājs (ja pieejams), ar ko analizējamo paraugu iespējams kustināt vertikāli un horizontāli.

4.   Analīzes gaita

4.1.

Paraugu sadala apmēram 100 g reprezentatīvās daļās.

4.2.

Nosver vienu no šīm daļām ar 0,1 g precizitāti.

4.3.

Sakārto sietu komplektu augošā secībā: uztvērējs, 0,5 mm, 1 mm, 2 mm, un novieto nosvērto analizējamo paraugu uz augšējā sieta. Sietu komplektam uzliek vāku.

4.4.

Krata ar roku vai mehāniski horizontālām un vertikālām kustībām; kratot ar roku, laiku pa laikam uzsit. Kratīšanu turpina 10 minūtes vai līdz brīdim, kad daudzums, kas iet caur katru sietu vienā minūtē, ir mazāks par 0,1 g.

4.5.

Izņem sietus un savāc palikušo vielu, sietu apakšu, ja nepieciešams, saudzīgi noslauka ar mīkstu suku.

4.6.

Nosver uz katra sieta un uztvērējā savākto vielu ar 0,1 g precizitāti.

5.   Rezultātu novērtējums

5.1.

Frakciju masas pārrēķina procentos no kopējās frakciju masas (ne no sākotnējā svēruma).

Aprēķina procentuālo daudzumu uztvērējā (t. i., < 0,5 mm): A %

Aprēķina procentos atlikumu uz 0,5 mm sieta: B %

Aprēķina procentuālo daudzumu, kas izgājis caur 1,0 mm, t. i., (A + B) %

Frakciju masas summai jābūt 2 % robežās no sākotnējās masas.

5.2.

Ir jāveic vismaz divas atsevišķas analīzes, atsevišķi A rezultāti nedrīkst atšķirties vairāk par 1,0 % no absolūtās vērtības un B – ne vairāk par 1,5 % no absolūtās vērtības. Ja rezultāti atšķiras, analīzi atkārto.

6.   Rezultātu izteikšana

Rezultātus izsaka kā vidējo no divām vērtībām, kas iegūtas attiecībā uz A un A + B.

6.   metode

Hlora satura noteikšana (hlorīda jona formā)

1.   Darbības un pielietošanas joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru, lai noteiktu hlora saturu (hlorīda jona formā) vienkāršajos amonija nitrāta mēslošanas līdzekļos ar augstu slāpekļa saturu.

2.   Princips

Ūdenī izšķīdušos hlorīda jonus nosaka, potenciometriski titrējot ar sudraba nitrātu skābā vidē.

3.   Reaģenti

Destilēts vai demineralizēts ūdens, kas nesatur hlorīda jonus.

3.1.

Acetons, analītiskas tīrības

3.2.

Koncentrēta slāpekļskābe (blīvums 20 °C temperatūrā = 1,40 g/ml)

3.3.

Sudraba nitrāta 0,1 mol/l standartšķīdums. Šo šķīdumu uzglabā tumšā stikla pudelē.

3.4.

Sudraba nitrāta 0,004 mol/l standartšķīdums, šo šķīdumu gatavo pirms lietošanas.

3.5.

Kālija hlorīda 0,1 mol/l references standartšķīdums. Nosver ar 0,1 mg precizitāti 3,7276 gramus analītiskas tīrības kālija hlorīdu, kas iepriekš vienu stundu žāvēts termostatā 130 °C temperatūra un atdzesēts eksikatorā līdz istabas temperatūrai. Izšķīdina nelielā ūdens tilpumā, pārnes šķīdumu bez zudumiem 500 ml mērkolbā, atšķaida līdz atzīmei un samaisa.

3.6.

Kālija hlorīds, 0,004 mol/l references standartšķīdums, šo šķīdumu gatavo pirms lietošanas.

4.   Iekārta

4.1.

Potenciometrs ar sudraba mērelektrodu un kalomela standartelektrodu, kura jutība ir 2 mV un kas darbojas – 500 līdz + 500 mV diapazonā.

4.2.

Tiltiņš, kas satur piesātinātu kālija nitrāta šķīdumu un savienots ar kalomela elektrodu (4.1.), kas galos piestiprināts ar porainiem tamponiem.

4.3.

Magnētiskais maisītājs, kam ir ar teflonu pārklāts stienītis.

4.4.

Mikrobirete ar smailu galu un ar 0,01 ml iedaļām.

5.   Analīzes gaita

5.1.   Sudraba nitrāta šķīduma standartizācija

Ņem 5,00 ml un 10,00 ml kālija hlorīda references standartšķīdumu (3.6.) un ievada divās zemās attiecīga tilpuma (piemēram, 250 ml) vārglāzēs. Pēc tam titrē katras vārglāzes saturu.

Pievieno 5 ml slāpekļskābes šķīduma (3.2.), 120 ml acetona (3.1.) un ūdeni, lai kopējais tilpums būtu apmēram 150 ml. Ievieto vārglāzē magnētiskā maisītāja stienīti (4.3) un ieslēdz maisītāju. Iegremdē sudraba elektrodu (4.1.) un tiltiņa brīvo galu (4.2.) šķīdumā. Pievieno elektrodus pie potenciometra (4.1.) un pēc iekārtas nulles pārbaudes atzīmē sākuma potenciāla vērtību.

Titrē ar mikrobireti (4.4.), pievienojot no sākuma 4 vai attiecīgi 9 ml sudraba nitrāta šķīduma, atbilstoši lietotajam kālija hlorīda references standartšķīdumam. Turpina pievienot pa 0,1 ml 0,004 mol/l šķīdumus un pa 0,05 ml - 0,1 mol/l šķīdumus. Pēc katras pievienošanas, pagaida, lai potenciāls nostabilizējas.

Pievienotos tilpumus un attiecīgās potenciāla vērtības reģistrē tabulas pirmajās divās slejās.

Trešajā tabulas slejā ieraksta potenciāla E secīgos pieaugumus Δ1E. Ceturtajā slejā ieraksta pozitīvas vai negatīvas starpības Δ2E starp potenciāla Δ1E pieaugumiem. Titrēšanas beigu punkts atbilst pievienotajam sudraba nitrāta šķīduma 0,1 vai 0,05 ml daudzumam V1, kas dod maksimālo Δ1E vērtību.

Lai aprēķinātu precīzu sudraba nitrāta šķīduma tilpumu Veq, kas atbilst reakcijas beigām, izmanto formulu

image

kur:

V0 ir kopējais sudraba nitrāta šķīduma tilpums mililitros tieši zem tilpuma, kas dod maksimālo pieaugumu Δ1E,

V1 ir sudraba nitrāta šķīduma pēdējais pievienotais daudzums mililitros (0,1 vai 0,05 ml),

b ir pēdējā pozitīva Δ2E vērtība,

B ir pēdējo pozitīvo Δ2E vērtību absolūto lielumu un pirmās Δ2E negatīvās vērtības summa (skatīt piemēru 1. tabulā).

5.2.   Tukšā analīze

Izdara tukšo analīzi, un to ņem vērā, aprēķinot gala rezultātu.

Tukšās analīzes rezultātu V4 izsaka mililitros, izmantojot formulu

image

kur:

V2 ir precīza sudraba nitrāta šķīduma tilpuma Veq vērtība mililitros, kas atbilst lietotā kālija hlorīda references standartšķīduma 10 ml titrēšanai,

V3 ir precīza sudraba nitrāta šķīduma tilpuma Veq vērtība mililitros, kas atbilst lietotā kālija hlorīda references standartšķīduma 5 mililitru titrēšanai.

5.3.   Kontrolanalīze

Tukšā analīze var noderēt arī, lai pārliecinātos, ka iekārta darbojas apmierinoši un analīze ir veikta korekti.

5.4.   Noteikšana

Ņem 10 līdz 20 gramus parauga un nosver ar 0,01 g precizitāti. Kvantitatīvi pārnes 250 ml vārglāzē. Pievieno 20 ml ūdens, 5 ml slāpekļskābes šķīduma (3.2.), 120 ml acetona (3.1.) un ūdeni, lai kopējais tilpums būtu apmēram 150 ml.

Ievieto vārglāzē magnētiskā maisītāja stienīti (4.3.), novieto vārglāzi uz maisītāja un ieslēdz maisītāju. Iegremdē sudraba elektrodu (4.1.) un tiltiņa brīvo galu (4.2.) šķīdumā, pievieno elektrodus pie potenciometra (4.1.) un pēc iekārtas nulles pārbaudes atzīmē sākuma potenciāla vērtību.

Titrē ar sudraba nitrāta šķīdumu, pievienojot no mikrobiretes (4.4.) pa 0,1 ml. Pēc katras pievienošanas pagaida, lai potenciāls nostabilizējas.

Titrēšanu turpina, kā noteikts 5.1. punktā, sākot no ceturtās daļas: “Pievienotos tilpumus un attiecīgās potenciāla vērtības pieraksta tabulas pirmajās divās slejās …”

6.   Rezultātu izteikšana

Analīzes rezultātus izsaka kā hlora procentuālo daudzumu, ko satur analīzei saņemtais paraugs. Hlora (Cl) procentuālo daudzumu aprēķina pēc formulas:

image

kur:

T ir izmantotā sudraba nitrāta šķīduma koncentrācija mol/l,

V4 ir tukšās analīzes (5.2.) rezultāts ml,

V5 ir Veq vērtība ml, kas atbilst noteikšanai (5.4.),

m ir parauga masa gramos.



1.  tabula: Piemērs

Sudraba nitrāta šķīduma tilpums

V

(ml)

Potenciāls

E

(mV)

Δ1Ε

Δ2Ε

4,80

176

 
 

4,90

211

35

+ 37

5,00

283

72

– 49

5,10

306

23

– 10

5,20

319

13

 

image

7.   metode

Vara noteikšana

1.   Darbības un pielietošanas joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru, lai noteiktu vara saturu vienkāršajos amonija nitrāta mēslošanas līdzekļos ar augstu slāpekļa saturu.

2.   Princips

Paraugu izšķīdina atšķaidītā sālsskābē, un varu nosaka ar atomu absorbcijas spektrofotometriju.

3.   Reaģenti

3.1.

Sālsskābe (blīvums 20 °C temperatūrā = 1,18 g/ml).

3.2.

Sālsskābes šķīdums, 6 mol/l.

3.3.

Sālsskābes šķīdums, 0,5 mol/l.

3.4.

Amonija nitrāts.

3.5.

Ūdeņraža peroksīds, 30 % m/v.

3.6.

Vara izejas standartšķīdums ( 13 ) šķīdums: ar 0,001 g precizitāti nosver 1 gramu tīra vara, izšķīdina 25 mililitros 6 mol/l sālsskābes šķīduma (3.2.), pievieno pa daļām 5 ml ūdeņraža peroksīda (3.5.) un atšķaida ar ūdeni līdz 1 litram. 1 ml šā šķīduma satur 1 000 μg vara (Cu).

3.6.1.

Vara šķīdums, atšķaidīts: atšķaida 10 ml standartšķīduma (3.6.) līdz 100 ml ar ūdeni, no iegūtā šķīduma 10 ml atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni, 1 ml iegūtā atšķaidījuma satur 10 μg vara (Cu).

Šo šķīdumu gatavo pirms lietošanas.

4.   Iekārta

Atomu absorbcijas spektrofotometrs ar vara lampu (324,8 nm).

5.   Analīzes gaita

5.1.   Šķīduma gatavošana analīzei

Ar 0,001 grama precizitāti nosver 25 g parauga, ievieto 400 ml vārglāzē, pievieno uzmanīgi 20 ml sālsskābes (3.1.) (iespējama strauja reakcija sakarā ar oglekļa dioksīda izdalīšanos). Ja nepieciešams, pievieno vēl sālsskābi. Kad burbuļošana beidzas, iztvaicē sausu ūdens vannā, laiku pa laikam apmaisot ar stikla spieķīti. Pievieno 15 ml 6 mol/l sālsskābes šķīduma (3.2.) un 120 ml ūdens. Samaisa ar stikla nūjiņu, ko atstāj vārglāzē, un pārsedz vārglāzi ar pulksteņstikliņu. Šķīdumu saudzīgi vāra līdz pilnīgai izšķīšanai un pēc tam atdzesē.

Šķīdumu kvantitatīvi pārnes 250 ml mērkolbā, skalojot vārglāzi 5 ml 6 mol/l sālsskābes (3.2.) un divreiz ar 5 ml verdoša ūdens, uzpilda līdz atzīmei ar 0,5 mol/l sālsskābi (3.3.) un rūpīgi samaisa.

Filtrē caur filtrpapīru, kas nesatur varu ( 14 ), izlejot pirmos 50 ml.

5.2.   Tukšais šķīdums

Gatavo tukšo šķīdumu, no kura paņem tikai paraugu un iekļauj galīgajos aprēķinos.

5.3.   Noteikšana

5.3.1.   Parauga un tukšās analīzes šķīdumu pagatavošana

Atšķaida parauga šķīdumu (5.1.) un tukšās analīzes šķīdumu (5.2.) ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (3.3.) līdz vara koncentrācijai mērīšanai ar spektrofotometru optimālajā diapazonā. Parasti atšķaidīšana nav vajadzīga.

5.3.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

Atšķaidot standartšķīdumu (3.6.1.) ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (3.3.), pagatavo vismaz piecus standartšķīdumus, kas atbilst spektrofotometra optimālajam mērīšanas diapazonam (0 līdz 5,0 mg/l Cu). Pirms uzpildīšanas līdz atzīmei katram šķīdumam pievieno amonija nitrāta šķīdumu (3.4.), lai tā koncentrācija būtu 100 mg mililitrā.

5.4.   Mērīšana

Uzstāda spektrofotometram (4.) 324,8 nm viļņu garumu. Lieto oksidējošu gaida – acetilēna liesmu. Katru darbību trīsreiz atkārtojot, pēc kārtas iesmidzina kalibrēšanas šķīdumu (5.3.2.), parauga šķīdumu un tukšo šķīdumu (5.3.1.), pēc katras iesmidzināšanas reizes izskalojot instrumentu ar destilētu ūdeni. Zīmē kalibrēšanas līkni, atzīmējot katra standarta vidējo ekstinkcijas vērtību uz ordinātu ass un attiecīgās vara koncentrācijas μg/ml uz abscisu ass.

Vara koncentrāciju galīgajā paraugā un tukšajos šķīdumos nolasa no kalibrēšanas līknes.

6.   Rezultātu izteikšana

Aprēķina vara saturu, ņemot vērā analizējamā parauga masu, atšķaidījumus analīzes gaitā un tukšās analīzes vērtību. Rezultātu izsaka kā Cu mg/kg.

4.   Detonācijas noteikšana

4.1.   Darbības un pielietošanas joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru detonācijas noteikšanai vienkāršajiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.

4.2.   Princips

Analizējamo paraugu ievieto tērauda caurulē un detonē ar triecienu no detonācijas pastiprinātāja. Detonācijas izplatību nosaka no pakāpes, kādā deformējas svina cilindri, uz kuriem caurule ir horizontāli novietota testa laikā.

4.3.   Materiāli

4.3.1.   Plastmasas sprāgstviela, kas satur 83 līdz 86 % pentrīta.

Blīvums : 1 500 līdz 1 600 kg/m3

Detonācijas ātrums : 7 300 līdz 7 700 m/s

Masa : 500 (± 1) gramu.

4.3.2.   Septiņas lokanas detonācijas auklas bez metāla apvalka

Nominālā masa : 11 līdz 13 g/m

Katras auklas garums : 400 (± 2) mm.

4.3.3.   Sekundārās sprāgstvielas saspiesta tablete ar dobumu detonatora ievietošanai

Sprāgstviela : Hexogen/wax 95/5 vai tetrils, vai līdzīga sekundāra sprāgstviela ar vai bez grafīta.

Blīvums : 1 500 līdz 1 600 kg/m3

Diametrs : 19 līdz 21 mm

Augstums : 19 līdz 23 mm

Centrālais dobums detonatora ievietošanai : 7 līdz 7,3 mm diametrā, 12 mm dziļš.

4.3.4.   Vienlaidu tērauda caurule, kā noteikts ISO 65-1981-Heavy Series, ar nominālām dimensijām DN 100 (4″)

Ārējais diametrs : 113,1 līdz 115,0 mm

Sieniņu biezums : 5,0 līdz 6,5 mm

Garums : 1 005 (± 2) mm.

4.3.5.   Apakšējā plāksne

Materiāls : tērauds, labi metināms

Izmēri : 160 × 160 mm

Biezums : 5 līdz 6 mm

4.3.6.   Seši svina cilindri

Diametrs : 50 (± 1) mm

Augstums : 100 līdz 101 mm

Materiāli : mīksts svins, ar vismaz 99,5 % tīrību.

4.3.7.   Tērauda bloks

Garums : vismaz 1 000 mm

Platums : vismaz 150 mm

Augstums : vismaz 150 mm

Masa : vismaz 300 kg, ja tērauda blokam nav stingra pamata.

4.3.8.   Plastmasas vai kartona cilindrs detonācijas pastiprinātājam

Sieniņu biezums : 1,5 līdz 2,5 mm

Diametrs : 92 līdz 96 mm

Augstums : 64 līdz 67 mm

4.3.9.

Detonators (elektrisks vai neelektrisks) ar aizdedzes spēku 8 līdz 10

4.3.10.

Koka disks

Diametrs : 92 līdz 96 mm. Diametrs ir jāpielāgo plastmasas vai kartona cilindra (4.3.8.) iekšējam diametram

Biezums : 20 mm

4.3.11.

Koka spieķis ar tādiem pašiem izmēriem, kā detonatoram (4.3.9.)

4.3.12.

Kniepadatas (maksimālais garums 20 mm)

4.4.   Analīzes gaita

4.4.1.   Detonācijas pastiprinātāja sagatavošana ievietošanai tērauda caurulē

Ir divas metodes sprāgstvielas iniciēšanai detonatora pastiprinātājā, tās atkarīgas no pieejamām iekārtām.

4.4.1.1.   Vienlaicīga septiņu punktu iniciācija

Lietošanai sagatavotais detonācijas pastiprinātājs ir parādīts 1. attēlā.

4.4.1.1.1.

Izurbj koka diskā (4.3.10.) caurumus paralēli diska asij caur centru un sešiem simetriski izvietotiem punktiem ap koncentrisku apli 55 mm diametrā. Caurumu diametram jābūt 6 līdz 7 mm (skatīt 1. attēla A—B. daļu), atkarībā no izmantotās detonācijas auklas diametra (4.3.2.).

4.4.1.1.2.

Nogriež septiņus detonācijas auklas (4.3.2.) gabalus, katru 400 mm garu, ar tīru griezienu un tūlīt nosmērējot galu ar adhezīvu, lai izvairoties no sprāgstvielas zudumiem galos. Izvelk katru no septiņiem auklas gabaliem caur septiņiem caurumiem koka diskā (4.3.10.), līdz to gali iznāk dažus centimetrus otrā diska pusē. Tad ievieto nelielu kniepadatu (4.3.12.) šķērseniski 5—6 mm no katras auklas gala un apliek ar adhezīvu visu auklu 2 cm platā joslā blakus kniepadatai. Visbeidzot izvelk katras auklu, lai kniepadata nonāk kontaktā ar koka disku.

4.4.1.1.3.

Izveido plastmasas sprāgstvielu (4.3.1.) cilindra formā ar 92 – 96 mm diametru atkarībā no cilindra (4.3.8.) diametra. Novieto cilindru uz līdzenas virsmas un ievieto sprāgstvielu. Tad ievieto koka disku ( 15 ), savelkot visas septiņas detonācijas auklas uz cilindra augšas un nospiež disku uz leju uz sprāgstvielas. Pieregulē cilindra augstumu (64 līdz 67 mm), lai augšējā mala nebūtu virs koka līmeņa. Visbeidzot piefiksē cilindru pie koka diska ar skavām vai mazām nagliņām ap visu tā apli.

4.4.1.1.4.

Sagrupē septiņu auklu brīvos galus ap koka spieķi (4.3.11.), lai to gali būtu perpendikulāri spieķim. Galus ar līmlenti ( 16 ) sastiprina saišķī ap spieķi.

4.4.1.2.   Centrālā iniciācija ar saspiesto tableti

Lietošanai sagatavotais detonācijas pastiprinātājs ir parādīts 2. attēlā.

4.4.1.2.1.   Saspiestās tabletes sagatavošana

Ievērojot nepieciešamo piesardzību, ievieto 10 gramus sekundārās sprāgstvielas (4.3.3.) veidnē ar iekšējo diametru 19 – 21 mm un saspiež pēc vajadzīgās formas un blīvuma.

(Diametra attiecībai: pret augstumu jābūt apmēram 1:1).

Veidnes dibena centrā ir 12 mm augsts mietiņš ar 7,0 līdz 7,3 mm diametru (atkarībā no lietotā detonatora diametra), kas izveido tabletē cilindrisku iedobi detonatora ievietošanai.

4.4.1.2.2.   Detonācijas pastiprinātāja sagatavošana

Sprāgstvielu ievieto (4.3.1.) cilindrā (4.3.8.), kas stāv taisni uz līdzenas virsmas, tad spiež to uz leju ar koka matricu, lai izveidotu sprāgstvielai cilindrisku formu ar centrālo iedobi. Saspiesto tableti ievieto šajā iedobē. Nosedz cilindriskā formas sprāgstvielu, kas satur saspiesto tableti, ar koka disku (4.3.10.), ar centrālo caurumu 7,0 līdz 7,3 mm diametrā detonatora ievietošanai. Koka disku un cilindru sastiprina kopā krusteniski ar līmlenti. Jāpārliecinās, ka diskā izurbtais caurums un dobums saspiestajā tabletē ir koaksiāli, ievadot koka spieķi (4.3.11.).

4.4.2.   Tērauda cauruļu sagatavošana detonācijas testiem

Vienā tērauda caurules (4.3.4.) galā izurbj divus diametrāli pretējus caurumus 4 mm diametrā perpendikulāri caur sānu sienu 4 mm attālumā no malas.

Apakšējo plati (4.3.5.) piemetina pie caurules pretējā gala, pilnībā piepildot labo leņķi starp apakšējo plati un caurules sienu ar kausētu metālu apkārt visai caurulei.

4.4.3.   Tērauda caurules pildīšana un ielādēšana

Skatīt 1. un 2. attēlu.

4.4.3.1.

Analizējamais paraugs, tērauda caurule un detonācijas pastiprinātājs ir jākondicionē 20 (± 5) °C temperatūrā. Diviem detonācijas testiem ir vajadzīgi 16 līdz 18 kg analizējamā parauga.

4.4.3.2.

Novieto cauruli stāvus ar kvadrātveida apakšējo plati uz cietas, līdzenas virsmas, vēlams, betona. Uzpilda cauruli līdz apmēram vienai trešdaļai ar analizējamo paraugu un ļauj tai no 10 cm augstuma vertikāli piecas reizes nokrist uz grīdas, lai mikrogranulas vai granulas caurulē cik iespējams sablīvētos. Lai paātrinātu blīvēšanos, starp kritieniem pa caurules sānu virsmu kopā 10 reizes uzdauza ar 750 līdz 1 000 g smagu āmuru.

Šo ielādēšanas metodi atkārto ar otru analizējamā parauga daļu. Visbeidzot, turpmāko pievienošanu dara tā, ka pēc blīvēšanas, 10 reizes paceļot un nometot cauruli un pa starpu 20 reizes uzdauzot ar āmuru, caurule uzpildās līdz 70 mm attālumam no sprauslas.

Parauga uzpildes augstums tērauda caurulē jāizvēlas tā, lai detonācijas pastiprinātājs (4.4.1.1. vai 4.4.1.2.), ko ievieto vēlāk, būtu ciešā kontaktā ar visu parauga virsmu.

4.4.3.3.

Ievieto detonācijas pastiprinātāju caurulē, lai tas ir kontaktā ar paraugu; koka diska augšējai virsmai jābūt 6 mm zem caurules gala. Nodrošina ciešu kontaktu starp sprāgstvielu un analizējamo paraugu, pievienojot vai paņemot nost nelielus daudzumus analizējamā parauga. Kā redzams 1. un 2. attēlā, šķelttapas jāievieto pa caurumiem tuvu pie caurules atvērtā gala, un to kājas ir atvērtas horizontāli pret cauruli.

4.4.4.   Tērauda caurules un svina cilindru izvietojums (skatīt 3. attēlu)

4.4.4.1.

Svina cilindru (4.3.6.) pamatņu skaits ir 1 līdz 5. Izdara sešas atzīmes 150 mm no tērauda bloka (4.3.7.), kas atrodas uz horizontāla pamata, centra līnijas ar pirmo atzīmi vismaz 75 mm no bloka malas. Novieto svina cilindru vertikāli uz katras no šīm atzīmēm, katra cilindra pamatni centrējot uz šo atzīmi.

4.4.4.2.

Novieto saskaņā ar 4.4.3. punktu sagatavoto tērauda cauruli horizontāli uz svina cilindriem, lai caurules ass būtu paralēli tērauda bloka centra līnijai un caurules metinātais gals iziet 50 mm virs svina cilindra Nr. 6. Lai caurule neripotu, ievieto nelielus koka ķīļus starp svina cilindru augšdaļām un caurules sienu (pa vienai katrā pusē) vai novieto koka krustu starp cauruli un tērauda bloku.

Piezīme:

Jāpārliecinās, ka caurule ir kontaktā ar visiem sešiem svina cilindriem; nelielu caurules virsmas ieliekumu var kompensēt, pagriežot cauruli ap tās garenvirziena asi; ja kāds no svina cilindriem ir pārāk garš, cilindram uzmanīgi uzsit ar āmuru, līdz tā garums ir atbilstošs.

4.4.5.   Sagatavošanās detonācijai

4.4.5.1.

Iekārtu saskaņā ar 4.4.4. punktu ievieto bunkurā vai attiecīgi sagatavotā pazemes telpā (piemēram, šahtā vai tunelī). Pirms detonācijas tērauda caurules temperatūrai ir jābūt 20 (± 5) °C.

Piezīme:

Ja šāda spridzināšanas vieta nav pieejama, spridzināšanu var izdarīt ar betonu izklātā bedrē, kas nosegta ar koka baļķiem. Detonēšana var izraisīt tērauda atlūzu pārvietošanos ar lielu kinētisko enerģiju, tādēļ spridzināšana jāveic pienācīgā attālumā no dzīvojamām ēkām vai caurbrauktuvēm.

4.4.5.2.

Ja lieto detonācijas pastiprinātāju ar septiņu punktu iniciāciju, jānodrošina, lai detonācijas auklas ir izstieptas, kā aprakstīts 4.4.1.1.4. punkta zemsvītras piezīmē, un cik iespējams horizontāli.

4.4.5.3.

Visbeidzot izņem koka spieķi un tā vietā ievieto detonatoru. Nespridzināt, pirms bīstamā zona nav evakuēta un personāls nav drošā vietā.

4.4.5.4.

Detonē sprāgstvielu.

4.4.6.

Ļauj pietiekamu laiku izklīst dūmiem (gāzēm un reizēm toksiskiem sadalīšanās produktiem, piemēram, slāpekļa gāzēm), tad savāc svina cilindrus un mēra to augstumus ar bīdmēru.

Par katru iezīmēto svina cilindru pieraksta deformācijas pakāpi, ko izsaka procentuāli no sākotnējā augstuma 10 mm. Ja cilindri deformējušies šķībi, pieraksta lielākās un mazākās vērtības un rēķina vidējās.

4.4.7.

Var izmantot zondi nepatrauktas detonācijas ātruma mērīšanai; zonde jāievieto caurules ass garenvirzienā vai gar sānu sienu.

4.4.8.

Katram paraugam izdara divus detonācijas testus

4.5.   Testa ziņojums

Par katru detonācijas testu testa ziņojumā uzrāda šādus parametrus:

 tērauda caurules ārējā diametra un sienas biezuma vērtību,

 tērauda caurules Brinela cietību,

 caurules un parauga temperatūru īsi pirms spridzināšanas,

 parauga bēruma blīvumu (kg/m3) tērauda caurulē,

 katra cilindra augstumu pēc spridzināšanas, attiecīgi cilindra numuram,

 izmantoto detonācijas pastiprinātāja iniciācijas metodi.

4.5.1.   Rezultātu novērtējums

Ja pēc katras spridzināšanas vismaz viens svina cilindrs deformējas mazāk par 5 %, tad testu uzskata par pilnīgu un paraugu par atbilstošu III pielikuma 2. iedaļas prasībām.

image

1. attēls

image

2. attēls

image

3. attēls




IV PIELIKUMS

PARAUGU ŅEMŠANAS UN ANALĪZES METODES

A.   PARAUGU ŅEMŠANAS METODE MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU KONTROLEI

IEVADS

Pareiza paraugu ņemšana ir sarežģīta darbība, kas jāveic ļoti rūpīgi. Tomēr nevar pārvērtēt vajadzību iegūt pietiekami reprezentatīvu paraugu mēslošanas līdzekļu oficiālajām pārbaudēm.

Turpmāk paraugu ņemšanas metodē aprakstītās darbības ir jāveic ļoti precīzi, un tas ir jādara speciālistiem, kam ir pieredze tradicionālajā paraugu ņemšanas procedūrā.

1.   Mērķis un darbības joma

Paraugus oficiālai mēslošanas līdzekļu kvalitātes un sastāva kontrolei ņem saskaņā ar turpmāk aprakstītajām metodēm. Šādi iegūtus paraugus uzskata par reprezentatīviem paraugiem.

2.   Paraugu ņēmēji

Paraugus ņem speciālisti, ko šim mērķim apstiprinājušas dalībvalstis.

3.   Definīcijas

Parauga partija : produkta daudzums, kas veido vienību un kas pēc īpašībām ir vienveidīgs.

Elementārparaugs : daudzums, ko ņem vienā parauga punktā.

Kopparaugs : elementārparaugu apvienojums, ko ņem no vienas parauga partijas.

Samazinātais paraugs : kopparauga reprezentatīva daļa, ko iegūst kopparauga samazināšanas procesā.

Gala paraugs : samazinātā parauga reprezentatīva daļa.

4.   Iekārta

4.1.

Paraugu ņemšanas iekārtai ir jābūt izgatavotai no materiāla, kas nevar ietekmēt analīzei ņemto vielu īpašības. Dalībvalstis var šādas iekārtas oficiāli apstiprināt.

4.2.

Iekārta, ieteikta cieto mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanai

4.2.1.   Manuāla paraugu ņemšana

4.2.1.1. Plakana liekšķere ar vertikālām malām

4.2.1.2. Paraugu dakša ar garu šķēlumu vai nodalījumiem. Paraugu dakšas izmēriem ir jābūt atbilstošiem parauga partijai (konteinera dziļumam, maisa izmēriem u. tml.) un mēslošanas līdzekļa daļiņu izmēriem.

4.2.2.   Mehāniska paraugu ņemšana

Kustībā esošus mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanai var izmantot apstiprinātas mehāniskas iekārtas.

4.2.3.   Sadalītājs

Iekārtu, kas sadala paraugu vienādās daļās, var izmantot elementārparaugu ņemšanai un samazināto gala paraugu sagatavošanai.

4.3.

Iekārta, ieteikta šķidro mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanai

4.3.1.   Manuāla paraugu ņemšana

Vaļēja caurule, zonde, pudele vai cita ierīce izlases parauga ņemšanai no parauga partijas.

4.3.2.   Mehāniska paraugu ņemšana

Kustībā esošus šķidro mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanai var izmantot apstiprinātas mehāniskas iekārtas.

5.   Kvantitatīvās prasības

5.1.   Parauga partija

Parauga partijas izmēram ir jābūt pietiekamam, lai var paņemt paraugu no visām sastāvdaļām.

5.2.   Elementārparaugi

5.2.1.   Vaļēji cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, lielākos par 100 kg

5.2.1.1. Parauga partijas līdz 2,5 tonnām:

Minimālais elementārparaugu skaits: septiņi

5.2.1.2. Parauga partijas virs 2,5 tonnām un līdz 80 tonnām:

Minimālais elementārparaugu skaits =

image

 ( 17 )

5.2.1.3. Parauga partijas virs 80 tonnām:

Minimālais elementārparaugu skaits: 40

5.2.2.   Iepakoti cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, iepakojums nepārsniedz 100 kg

5.2.2.1. Iepakojumi virs 1 kg

5.2.2.1.1. Parauga partijas, kurās ir mazāk par pieciem iepakojumiem:

Minimālais iepakojumu skaits, no kuriem jāņem paraugi ( 18 ): visi iepakojumi.

5.2.2.1.2. Parauga partijas ar pieciem līdz 16 iepakojumiem:

Minimālais iepakojumu skaits, no kuriem jāņem paraugi (18) : četri.

5.2.2.1.3. Parauga partijas ar septiņpadsmit līdz 400 iepakojumiem:

Minimālais iepakojumu skaits, no kuriem jāņem paraugi (18) :

image

 (18) 

5.2.2.1.4. Parauga partijas virs 400 iepakojumiem:

Minimālais iepakojumu skaits, no kuriem jāņem paraugi (18) : 20.

5.2.2.2. Iepakojumi, kas nepārsniedz 1 kg:

Minimālais iepakojumu skaits, no kuriem jāņem paraugi (18) : četri.

5.3.   Kopparaugs

Paraugu partijai ir vajadzīgs atsevišķs kopparaugs. Kopējā elementārparaugu masa, kas veido kopparaugu, nav mazāka par šādiem lielumiem:

5.3.1. Vaļēji cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, lielākos par 100 kg: 4 kg.

5.3.2. Iepakoti cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, iepakojums nepārsniedz 100 kg

5.3.2.1. Iepakojumi virs 1 kg: 4 kg

5.3.2.2. Iepakojumi, kas nepārsniedz 1 kg: četru oriģinālo iepakojumu satura masa.

5.3.3. Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļa paraugs testiem saskaņā ar III pielikumu 2. iedaļu: 75 kg

5.4.   Gala paraugi

Kopparaugs kalpo par gala paraugus pēc samazināšanas, ja nepieciešams. Ir prasība analizēt vismaz vienu gala paraugu. Analizējamā parauga masa ir vismaz 500 g.

5.4.1.

Cietie un šķidrie mēslošanas līdzekļi

5.4.2.

Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļa paraugs pārbaudēm

Kopparaugs kalpo par gala paraugus pēc samazināšanas, ja nepieciešams.

5.4.2.1.

Minimālā gala parauga masa III pielikuma 1. iedaļas testiem: 1 kg

5.4.2.2.

Minimālā gala parauga masa III pielikuma 2. iedaļas testiem: 25 kg

6.   Instrukcijas paraugu ņemšanai, sagatavošanai un iepakošanai

6.1.   Vispārīgi norādījumi

Paraugi ir jāņem un jāsagatavo cik iespējams ātri, ar nepieciešamo rūpību, lai tie būt mēslošanas līdzekļa reprezentatīvie paraugi. Instrumentiem, kā arī virsmām un traukiem, kuros ievieto paraugus, ir jābūt tīriem un sausiem.

Šķidrā mēslošanas līdzekļa gadījumā, parauga partija pirms parauga ņemšanas ir jāsamaisa.

6.2.   Elementārparaugi

Elementārparaugi ir jāņem izlases veidā visā parauga partijā un tiem ir jābūt apmēram vienāda izmēra.

6.2.1.   Vaļēji cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, kuros ir vairāk nekā 100 kg

Parauga partiju simboliski sadala apmēram vienādās daļās. Daļu skaits, kas atbilst elementārparaugu skaitam saskaņā ar 5.2 punktu, izvēlas izlases veidā un no katras šādas daļas ņem vismaz vienu paraugu. Ja ņemot neiesaiņoto vai šķidro mēslošanas līdzekļu paraugus no konteineriem, kuros ir vairāk nekā 100 kg, nav iespējams ievērot 5.1 punkta prasības, paraugu ņemšana ir jāizdara parauga partijas iekraušanas vai izkraušanas laikā. Šajā gadījumā paraugus ņem izlases veidā no izvēlētām daļām, kas noteiktas iepriekš, kad paraugs ir kustībā.

6.2.2.   Iepakoti cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, nepārsniedz 100 kg

Ja paraugu ņemšanai prasītais iepakojumu skaits ir izvēlēts kā norādīts 5.2. punktā, no katra iepakojuma satura nober vai nolej kādu daļu. Ja nepieciešams, paraugus ņem atsevišķi pēc konteineru iztukšošanas.

6.3.   Kopparauga sagatavošana

Elementārparaugus sajauc, iegūstot vienu kopparaugu.

6.4.   Gala parauga sagatavošana

Materiālu kopparaugā rūpīgi samaisa ( 19 ).

Ja nepieciešams, kopparaugs vispirms ir jāsamazina līdz vismaz 2 kg (samazinātais paraugs) ar mehānisko sadalītāju vai pēc kvartēšanas metodes.

Sagatavo vismaz trīs gala paraugus, apmēram vienādus pēc daudzuma un atbilstoši 5.4. punkta prasībām par daudzumiem. Katru paraugu ievieto īpašā hermētiskā traukā. Jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nemainītos parauga īpašības.

Attiecībā uz III pielikuma 1. un 2. iedaļas testiem, gala paraugus uzglabā temperatūrā starp 0 °C un 25 °C.

7.   Gala paraugu iepakošana

Konteinerus un iepakojumus sver un marķē (kopējo marķējumu iestrādā zīmogā), lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot zīmogu.

8.   Paraugu ņemšanas protokols

Par katru parauga ņemšanu ir jāraksta protokols, kas ļauj katru parauga porciju skaidri identificēt.

9.   Paraugu nosūtīšana

No katras paraugu partijas vismaz vienu gala paraugu līdz ar analīzei vai testēšanai nepieciešamo informāciju, cik iespējams, ātri nosūta atzītai analītiskai laboratorijai vai pārbaudes iestādei.

B.   MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU ANALĪZES METODES

(Skatīt satura rādītāju 2. lpp.)

Vispārīgas piezīmes

Laboratorijas iekārta

Metožu aprakstos nav precīzi definēta vispārēja laboratorijas iekārta, ir norādīts tikai kolbu un pipešu izmērs. Jebkurā gadījumā laboratorijas iekārtai ir jābūt ļoti tīrai, it īpaši nosakot nelielus elementu daudzumus.

Kontrolizmēģinājumi

Pirms analīzes ir nepieciešams pārliecināties, ka aparāts labi funkcionē un analīzes metode tiek ievērota pareizi, lietojot zināma sastāva ķīmiskos savienojumus (piemēram, amonija sulfātu, monokālija fosfātu u. tml.). Ja mēslošanas līdzekļu analīžu rezultāti var norādīt uz nepareizu ķīmisko sastāvu, ja nav strikti ievērota analīzes metode. No otras puses, daudzas noteikšanas ir empīriskas un attiecas uz savienojumiem ar sarežģītu ķīmisko sastāvu. Tādēļ, ja vien iespējams, laboratorijām būtu jālieto mēslošanas līdzekļu standarti ar labi zināmu sastāvu.

Vispārēji noteikumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu analīžu metodēm

1.   Reaģenti

Ja analīzes metode neparedz citādi, visiem reaģentiem ir jābūt analītiski tīriem (a.t.). Analizējot mikroelementus, reaģentu tīrība ir jāpārbauda ar tukšo analīzi. Atkarībā no iegūtā rezultāta, var būt nepieciešama īpaša attīrīšana.

2.   Ūdens

Ja analīzes metodē minētās šķīdināšanas, atšķaidīšanas, skalošanas un mazgāšanas darbībām nav noteikts šķīdinātāja vai atšķaidītāja raksturs, jālieto ūdens. Normāli ūdeni demineralizē vai destilē. Šajos procesos, kā paredz analīzes metode, ūdeni īpaši attīra.

3.   Laboratorijas iekārta

Ņemot vērā iekārtas, ko parasti lieto kontroles laboratorijās, analīzes metodē attiecībā uz iekārtu apraksta tikai specifiskus instrumentus un aparātus vai tādus, uz kuriem attiecas īpašas prasības. Iekārtai ir jābūt ideāli tīrai, it īpaši, nosakot nelielus daudzumus. Laboratorija nodrošina to, ka stikla trauku iedaļas ir precīzas, atsaucoties uz attiecīgiem metroloģiskiem standartiem.

▼M7

1.   metode

Parauga sagatavošana analīzei

EN 1482-2: Mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli. Paraugošana un parauga gatavošana. 2. daļa: Parauga gatavošana

▼B

2.   metode

Slāpeklis

▼M7

2.1.   metode

Amonija slāpekļa satura noteikšana

EN 15475: Mēslošanas līdzekļi. Amonija slāpekļa satura noteikšana.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

2.2.   metode

Nitrātu un amonija slāpekļa noteikšana

▼M7

2.2.1.   metode

Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Ulša metodi

EN 15558: Mēslošanas līdzekļi. Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Ulša metodi.

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

2.2.2.   metode

Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Arnda metodi

EN 15559: Mēslošanas līdzekļi. Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Arnda metodi.

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

2.2.3.   metode

Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Devardas metodi

EN 15476: Mēslošanas līdzekļi. Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Devardas metodi.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

2.3.   metode

Kopējā slāpekļa noteikšana

▼M7

2.3.1.   metode

Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus nesaturošā kalcija ciānamīdā

EN 15560: Mēslošanas līdzekļi. Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus nesaturošā kalcija ciānamīdā.

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

2.3.2.   metode

Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus saturošā kalcija ciānamīdā

EN 15561: Mēslošanas līdzekļi. Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus saturošā kalcija ciānamīdā.

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

2.3.3.   metode

Kopējā slāpekļa satura noteikšana urīnvielā

EN 15478: Mēslošanas līdzekļi. Kopējā slāpekļa satura noteikšana urīnvielā.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

2.4.   metode

Ciānamīdu slāpekļa satura noteikšana

EN 15562: Mēslošanas līdzekļi. Ciānamīdu slāpekļa satura noteikšana.

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

2.5.   metode

Biureta satura spektrofotometriskā noteikšana urīnvielā

EN 15479: Mēslošanas līdzekļi. Biureta satura spektrofotometriskā noteikšana urīnvielā.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

2.6.   metode

Dažādu slāpekļa formu noteikšana vienā paraugā

▼M7

2.6.1.   metode

Dažādu formu slāpekļa satura noteikšana vienā un tajā pašā paraugā, kas satur nitrātu, amonija, urīnvielas un ciānamīdu slāpekli

EN 15604: Mēslošanas līdzekļi. Dažādu formu slāpekļa satura noteikšana vienā un tajā pašā paraugā, kas satur nitrātu, amonija, urīnvielas un ciānamīdu slāpekli.

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼M8

2.6.2.    metode

Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana ar divām dažādām metodēm mēslošanas līdzekļos, kas satur slāpekli tikai nitrātu, amonija un urīnvielas slāpekļa formā

EN 15750: Mēslošanas līdzekļi. Kopējā slāpekļa noteikšana ar divām dažādām metodēm mēslošanas līdzekļos, kas satur slāpekli tikai nitrātu, amonija un urīnvielas slāpekļa formā

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼M8

2.6.3.    metode

Urīnvielas kondensātu noteikšana ar HPLC – Izobutilēndiurīnviela un krotonilidendiurīnviela (A metode) un metilēnurīnvielas oligomēri (B metode)

EN 15705: Mēslošanas līdzekļi. Urīnvielas kondensāta noteikšana ar augstas izšķirtspējas šķidrumu hromotogrāfiju (HPLC). Izobutilēndiurīnviela un krotonilidendiurīnviela (A metode) un metilēnurīnvielas oligomēri (B metode)

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

3.   metode

Fosfors

3.1.   metode

Ekstrakcijas

▼M9

3.1.1.   metode

Minerālskābēs šķīstošā fosfora ekstrakcija

EN 15956 Mēslošanas līdzekļi. Minerālskābēs šķīstošā fosfora ekstrakcija

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

3.1.2.   metode

2 % skudrskābē šķīstošā fosfora ekstrakcija

EN 15919 Mēslošanas līdzekļi. 2 % skudrskābē šķīstošā fosfora ekstrakcija

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

3.1.3.   metode

2 % citronskābē šķīstošā fosfora ekstrakcija

EN 15920 Mēslošanas līdzekļi. 2 % citronskābē šķīstošā fosfora ekstrakcija

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

3.1.4.   metode

Neitrālā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija

EN 15957 Mēslošanas līdzekļi. Neitrālā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

3.1.5.   metode

Ekstrakcija ar sārmainu amonija citrātu

▼M9

3.1.5.1.   metode

EN 15921 Mēslošanas līdzekļi. Fosfora ekstrakcija pēc Petermana metodes 65 °C temperatūrā

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

3.1.5.2.   metode

EN 15922 Mēslošanas līdzekļi. Fosfora ekstrakcija pēc Petermana metodes istabas temperatūrā

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

3.1.5.3.   metode

EN 15923 Mēslošanas līdzekļi. Žulī sārmainajā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

3.1.6.   metode

Ūdenī šķīstošā fosfora ekstrakcija

EN 15958 Mēslošanas līdzekļi. Ūdenī šķīstošā fosfora ekstrakcija

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

3.2.   metode

Ekstrahētā fosfora noteikšana

EN 15959 Mēslošanas līdzekļi. Ekstrahētā fosfora noteikšana

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

4.   metode

Kālijs

▼M7

4.1.   metode

Ūdenī šķīstošā kālija satura noteikšana

EN 15477: Mēslošanas līdzekļi. Ūdenī šķīstošā kālija satura noteikšana.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

5.   metode

▼M8

Oglekļa dioksīds

5.1.    metode

Oglekļa dioksīda noteikšana – I daļa: metode cietajiem mēslošanas līdzekļiem

EN 14397-1: Mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli. Oglekļa dioksīda noteikšana. I daļa: metode cietajiem mēslošanas līdzekļiem

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

6.   metode

Hlors

6.1.   metode

Hlorīdu noteikšana, ja klāt nav organisko vielu

1.   Darbības joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru hlorīdu noteikšanai, ja klāt nav organisko vielu.

2.   Pielietošanas joma

Visi mēslošanas līdzekļi, kas nesatur organiskās vielas.

3.   Princips

Ūdenī izšķīdušos hlorīdus skābā vidē izgulsnē ar sudraba nitrāta standartšķīduma pārākumu. Pārākumu attitrē ar amonija tiocianāta šķīdumu dzelzs (III) amonija sulfātu (Volāra metode).

4.   Reaģenti

Destilēts vai demineralizēts ūdens, kas nesatur hlorīdus.

4.1.

Nitrobenzols vai dietilēteris

4.2.

Slāpekļskābe: 10 mol/l

4.3.

Indikatora šķīdums

Izšķīdina ūdenī 40 g dzelzs amonija sulfāta Fe2(SO4)3.(NH4)2SO4.24H2O un uzpilda līdz vienam litram.

4.4.

Sudraba nitrāta standartšķīdums: 0,1 mol/l

Tā kā šis sāls ir higroskopisks un to nevar žāvēt bez sadalīšanās riska, iesaka nosvērt apmēram 9 g sāls, izšķīdināt ūdenī un uzpildīt tilpumu līdz vienam litram. Pieregulē līdz 0,1 mol/l titram, titrējot ar 0,1 mol/l AgNO3.

5.   Iekārta

5.1.

Rotācijas kratītājs (35 līdz 40 apgriezienu minūtē)

5.2.

Biretes

5.3.

500 ml mērkolba

5.4.

250 ml koniska (Erlenmeijera) kolba

6.   Parauga sagatavošana

Skatīt 1. metodi.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Paraugs un šķīduma pagatavošana

Ievieto 5 g parauga, kas nosvērts ar 0,001 g precizitāti, 500 ml mērkolbā un pievieno 450 ml ūdens. Maisa pusstundu kratītājā (5.1.); uzpilda līdz 500 ml ar destilētu ūdeni; samaisa un filtrē vārglāzē.

7.2.   Noteikšana

Ņem filtrāta alikvoto daļu, kas satur ne vairāk par 0,150 g hlorīdu. Piemēram, 25 ml (0,25 g), 50 ml (0,5 g) vai 100 ml (1 g). Ja ņemtais paraugs ir mazāks par 50 ml, tad tilpumu uzpilda līdz 50 ml ar destilētu ūdeni.

Pievieno 5 ml 10 mol/l slāpekļskābes (4.2.), 20 ml indikatora šķīduma (4.3.) un divus pilienus amonija tiocianāta standartšķīduma (šā pēdējā reaģenta paraugu ņem ar bireti, kas šim mērķim ieregulēta uz nulli).

Tad ar bireti pievieno sudraba nitrāta standartšķīdumu (4.4.) līdz 2 līdz 5 ml pārākumam. Pievieno 5 ml nitrobenzola vai 5 ml dietilētera (4.1.) un labi sakrata, lai izkristu nogulsnes. Sudraba nitrāta pārākumu titrē ar 0,1 mol/l amonija tiocianātu (4.5.), līdz parādās sarkanbrūns krāsojums, kas neatkrāsojas pēc nelielas kolbas sakratīšanas.

Nitrobenzols vai dietilēteris (labāk nitrobenzols) kavē sudraba hlorīdam reaģēt ar tiocianāta joniem. Šādā veidā panāk izteiktu krāsu pāreju.

7.3.   Tukšā analīze

Tukšo analīzi (bez analizējamā parauga) izdara tādos pašos apstākļos un ņem vērā galīgā rezultāta aprēķinos.

7.4.   Kontrolizmēģinājums

Pirms noteikšanas pārbauda metodes pareizību, ņemot alikvoto daļu svaigi pagatavota kālija hlorīda šķīduma, kas satur zināmu daudzumu hlorīda daudzumā ap 100 mg.

8.   Rezultātu izteikšana

Analīzes rezultātus izsaka kā hlora procentuālo daudzumu, ko satur analīzei saņemtais paraugs.

Hlora (Cl) procentuālo daudzumu aprēķina, izmantojot formulu

image

kur

Vz

=

mililitri 0,1 mol/l sudraba nitrāta,

Vcz

=

mililitri 0,1 mol/l sudraba nitrāta, kas izlietoti tukšajā analīzē,

Va

=

mililitri 0,1 mol/l amonija tiocianāta,

Vca

=

mililitri 0,1 mol/l amonija tiocianāta, kas izlietoti tukšajā analīzē,

M

=

analizējamā parauga (7.2.) masa gramos.

7.   metode

Maluma smalkums

▼M9

7.1.   metode

Maluma smalkuma noteikšana (sausais paņēmiens)

EN 15928 Mēslošanas līdzekļi. Maluma smalkuma noteikšana (sausais paņēmiens)

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

7.2.   metode

Maluma smalkuma noteikšana fosformiltiem

EN 15924 Mēslošanas līdzekļi. Maluma smalkuma noteikšana fosformiltiem

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

8.   metode

Sekundārās barības vielas

▼M9

8.1.   metode

Kopējā kalcija, kopējā magnija, kopējā nātrija un kopējā sēra ekstrakcija sulfātu formā

EN 15960 Mēslošanas līdzekļi. Kopējā kalcija, kopējā magnija, kopējā nātrija un kopējā sēra ekstrakcija sulfātu formā

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

8.2.   metode

Kopējā sēra ekstrakcija, ja tas ir dažādās formās

EN 15925 Mēslošanas līdzekļi. Kopējā sēra ekstrakcija, ja tas ir dažādās formās

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

8.3.   metode

Ūdenī šķīstošā kalcija, magnija, nātrija un sēra ekstrakcija sulfātu formā

EN 15961 Mēslošanas līdzekļi. Ūdenī šķīstošā kalcija, magnija, nātrija un sēra ekstrakcija sulfātu formā

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

8.4.   metode

Ūdenī šķīstošā sēra ekstrakcija, ja tas ir dažādās formās

EN 15926 Mēslošanas līdzekļi. Ūdenī šķīstošā sēra ekstrakcija, ja tas ir dažādās formās

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

8.5.   metode

Elementārā sēra ekstrakcija un noteikšana

EN 16032 Mēslošanas līdzekļi. Elementārā sēra ekstrakcija un noteikšana

Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

8.6.   metode

Manganometriska ekstrahētā kalcija noteikšana pēc izgulsnēšanas oksalāta formā

1.   Darbības joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru kalcija noteikšanai mēslošanas līdzekļa ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo metodi pielieto EK mēslošanas līdzekļiem, par kuriem I pielikumā ir deklarēts kopējais un/vai ūdenī šķīstošais kalcijs.

▼M4

3.   Princips

Kalcija, ko satur ekstrakta šķīduma alikvotā daļa, izgulsnēšana oksalāta formā, pēc tā atdalīšanas un izšķīdināšanas, ko nosaka titrējot skābeņskābi ar kālija permanganātu.

▼B

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīta sālsskābe

Viens tilpums sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) plus viens tilpums ūdens.

4.2.   1:10 atšķaidīta sērskābe

Viens tilpums sērskābes (d20 = 1,84 g/ml) plus desmit tilpumi ūdens.

4.3.   1:1 atšķaidīts amonjaka šķīdums

Viens tilpums amonjaka šķīduma (d20 = 0,88 g/ml) plus viens tilpums ūdens.

4.4.

Piesātināts amonija oksalāta šķīdums [(NH4)C2O4.H2O] istabas temperatūrā (apmēram 40 g litrā)

4.5.

Citronskābes šķīdums, 30 % (m/V)

4.6.

Amonija hlorīda šķīdums, 5 % (m/V)

4.7.

Bromtimolzilā šķīdums etanolā, 95 %, 0,1 % (m/V)

4.8.

Bromkrezolzaļā šķīdums etanolā, 95 %, 0,04 % (m/V)

4.9.

Kālija permanganāta standartšķīdums, 0,02 mol/l

5.   Iekārta

5.1.

Filtrtīģelis ar 5 līdz 20 μ saķepinātā stikla porainību

5.2.

Karsta ūdens vanna

6.   Analizējamās alikvotās daļas pagatavošana

Ar pipeti ņem alikvoto daļu ekstrakcijas šķīduma, kas iegūts pēc 8.1. vai 8.3. metodes un kas satur starp 15 un 50 mg Ca (= 21 līdz 70 mg CaO). V2 ir alikvotās daļas tilpums. Ielej 400 ml vārglāzē. Ja nepieciešams, neitralizē (indikatora (4.7.) pāreja no zaļa uz zilu) ar dažiem pilieniem amonija šķīduma (4.3.).

Pievieno vienu mililitru citronskābes šķīduma (4.5) un piecus mililitrus amonija hlorīda šķīduma (4.6.).

7.   Kalcija oksalāta izgulsnēšana

Pievieno apmēram 100 mililitrus ūdens. Uzkarsē līdz viršanai, pievieno astoņus līdz desmit pilienus indikatora šķīduma (4.8.) un lēnām 50 mililitrus karsta amonija oksalāta šķīduma (4.4.). Ja veidojas nogulsnes, tās izšķīdina, pievienojot dažus pilienus sālsskābes (4.1.). Neitralizē ļoti lēnām ar amonija šķīduma (4.3.), nepārtraukti maisot līdz pH 4,4 līdz 4,6 (indikatora (4.8.) krāsu pāreja no zaļa uz zilu). Ievieto vārglāzi uz apmēram 30 minūtēm verdošā ūdens vannā (5.2.).

Izņem vārglāzi no vannas, atstāj stundu stāvēt un filtrē caur filtrtīģeli (5.1.).

8.   Oksalāta nogulšņu titrēšana

Skalo vārglāzi un filtrtīģeli, līdz atdalīts amonija oksalāta pārākums (to var pārbaudīt ar to, ka skalojamā ūdenī nav hlorīda jonu). ievieto filtrtīģeli 400 ml vārglāzē un atšķaida nogulsnes ar 50 mililitriem karstas sērskābes (4.2.). Pievieno vārglāzei ūdeni, lai tilpums būtu apmēram 100 mililitru. Uzkarsē līdz 70 līdz 80 °C temperatūrai un titrē ar permanganāta šķīdumu (4.9), līdz rozā krāsojums saglabājas vienu minūti. Šo tilpumu apzīmē ar n.

9.   Rezultātu izteikšana

Kalcija (Ca) saturs mēslošanas līdzekļi ir šāds:

image

kur

n

=

izlietotā permanganāta mililitri,

m

=

analizējamā parauga masa gramos,

v2

=

alikvotās daļas tilpums mililitros,

v1

=

ekstrakcijas šķīduma tilpums mililitros,

t

=

permanganāta šķīduma koncentrācija mol/l.

CaO (%) = Ca (%) × 1,400

8.7.   metode

Magnija noteikšana ar atomu absorbcijas spektrometriju

1.   Darbības joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru magnija noteikšanai mēslošanas līdzekļa ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo metodi lieto EK mēslošanas līdzekļu ekstraktiem, ko iegūst pēc 8.1 un 8.3. metodes un par kuriem ir prasība deklarēt kopējo magniju un/vai ūdenī šķīstošo magniju, izņemot šādus mēslošanas līdzekļus, kas minēti I.D pielikumā attiecībā uz sekundārajām barības vielām.

 4. tips (kizerīts),

 5. tips (magnija sulfāts) un 5.1. tips (magnija sulfāta šķīdums),

 un izņemot šādus mēslošanas līdzekļus, kas minēti I.A pielikuma 3. daļā attiecībā uz kālija mēslošanas līdzekļiem:

 7. tips (kizerīts ar kālija sulfātu)

 kuriem piemēro 8.8. metodi.

Turpmāk aprakstīto metodi pielieto visiem mēslošanas līdzekļu ekstraktiem, kas satur elementus tādos daudzumos, kas var traucēt magnija kompleksometrisku noteikšanu.

3.   Princips

Magnija noteikšana ar atomu absorbcijas spektrometriju pēc ekstrakta atšķaidīšanas.

4.   Reaģenti

4.1.

Sālsskābe, 1 mol/l šķīdums

4.2.

Sālsskābe, 0,5 mol/l šķīdums

4.3.

Magnija standartšķīdums, 1,00 mg/ml

4.3.1. Izšķīdina 1,013 g magnija sulfāta (MgSO4.7H2O) 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumā (4.2.)

4.3.2. Nosver 1,658 g magnija oksīda (MgO), kas iepriekš izkarsēts, lai atdalītu karbonātu zīmes. Ievieto vārglāzē ar 100 ml ūdens un 120 ml 1 mol/l sālsskābes (4.1.). Kad izšķīdis, kvantitatīvi dekantē 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu un samaisa.

vai

4.3.3. Nopērkams standartšķīdums.

Laboratorija ir atbildīga par šādu šķīdumu testēšanu.

4.4.

Stroncija hlorīda šķīdums

Izšķīdina 75 g stroncija hlorīda (SrCl2.6H2O) sālsskābes šķīdumā (4.2.) un uzpilda līdz 500 ml ar to pašu skābes šķīdumu.

5.   Iekārta

Spektrometrs, pielāgots atomu absorbcijai, ar magnija lampu, kas iestādīta uz 285,2 nm.

Gaisa – acetilēna liesma.

6.   Parauga sagatavošana

Skatīt 8.1 un 8.3. metodi.

7.   Analīzes gaita

7.1.

Ja mēslošanas līdzeklī ir deklarēts magnija (Mg) saturs virs 6 % (t. i., 10 % MgO), ņem 25 ml (V1) ekstrakcijas šķīduma (6.). Pārnes kvantitatīvi 100 ml mērkolbā, uzpilda tilpumu ar ūdeni un samaisa. Atšķaidījuma koeficients ir D1 = 100/V1

7.2.

Ar pipeti paņem 10 ml ekstrakcijas šķīduma (6.) vai šķīduma (7.1.). Pārnes 200 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un samaisa. Atšķaidījuma koeficients ir 200/10.

7.3.

Atšķaida šo šķīdumu (7.2.) ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.), lai iegūtu koncentrāciju spektrometra (5.1.) optimālajā mērīšanas diapazonā. V2 ir parauga tilpums, kas ņemts no līdz 100 mililitriem atšķaidītā šķīduma. Atšķaidījuma koeficients ir D2 = 100/V2

Beigu šķīdumam ir jāsatur 10 % V/V stroncija hlorīda šķīduma (4.4.).

7.4.

Tukšā šķīduma pagatavošana

Gatavo tukšo šķīdumu, atkārtojot visu procedūru no ekstrakcijas (8.1. vai 8.3. metode), izņemot mēslošanas līdzekļa analizējamo paraugu.

7.5.

Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

Atšķaidot standartšķīdumu (4.3.) ar 0,5 mol/l sālsskābi, gatavo vismaz piecus augošas koncentrācijas kalibrēšanas šķīdumus iekārtas (5.1.) optimālajā mērīšanas diapazonā.

Šiem šķīdumiem ir jāsatur 10 % V/V stroncija hlorīda šķīduma (4.4.).

7.6.

Mērījumi

Iestāda spektrometru (5.1.) uz 285,2 nm viļņu garumu.

Pēc kārtas iesmidzina kalibrēšanas šķīdumus (7.5.), parauga šķīdumu (7.3.) un tukšo šķīdumu (7.4.), izskalojot instrumentu ar nākamo mērāmo šķīdumu. Šo darbību atkārto trīs reizes. Zīmē kalibrēšanas līkni, atzīmējot vidējās kalibrēšanas šķīdumu (7.5.) ekstinkcijas uz ordinātu ass un attiecīgās magnija koncentrācijas μg/ml uz abscisu ass. No kalibrēšanas līknes nosaka magnija koncentrāciju paraugā (7.3.) Xs un tukšajā šķīdumā (7.4.) Xb.

8.   Rezultātu izteikšana

Aprēķina magnija (Mg) vai magnija oksīda (MgO) daudzumu paraugā, izejot no kalibrēšanas šķīdumiem un ņemot vērā tukšo šķīdumu.

Magnija (Mg) procentuālais daudzums mēslošanas līdzekļi ir:

image

kur

Xs

=

no kalibrēšanas līknes nolasītā analizējamā šķīduma koncentrācija μg/ml.

Xb

=

no kalibrēšanas līknes nolasītā tukšā šķīduma koncentrācija μg/ml.

D1

=

atšķaidījuma koeficients, kad šķīdums ir atšķaidīts (7.1.).

 Tas ir 4, ja analīzei ņem 25 ml šķīduma.

 Tas ir 1, ja šķīdumu neatšķaida.

 D2 = atšķaidījuma koeficients ir 7.3.

 M = analizējamā parauga masa ekstrakcijas laikā.

 MgO (%) = Mg (%)/0,6.

8.8.   metode

Magnija kompleksometriska noteikšana

1.   Darbības joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru magnija noteikšanai mēslošanas līdzekļa ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo metodi pielieto šādiem EK mēslošanas līdzekļu ekstraktiem, kuriem prasa kopējā magnija un/vai ūdenī šķīstošā magnija noteikšanu:

 I pielikumā minētie mēslošanas līdzekļi: vienkāršie slāpekļa mēslošanas līdzekļi, 1b + 1c tips (kalcija magnija nitrāts), 7. tips (magnija sulfonitrāts), 8. tips (slāpekļa mēslošanas līdzekļi ar magniju) un vienkāršie kālija mēslošanas līdzekļi, 2. tips (bagātināts kainīts), 4. tips (kālija hlorīds, kas satur magniju), 6. tips (kālija sulfāts, kas satur magnija sāli),

 I.D pielikumā minētie mēslošanas līdzekļi, kas attiecas uz sekundārajām barības vielām.

3.   Princips

Magniju izšķīdina pēc 8.1. un/vai 8.3. metodes. Pirmā titrēšana: ar EDTA Ca un Mg summu erihrommelnā T klātbūtnē. Otrā titrēšana: ar EDTA Ca kalceīna vai kalceīna vai kalkonkarbonskābes klātbūtnē. Magniju nosaka pēc starpības.

4.   Reaģenti

4.1.   Magnija 0,05 mol/l standartšķīdums:

4.1.1. Izšķīdina 1,232 gramus magnija sulfāta (MgSO4.7H2O) 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumā (4.11.) un uzpilda līdz 100 ml ar to pašu skābi

vai

4.1.2. Nosver 2,016 g magnija oksīda, kas iepriekš izkarsēts, lai atdalītu karbonātu zīmes. Ievieto vārglāzē ar 100 ml ūdens.

Maisot pievieno apmēram 120 ml aptuveni 1 mol/l sālsskābes (4.12.).

Pēc izšķīšanas kvantitatīvi pārnes 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu un samaisa.

Vienam mililitram šo šķīdumu ir jāsatur 1,216 mg Mg (= 2,016 mg MgO).

Laboratorija atbild par standartšķīduma koncentrācijas pārbaudi.

4.2.   0,05 molārs EDTA šķīdums

Nosver 18,61 g etilēndiamīntetraetiķskābes dinātrija sāls dihidrātu (C10H14N2Na2O8.2H2O), ievieto 1 000 ml vārglāzē un izšķīdina 600 līdz 800 mililitros ūdens. Šķīdumu kvantitatīvi pārnes 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu un samaisa. Pārbauda šķīdumu ar standartšķīdumu (4.1.), ņemot 20 ml standartšķīduma un titrējot, kā aprakstīts analīzes gaitā (7.2.).

Vienam mililitram EDTA šķīduma jāatbilst 1,216 miligramiem Mg (= 2,016 mg MgO) un 2,004 miligramiem Ca (= 2,804 mg CaO) (skatīt 10.l. un 10.6. piezīmi).

4.3.   0,05 molārs kalcija standartšķīdums

Nosver 5,004 g sausa kalcija karbonāta. Ievieto vārglāzē ar 100 ml ūdens. Pakāpeniski maisot, pievieno 120 mililitrus aptuveni 1 mol/l sālsskābes (4.12.).

Uzkarsē līdz viršanai, lai atdalītu oglekļa dioksīdu, atdzesē, kvantitatīvi pārnes viena litra mērkolbā, uzpilda tilpumu ar ūdeni un samaisa. Pārbauda šo šķīdumu pret EDTA šķīdumu (4.2.) pēc analīzes gaitas (7.3.). Vienam mililitram šā šķīduma jāsatur 2,004 miligrami kalcija (= 2,804 mg CaO) un jāatbilst vienam mililitram 0,05 molāra EDTA šķīduma (4.2.).

4.4.   Kalceīna indikators

Piestā rūpīgi saberž vienu gramu kalceīna ar 100 gramiem nātrija hlorīda. Izmanto 10 miligramus šā maisījuma. Indikators mainās no zaļa uz oranžu. Titrēšana jāturpina, līdz iegūst oranžu krāsojumu bez zaļas nokrāsas.

4.5.   Kalkonkarbonskābes indikators

Izšķīdina 400 mg kalkonkarbonskābes 100 mililitros metanola. Šo šķīdumu var uzglabāt tikai apmēram četras nedēļas. Lietot trīs šā šķīduma pilienus. Indikators mainās no sarkana uz zilu. Titrēšana jāturpina, līdz iegūst zilu krāsojumu bez sarkanas nokrāsas.

4.6.   Eriohrommelnais T indikators

Izšķīdina 300 mg eriohrommelnā T maisījumā, kas sastāv no 25 ml propanola-1 un 15 ml trietanolamīna. Šo šķīdumu var uzglabāt tikai apmēram četras nedēļas. Lietot trīs šā šķīduma pilienus. Šis indikators maina krāsu no sarkana uz zilu un titrēšana jāveic, līdz iegūst zilu krāsojumu bez sarkanas nokrāsas. Krāsu pāreja notiek tikai magnija klātbūtnē. Ja nepieciešams, pievieno vienu mililitru standartšķīduma (4.1.).

Kalcija un magnija klātbūtnē EDTA vispirms veido kompleksu ar kalciju un pēc tam ar magniju. Šādā gadījumā abus elementus nosaka vienlaicīgi.

4.7.   Kālija cianīda šķīdums

KCN 2 % šķīdums ūdenī. (Nesūkt pipetē ar muti un skatīt 10.7. punktu).

4.8.   Kālija hidroksīda un kālija cianīda šķīdums

Izšķīdina ūdenī 280 gramus KOH un 66 gramus KCN, uzpilda tilpumu līdz vienam litram un samaisa.

4.9.   pH 10,5 buferšķīdums

500 ml mērkolbā izšķīdina 33 g amonija hlorīda 200 mililitros ūdens, pievieno 250 ml amonjaka šķīduma (d20 = 0,91 g/ml), uzpilda tilpumu ar ūdeni un samaisa. Periodiski pārbauda šķīduma pH.

4.10.

Atšķaidīta sālsskābe: viens tilpums sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) plus viens tilpums ūdens.

4.11.

Sālsskābes šķīdums, aptuveni 0,5 mol/l

4.12.

Sālsskābes šķīdums, aptuveni 1 mol/l

4.13.

Nātrija hidroksīda šķīdums, 5 mol/l

5.   Iekārta

5.1.

Magnētisks vai mehānisks maisītājs

5.2.

pH metrs

6.   Kontrolanalīze

Veic noteikšanu šķīdumu (4.1. un 4.3.) alikvotajās daļās, lai Ca/Mg attiecība būtu aptuveni vienāda ar attiecību analizējamā šķīdumā. Ņem (a) mililitrus Mg standartšķīduma (4.3.) un (b–a) mililitrus standartšķīduma (4.1.). (a) un (b) ir EDTA šķīduma mililitru daudzums, ko izlieto divās analizējamā šķīduma titrēšanās. Šī procedūra ir pareiza tikai tad, ja EDTA, kalcija un magnija šķīdumi ir precīzi ekvivalenti. Ja tas tā nav, tad ir jāveic korekcijas.

7.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Skatīt 8.1 un 8.3. metodes.

8.   Noteikšana

8.1.   Ņemtie alikvotie paraugi

Alikvotajai daļai cik iespējams jāsatur starp 9 un 18 miligramiem magnija (= 15 līdz 30 miligramiem MgO).

8.2.   Titrēšana eriohrommelnā T klātbūtnē

Ar pipeti ievada analizējamā šķīduma alikvoto daļu (8.1.) 400 ml vārglāzē. Neitralizē skābes pārākumu ar 5 mol/l nātrija hidroksīda šķīdumu (4.12.), pārbaudot ar pH metru. Atšķaida ar ūdeni līdz apmēram 100 mililitriem. Pievieno 5 ml buferšķīduma (4.9.). Nomērītajam pH ir jābūt 10,5 ± 0,1.Pievieno 2 ml kālija cianīda šķīduma (4.7.) un trīs pilienus eriohrommelnā T indikatora (4.6.). Titrē ar EDTA šķīdumu (4.2.). Maisa uzmanīgi ar maisītāju (5.1.) (skatīt 10.2., 10.3. un 10.4. punktu). “b” ir 0,05 mol/l EDTA šķīduma mililitru daudzums.

8.3.   Titrēšana kalceīna vai kalkonkarbonskābes šķīduma klātbūtnē

Ar pipeti ņem analizējamā šķīduma alikvoto daļu, kas vienāda ar iepriekšējās titrēšanas daudzumu, un ievada 400 ml vārglāzē. Neitralizē skābes pārākumu ar 5 mol/l nātrija hidroksīda šķīdumu (4.13.), pārbaudot ar pH metru. Atšķaida ar ūdeni līdz apmēram 100 mililitriem. Pievieno 10 mililitrus KOH/KCN šķīduma (4.8.) un indikatoru (4.4. vai 4.5.). Maisa uzmanīgi ar maisītāju (5.1.) un titrē ar EDTA šķīdumu (4.2.) (skatīt 10.2., 10.3. un 10.4. punktu). “a” ir 0,05 mol/l EDTA šķīduma mililitru daudzums.

9.   Rezultātu izteikšana

EK mēslošanas līdzekļiem, kam pielietojama metode (5 g mēslošanas līdzekļa 500 mililitros ekstrakta), procentuālais saturs mēslošanas līdzeklī ir

image

image

kur

a

=

mililitru daudzums 0,05 mol/l EDTA šķīduma, ko izlieto titrēšanai kalceīna vai kalkonkarbonskābes klātbūtnē,

b

=

mililitru daudzums 0,05 mol/l EDTA šķīduma, ko izlieto titrēšanai eriohrommelnā T klātbūtnē,

M

=

parauga masa ņemtajā alikvotajā daļā (gramos),

T

=

0,2016 × mol/l EDTA šķīdumam/0,05 (sk. 4.2. punktu),

T′

=

0,1216 × mol/l EDTA šķīdumam/0,05 (sk. 4.2. punktu).

10.   Piezīmes

10.1.

Stehiometriskā EDTA — metāla attiecība kompleksometriskajās analīzēs vienmēr ir 1:1 neatkarīgi no metāla vērtības un no tā, ka EDTA ir četrvērtīga. Tādēļ EDTA titrēšanas šķīdumam un standartšķīdumiem ir jābūt molāriem, nevis normāliem.

10.2.

Kompleksometrijas indikatori bieži ir jutīgi uz gaisu. Šķīdums titrēšanas laikā var zaudēt krāsu. Šādā gadījumā pievieno vienu vai divus pilienus indikatora. Tas jo īpaši attiecas uz erohrommelno un kalkonkarbonskābi.

10.3.

Metāla-indikatora kompleksi bieži ir relatīvi stabili, un krāsas pārejai bieži ir vajadzīgs laiks. Pēdējie EDTA pilieni tādēļ ir jāpievieno lēnām, un ir jāpievieno piliens 0,05 mol/l magnija (4.1.) vai kalcija (4.3.) šķīduma, lai pārliecinātos, ka krāsu pāreja jau nav notikusi. Tas ir jo īpaši svarīgi attiecībā uz eriohrommelnā-magnija kompleksiem.

10.4.

Indikatora krāsu pāreja ir jānovēro nevis vertikāli, bet horizontāli caur šķīdumu, un vārglāze jānovieto pret baltu fonu labā apgaismojumā. Indikatora pāreju var arī labi novērot, novietojot vārglāzi uz stikla, ko izgaismo no apakšas (25 vatu spuldzītes).

10.5.

Lai izdarītu šo analīzi, vajadzīga zināma pieredze. Cita starpā, jānovēro arī standartšķīdumu (4.1.) un (4.3.) krāsu pārejas. Ieteicams, lai visas noteikšanas izdarītu viens un tas pats laboratorijas darbinieks.

10.6.

Lietojot EDTA šķīdumu ar drošu titru (piemēram, Titrisol, Normex), tas var atvieglot standartšķīdumu (4.1., 4.2. un 4.3.) ekvivalences kontroli.

10.7.

Šķīdumus, kas satur kālija cianīdu, nedrīkst liet izlietnē, kamēr cianīds nav pavērsts par nekaitīgu vielu, piemēram, oksidējot ar nātrija hipohlorītu pēc pasārmināšanas.

▼M8

8.9.    metode

Sulfātu satura noteikšana ar trim dažādām metodēm

EN 15749: Mēslošanas līdzekļi. Sulfātu satura noteikšana ar trim dažādām metodēm

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

8.10.   metode

Ekstrahētā nātrija noteikšana

1.   Darbības joma

Ar šo dokumentu nosaka procedūru nātrija noteikšanai mēslošanas līdzekļa ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo metodi izmanto EK mēslošanas līdzekļiem, kuriem I pielikumā paredzēts deklarēt nātriju.

3.   Princips

Pēc tam, kad attiecīgi atšķaidīts ekstrakts, kas iegūts pēc 8.1. un/vai 8.3. metodes, nātrija saturu šķīdumā nosaka ar liesmas emisijas spektrometriju.

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīta sālsskābe

Viens tilpums sālsskābes analīzei (d20 = 1,18 g/ml) plus viens tilpums ūdens.

4.2.

Alumīnija nitrāts Al(NO3)3.9H2O

4.3.

Cēzija hlorīds CsCl

4.4.

Bezūdens nātrija hlorīds NaCl

4.5.

Cēzija hlorīda un alumīnija nitrāta šķīdums

Izšķīdina ūdenī 50 gramus cēzija hlorīda (4.3.) un 250 gramus alumīnija nitrāta (4.2.) 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un samaisa.

4.6.

Nātrija standartšķīdums 1 mg/ml Na

Izšķīdina ūdenī 2,542 gramus nātrija hlorīda (4.4.) 1 000 ml mērkolbā. Pievieno 10 ml sālsskābes (4.1.). Uzpilda tilpumu ar ūdeni un samaisa.

5.   Iekārta

Spektrometrs ar liesmas emisiju, iestādīts 589,3 nm.

6.   Kalibrēšanas šķīdumi

6.1.

Ievieto 10 ml standartšķīduma (4.6.) 250 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu un samaisa. Šķīduma koncentrācija: 40 μg/ml Na

6.2.

Ievada 0, 5, 10, 15, 20 un 25 ml šķīduma (6.1.) 100 ml mērkolbās. Pievieno 10 ml šķīduma (4.5.). Uzpilda tilpumu un samaisa. Šķīdumu koncentrācija: 0, 2, 4, 6, 8, 10 μg/ml Na

7.   Mērāmo šķīdumu pagatavošana

Atkarībā no paredzamā nātrija satura ekstrakcijas šķīdumā pēc 8.1. vai 8.3. metodes (pieci grami mēslošanas līdzekļa 500 mililitros) izdara atšķaidīšanu saskaņā ar šādu tabulu:



Na2O

image

Na (%)

Starpatšķaidījums

Galīgais atšķaidījums

Atšķaidījuma pakāpe

Paraugs (ml) (v2)

Atšķaidījums līdz ml (v3)

Paraugs (ml) (v4)

Atšķaidījums līdz ml

3—5

2,2—3,7

10

50

10

100

50

5—10

3,7—7,4

10

100

10

100

100

10—20

7,4—15

10

100

5

100

200

20—38

15—28

5

100

5

100

400

Uzpilda starpatšķaidījumu ar ūdeni. Galīgajam atšķaidījumam pievieno 100 ml mērkolbā desmit mililitrus šķīduma (4.5.).

Attiecībā uz analizējamā parauga daudzumu, kas ir viens grams, galīgā atšķaidījuma tilpumu (v4) reizina ar pieci.

8.   Noteikšana

Sagatavo spektrometru (5.1.) mērīšanai 589,3 nanometros. Instrumentu kalibrē, mērot kalibrēšanas šķīdumu (6.2.) starojuma intensitāti. Tad pieregulē instrumenta jutību uz visu skalu ar viskoncentrētāko kalibrēšanas šķīdumu. Tad mēra analizējamā parauga šķīduma (7.) starojuma intensitāti. Šo darbību atkārto trīs reizes.

9.   Rezultātu aprēķināšana

Zīmē kalibrēšanas līkni, atzīmējot vidējo starojuma intensitāti katram kalibrēšanas šķīdumam uz ordinātu ass un atbilstošās koncentrācija μg/ml uz abscisu ass. No līknes nolasa nātrija koncentrāciju analizējamajā šķīdumā. Nātrija daudzumu aprēķina no standartšķīdumiem, ņemot vērā atšķaidījuma līmeņus. Rezultātu izsaka procentos no parauga masas.

Nātrija (Na) procentuālais saturs mēslošanas līdzeklī ir šāds

image

image

kur

x

=

spektrometra ievadītā šķīduma koncentrācija μg/ml,

v1

=

ekstrakcijas šķīduma tilpums mililitros,

v2

=

alikvotais tilpums starpatšķaidījumā mililitros,

v3

=

starpatšķaidījuma tilpums mililitros,

v4

=

galīgā atšķaidījuma (līdz 100 ml) alikvotās daļas tilpums mililitros,

m

=

analizējamā parauga masa gramos.

▼M9

8.11.   metode

Kalcija un formiātu satura noteikšana kalcija formiātā

EN 15909 Mēslošanas līdzekļi. Kalcija un formiātu satura noteikšana kalciju saturošos lapotnes mēslošanas līdzekļos

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B

9.   metode

Mikroelementi 10 % vai mazākā koncentrācijā

9.1.   metode

Kopējo mikroelementu ekstrakcija

1.   Darbības joma

Ar šo metodi nosaka procedūru šādu mikroelementu ekstrakcijai: kopējais bors, kopējais kobalts, kopējais varš, kopējā dzelzs, kopējais mangāns, kopējais molibdēns un kopējais cinks. Mērķis ir neliels ekstrakciju skaits, lai cik iespējams vienā un tajā pašā ekstraktā noteiktu katra minētā mikroelementa kopējo saturu.

2.   Pielietošanas joma

Šī procedūra attiecas uz EK mēslošanas līdzekļiem, uz kuriem attiecas I pielikuma E iedaļa un kuri satur vienu vai vairākus no šādiem mikroelementiem: bors, kobalts, varš, dzelzs, mangāns, molibdēns un cinks. Tā ir piemērojama katram mikroelementam, kura deklarētais saturs ir 10 % vai mazāks.

3.   Princips

Izšķīdināšana verdošā atšķaidītā sālsskābē.

Piezīme

Ekstrakcija ir empīriska un nevar būt kvantitatīva atkarībā no produkta vai mēslošanas līdzekļa sastāvdaļām. Jo īpaši attiecībā uz dažiem mangāna oksīdiem ekstrahētais daudzums var būt būtiski mazāks nekā kopējais mangāna daudzums, ko satur produkts. Mēslošanas līdzekļa ražotāji ir atbildīgi, lai deklarētais saturs tiešām atbilstu daudzumam, ko var ekstrahēt metodē noteiktajos apstākļos.

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 6 mol/l

Samaisa vienu tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar vienu tilpumu ūdens.

4.2.

Koncentrēts amonjaka šķīdums (NH4OH, d20 = 0,9 g/ml)

5.   Iekārta

Elektriskā plītiņa ar regulējamu temperatūru

Piezīme

Ja ekstraktā jānosaka bora saturs, nedrīkst lietot borsilikāta stikla traukus. Tā kā metode ietver vārīšanu, labāk izvēlēties teflona vai kvarca traukus. Ja stikla trauki mazgāti ar mazgāšanas līdzekli, kas satur borātus, tie rūpīgi jāizskalo.

6.   Parauga sagatavošana

Skatīt 1. metodi.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Analizējamais paraugs

Ņem mēslošanas līdzekļa daudzumu, kas sver 2 līdz 10 g atkarībā no deklarētā elementa satura produktā. Galīgā šķīduma iegūšanai izmanto šādu tabulu, lai tas pēc attiecīgas atšķaidīšanas iekļautos katras metodes mērīšanas diapazonā. Paraugi jāsver ar 1 mg precizitāti.



Deklarētais mikroelementa saturs mēslošanas līdzeklī (%)

< 0,01

0,01— < 5

≥ 5—10

Analizējamā parauga masa (g)

10

5

2

Elementa masa paraugā (g)

1

0,5—250

100—200

Ekstrakta tilpums V (ml)

250

500

500

Elementa koncentrācija ekstraktā (mg/l)

4

1—500

200—400

Paraugu ievieto 250 ml vārglāzē.

7.2.   Šķīduma pagatavošana

Ja nepieciešams, paraugu samitrina ar nelielu daudzumu ūdens, uzmanīgi, nelielām porcijām pievieno 10 ml atšķaidītas sālsskābes (4.1.) uz vienu gramu mēslošanas līdzekļa, tad pievieno ūdeni līdz apmēram 50 ml. Vārglāzi nosedz ar pulksteņstikliņu un paraugu samaisa. Uzkarsē uz plītiņas līdz viršanai un vāra 30 minūtes. Dzesē, laiku pa laikam apmaisot. Kvantitatīvi pārnes 250 vai 500 ml mērkolbā (skatīt tabulu). Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa. Filtrē caur sausu filtru sausā traukā. Izlej pirmo porciju. Ekstraktam jābūt pilnīgi dzidram.

Vēlams, lai noteikšanu izdarītu nekavējoties dzidrā filtrāta alikvotajās daļās, citādi trauki jānoslēdz.

Ekstraktiem, kuros nosaka bora saturu ar koncentrētu amonjaka šķīdumu (4.2.) pieregulē pH starp 4 un 6.

8.   Noteikšana

Katra mikroelementa noteikšanu izdara alikvotajās daļās, kas norādītas metodē katram atsevišķam mikroelementam.

Ja nepieciešams, organiskās helātus un kompleksus veidojošās vielas no ekstrakta alikvotās daļas atdala pēc 9.3. metodes. Nosakot ar atomu absorbcijas spektrometriju, šāda atdalīšana var nebūt nepieciešama.

9.2.   metode

Ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija

1.   Darbības joma

Ar šo metodi nosaka procedūru šādu mikroelementu ūdenī šķīstošo formu ekstrahēšanai: bors, kobalts, varš, dzelzs, mangāns, molibdēns un cinks. Mērķis ir minimāls ekstrakciju skaits, lai cik iespējams vienā un tajā pašā ekstraktā noteiktu katra minētā mikroelementa saturu.

2.   Pielietošanas joma

Šī procedūra attiecas uz EK mēslošanas līdzekļiem, uz kuriem attiecas I pielikums un kuri satur vienu vai vairākus no šādiem mikroelementiem: bors, kobalts, varš, dzelzs, mangāns, molibdēns un cinks. Tā ir piemērojama katram mikroelementam, kura deklarētais saturs ir 10 % vai mazāks.

3.   Princips

Mikroelementus ekstrahē, kratot mēslošanas līdzekļus ūdenī 20 (± 2) °C temperatūrā.

Piezīme

Ekstrakcija ir empīriska, un tā var būt un var nebūt kvantitatīva.

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 6 mol/l

Samaisa vienu tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar vienu tilpumu ūdens.

5.   Iekārta

5.1.

Rotācijas kratītājs, apmēram 35 līdz 40 apgriezienu minūtē

5.2.

pH metrs

Ja ekstraktā jānosaka bora saturs, nedrīkst lietot borsilikāta stikla traukus. Šādai ekstrakcijai vēlami teflona vai kvarca trauki. Ja stikla trauki mazgāti ar mazgāšanas līdzekli, kas satur borātus, tie rūpīgi jāizskalo.

6.   Parauga sagatavošana

Skatīt 1. metodi.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Analizējamais paraugs

Ņem mēslošanas līdzekļa daudzumu, kas sver 2 līdz 10 g atkarībā no deklarētā elementa satura produktā. Galīgā šķīduma iegūšanai izmanto šādu tabulu, lai tas pēc attiecīgas atšķaidīšanas iekļautos katras metodes mērīšanas diapazonā. Paraugi jāsver ar 1 mg precizitāti.



Deklarētais mikroelementa saturs mēslošanas līdzeklī (%)

< 0,01

0,01—< 5

≥ 5—10

Analizējamā parauga masa (g)

10

5

2

Elementa masa paraugā (g)

1

0,5—250

100—200

Ekstrakta tilpums V (ml)

250

500

500

Elementa koncentrācija ekstraktā (mg/l)

4

1—500

200—400

Paraugu ievieto 250 vai 500 ml kolbā (pēc tabulas).

7.2.   Šķīduma pagatavošana

Pievieno apmēram 200 mililitrus ūdens 250 ml kolbā vai 400 mililitrus ūdens 500 ml kolbā.

Kolbu labi noslēdz. Krata enerģiski ar roku, lai paraugu disperģētu, tad ievieto kolbu kratītājā un krata 30 minūtes.

Uzpilda līdz tilpumam ar ūdeni un samaisa.

7.3.   Analizējamā šķīduma sagatavošana

Nekavējoties filtrē tīrā, sausā kolbā. Kolbu noslēdz ar aizbāzni. Pēc filtrēšanas nekavējoties izdara noteikšanu.

Ja filtrāts pakāpeniski kļūst duļķains, veic citu ekstrahēšanu saskaņā ar 7.1. un 7.2. punktu kolbā ar tilpumu Ve. Filtrē mērkolbā ar tilpumu W, kas iepriekš izžāvēta un kurā ielieti 5 ml atšķaidītas sālsskābes (4.1.). Filtrēšanu pārtrauc tieši tajā brīdī, kad sasniegta kalibrēšanas atzīme. Rūpīgi samaisa.

Šādos apstākļos V vērtība, izsakot rezultātus, ir

image

Atšķaidījumi, izsakot rezultātus, ir atkarīgi no V vērtības.

8.   Noteikšana

Katra mikroelementa noteikšanu izdara alikvotajās daļās, kas norādītas metodē par katru atsevišķu mikroelementu.

Ja nepieciešams, organiskās helātus un kompleksus veidojošās vielas no alikvotās daļas atdala pēc 9.3. metodes. Nosakot ar atomu absorbcijas spektrometriju, šāda atdalīšana var nebūt nepieciešama.

9.3.   metode

Organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem

1.   Darbības joma

Ar šo metodi nosaka procedūru organisko savienojumu atdalīšanai no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu ekstraktus, kas iegūti saskaņā ar 9.1. un 9.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kopējos un/vai ūdenī šķīstošos elementus.

Piezīme

Nelielu organisko vielu daudzumu klātbūtne parasti neietekmē noteikšanu ar atomu absorbcijas spektrometru.

3.   Princips

Organiskos savienojumus ekstrakta alikvotajā daļā oksidē ar ūdeņraža peroksīdu.

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 0,5 mol/l

Samaisa 1 tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar 20 tilpumiem ūdens.

4.2.

Ūdeņraža peroksīda šķīdums (30 % H2O2, d20 = 1,11 g/ml), kas nesatur mikroelementus

5.   Iekārta

Elektriskā plītiņa ar regulējamu temperatūru.

6.   Analīzes gaita

Ņem 25 ml ekstrakta šķīduma, kas iegūts pēc 9.1. vai 9.2. metodes, un ievieto 100 ml vārglāzē. Ja izmanto 9.2. metodi, pievieno 5 ml atšķaidītas sālsskābes šķīduma (4.1.). Tad pievieno 5 ml ūdeņraža peroksīda šķīduma (4.2.). Nosedz ar pulksteņstikliņu. Apmēram stundu ļauj oksidēties istabas temperatūrā, tad pakāpeniski uzsilda līdz viršanai un pusstundu vāra. Ja nepieciešams, atdzisušam šķīdumam pievieno vēl 5 ml ūdeņraža peroksīda šķīduma. Tad uzvāra, lai atdalītu ūdeņraža peroksīda pārākumu. Atdzesē un kvantitatīvi pārnes 50 ml mērkolbā un uzpilda tilpumu. Nepieciešamības gadījumā filtrē.

Ņemot alikvotās daļas un aprēķinot mikroelementa procentuālo saturu produktā, jāņem vērā atšķaidījums.

9.4.   metode

Mikroelementu noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometru

(parastā procedūra)

1.   Darbības joma

Ar šo dokumentu nosaka parasto procedūru dažu mikroelementu satura noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju.

2.   Pielietošanas joma

Šī procedūra izmantojama to mēslošanas līdzekļu ekstraktu analizēšanai pēc 9.1. un 9.2. metodes, par kuriem šīs regulas I.E pielikumā ir prasība deklarēt kopējos un/vai ūdenī šķīstošos elementus.

Šīs procedūras pielāgojumi dažādiem mikroelementiem ir detalizēti aprakstīti katram elementam specifiskās metodēs.

Piezīme

Parasti neliels organisko vielu daudzums neietekmē noteikšanu ar atomu absorbcijas spektrometriju.

3.   Princips

Kad ekstrakts apstrādāts, samazinot vai atdalot traucējošās ķīmiskās vielas, ekstraktu atšķaida, lai tā koncentrācija būtu spektrometra optimālajā diapazonā ar viļņu garumu, kas atbilst katram nosakāmajam mikroelementam.

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 6 mol/l

Samaisa vienu tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar vienu tilpumu ūdens.

4.2.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 0,5 mol/l

Samaisa 1 tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar 20 tilpumiem ūdens.

4.3.   Lantāna sāls šķīdumi (10 g La litrā)

Šo reaģentu izmanto kobalta, dzelzs, mangāna un cinka noteikšanai. To var pagatavot vai nu:

a) lantāna oksīdu izšķīdinot sālsskābē (4.1.). Ievieto 11,73 g lantāna oksīda (La2O3) 150 mililitros ūdens viena litra mērkolbā un pievieno 120 ml 6 mol/l sālsskābes (4.1.). Izšķīdina un uzpilda līdz vienam litram ar ūdeni un rūpīgi samaisa. Šis šķīdums ir apmēram 0,5 mol/l sālsskābes šķīdums;

b) vai ar lantāna hlorīda, sulfāta vai nitrāta šķīdumiem. Izšķīdina 26,7 g lantāna hlorīda heptahidrāta (LaCl3.7H2O) vai 31,2 g lantāna nitrāta heksahidrāta [La(NO3)3.6H2O], vai lantāna sulfāta nonahidrāta [La2(SO4)3.9H2O] 150 mililitros ūdens un pievieno 85 ml 6 mol/l sālsskābes (4.1.). Izšķīdina un uzpilda līdz vienam litram ar ūdeni. Rūpīgi samaisa. Šis šķīdums ir apmēram 0,5 mol/l sālsskābes šķīdums.

4.4.   Kalibrēšanas šķīdumi

Šo šķīdumu pagatavošanai skatīt katra atsevišķa mikroelementa noteikšanas metodi..

5.   Iekārta

Atomu absorbcijas spektrometrs, kas emitē nosakāmajiem mikroelementiem raksturīgu starojumu.

Analizētājam ir jāievēro ražotāja instrukcijas un jāiepazīstas ar aparātu. Aparātam ir jāļauj izdarīt fona korekciju, lai to varētu lietot, kad vien nepieciešams (Co un Zn). Lietojamās gāzes ir gaiss un acetilēns.

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Nosakāmo mikroelementu ekstraktu šķīdumu pagatavošana

Skatīt 9.1. un/vai 9.2. un, ja vajadzīgs, 9.3. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīdumā apstrāde

Atšķaida pēc 9.1., 9.2. vai 9.3. metodes ar ūdeni un/vai sālsskābi (4.1. vai 4.2.) iegūto ekstrakta alikvoto daļu, lai mērāmajā šķīdumā būtu nosakāmā elementa koncentrācija, kas iekļaujas kalibrēšanas diapazonā (7.2.), un sālsskābes koncentrācija vismaz 0,5 mol/l un ne lielāka par 2,5 mol/l. Lai veiktu šo darbību, var būt vajadzīga viena vai vairākas atšķaidīšanas.

Ņem ekstrakta galīgā atšķaidījuma alikvoto daļu, (a) ir tilpums mililitros, un ielej 100 ml mērkolbā. Nosakot kobalta, dzelzs, mangāna vai cinka saturu, pievieno 10 ml lantāna sāls šķīduma (4.3.). Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa. Tas ir galīgais šķīdums mērīšanai. D ir atšķaidījuma koeficients.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Gatavo tukšo šķīdumu, atkārtojot visu procedūru no ekstrakcijas stadijas, izņemot mēslošanas līdzekļa analizējamo paraugu.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

No darba kalibrēšanas šķīdumiem, kas pagatavoti atbilstīgi katra mikroelementa metodei, sagatavo 100 ml mērkolbās vismaz piecu kalibrēšanas paraugu sēriju pieaugošā koncentrācijā spektrometra optimālajā mērīšanas diapazonā. Ja nepieciešams, pielāgo sālsskābes koncentrāciju, lai tā būtu cik iespējams tuva atšķaidītajam analizējamam paraugam (6.2.). Kobalta, dzelzs, mangāna un cinka noteikšanai pievieno 10 ml tā paša lantāna sāls šķīduma (4.3.), ko lieto 6.2. punktā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa.

7.3.   Noteikšana

Sagatavo spektrometru (5.) noteikšanai un pieregulē metodē norādīto viļņu garumu katram atsevišķam mikroelementam.

Trīs reizes iesmidzina kalibrēšanas šķīdumus (7.2.), analizējamo šķīdumu (6.2.) un tukšo šķīdumu (7.1.), atzīmējot katru rezultātu un izskalojot instrumentu starp atsevišķām iesmidzināšanas reizēm.

Zīmē kalibrēšanas līkni, atzīmējot vidējos spektrometra nolasījumus katram kalibrēšanas šķīdumam (7.2.) uz ordinātu ass un atbilstošās elementa koncentrācijas μg/ml uz abscisu ass.

No šīs līknes nosaka attiecīgā mikroelementa koncentrācijas analizējamā šķīdumā xs (6.2.) un tukšajā šķīdumā xb (7.1.) μg/ml.

8.   Rezultātu izteikšana

Mikroelementa (E) procentuālais daudzums mēslošanas līdzekļi ir

image

Ja lietota 9.3. metode:

image

kur

E ir noteiktais mikroelementa daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums no mēslošanas līdzekļa;

xs ir analizējamā šķīduma (6.2.) koncentrācija μg/ml;

xb ir tukšā šķīduma (7.1.) koncentrācija μg/ml;

V ir pēc 9.1. vai 9.2. metodes iegūtā ekstrakta tilpums ml;

D ir atšķaidījuma koeficients, kas atbilst atšķaidīšanai, kas izdarīta atbilstīgi 6.2. punktam;

M ir pēc 9.1. vai 9.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana:

Ja (a1), (a2), (a3), …,(ai) un (a) ir alikvotās daļas un (v1), (v2), (v3), …, (vi) un (100) to atšķaidīšanām atbilstošie tilpumi, tad atšķaidījuma koeficients

image

9.5.   metode

Bora spektrometriska noteikšana ar azometīnu-H mēslošanas līdzekļu ekstraktos

1.   Darbības joma

Šī metode apraksta procedūru bora noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu ekstraktus, kas iegūti saskaņā ar 9.1 un 9.2. metodi un uz ko attiecas prasība regulas I pielikumā deklarēt kopējo un/vai ūdenī šķīstošo boru.

3.   Princips

Azometīna-H šķīdumā borātu joni veido dzeltenu kompleksu, kura koncentrāciju nosaka spektrometriski 410 nanometros. Traucējošos jonus maskē ar EDTA.

4.   Reaģenti

4.1.   EDTA buferšķīdums

500 ml mērkolbā, kas satur 300 ml ūdens ievieto

 75 g amonija acetāta (NH4OOCCH3);

 10 g etilēndiamīntetraetiķskābes dinātrija sāls (Na2 EDTA);

 40 ml etiķskābes (CH3COOH, d20 = 1,05 g/ml).

Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa. Šķīduma pH, ko pārbauda ar stikla elektrodu, jābūt 4,8 ± 0,1.

4.2.   Azometīna-H šķīdums

Ievieto 200 ml mērkolbā

 10 ml buferšķīduma (4.1.);

 400 mg azometīna-H (C17H12NNaO8S2);

 2 g askorbīnskābes (C6H8O6);

 Uzpilda tilpumu un rūpīgi samaisa. Negatavot lielus šā reaģenta daudzumus, jo tas ir stabils tikai dažas dienas.

4.3.   Bora kalibrēšanas šķīdumi

4.3.1.   Bora standartšķīdums (100 μg/ml).

Izšķīdina 0,5719 g borskābes (H2BO3) ūdenī 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa. Pārlej plastmasas pudelē uzglabāšanai ledusskapī.

4.3.2.   Bora darba šķīdums (10 μg/ml).

Ielej 50 ml standartšķīduma (4.3.1.) 500 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

5.   Iekārta

Spektrometrs molekulārajai absorbcijai ar kivetēm, kuru optiskais ceļš ir 10 mm, un kas ieregulēts 410 nm viļņu garumā.

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Bora šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.1. un/vai 9.2. un, ja vajadzīgs, 9.3. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Atšķaida ekstrakta (6.1.) alikvoto daļu, lai iegūtu 7.2. punktā noteikto bora koncentrāciju. Var būt nepieciešamas divas secīgas atšķaidīšanas. D ir atšķaidījuma koeficients.

6.3.   Korekcijas šķīduma pagatavošana

Ja analizējamais šķīdums (6.2.) ir krāsains, gatavo attiecīgu korekcijas šķīdumu, plastmasas pudelē ielejot 5 ml analizējamā šķīduma (6.2.), 5 ml RDTA buferšķīduma (4.1.) un 5 ml ūdens un rūpīgi samaisa.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Gatavo tukšo šķīdumu, atkārtojot visu procedūru no ekstrakcijas stadijas, izņemot mēslošanas līdzekļa analizējamo paraugu.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

Pārnes 0, 5, 10, 15, 20 un 25 ml darba kalibrēšanas šķīduma (4.3.3.) uz 100 ml mērkolbu sēriju. Uzpilda līdz 100 ml ar ūdeni un rūpīgi samaisa. Šie šķīdumi satur starp 0 un 2,5 μg/ml bora.

7.3.   Krāsas attīstīšana

Pārnes 5 ml kalibrēšanas šķīdumu (7.2.), analizējamos šķīdumus (6.2.) un tukšo šķīdumu (7.1.) uz plastmasas pudeļu sēriju. Pievieno 5 ml EDTA buferšķīduma (4.1.). Pievieno 5 ml azometīna-H šķīduma (4.2.).

Rūpīgi samaisa un ļauj krāsai attīstīties 2½ līdz trīs stundas tumšā vietā.

7.4.   Noteikšana

Mēra ekstinkciju šķīdumiem, kas iegūti 7.3. punktā, un, ja vajadzīgs, korekcijas šķīdumam (6.3.) pret ūdeni 410 nm viļņu garumā. Pirms katra jauna nolasījuma kivetes izskalo ar ūdeni.

8.   Rezultātu izteikšana

Zīmē kalibrēšanas līkni, atzīmējot kalibrēšanas šķīdumu (7.2.) koncentrāciju uz abscisu ass un no spektrometra (7.4.) nolasītās ekstinkcijas uz ordinātu ass.

No kalibrēšanas līknes nolasa bora koncentrāciju tukšajā analīzē (7.1.), bora koncentrāciju analizējamā šķīdumā (6.2.) un, ja analizējamais šķīdums ir krāsains, analizējamā šķīduma koriģēto koncentrāciju. Lai aprēķinātu pēdējo, atņem korekcijas šķīduma (6.3.) ekstinkciju no analizējamā šķīduma (6.2.) ekstinkcijas un nosaka analizējamā šķīduma koriģēto koncentrāciju. Atzīmē analizējamā šķīduma (6.2.) koncentrāciju ar vai bez korekcijas, X(xs), un tukšā šķīduma koncentrāciju (xb).

Bora procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka:

image

Ja lieto 9.3. metodi:

image

kur

B ir bora daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums mēslošanas līdzeklī;

xs ir koncentrācija (μg/ml) analizējamā šķīdumā (6.2.), ar vai bez korekcijas;

xb ir koncentrācija (μg/ml) tukšajā šķīdumā (7.1.);

V ir ekstrakta tilpums ml, kas iegūts pēc 9.1. vai 9.2. metodes;

D ir atšķaidījuma koeficients, kas atbilst 6.2. punktā veiktajai atšķaidīšanai;

M ir pēc 9.1 vai 9.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana: ja (a1) un (a2) ir secīgas alikvotās daļas un (v1) un (v2) attiecīgo atšķaidījumu tilpumi, tad atšķaidījuma koeficients D ir:

image

9.6.   metode

Kobalta noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

1.   Darbības joma

Šī metode apraksta procedūru kobalta noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu paraugus, kas ekstrahēti saskaņā ar 9.1 un 9.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kopējo un/vai ūdenī šķīstošo kobaltu.

3.   Princips

Pēc attiecīgas apstrādes un ekstraktu atšķaidīšanas kobalta saturu nosaka ar atomu absorbcijas spektrometriju.

4.   Reaģenti

4.1.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 6 mol/l

Skatīt 9.4. metodi (4.1.).

4.2.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 0,5 mol/l

Skatīt 9.4 metodi (4.2.).

4.3.   Lantāna sāls šķīdumi (10 g La litrā)

Skatīt 9.4 metodi (4.3.).

4.4.   Kobalta kalibrēšanas šķīdumi

4.4.1.   Kobalta standartšķīdums (1 000 μg/ml).

250 ml vārglāzē nosver ar 0,1 mg precizitāti 1 g kobalta, pievieno 25 ml 6 mol/l sālsskābes (4.1.) un karsē uz plītiņas, līdz kobalts pilnībā izšķīdis. Kad atdzisis, kvantitatīvi pārnes 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

4.4.2.   Kobalta darba šķīdums (100 μg/ml).

Ielej 10 ml standartšķīduma (4.4.1.) 100 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa.

5.   Iekārta

Atomu absorbcijas spektrometrs: Skatīt 9.4 (5.) metodi. Instrumentam jābūt apgādātam ar starojuma avotu, kas raksturīgs kobaltam (240,7 nm). Spektrometram vajadzīga iespēja veikt fona korekciju.

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Kobalta ekstrakta šķīdums

Skatīt 9.1. un/vai 9.2. un, ja vajadzīgs, 9.3. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.4. (6.2.) metodi. Analizējamam šķīdumam jāsatur 10 % (V/V) lantāna sāls šķīduma (4.3.).

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.4. (7.1.) metodi. Tukšajam šķīdumam jāsatur 10 % (V/V) lantāna sāls šķīduma, ko lieto 6.2. punktā.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

Skatīt 9.4. (7.2.) metodi.

Optimālajam noteikšanas diapazonam no 0 līdz 5 μg/ml kobalta, ievieto 0, 0,5, 1, 2, 3, 4 un 5 ml darba šķīduma (4.4.2.) 100 ml mērkolbu sērijā. Ja nepieciešams, pieregulē sālsskābes koncentrāciju cik iespējams tuvu analizējamā šķīduma koncentrācijai. Katrā kolbā pievieno 10 ml lantāna sāls šķīduma, ko lieto 6.2. punktā. Uzpilda līdz 100 ml ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa. Šie šķīdumi satur attiecīgi 0, 0,5, 1, 2, 3, 4 un 5 μg/ml kobalta.

7.3.   Noteikšana

Skatīt 9.4. (7.3.) metodi. Sagatavo spektrometru (5.) mērīšanai 240,7 nm viļņu garumā.

8.   Rezultātu izteikšana

Skatīt 9.4. (8.) metodi.

Kobalta procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka:

image

Ja lieto 9.3. metodi

image

kur

Co ir kobalta daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums mēslošanas līdzeklī;

xs ir analizējamā šķīduma (6.2.) koncentrācija μg/ml;

xs ir tukšā šķīduma (7.1.) koncentrācija μg/ml;

V ir ekstrakta tilpums ml, kas iegūts pēc 9.1. vai 9.2. metodes;

D ir atšķaidījuma koeficients, kas atbilst 6.2. punktā veiktajai atšķaidīšanai;

M ir pēc 9.1. vai 9.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana: ja (a1), (a2), (a3), …,(ai) un (a) ir alikvotās daļas un (v1), (v2), (v3), …, (vi) un (100) to atšķaidīšanām atbilstošie tilpumi ml, tad atšķaidījuma koeficients ir vienāds ar:

image

9.7.   metode

Vara noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

1.   Darbības joma

Šī metode apraksta procedūru vara noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu ekstraktus, kas iegūti saskaņā ar 9.1. un 9.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kopējo un/vai ūdenī šķīstošo varu.

3.   Princips

Pēc attiecīgas apstrādes un ekstraktu atšķaidīšanas vara saturu nosaka ar atomu absorbcijas spektrometriju.

4.   Reaģenti

4.1.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 6 mol/l

Skatīt 9.4. (4.1.) metodi.

4.2.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 0,5 mol/l

Skatīt 9.4. (4.2.) metodi.

4.3.

Ūdeņraža peroksīda šķīdums (30 % H2O2, d20 = 1,11 g/ml), kas nesatur mikroelementus

4.4.

Vara kalibrēšanas šķīdumi

4.4.1.   Vara standartšķīdums (1 000 μg/ml)

250 ml vārglāzē nosver ar 0,1 mg precizitāti 1 g vara, pievieno 25 ml 6 mol/l sālsskābes (4.1.) un 5 ml ūdeņraža peroksīda šķīduma (4.3.) un karsē uz plītiņas, līdz varš pilnībā izšķīdis. Kvantitatīvi pārnes 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

4.4.2.   Vara darba šķīdums (100 μg/ml)

Ielej 20 ml standartšķīduma (4.4.1.) 200 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa.

5.   Iekārta

Atomu absorbcijas spektrometrs: Skatīt 9.4. (5.) metodi. Instrumentam jābūt apgādātam ar starojuma avotu, kas raksturīgs varam (324,8 nm).

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Vara ekstrakta šķīdums

Skatīt 9.1. un/vai 9.2. un, ja vajadzīgs, 9.3. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.4. (6.2.) metodi.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.4. (7.1.) metodi.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

Skatīt 9.4. (7.2.) metodi.

Optimālajam noteikšanas diapazonam no 0 līdz 5 μg/ml vara, ievieto 0, 0,5, 1, 2, 3, 4 un 5 ml darba šķīduma (4.4.2.) 100 ml mērkolbu sērijā. Ja nepieciešams, pieregulē sālsskābes koncentrāciju cik iespējams tuvu analizējamā šķīduma (6.2.) koncentrācijai. Uzpilda līdz 100 ml ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa. Šie šķīdumi satur attiecīgi 0, 0,5, 1, 2, 3, 4 un 5 μg/ml vara.

7.3.   Noteikšana

Skatīt 9.4. (7.3.) metodi. Sagatavo spektrometru (5.) mērīšanai 324,8 nm viļņu garumā.

8.   Rezultātu izteikšana

Skatīt 9.4. (8.) metodi.

Vara procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka:

image

Ja lieto 9.3. metodi:

image

kur

Cu ir vara daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums mēslošanas līdzeklī;

xs ir analizējamā šķīduma (6.2.) koncentrācija μg/ml;

xs ir tukšā šķīduma (7.1.) koncentrācija μg/ml;

V ir ekstrakta tilpums ml, kas iegūts pēc 9.1. vai 9.2. metodes;

D ir atšķaidījuma koeficients, kas atbilst 6.2. punktā veiktajai atšķaidīšanai;

M ir pēc 9.1. vai 9.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana: ja (a1), (a2), (a3), …,.(ai) un (a) ir alikvotās daļas un (v1), (v2), (v3), …, (vi) un (100) to atšķaidīšanām atbilstošie tilpumi, tad atšķaidījuma koeficients ir

image

9.8.   metode

Dzelzs noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

1.   Darbības joma

Šī metode apraksta procedūru dzelzs noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu ekstraktus, kas iegūti saskaņā ar 9.1. un 9.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kopējo un/vai ūdenī šķīstošo dzelzi.

3.   Princips

Pēc attiecīgas apstrādes un ekstraktu atšķaidīšanas dzelzs saturu nosaka ar atomu absorbcijas spektrometriju.

4.   Reaģenti

4.1.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 6 mol/l

Skatīt 9.4. (4.1.) metodi.

4.2.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 0,5 mol/l

Skatīt 9.4. (4.2.) metodi.

4.3.

Ūdeņraža peroksīda šķīdums (30 % H2O2, d20 = 1,11 g/ml), kas nesatur mikroelementus

4.4.

Lantāna sāls šķīdumi (10 g La litrā)

Skatīt 9.4. (4.3.) metodi.

4.5.

Dzelzs kalibrēšanas šķīdumi

4.5.1.   Dzelzs standartšķīdums (1 000 μg/ml)

500 ml vārglāzē ar 0,1 mg precizitāti nosver 1 g dzelzs stieples, pievieno 200 ml 6 mol/l sālsskābes (4.1.) un 15 ml ūdeņraža peroksīda šķīduma (4.3.) Karsē uz plītiņas, līdz dzelzs pilnībā izšķīdusi. Kad atdzisis, kvantitatīvi pārnes 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

4.5.2.   Dzelzs darba šķīdums (100 μg/ml)

Ielej 20 ml standartšķīduma (4.5.1.) 200 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa.

5.   Iekārta

Atomu absorbcijas spektrometrs: skatīt 9.4. (5.) metodi. Instrumentam jābūt apgādātam ar starojuma avotu, kas raksturīgs dzelzij (248,3 nm).

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Dzelzs ekstrakta šķīdums

Skatīt 9.1. un/vai 9.2. un, ja vajadzīgs, 9.3. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.4. (6.2.) metodi. Analizējamam šķīdumam jāsatur 10 % (v/v) lantāna sāls šķīduma.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.4. (7.1.) metodi. Analizējamam šķīdumam jāsatur 10 % (v/v) lantāna sāls šķīduma, ko lieto 6.2. punktā.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

Skatīt 9.4. (7.2.) metodi.

Optimālajam noteikšanas diapazonam no 0 līdz 10 μg/ml dzelzs, ievieto 0, 2, 4, 6, 8 un 10 ml darba šķīduma (4.5.2.) 100 ml mērkolbu sērijā. Ja nepieciešams, pieregulē sālsskābes koncentrāciju cik iespējams tuvu analizējamā šķīduma koncentrācijai. Pievieno 10 ml lantāna sāls šķīduma, ko lieto 6.2. punktā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa. Šie šķīdumi satur attiecīgi 0, 2, 4, 6, 8 un 10 μg/ml dzelzs.

7.3.   Noteikšana

Skatīt 9.4. (7.3.) metodi. Sagatavo spektrometru (5.) mērīšanai 248,3 nm viļņu garumā.

8.   Rezultātu izteikšana

Skatīt 9.4. (8.) metodi.

Dzelzs procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka:

image

Ja lieto 9.3. metodi:

image

kur

Fe ir dzelzs daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums mēslošanas līdzeklī;

xs ir analizējamā šķīduma (6.2.) koncentrācija μg/ml;

xb ir tukšā šķīduma (7.1.) koncentrācija μg/ml;

V ir ekstrakta tilpums ml, kas iegūts pēc 9.1. vai 9.2. metodes;

D ir atšķaidījuma koeficients, kas atbilst 6.2. punktā veiktajai atšķaidīšanai;

M ir pēc 9.1. vai 9.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana: ja (a1), (a2), (a3), …,.(ai) un (a) ir alikvotās daļas un (v1), (v2), (v3), …, (vi) un (100) to atšķaidīšanām atbilstošie tilpumi, tad atšķaidījuma koeficients

image

9.9.   metode

Mangāna noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

1.   Darbības joma

Šī metode apraksta procedūru mangāna noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu paraugus, kas ekstrahēti saskaņā ar 9.1. un 9.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kopējo un/vai ūdenī šķīstošo mangānu.

3.   Princips

Pēc attiecīgas apstrādes un ekstraktu atšķaidīšanas mangāna saturu nosaka ar atomu absorbcijas spektrometriju.

4.   Reaģenti

4.1.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 6 mol/l

Skatīt 9.4. (4.1.) metodi.

4.2.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 0,5 mol/l

Skatīt 9.4. (4.2.) metodi.

4.3.   Lantāna sāls šķīdumi (10 g La litrā)

Skatīt 9.4. (4.3.) metodi.

4.4.   Mangāna kalibrēšanas šķīdumi

4.4.1.   Mangāna standartšķīdums (1 000 μg/ml)

250 ml vārglāzē nosver ar 0,1 mg precizitāti 1 g mangāna, pievieno 25 ml 6 mol/l sālsskābes (4.1.). Karsē uz plītiņas, līdz mangāns pilnībā izšķīdis. Pēc atdzišanas kvantitatīvi pārnes 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

4.4.2.   Mangāna darba šķīdums (100 μg/ml)

Atšķaida 20 ml standartšķīduma (4.4.1.) ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) 200 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa.

5.   Iekārta

Atomu absorbcijas spektrometrs: skatīt 9.4. (5.) metodi. Instrumentam jābūt apgādātam ar starojuma avotu, kas raksturīgs mangānam (279,6 nm).

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Mangāna ekstrakta šķīdums

Skatīt 9.1. un/vai 9.2. un, ja vajadzīgs, 9.3. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.4. (6.2.) metodi. Analizējamam šķīdumam jāsatur 10 % (v/v) lantāna sāls šķīduma (4.3.).

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.4. (7.1.) metodi. Analizējamam šķīdumam jāsatur 10 tilpuma % (V/V) lantāna sāls šķīduma, ko lieto saskaņā ar 6.2. punktu.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

Skatīt 9.4. (7.2.) metodi.

Optimālajam noteikšanas diapazonam no 0 līdz 5 μg/ml mangāna ievieto attiecīgi 0, 0,5, 1, 2, 3, 4 un 5 ml darba šķīduma (4.4.2.) 100 ml mērkolbu sērijā. Ja nepieciešams, pieregulē sālsskābes koncentrāciju cik iespējams tuvu analizējamā šķīduma koncentrācijai. Katrā kolbā pievieno 10 ml lantāna sāls šķīduma, ko lieto saskaņā ar 6.2. punktu. Uzpilda līdz 100 ml ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa. Šie šķīdumi satur attiecīgi 0, 0,5, 1, 2, 3, 4 un 5 μg/ml mangāna.

7.3.   Noteikšana

Skatīt 9.4. (7.3.) metodi. Sagatavo spektrometru (5.) mērīšanai 279,6 nm viļņu garumā.

8.   Rezultātu izteikšana

Skatīt 9.4. (8.) metodi.

Mangāna procentuālais saturs mēslošanas līdzekļi ir šāds:

image

Ja lieto 9.3. metodi:

image

kur

Mn ir mangāna daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums mēslošanas līdzeklī;

xs ir analizējamā šķīduma (6.2.) koncentrācija μg/ml;

xb ir tukšā šķīduma (7.1.) koncentrācija μg/ml;

V ir ekstrakta tilpums ml, kas iegūts pēc 9.1. vai 9.2. metodes;

D ir atšķaidījuma koeficients, kas atbilst 6.2. punktā izdarītajai atšķaidīšanai;

M ir pēc 9.1. vai 9.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana: ja (a1), (a2), (a3), …,.(ai) un (a) ir alikvotās daļas un (v1), (v2), (v3), …, (vi) un (100) to atšķaidīšanām atbilstošie tilpumi, tad atšķaidījuma koeficients

image

9.10.   metode

Molibdēna noteikšana mēslošanas līdzekļa ekstraktos spektrometriski ar amonija tiocianāta kompleksu

1.   Darbības joma

Šī metode apraksta procedūru molibdēna noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu ekstraktus, kas iegūti saskaņā ar 9.1 un 9.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kopējo un/vai ūdenī šķīstošo molibdēnu.

3.   Princips

Molibdēns(V) skābā vidē ar SCN joniem veido kompleksu [MoO(SCN)5].

Kompleksu ekstrahē ar n-butilacetātu. Traucējošie, piemēram, dzelzs joni paliek ūdens fāzē. Dzeltenīgi oranžā kompleksa koncentrāciju nosaka spektrometriski 470 nanometros.

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 6 mol/l

Skatīt 9.4. (4.1.) metodi.

4.2.   Vara šķīdums (70 mg/l) 1,5 mol/l sālsskābē

Izšķīdina 275 mg vara sulfāta (CuSO4.5H2O), ko nosver ar 0,1 mg precizitāti, 250 mililitros 6 mol/l sālsskābes šķīduma (4.1.) 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

4.3.   Askorbīnskābes šķīdums (50 g/l)

Izšķīdina 50 g askorbīnskābes (C6H8O6) ūdenī 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni, rūpīgi samaisa un uzglabā ledusskapī.

4.4.

n-butilacetāts

4.5.

Amonija tiocianāta šķīdums, 0,2 mol/l

Izšķīdina 15,224 g NH4SCN ūdenī 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni; rūpīgi samaisa un uzglabā pudelē no tumša stikla.

4.6.

Alvas (II) hlorīda šķīdums (50 g/l) 2 mol/l sālsskābē

Šim šķīdumam ir jābūt nevainojami dzidram un gatavotam tieši pirms lietošanas. Ir jālieto ļoti tīrs alvas (II) hlorīds, citādi šķīdums nebūs dzidrs.

Lai pagatavotu 100 ml šķīduma, izšķīdina 5 g SnCl2.H2O 35 mililitros 6 mol/l HCl šķīduma (4.1.). Pievieno 10 ml vara šķīduma (4.2.). Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

4.7.

Molibdēna kalibrēšanas šķīdumi

4.7.1.   Molibdēna standartšķīdums (500 μg/ml)

Izšķīdina 0,920 g amonija molibdāta [(NH4)6Mo7O24.4H2O], ko nosver ar 0,1 mg precizitāti, 6 mol/l sālsskābes šķīdumā (4.1.) 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar to pašu šķīdumu un rūpīgi samaisa.

4.7.2.   Molibdēna starpatšķaidījums (25 μg/ml)

Ielej 25 ml standartšķīduma (4.7.1.) 500 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar 6 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.1.) un rūpīgi samaisa.

4.7.3.   Molibdēna darba šķīdums (2,5 μg/ml)

Ielej 10 ml starpatšķaidījuma (4.7.2.) 100 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar 6 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.1.) un rūpīgi samaisa.

5.   Iekārta

5.1.

Spektrometrs molekulārajai absorbcijai ar kivetēm, kuru optiskais ceļš ir 20 mm, un kas ieregulēts 470 nm viļņu garumā.

5.2.

200 vai 250 ml dalāmpiltuves

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Molibdēna ekstrakta šķīdums

Skatīt 9.1. un/vai 9.2. un, ja vajadzīgs, 9.3. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Atšķaida ekstrakta (6.1.) alikvoto daļu ar 6 mol/l sālsskābes šķīduma (4.1.), lai iegūt attiecīgo molibdēna koncentrāciju. D ir atšķaidījuma koeficients.

Ņem no ekstrakta, kas satur 1 līdz 12 μg molibdēna, alikvoto daļu (a) un ielej dalāmpiltuvē (5.2.). Uzpilda tilpumu līdz 50 ml ar 6 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.1.).

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Gatavo tukšo šķīdumu, atkārtojot visu procedūru no ekstrakcijas stadijas, izņemot tikai mēslošanas līdzekļa analizējamo paraugu.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu sērijas pagatavošana

Gatavo vismaz sešu kalibrēšanas šķīdumu sēriju pieaugošā koncentrāciju secībā, kas atbilst optimālajam spektrometra mērīšanas diapazonam.

Molibdēna intervālam 0—12,5 μg ielej attiecīgi 0, 1, 2, 3, 4 un 5 ml darba šķīduma (4.7.3.) dalāmpiltuvēs (5.2.). Uzpilda līdz 50 ml ar 6 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.1.). Piltuves satur attiecīgi 0, 2,5, 5, 7, 5, 10 un 12,5 μg molibdēna.

7.3.   Kompleksa attīstīšana un atdalīšana

Katrai dalāmpiltuvei (6.2., 7.1. un 7.2.) šādā secībā pievieno:

 10 ml vara šķīduma (4.2.),

 20 ml askorbīnskābes šķīduma (4.3.),

rūpīgi samaisa un pagaida divas trīs minūtes. Tad pievieno:

 10 ml n-butilacetāta (4.4.), ar precīzu pipeti,

 20 ml tiocianāta šķīduma (4.5.).

Krata vienu minūti, lai ekstrahētu kompleksu organiskajā fāzē; ļauj nostādināties; pēc divu fāžu atdalīšanās, nolej visu ūdens fāzi. Tad skalo organisko fāzi ar:

 10 ml alvas(II) hlorīda šķīduma (4.6.).

Krata vienu minūti. Ļauj nostādināties un nolej visu ūdens fāzi. Savāc organisko fāzi mēģenē; tas ļauj savākt suspendētos ūdens pilienus.

7.4.   Noteikšana

Mēra šķīdumu (7.3.) ekstinkcijas 470 nm viļņu garumā pret 0 μg/ml molibdēna kalibrēšanas šķīdumu (7.2.)

8.   Rezultātu izteikšana

Zīmē kalibrēšanas līkni, atzīmējot attiecīgās molibdēna masas kalibrēšanas šķīdumos (7.2.) μg uz abscisu ass un attiecīgās ar spektrometru nolasītās ekstinkcijas (7.4.) vērtības uz ordinātu ass.

No šīs līknes nosaka molibdēna masu analizējamā šķīdumā (6.2.) un tukšajā šķīdumā (7.1.). Šīs masas attiecīgi apzīmē ar xs un xb.

Molibdēna procentuālais saturs mēslošanas līdzeklī ir:

image

Ja lieto 9.3. metodi:

image

kur

Mo ir molibdēna daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums mēslošanas līdzeklī;

a ir alikvotās daļas tilpums no pēdējā atšķaidījuma (6.2.) ml;

xs ir Mo masa analizējamā šķīdumā (6.2.), μg;

xb ir Mo masa μg tukšajā šķīdumā (7.1.), kura tilpums atbilst analizējamā šķīduma (6.2.) alikvotās daļas tilpumam a;

V ir ekstrakta šķīduma tilpums ml kas iegūts pēc 9.1. vai 9.2. metodes;

D ir koeficients, kas atbilst 6.2. punktā veiktajai atšķaidīšanai;

M ir pēc 9.1. vai 9.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana: ja (a1) un (a2) ir secīgas alikvotās daļas un (v1) un (v2) attiecīgo atšķaidījumu tilpumi, tad atšķaidījuma koeficients

image

9.11.   metode

Cinka noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

1.   Darbības joma

Šī metode apraksta procedūru cinka noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu ekstraktus, kas iegūti saskaņā ar 9.1. un 9.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs Regulas I.E pielikumā deklarēt kopējo un/vai ūdenī šķīstošo cinku.

3.   Princips

Pēc attiecīgas apstrādes un ekstraktu atšķaidīšanas cinka saturu nosaka ar atomu absorbcijas spektrometriju.

4.   Reaģenti

4.1.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 6 mol/l

Skatīt 9.4. (4.1.) metodi.

4.2.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 0,5 mol/l

Skatīt 9.4. (4.2.) metodi.

4.3.   Lantāna sāls šķīdumi (10 g La litrā)

Skatīt 9.4. (4.3.) metodi.

4.4.   Cinka kalibrēšanas šķīdumi

4.4.1.   Cinka standartšķīdums (1 000 μg/ml)

1 000 ml mērkolbā 1 g cinka pulvera vai pārslu, ko nosver ar 0,1 mg precizitāti, izšķīdina 25 mililitros 6 mol/l sālsskābes (4.1.). Pēc pilnīgas izšķīšanas uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

4.4.2.   Cinka darba šķīdums (100 μg/ml)

Atšķaida 20 ml standartšķīduma (4.4.1.) ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) 200 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa.

5.   Iekārta

Atomu absorbcijas spektrometrs: skatīt 9.4. (5.) metodi. Instrumentam jābūt apgādātam ar starojuma avotu, kas raksturīgs cinkam (213,8 nm), un jābūt iespējamam veikt fona korekciju.

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Cinka ekstrakta šķīdums

Skatīt 9.1. un/vai 9.2. un, ja vajadzīgs, 9.3. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.4. (6.2.) metodi. Analizējamam šķīdumam jāsatur 10 tilpuma % lantāna sāls šķīduma (4.3.).

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Skatīt 9.4. (7.1.) metodi. Analizējamam šķīdumam jāsatur 10 tilpuma % lantāna sāls šķīduma, ko lieto saskaņā ar 6.2. punktu.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

Skatīt 9.4. (7.2.) metodi.

Optimālajam noteikšanas diapazonam no 0 līdz 5 μg/ml cinka, ievieto attiecīgi 0, 0,5, 1, 2, 3, 4 un 5 ml darba šķīduma (4.4.2.) 100 ml mērkolbu sērijā. Ja nepieciešams, pieregulē sālsskābes koncentrāciju cik iespējams tuvu analizējamā šķīduma koncentrācijai. Katrā kolbā pievieno 10 ml lantāna sāls šķīduma, ko lieto 6.2. punktā. Uzpilda līdz 100 ml ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa. Šie šķīdumi satur attiecīgi 0, 0,5, 1, 2, 3, 4 un 5 μg/ml cinka.

7.3.   Noteikšana

Skatīt 9.4. (7.3.) metodi. Sagatavo spektrometru (5.) mērīšanai 213,8 nm viļņu garumā.

8.   Rezultātu izteikšana

Skatīt 9.4. (8.) metodi.

Cinka procentuālais saturs mēslošanas līdzeklī ir šāds:

image

Ja lieto 9.3. metodi:

image

kur

Zn ir cinka daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums mēslošanas līdzeklī;

xs ir analizējamā šķīduma (6.2.) koncentrācija μg/ml;

xb ir tukšā šķīduma (7.1.) koncentrācija μg/ml;

V ir ekstrakta tilpums ml, kas iegūts pēc 9.1. vai 9.2. metodes;

D ir atšķaidījuma koeficients, kas atbilst 6.2. punktā veiktajai atšķaidīšanai;

M ir pēc 9.1. vai 9.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana: ja (a1), (a2), (a3), …,(ai) un (a) ir alikvotās daļas un (v1), (v2), (v3), …, (vi) un (100) to atšķaidīšanām atbilstošie tilpumi, tad atšķaidījuma koeficients

image

10.   metode

Mikroelementi koncentrācijā, kas pārsniedz 10 %

10.1.   metode

Kopējo mikroelementu ekstrakcija

1.   Darbības joma

Ar šo metodi nosaka procedūru, lai ekstrahēt šādus mikroelementus: kopējo boru, kopējo kobaltu, kopējo varu, kopējo dzelzi, kopējo mangānu, kopējo molibdēnu un kopējo cinku. Mērķis ir neliels ekstrakciju skaits, lai cik iespējams vienā un tajā pašā ekstraktā noteiktu katra minētā mikroelementa kopējo saturu.

2.   Pielietošanas joma

Šī procedūra attiecas uz EK mēslošanas līdzekļiem, uz kuriem attiecas I.E pielikums un kuri satur vienu vai vairākus no šādiem mikroelementiem: boru, kobaltu, varu, dzelzi, mangānu, molibdēnu un cinku. Tā ir piemērojama katram mikroelementam, kura deklarētais saturs ir lielāks par 10 %.

3.   Princips

Izšķīdināšana verdošā atšķaidītā sālsskābē.

Piezīme

Ekstrakcija ir empīriska un nevar būt kvantitatīva atkarībā no produkta vai mēslošanas līdzekļa sastāvdaļām. It īpaši dažu mangāna oksīdu gadījumā ekstrahētais daudzums var būt būtiski mazāks nekā kopējais mangāna daudzums, ko satur produkts. Mēslošanas līdzekļa ražotāji ir atbildīgi, lai deklarētais saturs tiešām atbilstu daudzumam, ko var ekstrahēt metodē noteiktajos apstākļos.

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 6 mol/l

Samaisa vienu tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar vienu tilpumu ūdens.

4.2.

Koncentrēts amonjaka šķīdums (NH4OH, d20 = 0,9 g/ml)

5.   Iekārta

5.1.

Elektriskā plītiņa ar regulējamu temperatūru

5.2.

pH metrs

Ja ekstraktā jānosaka bora saturs, nelietot borsilikāta stikla traukus. Tā kā metode ietver vārīšanu, labāk izvēlēties teflona vai kvarca traukus. Izskalot rūpīgi stikla traukus, ja tie mazgāti ar mazgāšanas līdzekli, kas satur borātus.

6.   Parauga sagatavošana

Skatīt 1. metodi.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Analizējamais paraugs

Ņem mēslošanas līdzekļa daudzumu, kas sver 1 līdz 2 g atkarībā no deklarētā elementa satura produktā. Galīgā šķīduma iegūšanai izmanto šādu tabulu, lai tas pēc attiecīgas atšķaidīšanas iekļautos katras metodes mērīšanas diapazonā. Paraugi jāsver ar 1 mg precizitāti.



Deklarētais mikroelementa saturs mēslošanas līdzeklī (%)

> 10 < 25

≥ 25

Analizējamā parauga masa (g)

2

1

Elementa masa paraugā (g)

> 200 < 500

≥ 250

Ekstrakta tilpums V (ml)

500

500

Elementa koncentrācija ekstraktā (mg/l)

> 400 < 1 000

≥ 500

Paraugu ievieto 250 ml vārglāzē.

7.2.   Šķīduma pagatavošana

Ja nepieciešams, paraugu samitrina ar nelielu daudzumu ūdens, uzmanīgi, nelielām porcijām pievieno 10 ml atšķaidītas sālsskābes (4.1.) uz vienu gramu mēslošanas līdzekļa, tad pievieno apmēram 50 ml ūdens. Vārglāzi nosedz ar pulksteņstikliņu un samaisa. Uzkarsē uz plītiņas līdz viršanai un vāra 30 minūtes. Atdzesē, laiku pa laikam apmaisot. Kvantitatīvi pārnes 500 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa. Filtrē caur sausu filtru sausā traukā. Izlej pirmo porciju. Ekstraktam ir jābūt pilnīgi dzidram.

Vēlams, lai noteikšana tiktu izdarīta nekavējoties dzidrā filtrāta alikvotajās daļās, citādi trauki ir jānoslēdz.

Ekstraktiem, kuros nosaka bora saturu: pieregulēt pH starp 4 un 6 ar koncentrētu amonjaka šķīdumu (4.2.).

8.   Noteikšana

Katra mikroelementa noteikšanu izdara alikvotajās daļās, kas norādītas metodē par katru atsevišķu mikroelementu.

10.5, 10.6, 10.7, 10.9 un 10.10. metodi nevar lietot, lai noteiktu elementus, kas ir helatētā vai kompleksētā formā. Šādos gadījumos pirms noteikšanas jālieto 10.3. metode.

Nosakot ar atomu absorbcijas spektrometriju (10.8. un 10.11. metode), šāda apstrāde var nebūt vajadzīga.

10.2.   metode

Ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija

1.   Darbības joma

Ar šo metodi nosaka procedūru, lai ekstrahētu šādu mikroelementu ūdenī šķīstošās formas: boru, kobaltu, varu, dzelzi, mangānu, molibdēnu un cinku. Mērķis ir minimāls ekstrakciju skaits, lai cik iespējams vienā un tajā pašā ekstraktā noteiktu katra minētā mikroelementa saturu.

2.   Pielietošanas joma

Šī procedūra attiecas uz EK mēslošanas līdzekļiem, uz kuriem attiecas šīs regulas I.E pielikums un kuri satur vienu vai vairākus no šādiem mikroelementiem: boru, kobaltu, varu, dzelzi, mangānu, molibdēnu un cinku. Tā ir piemērojama katram mikroelementam, kura deklarētais saturs ir lielāks par 10 %.

3.   Princips

Mikroelementus ekstrahē, kratot mēslošanas līdzekļus ūdenī 20 (± 2) °C temperatūrā.

Piezīme

Ekstrakcija ir empīriska, un tā var būt un var nebūt kvantitatīva.

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 6 mol/l

Samaisa vienu tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar vienu tilpumu ūdens.

5.   Iekārta

5.1.

Rotācijas kratītājs, apmēram 35 līdz 40 apgriezienu minūtē

Ja ekstraktā jānosaka bora saturs, nelietot borsilikāta stikla traukus. Šādai ekstrakcijai vēlami teflona vai kvarca trauki. Izskalot rūpīgi stikla traukus, ja tie mazgāti ar mazgāšanas līdzekli, kas satur borātus.

6.   Parauga sagatavošana

Skatīt 1. metodi.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Analizējamais paraugs

Ņem mēslošanas līdzekļa daudzumu, kas sver 1 līdz 2 g atkarībā no deklarētā elementa satura produktā. Galīgā šķīduma iegūšanai izmanto šādu tabulu, lai tas pēc attiecīgas atšķaidīšanas iekļautos katras metodes mērīšanas diapazonā. Paraugi jāsver ar 1 mg precizitāti.



Deklarētais mikroelementa saturs mēslošanas līdzeklī (%)

> 10 < 25

≥ 25

Analizējamā parauga masa (g)

2

1

Elementa masa paraugā (g)

> 200 < 500

≥ 250

Ekstrakta tilpums V (ml)

500

500

Elementa koncentrācija ekstraktā (mg/l)

> 400 < 1 000

≥ 500

Paraugu ievieto 500 ml vārglāzē.

7.2.   Šķīduma pagatavošana

Pievieno apmēram 400 ml ūdens.

Kolbu labi noslēdz. Krata enerģiski ar roku, lai paraugu disperģētu, tad ievieto kolbu kratītājā un krata 30 minūtes.

Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

7.3.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Nekavējoties filtrē tīrā, sausā kolbā. Kolbu noslēdz ar aizbāzni. Pēc filtrēšanas nekavējoties izdara noteikšanu.

Ja filtrāts pakāpeniski kļūst duļķains, veic citu ekstrahēšanu pēc 7.1. un 7.2. punkta kolbā ar tilpumu Ve. Filtrē mērkolbā ar tilpumu W, kas iepriekš izžāvēta un kurā ielieti 5 ml atšķaidītas sālsskābes (4.1.). Filtrēšanu pārtrauc tieši tajā brīdī, kad sasniegta kalibrēšanas atzīme. Rūpīgi samaisa.

Šādos apstākļos V vērtība, izsakot rezultātus, ir

image

Atšķaidījumi, izsakot rezultātus, ir atkarīgi no V vērtības.

8.   Noteikšana

Katra mikroelementa noteikšanu izdara alikvotajās daļās, kas norādītas metodē par katru atsevišķu mikroelementu.

10.5., 10.6., 10.7., 10.9. un 10.10. metodi nevar lietot, lai noteiktu elementus, kas ir helatētā vai kompleksētā formā. Šādos gadījumos pirms noteikšanas jālieto 10.3. metode.

Nosakot ar atomu absorbcijas spektrometriju (10.8. un 10.11. metode), šāda apstrāde var nebūt vajadzīga.

10.3.   metode

Organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem

1.   Darbības joma

Ar šo metodi nosaka procedūru organisko savienojumu atdalīšanai no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu ekstraktus, kas iegūti saskaņā ar 10.1. un 10.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kopējos un/vai ūdenī šķīstošos elementus.

Piezīme

Nelielu organisko vielu daudzumu klātbūtne parasti neietekmē noteikšanu ar atomu absorbcijas spektrometru.

3.   Princips

Organiskos savienojumus ekstrakta alikvotajā daļā oksidē ar ūdeņraža peroksīdu.

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 0,5 mol/l

Samaisa 1 tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar 20 tilpumiem ūdens.

4.2.

Ūdeņraža peroksīda šķīdums (30 % H2O2, d20 = 1,11 g/ml), kas nesatur mikroelementus

5.   Iekārta

Elektriskā plītiņa ar regulējamu temperatūru.

6.   Analīzes gaita

Ņem 25 ml ekstrakta šķīduma, kas iegūts pēc 10.1. vai 10.2. metodes, un ievieto 100 ml vārglāzē. 10.2. metodes gadījumā pievieno 5 ml atšķaidītas sālsskābes šķīduma (4.1.). Tad pievieno 5 ml ūdeņraža peroksīda šķīduma (4.2.). Nosedz ar pulksteņstikliņu. Ļauj oksidēties apmēram stundu istabas temperatūrā, tad pakāpeniski uzsilda līdz viršanai un pusstundu vāra. Ja nepieciešams, atdzisušam šķīdumam pievieno vēl 5 ml ūdeņraža peroksīda šķīduma. Tad uzvāra, lai atdalītu ūdeņraža peroksīda pārākumu. Atdzesē un kvantitatīvi pārnes 50 ml mērkolbā un uzpilda tilpumu. Nepieciešamības gadījumā filtrē.

Ņemot alikvotās daļas un aprēķinot mikroelementa procentuālo saturu produktā, ir jāņem vērā atšķaidījums.

10.4.   metode

Mikroelementu noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometru

(vispārējā procedūra)

1.   Darbības joma

Ar šo dokumentu nosaka vispārējo procedūru dzelzs un cinka līmeņu noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu paraugus, kas ekstrahēti saskaņā ar 10.1. un 10.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kopējo un/vai ūdenī šķīstošo dzelzi vai cinku.

Šīs procedūras pielāgošana dažādiem mikroelementiem ir detalizēti aprakstīta katram elementam specifiskās metodēs.

Piezīme

Parasti neliels organisko vielu daudzums neietekmē noteikšanu ar atomu absorbcijas spektrometriju.

3.   Princips

Pēc ekstrakta apstrādes, ko izdara, lai samazinātu vai atdalītu traucējošās ķīmiskās vielas, ekstraktu atšķaida, lai tā koncentrācija būtu spektrometra optimālajā diapazonā viļņu garumā, kas atbilst nosakāmajam mikroelementam.

4.   Reaģenti

4.1.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 6 mol/l

Samaisa vienu tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar vienu tilpumu ūdens.

4.2.   Atšķaidīts sālsskābes (HCl) šķīdums, apmēram 0,5 mol/l

Samaisa 1 tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar 20 tilpumiem ūdens.

4.3.   Lantāna sāls šķīdumi (10 g La litrā)

Šo reaģentu izmanto dzelzs un cinka noteikšanai. To var pagatavot vai nu:

a) lantāna oksīdu izšķīdinot sālsskābē (4.1.). Ievieto 11,73 g lantāna oksīda (La2O3) 150 mililitros ūdens viena litra mērkolbā un pievieno 120 ml 6 mol/l sālsskābes (4.1.). Izšķīdina un uzpilda līdz vienam litram ar ūdeni un rūpīgi samaisa. Šis šķīdums ir apmēram 0,5 mol/l sālsskābes šķīdums; vai

b) vai ar lantāna hlorīda, sulfāta vai nitrāta šķīdumiem. Izšķīdina 26,7 g lantāna hlorīda heptahidrāta (LaCl3.7H2O) vai 31,2 g lantāna nitrāta heksahidrāta [La(NO3)3.6H2O], vai lantāna sulfāta nonahidrāta [La2(SO4)3.9H2O] 150 ml ūdens un pievieno 85 ml 6 mol/l sālsskābes (4.1.). Izšķīdina un uzpilda līdz vienam litram ar ūdeni. Rūpīgi samaisa. Šis šķīdums ir apmēram 0,5 mol/l sālsskābes šķīdums.

4.4.   Kalibrēšanas šķīdumi

Šo šķīdumu pagatavošanai skatīt katra atsevišķa mikroelementa noteikšanas metodi.

5.   Iekārta

Atomu absorbcijas spektrometrs, kas emitē nosakāmajiem mikroelementiem raksturīgu starojumu.

Analizētājam ir jāievēro ražotāja instrukcijas un jāiepazīstas ar aparātu. Aparātam ir jāļauj izdarīt fona korekciju, lai to varētu lietot, kad vien nepieciešams (piemēram, Zn noteikšanai). Lietojamās gāzes ir gaiss un acetilēns.

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Nosakāmo mikroelementu ekstraktu šķīdumu pagatavošana

Skatīt 10.1. un/vai 10.2. un, ja vajadzīgs, 10.3. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīdumā apstrāde

Atšķaida pēc 10.1., 10.2. vai 10.3. metodes ar ūdeni un/vai sālsskābi (4.1. vai 4.2.) iegūto ekstrakta alikvoto daļu, lai mērāmajā šķīdumā būtu nosakāmā elementa koncentrācija, kas iekļaujas kalibrēšanas diapazonā (7.2.), un sālsskābes koncentrācija vismaz 0,5 mol/l un ne lielāka par 2,5 mol/l. Lai veiktu šo darbību, var būt vajadzīga viena vai vairākas atšķaidīšanas.

Galīgo šķīdumu iegūst, ielejot atšķaidīta ekstrakta alikvoto daļu 100 ml mērkolbā. (a) ir alikvotās daļas tilpums ml. Pievieno 10 ml lantāna sāls šķīduma (4.3.). Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2) un rūpīgi samaisa. D ir atšķaidījuma koeficients.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Gatavo tukšo šķīdumu, atkārtojot visu procedūru no ekstrakcijas stadijas, izņemot tikai mēslošanas līdzekļa analizējamo paraugu.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

No pēc metodes katram atsevišķam mikroelementam pagatavotajiem darba kalibrēšanas šķīdumiem sagatavo 100 ml mērkolbās vismaz piecu kalibrēšanas paraugu sēriju pieaugošā koncentrācijā spektrometra optimālajā mērīšanas diapazonā. Ja nepieciešams, pieregulē sālsskābes koncentrāciju, lai tā būtu cik iespējams tuva atšķaidītajam analizējamam paraugam (6.2.). Dzelzs vai cinka noteikšanai pievieno 10 ml tā paša lantāna sāls šķīduma (4.3.), ko lieto 6.2. punktā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa.

7.3.   Noteikšana

Sagatavo spektrometru (5) noteikšanai un pieregulē metodē doto viļņu garumu atsevišķi nosakāmajam mikroelementam.

Trīs reizes iesmidzina kalibrēšanas šķīdumus (7.2.), analizējamo šķīdumu (6.2.) un tukšo šķīdumu (7.1.), atzīmējot katru rezultātu un izskalojot mērinstrumentu starp atsevišķām iesmidzināšanas reizēm.

Zīmē kalibrēšanas līkni, atzīmējot vidējos spektrometra nolasījumus katram kalibrēšanas šķīdumam (7.2.) uz ordinātu ass un atbilstošās elementa koncentrācijas μg/ml uz abscisu ass.

No šīs līknes nosaka attiecīgā mikroelementa koncentrācijas analizējamā šķīdumā xs (6.2.) un tukšajā šķīdumā xb (7.1.), μg/ml.

8.   Rezultātu izteikšana

Mikroelementa (E) procentuālais daudzums mēslošanas līdzeklī ir:

image

Ja lietota 10.3. metode:

image

kur

E ir noteiktais mikroelementa daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums no mēslošanas līdzekļa;

xs ir analizējamā šķīduma (6.2.) koncentrācija μg/ml;

xb ir tukšā šķīduma (7.1.) koncentrācija μg/ml;

V ir pēc 10.1. vai 10.2. metodes iegūtā ekstrakta tilpums ml;

D ir atšķaidījuma koeficients, kas atbilst 6.2. punktā veiktajai atšķaidīšanai;

M ir pēc 10.1. vai 10.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana:

Ja (a1), (a2), (a3), …,.(ai) un (a) ir alikvotās daļas un (v1), (v2), (v3), …, (vi) un (100) to atšķaidīšanām atbilstošie tilpumi, tad atšķaidījuma koeficients:

image

10.5.   metode

Bora noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar acidimetrisku titrēšanu

1.   Darbības joma

Šī metode nosaka procedūru bora satura noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu ekstraktus, kas iegūti saskaņā ar 10.1. un 10.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kopējo un/vai ūdenī šķīstošo boru.

3.   Princips

Mannīta-bora komplekss veidojas šādā borāta reakcijā ar mannītu:

image

Kompleksu titrē ar nātrija hidroksīda šķīdumu līdz pH 6,3.

4.   Reaģenti

4.1.   Metilsarkanā indikatora šķīdums

Izšķīdina 0,1 g metilsarkanā (C15H15N3O2) 50 mililitros etanola (95 % 100 ml mērkolbā). Uzpilda tilpumu līdz 100 ml ar ūdeni. Rūpīgi samaisa.

4.2.   Atšķaidīts sālsskābes šķīdums, apmēram 0,5 mol/l

Sajauc 1 tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar 20 tilpumiem ūdens.

4.3.   Nātrija hidroksīda šķīdums, apmēram 0,5 mol/l

Nedrīkst saturēt oglekļa dioksīdu. Izšķīdina 20 g granulveida nātrija hidroksīda (NaOH) 1 l mērkolbā, kas satur apmēram 800 ml uzvārīta ūdens. Kad šķīdums atdzisis, uzpilda līdz 1 000 ml ar vārītu ūdeni un rūpīgi samaisa.

4.4.   Nātrija hidroksīda standartšķīdums, apmēram 0,025 mol/l

Nedrīkst saturēt oglekļa dioksīdu. Atšķaida 0,5 mol/l nātrija hidroksīda šķīdumu (4.3.) 20 reizes ar vārītu ūdeni un rūpīgi samaisa. Vēlāk jānosaka šķīduma borekvivalences vērtība (skatīt 9. punktu).

4.5.   Bora kalibrēšanas šķīdums (100 μg/ml B)

Izšķīdina 0,5719 g borskābes (H2BO3), kas nosvērta ar 0,1 mg precizitāti, ūdenī 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa. Pārlej plastmasas pudelē uzglabāšanai ledusskapī.

4.6.

D-mannīta (C6H14O6) pulveris

4.7.

Nātrija hlorīds (NaCl)

5.   Iekārta

5.1.

pH metrs ar stikla elektrodu

5.2.

Magnētiskais maisītājs

5.3.

400 ml vārglāze ar teflona spieķīti

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Bora šķīduma pagatavošana

Skatīt 10.1. un/vai 10.2. un, ja vajadzīgs, 10.3. metodi.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Analīze

Ievieto 400 ml vārglāzē (5.3.) ekstrakta (6.1.) alikvoto daļu (a), kas satur 2 līdz 4 mg bora. Pievieno 150 ml ūdens.

Pievieno vairākus pilienus metilsarkanā indikatora šķīduma (4.1.).

Ekstrahējot pēc 10.2. metodes, paskābina ar 0,5 mol/l sālsskābi (4.2.) līdz indikatora krāsas pārejas punktam, tad pievieno vēl 0,5 ml 0,5 mol/l sālsskābes (4.2.).

Pēc 3 g nātrija hlorīda (4.7.) pievienošanas, uzkarsē līdz viršanai, lai atdalītu oglekļa dioksīdu. Atdzesē. Novieto vārglāzi uz magnētiskā maisītāja (5.2.) un ievieto iepriekš kalibrētus pH metra elektrodus (5.1.).

Pieregulē pH precīzi līdz 6,3, vispirms ar 0,5 mol/l nātrija hidroksīda šķīdumu (4.3.), tad ar 0,025 mol/l šķīdumu (4.4.).

Pievieno 20 g D-mannīta (4.6.), pilnīgi izšķīdina un rūpīgi samaisa. Titrē ar 0,025 mol/l nātrija hidroksīda šķīdumu (4.4.) līdz pH 6,3 (vismaz 1 minūti šķīdumam jābūt stabilam). X1 ir vajadzīgais tilpums.

8.   Tukšais šķīdums

Gatavo tukšo šķīdumu, atkārtojot visu procedūru no šķīduma pagatavošanas stadijas, izņemot tikai mēslošanas līdzekli. X0 ir vajadzīgais tilpums.

9.   Nātrija hidroksīda šķīduma (4.4.) borekvivalences vērtība

Ar pipeti ievada 20 ml (2,0 mg B) kalibrēšanas šķīduma (4.5.) 400 ml vārglāzē un pievieno vairākus pilienus metilsarkanā indikatora šķīduma (4.1.). Pievieno 3 g nātrija hlorīda (4.7.) un sālsskābes šķīdumu (4.2.) līdz indikatora šķīduma (4.1.) krāsas pārejas punktam.

Uzpilda tilpumu līdz apmēram 150 mililitriem un pakāpeniski uzkarsē līdz viršanai, lai atdalītu oglekļa dioksīdu. Atdzesē. Novieto vārglāzi uz magnētiskā maisītāja (5.2.) un ievieto iepriekš kalibrētus pH metra elektrodus (5.1.). Pieregulē pH precīzi līdz 6,3, vispirms ar 0,5 mol/l nātrija hidroksīda šķīdumu (4.3.), tad ar 0,025 mol/l šķīdumu (4.4.).

Pievieno 20 g D-mannīta (4.6.), pilnīgi izšķīdina un rūpīgi samaisa. Titrē ar 0,025 mol/l nātrija hidroksīda šķīdumu (4.4.) līdz pH 6,3 (vismaz 1 minūti šķīdumam jābūt stabilam). V1 ir vajadzīgais tilpums.

Līdzīgi gatavo tukšo šķīdumu, aizvietojot kalibrēšanas šķīdumu ar 20 ml ūdens. V0 ir vajadzīgais tilpums.

Borekvivalences vērtība (F) pēc NaOH standartšķīduma (4.4.), mg/ml, ir šāda:

image

1 ml precīzi pagatavota 0,025mol/l nātrija hidroksīda šķīduma atbilst 0,27025 mg bora.

10.   Rezultātu izteikšana

Bora procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka šādi:

image

kur:

B (%) ir bora procentuālais saturs mēslošanas līdzeklī;

X1 ir 0,025 mol/l nātrija hidroksīda šķīduma (4.4.) tilpums ml, ko patērē analizējamam šķīdumam;

X0 0,025 mol/l nātrija hidroksīda šķīduma (4.4.) tilpums ml, ko patērē tukšajam šķīdumam;

F ir borekvivalnces vērtība pēc 0,025 mol/l nātrija hidroksīda šķīduma (4.4.), mg/ml;

V ir ekstrakta šķīduma tilpums, kas iegūts pēc 10.1. vai 10.2. metodes ml;

a ir alikvotās daļas (7.1.) tilpums, kas ņemts no ekstrakta šķīduma (6.1.) ml;

M ir pēc 10.1. vai 10.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

10.6.   metode

Kobalta noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos gravimetriski ar 1-nitrozo-2-naftolu

1.   Darbības joma

Šis dokuments nosaka procedūru kobalta noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto mēslošanas līdzekļu ekstraktiem, kas iegūti saskaņā ar 10.1. un 10.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kobalta saturu.

3.   Princips

Kobalts (III) ar 1-nitrozo-2-naftolu veido sarkanas nogulsnes Co(C10H6ONO)3.2H2O. Pēc ekstraktā esošā kobalta pārvēršanas par kobaltu (III), kobaltu etiķskābā vidē izgulsnē ar 1-nitrozo-2-naftolu. Pēc filtrēšanas nogulsnes mazgā un žāvē līdz nemainīgai masai un nosver kā Co(C10H6ONO)3.2H2O.

4.   Reaģenti

4.1.

30 % ūdeņraža peroksīda šķīdums (H2O2, d20 = 1,11 g/ml)

4.2.

Nātrija hidroksīda šķīdums, apmēram 2 mol/l

Izšķīdina 8 g granulveida nātrija hidroksīda 100 mililitros ūdens.

4.3.

Atšķaidīts sālsskābes šķīdums, aptuveni 6 mol/l

Sajauc 1 tilpumu sālsskābes (d20 = 1,18 g/ml) ar 1 tilpumu ūdens.

4.4.

99,7 % etiķskābe (CH3COOH, d20 = 1,05 g/ml)

4.5.

Etiķskābes šķīdums (1:2), aptuveni 6 mol/l

Sajauc 1 tilpumu etiķskābes (4.4.) ar 2 tilpumiem ūdens.

4.6.

1-nitrozo-2-naftola šķīduma 100 mililitros etiķskābes (4.4.). Pievieno 100 ml remdena ūdens. Rūpīgi samaisa. Tūlīt filtrē. Iegūtais šķīdums tūlīt jāizlieto.

5.   Iekārta

5.1.

Filtrtīģelis P 16/ISO 4 793, porainība 4, 30 vai 50 ml tilpums

5.2.

Termostats ar 130 (± 2) °C temperatūru

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Kobalta šķīduma pagatavošana

Skatīt 10.1. un 10.2. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Ekstrakta alikvoto daļu, kas satur ne vairāk par 20 mg Co, ievieto 400 ml vārglāzē. Ja ekstrakts ir iegūts pēc 10.2. metodes, paskābina ar pieciem pilieniem sālsskābes (4.3.). Pievieno apmēram 10 ml ūdeņraža peroksīda šķīduma (4.1.). Ļauj oksidētājam nesildot darboties 15 minūtes, tad uzpilda līdz apmēram 100 ml ar ūdeni. Nosedz vārglāzi ar pulksteņstikliņu. Uzkarsē šķīdumu līdz viršanas temperatūrai un vāra apmēram 10 minūtes. Atdzesē. Pasārmina pilienu pa pilienam ar nātrija hidroksīda šķīdumu (4.2.), līdz sāk izkrist melnas kobalta hidroksīda nogulsnes.

7.   Analīzes gaita

Pievieno 10 ml etiķskābes (4.4.) un uzpilda šķīdumu ar ūdeni līdz apmēram 200 ml. Karsē līdz vārīšanai. Ar bireti vienmērīgi maisot pilienu pa pilienam pievieno 20 ml 1-nitrozo-2-naftola šķīduma (4.6.). Beigās maisa enerģiski, lai nogulsnes koagulētu.

Filtrē caur iepriekš nosvērtu filtrtīģeli (5.1.), cenšoties izvairīties no tīģeļa aizsišanas. Šā iemesla dēļ jācenšas, lai filtrēšanas laikā virs nogulsnēm būtu šķidrums.

Skalo vārglāzi ar atšķaidītu sālsskābi (4.5.), lai atdalītu visas nogulsnes, skalo nogulsnes uz filtra ar atšķaidītu etiķskābi (4.5.) un trīs reizes ar karstu ūdeni.

Žāvē termostatā (5.2.) 130 (± 2) °C temperatūrā līdz nemainīgai masai.

8.   Rezultātu izteikšana

1 mg Co (C10H6ONO)3.2H2O nogulšņu atbilst 0,096381 mg Co.

Kobalta (Co) procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka:

image

kur

X ir nogulšņu masa mg;

V ir ekstrakta šķīduma tilpums, kas iegūts pēc 10.1. vai 10.2. metodes ml;

a ir alikvotās daļas tilpums no pēdējā atšķaidījuma ml;

D ir šīs alikvotās daļas atšķaidījuma koeficients;

M analizējamā parauga masa g.

10.7.   metode

Vara titrimetriska noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos

1.   Darbības joma

Šis dokuments nosaka procedūru vara noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto mēslošanas līdzekļu ekstraktiem, kas iegūti saskaņā ar 10.1. un 10.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt vara saturu.

3.   Princips

Vara jonus skābā vidē reducē ar kālija jodīdu.

image

Izdalījušos jodu titrē ar nātrija tiosulfāta standartšķīdumu cietes indikatora klātbūtnē:

image

4.   Reaģenti

4.1.

Slāpekļskābe (HNO3, d20 = 1,40 g/ml)

4.2.

Urīnviela [(NH2)2 C = 0]

4.3.

Amonija bifluorīda (NH4HF2) 10 % šķīdums, m/V

Šo šķīdumu uzglabā plastmasas traukā.

4.4.

Amonija hidroksīda šķīdums (1 + 1)

Sajauc vienu tilpumu amonjaka šķīduma (NH4OH, d20 = 0,9 g/ml) ar vienu tilpumu ūdens.

4.5.

Nātrija tiosulfāta standartšķīdums

Izšķīdina 7,812 g nātrija tiosulfāta pentahidrāta (Na2S2O3.5H2O) ūdenī 1 litra mērkolbā. Šis šķīdums ir jāgatavo, lai 1 ml = 2 mg Cu. Stabilizēšanai pievieno vairākus pilienus hloroforma. Šķīdums jāuzglabā stikla traukā tumšā vietā.

4.6.

Kālija jodīds (KI)

4.7.

Kālija tiocianāta (KSCN) šķīdums (25 % m/V)

Šo šķīdumu uzglabā plastmasas traukā.

4.8.

Cietes šķīdums (apmēram 0,5 %)

Ievieto 2,5 g cietes 600 ml vārglāzē. Pievieno apmēram 500 ml ūdens. Maisot uzvāra. Atdzesē līdz istabas temperatūrai. Šķīdumam ir īss uzglabāšanas laiks. Uzglabāšanas laiku var paildzināt, pievienojot apmēram 10 mg dzīvsudraba jodīda.

5.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Vara šķīduma pagatavošana

Skatīt 10.1. un 10.2. metodi.

6.   Analīzes gaita

6.1.   Titrējamā šķīduma pagatavošana

Ievieto alikvoto daļu šķīduma, kas satur ne mazāk par 20—40 mg Cu, 500 ml Erlenmeijera kolbā.

Atdala skābekļa pārākumu, uz īsu brīdi uzvārot. Uzpilda ar ūdeni līdz apmēram 100 ml tilpumam. Pievieno 5 ml slāpekļskābes (4.1.), uzkarsē līdz viršanai un vāra apmēram pusminūti.

Noņem Erlenmeijera kolbu no plītiņas, pievieno 3 g urīnvielas (4.2.) un vēl pusminūti pavāra.

Noņem no plītiņas un pievieno 200 ml auksta ūdens. Ja nepieciešams, atdzesē Erlenmeijera kolbas satur līdz istabas temperatūrai.

Pakāpeniski pievieno amonija hidroksīda šķīdumu (4.4.), līdz šķīdums kļūst zils, tad pievieno vēl 1 ml pārākumam.

Pievieno 50 ml amonija bifluorīda šķīduma (4.3.) un samaisa.

Pievieno 10 g kālija jodīda (4.6.) un izšķīdina.

6.2.   Šķīduma titrēšana

Novieto Erlenmeijera kolbu uz magnētiskā maisītāja. Ievieto Erlenmeijera kolbā stienīti un iestāda vēlamo ātrumu.

Ar bireti pievieno nātrija tiosulfāta standartšķīdumu (4.5.), līdz brūnais joda krāsojums kļūst mazāk intensīvs.

Pievieno 10 ml cietes šķīduma (4.8.).

Turpina titrēt ar nātrija tiosulfāta šķīdumu (4.5.), līdz purpursarkanā krāsa gandrīz izzudusi.

Pievieno 20 ml kālija tiocianāta šķīduma (4.7.) un turpina titrēt, līdz violeti zilā krāsa pilnībā izzudusi.

Atzīmē izlietotā tiosulfāta šķīduma tilpumu.

7.   Rezultātu izteikšana

1 ml nātrija tiosulfāta standartšķīduma (4.5.) atbilst 2 miligramiem Cu.

Vara procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka:

image

kur:

ir izlietotā nātrija tiosulfāta tilpums ml;

V ir ekstrakta šķīduma tilpums ml, kas iegūts pēc 10.1. vai 10.2. metodes;

a ir alikvotās daļas tilpums ml;

M ir pēc 10.1. vai 10.2. metodes apstrādāta analizējamā parauga masa g.

10.8.   metode

Dzelzs noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

1.   Darbības joma

Šī metode apraksta procedūru dzelzs noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto, lai analizētu mēslošanas līdzekļu ekstraktus, kas iegūti saskaņā ar 10.1. un 10.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt kopējo un/vai ūdenī šķīstošo dzelzi.

3.   Princips

Pēc attiecīgas apstrādes un ekstrakta atšķaidīšanas dzelzs saturu nosaka ar atomu absorbcijas spektrometriju.

4.   Reaģenti

4.1.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 6 mol/l

Skatīt 10.4. (4.1.) metodi.

4.2.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 0,5 mol/l

Skatīt 10.4. (4.2.) metodi.

4.3.

Ūdeņraža peroksīda šķīdums (30 % H2O2, d20 = 1,11 g/ml), kas nesatur mikroelementus

4.4.

Lantāna sāls šķīdumi (10 g La litrā)

Skatīt 10.4. (4.3.) metodi.

4.5.

Dzelzs kalibrēšanas šķīdums

4.5.1.   Dzelzs standartšķīdums (1 000 μg/ml)

500 ml vārglāzē ar 0,1 mg precizitāti nosver 1 g tīras dzelzs stieples, pievieno 200 ml 6 mol/l sālsskābes (4.1.) un 15 ml ūdeņraža peroksīda šķīduma (4.3.). Karsē uz plītiņas, līdz dzelzs pilnībā izšķīdusi. Pēc atdzišanas kvantitatīvi pārnes 1 000 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

4.5.2.   Dzelzs darba šķīdums (100 μg/ml)

Ielej 20 ml standartšķīduma (4.5.1.) 200 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa.

5.   Iekārta

Atomu absorbcijas spektrometrs: skatīt 10.4. (5.) metodi. Instrumentam jābūt apgādātam ar starojuma avotu, kas raksturīgs dzelzij (248,3 nm).

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Dzelzs ekstrakta šķīdums

Skatīt 10.1. un/vai 10.2. un, ja vajadzīgs, 10.3. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Skatīt 10.4. (6.2). metodi. Analizējamam šķīdumam jāsatur 10 % (V/V) lantāna sāls šķīduma.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Skatīt 10.4. (7.1). metodi. Analizējamam šķīdumam jāsatur 10 % (V/V) lantāna sāls šķīduma, ko lieto 6.2. punktā.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

Skatīt 10.4. (7.2). metodi.

Optimālajam noteikšanas diapazonam no 0 līdz 10 μg/ml dzelzs, ievieto 0, 2, 4, 6, 8 un 10 ml darba šķīduma (4.5.2.) 100 ml mērkolbu sērijā. Ja nepieciešams, pieregulē sālsskābes koncentrāciju cik iespējams tuvu analizējamā šķīduma koncentrācijai. Pievieno 10 ml lantāna sāls šķīduma, ko lieto 6.2. punktā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa. Šie šķīdumi satur attiecīgi 0, 2, 4, 6, 8 un 10 μg/ml dzelzs.

7.3.   Noteikšana

Skatīt 10.4. (7.3). metodi. Sagatavo spektrometru (5.) mērīšanai 248,3 nm viļņu garumā.

8.   Rezultātu izteikšana

Skatīt 10.4. (8). metodi.

Dzelzs procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka šādi:

image

Ja lieto 10.3. metodi,

image

kur

Fe ir dzelzs daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums mēslošanas līdzeklī;

xs ir analizējamā šķīduma (6.2.) koncentrācija μg/ml;

xb ir tukšā šķīduma (7.1.) koncentrācija μg/ml;

V ir ekstrakta tilpums ml, kas iegūts pēc 10.1. vai 10.2. metodes;

D ir koeficients atšķaidīšanai, ko izdara saskaņā ar 6.2. punktu;

M ir pēc 10.1. vai 10.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana: ja (a1), (a2), (a3), …,.(ai) un (a) ir alikvotās daļas un (v1), (v2), (v3), …, (vi) un (100) to atšķaidīšanām atbilstošie tilpumi, tad atšķaidījuma koeficients

image

10.9.   metode

Mangāna titrimetriska noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos

1.   Darbības joma

Šī metode apraksta procedūru mangāna noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto mēslošanas līdzekļu ekstraktiem, kas iegūti saskaņā ar 10.1. un 10.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt mangāna saturu.

3.   Princips

Ja ekstraktā ir hlorīda joni, tos atdala, ekstraktu vārot ar sērskābi. Mangānu oksidē ar nātrija bismutātu slāpekļskābā vidē. Iegūto permanganātu reducē ar dzelzs (II) sulfāta pārākumu. Pārākumu attitrē ar kālija permanganāta šķīdumu.

4.   Reaģenti

4.1.

Koncentrēta sērskābe (H2SO4, d20 = 1,84 g/ml)

4.2.

Sērskābe, aptuveni 9 mol/l

Uzmanīgi samaisa 1 tilpumu koncentrētas sērskābes (4.1.) ar 1 tilpumu ūdens.

4.3.

Slāpekļskābe, 6 mol/l

Sajauc 3 tilpumus slāpekļskābes (HNO3, d20 = 1,40 g/ml) ar 4 tilpumiem ūdens.

4.4.

Slāpekļskābe, 0,3 mol/l

Sajauc 1 tilpumu 6 mol/l slāpekļskābes ar 19 tilpumiem ūdens.

4.5.

85 % nātrija bismutāts (NaBiO3).

4.6.

Kizelgūrs

4.7.

Ortofosforskābe, 15 mol/l (H3PO4, d20 = 1,71 g/ml)

4.8.

Dzelzs (II) sulfāta šķīdums, 0,15 mol/l

Izšķīdina 41,6 g dzelzs(II) sulfāta heptahidrāta (FeSO4.7HO) 1 l mērkolbā.

Pievieno 25 ml koncentrētas sērskābes (4.1.) un 25 ml fosforskābes (4.7). Uzpilda līdz 1 000 ml. Samaisa.

4.9.

Kālija permanganāta šķīdums, 0,020 mol/l

Nosver 3,160 g kālija permanganāta (KMnO4) ar 0,1 mg precizitāti. Izšķīdina un uzpilda līdz 1 000 ml ar ūdeni.

4.10.

Sudraba nitrāta šķīdums, 0,1 mol/l

Izšķīdina ūdenī 1,7 g sudraba nitrāta (AgNO3) un uzpilda līdz 100 ml.

5.   Iekārta

5.1.

Filtrtīģelis P16/ISO 4 793, porainība 4, 50 ml tilpums, pievienots pie 500 ml Bunzena kolbas.

5.2.

Magnētiskais maisītājs

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Mangāna ekstrakta šķīdums

Skatīt 10.1. un 10.2. metodi. Ja nav zināms, ka šķīdumā ir hlorīda joni, šķīdumu pārbauda ar vienu pilienu sudraba nitrāta šķīduma (4.10.).

6.2.

Ja hlora jonu nav, alikvoto ekstrakta daļu, kas satur 10 līdz 20 mg mangāna, ievieto 400 ml augstas formas vārglāzē. Uzpilda tilpumu līdz apmēram 25 ml ietvaicējot vai pievienojot ūdeni. Pievieno 2 ml koncentrētas sērskābes (4.1.).

6.3.

Ja šķīdumā ir hlorīda joni, tie ir jāatdala šādā veidā:

Alikvoto ekstrakta daļu, kas satur 10 līdz 20 mg mangāna, ievieto 400 ml augstas formas vārglāzē. Pievieno 5 ml 9 mol/l sērskābes (4.2.). Uzkarsē velkmē uz plītiņas un ļauj vārīties, līdz izdalās biezi balti dūmi. Turpina, līdz tilpums samazinās līdz apmēram 2 ml (plāns sīrupveida šķidruma slānis vārglāzes dibenā). Atdzesē līdz istabas temperatūrai.

Uzmanīgi pievieno 25 ml ūdens un vēlreiz pārbauda hlorīdu jonu klātbūtni ar vienu pilienu sudraba nitrāta šķīduma (4.10.). Ja hlorīdi joprojām ir šķīdumā, pēc 5 ml 9 mol/l sērskābes (4.2.) pievienošanas darbību atkārto.

7.   Analīzes gaita

400 ml vārglāzē pie analizējamā šķīduma pievieno 25 ml 6 mol/l slāpekļskābes (4.3.) un 2,5 g nātrija bismutāta (4.5.). Enerģiski maisa trīs minūtes ar magnētisko maisītāju (5.2.).

Pievieno 50 ml 0,3 mol/l slāpekļskābes (4.4.) un atkal maisa. Filtrē vakuumā caur filtrtīģeli (5.1.), kura dibenā izklāts kizelgūrs (4.6.). Skalo filtrtīģeli vairākas reizes ar 0,3 mol/l slāpekļskābi (4.4.), līdz iegūst bezkrāsainu filtrātu.

Filtrātu un skalojamo šķīdumu pārnes 500 ml vārglāzē. Samaisa un pievieno 25 ml 0,15 mol/l dzelzs (II) sulfāta šķīduma (4.8.). Ja filtrāts pēc dzelzs (II) sulfāta pievienošanas kļūst dzeltens, pievieno 3 ml 15 mol/l ortofosforskābes (4.7.).

Dzelzs (II) sulfāta pārākumu titrē no biretes ar 0,02 mol/l kālija permanganāta šķīduma (4.9.), līdz šķīdums kļūst rozā un krāsa paliek stabila vienu minūti. Izdara tukšo analīzi tādos pašos apstākļos, izlaižot analizējamo paraugu.

Piezīme

Oksidētais šķīdums nedrīkst nonākt saskarē ar gumiju.

8.   Rezultātu izteikšana

1 ml 0,02 mol/l kālija permanganāta šķīduma atbilst 1,099 mg mangāna (Mn).

Mangāna procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka šādi:

image

kur

xb ir permanganāta tilpums tukšajā analīzē ml;

xs ir permanganāta tilpums analizējamā parauga titrēšanai ml;

V ir ekstrakta šķīduma tilpums ml, kas iegūts pēc 10.1. vai 10.2. metodes;

a ir ekstrakta alikvotās daļas tilpums ml;

M ir analizējamā parauga masa g.

10.10.   metode

Molibdēna gravimetriska noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar 8-hidorksihinolīnu

1.   Darbības joma

Šis dokuments apraksta procedūru molibdēna noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto pēc 10.1. un 10.2. metodes iegūto mēslošanas līdzekļu ekstraktiem, par kuriem šīs regulas I.E pielikumā ir prasība deklarēt molibdēna saturu.

3.   Princips

Molibdēna saturu nosaka, izgulsnējot ar molibdēniloksinātu specifiskos apstākļos.

4.   Reaģenti

4.1.   Sērskābes šķīdums, aptuveni 1 mol/l

Uzmanīgi lej 55 ml sērskābes (H2SO4), d20 = 1,84 g/ml) 1 l mērkolbā, kurā ieliets 800 ml ūdens. Samaisa. Pēc atdzišanas uzpilda līdz vienam litram. Samaisa.

4.2.   Atšķaidīts amonjaka šķīdums (1:3)

Samaisa vienu tilpumu amonjaka šķīduma (NH4OH, d20 = 0,9 g/ml) ar 3 tilpumiem ūdens.

4.3.   Atšķaidīts etiķskābes šķīdums (1:3)

Samaisa vienu tilpumu koncentrētas etiķskābes (99,7 %, CH3COOH, d20 = 1,049 g/ml) ar 3 tilpumiem ūdens.

4.4.   Etilēndiamīntetraetiķskābes (EDTA) dinātrija sāls

Izšķīdina 5 g Na2 EDTA ūdenī 100 ml mērkolbā. Uzpilda līdz atzīmei un samaisa.

4.5.   Buferšķīdums

100 ml mērkolbā izšķīdina ūdenī 15 ml koncentrētas etiķskābes un 30 g amonija acetāta. Uzpilda līdz 100 ml.

4.6.   7-hidroksihinolīna (oksīna) šķīdums

100 ml mērkolbā 5 mililitros koncentrētas etiķskābes izšķīdina 3 g 8-hidroksihinolīna. Pievieno 80 ml ūdens. Pa pilienam pievieno amonjaka šķīdumu (4.2.), līdz šķīdums kļūst duļķains, tad pievieno etiķskābi (4.3.), līdz šķīdums atkal kļūst dzidrs.

Uzpilda ar ūdeni līdz 100 ml.

5.   Iekārta

5.1.

Filtrtīģelis P16/ISO 4 793, porainība 4, 30 ml tilpums

5.2.

pH metrs ar stikla elektrodu

5.3.

Termostats 130 līdz 135 °C temperatūrā

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.

Molibdēna šķīduma pagatavošana. Sk. 10.1. un 10.2. metodi.

7.   Analīzes gaita

7.1.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Vārglāzē ievieto alikvoto daļu, kas satur 25 līdz 100 mg Mo 250 ml. Uzpilda tilpumu līdz 50 ml ar ūdeni.

Pieregulē šķīduma pH 5, pievienojot pa pilienam sērskābes šķīdumu (4.1.). Pievieno 15 ml EDTA šķīduma (4.4.) un 5 ml buferšķīduma (4.5.). Uzpilda līdz apmēram 80 ml ar ūdeni.

7.2.   Nogulšņu iegūšana un skalošana

Šķīdumu mazliet uzkarsē. Nepārtraukti maisot, pievieno oksīna šķīdumu (4.6.). Turpina izgulsnēšanu, līdz vairs nenovēro nogulšņu veidošanos. Pievieno vēl reaģentu, līdz virsējais šķīdums kļūst mazliet dzeltens. Parasti pietiek ar 20 ml. Turpina nogulsnes viegli karsēt divas vai trīs minūtes.

Filtrē caur filtrtīģeli (5.1.). Skalo vairākas reizes ar 20 ml karsta ūdens. Skalojamam ūdenim pakāpeniski jākļūst bezkrāsainam, kas norāda, ka tajā vairs nav oksīna.

7.3.   Nogulšņu svēršana

Nogulsnes žāvē 130 līdz 135 °C temperatūrā līdz nemainīgai masai (vismaz vienu stundu).

Atdzesē eksikatorā un nosver.

8.   Rezultātu izteikšana

1 mg molibdēna oksināta MoO2(C9H6ON)2 atbilst 0,2305 mg Mo.

Molibdēna procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka:

image

kur

X ir molibdēna oksināta nogulšņu masa mg;

V ir ekstrakta šķīduma tilpums ml pēc 10.1. vai 10.2. metodes;

a ir alikvotās daļas tilpums no pēdējā atšķaidījuma ml;

D ir alikvotās daļas atšķaidījuma koeficients;

M ir analizējamā parauga masa g.

10.11.   metode

Cinka noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju

1.   Darbības joma

Šī metode apraksta procedūru cinka noteikšanai mēslošanas līdzekļu ekstraktos.

2.   Pielietošanas joma

Šo procedūru izmanto mēslošanas līdzekļu ekstraktiem, kas iegūti saskaņā ar 10.1. un 10.2. metodi un uz ko attiecas prasība šīs regulas I.E pielikumā deklarēt cinka saturu.

3.   Princips

Pēc attiecīgas apstrādes un ekstraktu atšķaidīšanas cinka saturu nosaka ar atomu absorbcijas spektrometriju.

4.   Reaģenti

4.1.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 6 mol/l

Skatīt 10.4. (4.1.) metodi.

4.2.   Sālsskābes šķīdums, aptuveni 0,5 mol/l

Skatīt 10.4. (4.2.) metodi.

4.3.   Lantāna sāls šķīdumi (10 g La litrā)

Skatīt 10.4. (4.3.) metodi.

4.4.   Cinka kalibrēšanas šķīdumi

4.4.1.   Cinka standartšķīdums (1 000 μg/ml)

1 000 ml mērkolbā 1 g cinka pulvera vai pārslu, ko nosver ar 0,1 mg precizitāti, izšķīdina 25 mililitros 6 mol/l sālsskābes (4.1.). Pēc pilnīgas izšķīšanas uzpilda tilpumu ar ūdeni un rūpīgi samaisa.

4.4.2.   Cinka darba šķīdums (100 μg/ml)

Atšķaida 20 ml standartšķīduma (4.4.1.) ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) 200 ml mērkolbā. Uzpilda tilpumu ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu un rūpīgi samaisa.

5.   Iekārta

Atomu absorbcijas spektrometrs.

Skatīt 10.4. (5). metodi. Aparātam jābūt apgādātam ar starojuma avotu, kas raksturīgs cinkam (213,8 nm). Spektrometram vajadzīga iespējai veikt fona korekciju.

6.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

6.1.   Cinka ekstrakta šķīdums

Skatīt 10.1. un/vai 10.2. metodi.

6.2.   Analizējamā šķīduma pagatavošana

Skatīt 10.4. (6.2.) metodi. Analizējamam šķīdumam jāsatur 10 tilpuma % lantāna sāls šķīduma (4.3.).

7.   Analīzes gaita

7.1.   Tukšā šķīduma pagatavošana

Skatīt 10.4. (7.1.) metodi. Tukšajam šķīdumam jāsatur 10 tilpuma % lantāna sāls šķīduma, ko lieto saskaņā ar 6.2. punktu.

7.2.   Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana

Skatīt 10.4. (7.2.) metodi. Optimālajam noteikšanas diapazonam no 0 līdz 5 μg/ml cinka, ievieto attiecīgi 0, 0,5, 1, 2, 3, 4 un 5 ml darba šķīduma (4.4.2.) 100 ml mērkolbu sērijā. Ja nepieciešams, pieregulē sālsskābes koncentrāciju cik iespējams tuvu analizējamā šķīduma koncentrācijai. Katrā mērkolbā pievieno 10 ml lantāna sāls šķīduma, ko lieto saskaņā ar 6.2. punktu. Uzpilda līdz 100 ml ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (4.2.) un rūpīgi samaisa.

Šie šķīdumi satur attiecīgi 0, 0,5, 1, 2, 3, 4 un 5 μg/ml cinka.

7.3.   Noteikšana

Skatīt 10.4. (7.3.) metodi. Sagatavo spektrometru (5.) mērījumiem 213,8 nm viļņu garumā.

8.   Rezultātu izteikšana

Skatīt 10.4. (8.) metodi.

Cinka procentuālo saturu mēslošanas līdzeklī izsaka šādi:

image

Ja lietota 10.3. metode —

image

kur

Zn ir cinka daudzums, izteikts kā procentuālais daudzums mēslošanas līdzeklī;

xs ir analizējamā šķīduma koncentrācija μg/ml;

xb ir tukšā šķīduma koncentrācija μg/ml;

V ir ekstrakta šķīduma tilpums ml, kas iegūts saskaņā ar 10.1. vai 10.2. metodi;

D ir koeficients, kas atbilst saskaņā ar 6.2. punktu izdarīto atšķaidīšanu;

M ir pēc 10.1. vai 10.2. metodes ņemtā analizējamā parauga masa g.

Atšķaidījuma koeficienta D aprēķināšana:

ja (a1), (a2), (a3), …, (ai) un (a) ir alikvotās daļas un (v1), (v2), (v3), …, (vi) un (100) to atšķaidījumiem atbilstošie tilpumi, tad atšķaidījuma koeficientu D iegūst šādi:

image

▼M7

11.   metode

Helātus veidojošie aģenti

11.1.   metode

Helatētu mikroelementu satura un mikroelementu helatētās frakcijas satura noteikšana

EN 13366: Mēslošanas līdzekļi. Katjonītapstrāde helatētu mikroelementu satura un mikroelementu helatētās frakcijas satura noteikšanai.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

11.2.   metode

EDTA, HEDTA un DTPA noteikšana

EN 13368-1: Mēslošanas līdzekļi. Helātveidīgo vielu jonhromatogrāfiska noteikšana mēslošanas līdzekļos. 1. daļa: EDTA, HEDTA un DTPA.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼M9

11.3.   metode

Ar o,o-EDDHA, o,o-EDDHMA un HBED helatētas dzelzs satura noteikšana

EN 13368-2 Mēslošanas līdzekļi. Helātveidīgo vielu hromatogrāfiska noteikšana mēslošanas līdzekļos. 2. daļa: Ar o,o-EDDHA, o,o-EDDHMA un HBED helatēta Fe satura noteikšana ar jonu pāru hromatogrāfiju.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼M7

11.4.   metode

Ar EDDHSA helatētas dzelzs satura noteikšana

EN 15451: Mēslošanas līdzekļi. Helātveidojošo vielu satura noteikšana. Ar EDDHSA helatētas dzelzs satura noteikšana ar jonu pāru hromatogrāfiju.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

11.5.   metode

Ar o,p-EDDHA helatētas dzelzs satura noteikšana

EN 15452: Mēslošanas līdzekļi. Helātveidojošo vielu satura noteikšana. Ar o,p-EDDHA helatētas dzelzs satura noteikšana ar apgrieztas fāzes augsti izšķirtspējīgo šķidrumhromatogrāfiju.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼M9

11.6.   metode

IDHA noteikšana

EN 15950 Mēslošanas līdzekļi. N-(1,2-dikarboksietil)-D,L-asparagīnskābes (iminodidzintarskābes, IDHA) noteikšana, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC)

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

11.7.   metode

Lignosulfonātu noteikšana

EN 16109 Mēslošanas līdzekļi. Mēslošanas līdzekļos kompleksētu mikroelementu jonu noteikšana. Lignosulfonātu identificēšana.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

11.8.   metode

Komplekso mikroelementu satura un komplekso mikroelementu frakcijas noteikšana

EN 15962 Mēslošanas līdzekļi. Komplekso mikroelementu satura un komplekso mikroelementu frakcijas satura noteikšana

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼M7

12.   metode

Nitrifikācijas un ureāzes inhibitori

12.1.   metode

Diciāndiamīda satura noteikšana

EN 15360: Mēslošanas līdzekļi. Diciāndiamīda satura noteikšana. Metode, kurā izmanto augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC).

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

12.2.   metode

NBPT noteikšana

EN 15688: Mēslošanas līdzekļi. Ureāzes inhibitora N-(n-butil)tiofosfortriamīda (NBPT) noteikšana ar metodi, kurā izmanto augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC).

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼M9

12.3   metode

3-metilpirazola noteikšana

EN 15905 Mēslošanas līdzekļi. 3-metilpirazola (MP) noteikšana ar augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC)

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

12.4.   metode

TZ noteikšana

EN 16024 Mēslošanas līdzekļi. 1H,1,2,4-triazola noteikšana urīnvielā un mēslošanas līdzekļos, kas satur urīnvielu. Metode, kurā izmanto augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC)

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

12.5.   metode

2-NPT noteikšana

EN 16075 Mēslošanas līdzekļi. N-(2-nitrofenil)fosfora triamīda (2-NPT) noteikšana urīnvielā un urīnvielu saturošos mēslošanas līdzekļos. Metode, kurā izmanto augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC)

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼M7

13.   metode

Smagie metāli

13.1.   metode

Kadmija satura noteikšana

EN 14888: Mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli. Kadmija satura noteikšana.

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

▼B




V PIELIKUMS

A.   TO DOKUMENTU SARAKSTS, KAS JĀIEVĒRO RAŽOTĀJIEM VAI TO PĀRSTĀVJIEM, LAI APKOPOTU TEHNISKO DOKUMENTĀCIJU PAR JAUNU MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU TIPU, KURŠ JĀPIEVIENO ŠĪS REGULAS I PIELIKUMAM

1.

Norādījumi tehniskās dokumentācijas apkopošanai par mēslošanas līdzekļiem ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis”.

Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, C 138, 20.5.1994., 4. lpp.

2.

Komisijas Direktīva 91/155/EEK (1991. gada 5. marts), ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu kārtību, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, īstenojot Direktīvas 88/379/EEK 10. pantu.

Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, L 76/35, 22.3.1991., 35. lpp.

3.

Komisijas Direktīva 93/112/EK (1993. gada 10. decembris), ar kuru groza Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu kārtību, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, īstenojot Direktīvas 88/379/EEK 10. pantu.

Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, L 314, 16.12.1993., 38. lpp.

▼M7

B.    PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, LAI APSTIPRINĀTU LABORATORIJAS, KAS IR KOMPETENTAS SNIEGT VAJADZĪGOS PAKALPOJUMUS ATTIECĪBĀ UZ EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU ATBILSTĪBAS PĀRBAUDI ŠĪS REGULAS UN TĀS PIELIKUMU PRASĪBĀM

1. Laboratoriju līmenī jāievēro šādi standarti:

 laboratorijas ir akreditētas saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” vismaz attiecībā uz vienu no III vai IV pielikumā minētajām metodēm,

 līdz 2014. gada 18. novembrim laboratorijas var vēl nebūt akreditētas, ja tās:

 

 pierāda, ka ir sākušas un veic nepieciešamās akreditācijas procedūras saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 attiecībā uz vienu vai vairākām III vai IV pielikumā minētajām metodēm, un

 iesniedz kompetentajai iestādei pierādījumus, ka laboratorija piedalās starplaboratoriju testos un rezultāti ir labi.

2. Akreditācijas iestāžu līmenī jāievēro šādi standarti:

EN ISO/IEC 17011 “Atbilstības novērtēšana”. Vispārējās prasības akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas.



( 1 ) OV C 51 E, 26.2.2002., 1. lpp. un OV C 227 E, 24.9.2002., 503. lpp.

( 2 ) OV C 80, 3.4.2002., 6. lpp.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2002. gada 10. aprīļa atzinums (OV C 127 E, 29.5.2002., 160. lpp.), Padomes 2003. gada 14. aprīļa kopējā nostāja (OV C 153 E, 1.7.2003., 56. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 2. septembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 4 ) OV L 24, 30.1.1976., 21. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/97/EK (OV L 18, 23.1.1999., 60. lpp.).

( 5 ) OV L 250, 23.9.1980., 7. lpp. Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/63/EK (OV L 335, 6.12.1997., 15. lpp.).

( 6 ) OV L 38, 7.2.1987., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 88/126/EEK (OV L 63, 9.3.1988., 12. lpp.).

( 7 ) OV L 213, 22.8.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/8/EK (OV L 86, 20.4.1995., 41. lpp.).

( 8 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 9 ) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

( 10 ) Helātveidotāji aģenti ir kvalitatīvi un kvantitatīvi jānosaka, izmantojot Eiropas standartus, kas attiecas uz minētajiem helātveidotājiem aģentiem.

( 11 ) Kompleksveidotāji aģenti jāidentificē, izmantojot Eiropas standartus, kas attiecas uz minētajiem kompleksveidotājiem aģentiem.

( 12 ) Reakcijas laiks pusotru stundu ir pietiekams lielākajai daļai organisko vielu sudraba nitrāta katalizatora klātbūtnē.

( 13 ) Var izmantot gatavu nopērkamu vara standartšķīdumu.

( 14 ) Vatmans 541 vai ekvivalents

( 15 ) Diska diametram vienmēr jāatbilst cilindra iekšējam diametram.

( 16

Kad sešas perifērās auklas pēc iekārtas salikšanas cieši savelk, centrālajai auklai jāpaliek viegli nesavilktai.

( 17 ) Ja iegūtais skaitlis ir daļskaitlis, tas ir jānoapaļo līdz nākamajam veselajam skaitlim.

( 18 ) Iepakojumiem, kuru saturs nepārsniedz 1 kg, elementārparaugs ir viena oriģinālā iepakojuma saturs.

( 19 ) Jebkuri kunkuļi ir jāsasmalcina (ja nepieciešams, atdalot un vēlāk pievienojot paraugam).