1994L0080 — LV — 01.01.2007 — 003.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES DIREKTĪVA 94/80/EK

(1994. gada 19. decembris),

ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav

(OV L 368, 31.12.1994, p.38)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

 M1

PADOMES DIREKTĪVA 96/30/EK (1996. gada 13. maijs),

  L 122

14

22.5.1996

►M2

PADOMES DIREKTĪVA 2006/106/EK (2006. gada 20. novembrī),

  L 363

409

20.12.2006


Grozīta ar:

►A1

Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā

  L 236

33

23.9.2003




▼B

PADOMES DIREKTĪVA 94/80/EK

(1994. gada 19. decembris),

ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav



EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 8.b panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā Līgums par Eiropas Savienību iezīmē jaunu stadiju ciešākas savienības radīšanas procesā starp Eiropas tautām; tā kā viens no Savienības uzdevumiem ir, demonstrējot konsekvenci un solidaritāti, organizēt attiecības starp dalībvalstu tautām; tā kā tās pamatmērķi ietver dalībvalstu pilsoņu tiesību un interešu aizsardzības stiprināšanu, ieviešot Savienības pilsonību;

tā kā šā iemesla dēļ Līguma par Eiropas Savienību II sadaļa ievieš Savienības pilsonību visiem dalībvalstu pilsoņiem un uz šā pamata piešķir tiem vairākas tiesības;

tā kā balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, kas noteiktas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 8.b panta 1. punktā, ir nediskriminēšanas principa īstenošana starp pilsoņiem un nepilsoņiem un izriet no tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot, kas ietvertas Līguma 8.a pantā;

tā kā 8.b panta 1. punkta piemērošana neparedz pilnīgu dalībvalstu vēlēšanu sistēmu saskaņošanu; tā kā šo noteikumu mērķis ir likvidēt pilsonības prasību, kas šobrīd jāpilda lielākajā daļā dalībvalstu, lai izmantotu balsstiesības un tiesības kandidēt; tā kā bez tam, lai ņemtu vērā proporcionalitātes principu, kas ietverts Līguma 3.b panta trešajā daļā, Kopienas tiesību aktu saturs šajā sfērā nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams EK Līguma 8.b panta 1. punkta mērķa sasniegšanai;

tā kā EK Līguma 8.b panta 1. punkta mērķis ir nodrošināt, ka visi Savienības pilsoņi, neskatoties uz to, vai tie ir vai nav tās dalībvalsts pilsoņi, kurā tie dzīvo, var šajā valstī izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem; tā kā nosacījumiem, ko piemēro nepilsoņiem, to skaitā tiem, kas saistīti ar dzīvesvietas laikposmu un pierādījumiem, būtu jābūt vienādiem ar tiem, ko piemēro attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem; tā kā nevar prasīt, lai nepilsoņi pildītu kādus nosacījumus, ja vien izņēmuma kārtā atšķirīgu izturēšanos pret pilsoņiem un nepilsoņiem neattaisno apstākļi, kas pēdējiem raksturīgi un atšķir tos no pirmajiem;

tā kā Līguma 8.b panta 1. punkts atzīst balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, tomēr neaizstājot balsstiesības un tiesības kandidēt dalībvalstī, kuras pilsonis tas ir; tā kā jāņem vērā Savienības pilsoņu brīvība izvēlēties, vai piedalīties dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās vai ne; tā kā ir lietderīgi ļaut šiem pilsoņiem izmantot savas balsstiesības; tā kā šos pilsoņus var automātiski reģistrēt vēlētāju sarakstā tajās dalībvalstīs, kur piedalīšanās vēlēšanās nav obligāta;

tā kā veids, kādā pašvaldība darbojas dažādās dalībvalstīs, ir atšķirīgu politisko un tiesisko tradīciju atspoguļojums, un to raksturo struktūru daudzveidība; tā kā termins “pašvaldību vēlēšanas” nenozīmē vienu un to pašu visās dalībvalstīs; tā kā tādēļ šīs direktīvas objekts jānoskaidro, definējot terminu; tā kā pašvaldību vēlēšanas ir tiešas vispārējas vēlēšanas pašvaldību vienību un to apakšvienību līmenī; tā kā termins ietver tiešas vispārējas vēlēšanas pašvaldību pārstāvju padomēs un pašvaldību izpildiestāžu locekļiem;

tā kā aizliegumu kandidēt var pasludināt ar atsevišķu dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts iestāžu lēmumu; tā kā, ņemot vērā vēlēta amata ieņemšanas politisko nozīmīgumu, dalībvalstīm būtu jādod tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personai, kurai atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī, nav iespējams atgūt šīs tiesības tikai tādēļ, ka tā dzīvo citā dalībvalstī; tā kā šī problēma, kas raksturīga kandidātiem, kas nav pilsoņi, ir pietiekami būtiska, lai attaisnotu noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis, kas uzskata to par nepieciešamu, var šādus kandidātus pakļaut ne tikai dzīvesvietas dalībvalsts, bet arī piederības dalībvalsts noteikumiem attiecībā uz aizliegumu kandidēt; tā kā, ņemot vērā proporcionalitātes principu, būs pietiekami, ja balsstiesības pakļaus tikai dzīvesvietas dalībvalsts noteikumiem attiecībā uz aizliegumu vēlēt;

tā kā pašvaldības pamatvienību vadības pienākumi var ietvert līdzdalību valsts varas īstenošanā un vispārējo interešu aizsardzību, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paredzēt šos amatus tās pilsoņiem; tā kā dalībvalstīm būtu arī jādod iespēja veikt attiecīgus pasākumus šim nolūkam; tā kā šādi pasākumi nevar ierobežot citu dalībvalstu pilsoņu iespējas tikt ievēlētiem vairāk kā nepieciešams šā mērķa sasniegšanai;

tā kā tāpat būtu jādod iespēja vēlēto amatpersonu līdzdalību parlamentārās asamblejas vēlēšanās paredzēt attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem;

tā kā, ja dalībvalstu tiesību akti paredz, ka vēlēta amata ieņemšana nav savienojama ar citiem amatiem, dalībvalstīm būtu jādod iespēja paplašināt savu kompetenci, lai ietvertu līdzvērtīgus citās dalībvalstīs ieņemamus amatus;

tā kā jebkāda atkāpe no šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem jāpamato, ievērojot Līguma 8.b panta 1. punktu, ar problēmām, kas raksturīgas dalībvalstij; tā kā jebkurš izņēmums pēc savas būtības pakļaujams pārbaudei;

tā kā šādas īpašas problēmas var rasties dalībvalstī, kurā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet kas nav tās pilsoņi, ir stipri virs vidējā; tā kā atkāpes ir pamatotas, ja šādi pilsoņi veido vairāk nekā 20 % no kopējā vēlētāju skaita; tā kā šādām atkāpēm jābalstās uz dzīvesvietas laikposma kritēriju;

tā kā Savienības pilsonībai jādod Savienības pilsoņiem iespēja labāk integrēties uzņēmējā valstī; tā kā šajā sakarā tas atbilst Līguma autoru nodomam izvairīties no jebkādas polarizācijas pilsoņu un nepilsoņu kandidātu sarakstu starpā;

tā kā šis polarizācijas risks skar dalībvalsti, kurā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas nav šīs valsts pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas tajā dzīvo; tā kā šā iemesla dēļ ir būtiski, ka šī dalībvalsts, atbilstīgi Līguma 8.b pantam, var noteikt konkrētus noteikumus attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu;

tā kā jāņem vērā fakts, ka atsevišķās dalībvalstīs iedzīvotājiem, kas ir citas dalībvalsts pilsoņi, ir balsstiesības valsts parlamenta vēlēšanās, un tā rezultātā šajā direktīvā paredzētās formalitātes var atvieglot;

tā kā Beļģijas Karalistei raksturīgas īpašas pazīmes un proporcijas, kas saistītas ar faktu, ka tās konstitūcijas 1. līdz 4. pants paredz trīs oficiālās valodas un teritorijas sadalījumu reģionos un kopienās, un šā iemesla dēļ pilnīga šīs direktīvas piemērošana atsevišķās komūnās varētu radīt nepieciešamību paredzēt atkāpes iespēju no šīs direktīvas noteikumiem, lai ņemtu vērā šīs īpašās pazīmes un proporcijas;

tā kā Komisija novērtēs direktīvas piemērošanu juridiski un faktiski, to skaitā jebkādas izmaiņas elektorātā, kas notikušas kopš tās stāšanās spēkā; tā kā Komisija iesniegs attiecīgu ziņojumu Eiropas Parlamentā un Padomē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.



I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

1.  Šī direktīva nosaka sīki izstrādātu kārtību, saskaņā ar kuru Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, var tajā izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās.

2.  Nekas šajā direktīvā neietekmē katras dalībvalsts noteikumus attiecībā uz to šīs dalībvalsts pilsoņu balsstiesībām un tiesībām kandidēt, kas dzīvo ārpus tās teritorijas, vai trešās valsts pilsoņiem, kas dzīvo šajā valstī.

2. pants

1.  Šajā direktīvā:

a) “pašvaldības pamatvienība” nozīmē pielikumā uzskaitītās administratīvās vienības, kas saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem ietver tiešās vispārējās vēlēšanās ievēlētas institūcijas un kas ir pilnvarotas politiskās un administratīvās organizācijas pamatlīmenī risināt vietējos jautājumus uz savu atbildību;

b) “pašvaldību vēlēšanas” nozīmē tiešas vispārējas vēlēšanas, lai ieceltu pārstāvju padomes locekļus un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem — pašvaldības pamatvienības izpildiestādes vadītāju un locekļus;

c) “dzīvesvietas dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kurā Savienības pilsonis dzīvo, bet kuram nav šīs dalībvalsts pilsonība;

d) “piederības dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, attiecībā pret kuru Savienības pilsonim ir valstiskā piederība;

e) “vēlētāju saraksts” nozīmē visu to vēlētāju oficiālo reģistru, kuriem ir tiesības vēlēt noteiktajā pašvaldības pamatvienībā vai kādā no tās apakšvienībām, ko sastāda un atjaunina kompetenta iestāde saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vēlēšanu likumu vai iedzīvotāju reģistru, ja tas norāda tiesības vēlēt;

f) “atsauces datums” nozīmē dienu vai dienas, kad Savienības pilsoņiem saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vēlēšanu likumu jāatbilst prasībām, lai varētu vēlēt vai kandidēt šajā valstī;

g) “oficiāla deklarācija” nozīmē attiecīgās personas deklarāciju, kurā esošas kļūdas gadījumā šo personu var sodīt saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

2.  Dalībvalsts paziņo Komisijai, ja kādu no pielikumā minētajām pašvaldības vienībām valsts tiesību aktu izmaiņu rezultātā aizstāj cita vienība, kam ir šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās funkcijas, vai šādu izmaiņu dēļ kādu no vienībām likvidē vai izveido jaunas vienības.

Trīs mēnešu laikā no šāda paziņojuma saņemšanas kopā ar dalībvalsts apstiprinājumu, ka personu tiesības saskaņā ar šo direktīvu netiks mazinātas, Komisija pielāgo pielikumu, veicot atbilstīgu aizstāšanu, svītrojumus vai papildinājumus. Šo pārstrādāto pielikumu publicē Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Jebkurai personai, kas atskaites datumā:

a) ir Savienības pilsonis Līguma 8. panta 1. punkta otrās daļas nozīmē;

b) nav dzīvesvietas dalībvalsts pilsonis, bet atbilst tiem pašiem nosacījumiem attiecībā uz balsstiesībām un tiesībām kandidēt, ko šī valsts ar likumu uzliek saviem pilsoņiem,

ir balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, ja vien šīs tiesības nav liegtas saskaņā ar šo direktīvu.

4. pants

1.  Ja, lai vēlētu vai kandidētu, dzīvesvietas dalībvalsts pilsoņiem jābūt pavadījušiem noteiktu minimālo laikposmu kā iedzīvotājiem šīs valsts teritorijā, tad uzskatāms, ka vēlētāji un pilsoņi, kam ir tiesības kandidēt 3. panta nozīmē, izpildījuši šo nosacījumu, ja tie līdzvērtīgu laikposmu dzīvojuši citā dalībvalstī.

2.  Ja saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem tās pilsoņi var vēlēt vai kandidēt tikai pašvaldības pamatvienībā, kurā tiem ir pamata dzīvesvieta, vēlētāji un personas, kam ir tiesības kandidēt 3. panta nozīmē, arī pakļauti šim nosacījumam.

3.  1. punkts neskar katras dalībvalsts noteikumus, saskaņā ar kuriem personas balsstiesību un tiesību kandidēt izmantošana noteiktajā pašvaldības pamatvienībā pakļauta tam, ka tā dzīvojusi šajā vienībā minimālo laikposmu.

Tāpat 1. punkts neskar jebkādus valsts noteikumus, kas jau ir spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdī, ar ko jebkuras personas balsstiesības un tiesības kandidēt pakļautas tam, ka tā dzīvojusi minimālo laikposmu dalībvalsts apgabalā, kuras daļu veido pašvaldības pamatvienība.

5. pants

1.  Dzīvesvietas dalībvalstis var paredzēt, ka jebkuram Savienības pilsonim, kam ar atsevišķu civiltiesisku vai krimināltiesisku lēmumu atņemtas tiesības kandidēt saskaņā ar piederības dalībvalsts likumu, liegts izmantot šīs tiesības pašvaldību vēlēšanās.

2.  Jebkura Savienības pilsoņa iesniegumu par kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī var atzīt par nepieņemamu, ja šis pilsonis nevar uzrādīt 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju vai 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto apliecinājumu.

3.  Dalībvalstis var paredzēt, ka tikai to pilsoņi var ieņemt pašvaldības pamatvienības izpildiestādes pārvaldes kolēģijas vēlēta vadītāja, vietnieka vai locekļa amatu, ja tie ievēlēti, lai ieņemtu šo amatu mandāta darbības laikā.

Dalībvalstis var arī noteikt, ka pašvaldības pamatvienības izpildiestādes pārvaldes kolēģijas vadītāja, vietnieka vai locekļa funkciju pagaidu vai starplaika veikšana paredzēta tikai tās pilsoņiem.

Ņemot vērā Līgumu un vispārējos tiesību principus, dalībvalstis var veikt piemērotus, nepieciešamus un proporcionālus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā apakšpunktā minētos amatus var ieņemt un otrajā apakšpunktā minētās starplaika funkcijas var veikt tikai to pilsoņi.

4.  Dalībvalstis var arī izvirzīt noteikumu, ka Savienības pilsoņi, kas ievēlēti par pārstāvju padomes locekļiem, nepiedalās ne to delegātu izraudzīšanā, kas var balsot parlamentārajā asamblejā, ne šīs asamblejas locekļu vēlēšanās.

6. pants

1.  Personas, kam ir tiesības kandidēt 3. panta nozīmē, ir pakļautas tiem pašiem nosacījumiem attiecībā uz nesavienojamību saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, kādus piemēro šīs valsts pilsoņiem.

2.  Dalībvalstis var paredzēt, ka vēlēta amata ieņemšana dzīvesvietas dalībvalstī nav savienojama ar amatu ieņemšanu citās dalībvalstīs, kas līdzvērtīgi tiem, kas rada nesavienojamību dzīvesvietas dalībvalstī.



II NODAĻA

Balsstiesību un tiesību kandidēt izmantošana

7. pants

1.  Vēlētājs 3. panta nozīmē izmanto savas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, ja viņš izteicis šādu vēlēšanos.

2.  Ja dzīvesvietas dalībvalstī piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, vēlētājiem 3. panta nozīmē, kas iekļauti vēlētāju sarakstā, ir pienākums vēlēt.

3.  Dalībvalstis, kurās piedalīšanās vēlēšanās nav obligāta, var paredzēt automātisku vēlētāju 3. panta nozīmē reģistrāciju vēlētāju sarakstā.

8. pants

1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu vēlētāju 3. panta nozīmē iekļaut vēlētāju sarakstā pietiekamā laikā pirms vēlēšanu dienas.

2.  Lai viņa vārdu iekļautu vēlētāju sarakstā, vēlētājs 3. panta nozīmē iesniedz tādus pašus dokumentus kā vēlētājs, kas ir pilsonis.

Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai vēlētājs 3. panta nozīmē uzrāda derīgu personas dokumentu kopā ar oficiālu deklarāciju, kas norāda viņa valsts piederību un adresi dzīvesvietas dalībvalstī.

3.  Vēlētāji 3. panta nozīmē, kas iekļauti dzīvesvietas valsts vēlētāju sarakstā, tur paliek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētāji, kas ir pilsoņi, līdz brīdim, kad tos izslēdz automātiski, jo tie vairs neatbilst balsstiesību izmantošanas nosacījumiem.

Vēlētājus, kas iekļauti vēlētāju sarakstā pēc pašu lūguma, var izslēgt no tā, ja tie to lūdz.

Ja šādi vēlētāji pārceļas uz citu pašvaldības pamatvienību tajā pašā dalībvalstī, tos iekļauj vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vēlētājiem, kas ir pilsoņi.

9. pants

1.  Iesniedzot pieteikumu, lai kandidētu, persona, kam ir tiesības kandidēt 3. panta nozīmē, uzrāda tādus pašus apliecinājuma dokumentus kā kandidāts, kas ir pilsonis. Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt, lai šī persona uzrāda oficiālu deklarāciju, kas norāda tās valstisko piederību un adresi dzīvesvietas dalībvalstī.

2.  Dzīvesvietas dalībvalsts var pieprasīt arī, lai persona, kam ir tiesības kandidēt 3. panta nozīmē:

a) oficiālā deklarācijā, ko tā uzrāda saskaņā ar 1. punktu, iesniedzot savu pieteikumu, lai kandidētu, norāda, ka tai nav atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī;

b) šaubu gadījumā attiecībā uz deklarācijas saturu, ievērojot a) apakšpunktu, vai ja tas nepieciešams saskaņā ar dalībvalsts tiesību normām, pirms vai pēc vēlēšanām uzrāda piederības dalībvalsts kompetentas iestādes apliecinājumu, kas apstiprina, ka tai nav atņemtas tiesības kandidēt šajā dalībvalstī vai ka šāds aizliegums iestādei nav zināms;

c) uzrāda derīgu personas dokumentu;

d) oficiālā deklarācijā, ko tā uzrāda saskaņā ar 1. punktu, apliecina, ka tā neieņem amatu, kas ir nesavienojams 6. panta 2. punkta nozīmē;

e) norāda savu pēdējo adresi piederības dalībvalstī, ja tāda ir bijusi.

10. pants

1.  Dzīvesvietas dalībvalsts laicīgi un pienācīgā veidā informē attiecīgo personu par darbībām, kas veiktas pēc tās pieteikuma, lai iekļautu vēlētāju sarakstā, vai par lēmumu attiecībā uz tās kandidēšanas pieteikuma pieļaujamību.

2.  Ja personai atsaka iekļaušanu vēlētāju sarakstā, nepieņem tās pieteikumu vai tās kandidēšanas pieteikumu noraida, attiecīgajai personai ir tiesības uz tiesisko aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti piešķir vēlētājiem un personām, kam ir tiesības kandidēt, kas ir tās pilsoņi.

11. pants

Dzīvesvietas dalībvalsts laikus un pienācīgā veidā informē vēlētājus un pilsoņus, kas var kandidēt 3. panta nozīmē, par nosacījumiem un sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt izmantošanai šajā valstī.



III NODAĻA

Atkāpes un pārejas noteikumi

12. pants

1.  Ja 1996. gada 1. janvārī konkrētā dalībvalstī balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaits, kas tajā dzīvo, bet nav tās pilsoņi, pārsniedz 20 % no kopējā balsstiesīgo Savienības pilsoņu skaita, kas tajā dzīvo, šī dalībvalsts, atkāpjoties no šīs direktīvas, var:

a) ierobežot vēlētāju 3. panta nozīmē balsstiesības, kuri šajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kas nevar pārsniegt termiņu, uz kuru tiek ievēlēta pašvaldības pārstāvju padome;

b) ierobežot to pilsoņu tiesības kandidēt, kuriem ir šādas tiesības 3. panta nozīmē un kuri šajā dalībvalstī dzīvojuši minimālo laikposmu, kas nevar pārsniegt divus termiņus, uz kuriem tiek ievēlēta pašvaldības pārstāvju padome; un

c) veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz kandidātu sarakstu sastādīšanu, lai sekmētu to Savienības pilsoņu integrāciju, kam ir citas dalībvalsts valstiskā piederība.

2.  Beļģijas Karaliste, atkāpjoties no šīs direktīvas noteikumiem, var piemērot 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus ierobežotam pašvaldības vienību skaitam, kuru sarakstu tā paziņo vismaz gadu pirms pašvaldības vienības vēlēšanām, attiecībā uz kurām tā grasās lūgt izņēmumu.

3.  Ja 1996. gada 1. janvārī dalībvalsts tiesību akti paredz, ka citas dalībvalsts pilsoņiem, kas tajā dzīvo, ir tiesības vēlēt šīs valsts parlamentu, un šim nolūkam tos var iekļaut šīs valsts vēlētāju sarakstā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts vēlētājiem, pirmā dalībvalsts, atkāpjoties no šīs direktīvas, var atturēties no 6. līdz 11. panta piemērošanas šiem pilsoņiem.

4.  Līdz 1998. gada 31. decembrim un pēc tam katrus sešus gadus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā pārbauda, vai atkāpes piešķiršana attiecīgajām dalībvalstīm, ievērojot Līguma 8.b panta 1. punktu, joprojām ir pamatota, un tā ierosina jebkādu nepieciešamo korekciju veikšanu. Dalībvalstis, kas lūdz izņēmuma statusu saskaņā ar 1. un 2. punktu, sniedz Komisijai visu nepieciešamo pamatinformāciju.



IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

13. pants

Komisija Eiropas Parlamentā un Padomē iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, ietverot izmaiņas elektorātā, kas notikušas, kopš tās stāšanās spēkā, gada laikā kopš pašvaldību vēlēšanām visās dalībvalstīs, un kas organizētas, balstoties uz iepriekšminētajiem noteikumiem, un nepieciešamības gadījumā ierosina attiecīgas korekcijas.

14. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1996. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka šādas atsauces pievienošanas kārtību.

15. pants

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼A1




Pielikums

“Vietējā pašvaldība” šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir ikviens no turpmāk uzskaitītajiem:

Beļģijā:

commune/gemeente/Gemeinde,

▼M2

Bulgārijā:

община/кметство/Общината е основната административно-териториална единица, в която се осъществява местното самоуправление,

▼A1

Čehijas Republikā:

obec, městský obvod nebo městská část územně členěného statutárního města, městská část hlavního města Prahy,

Dānijā:

amtskommune, Koøbenhavns kommune, Frederiksberg kommune, primærkommune,

Vācijā:

kreisfreie Stadt bzw. Stadtkreis; Kreis; Gemeinde, Bezirk in der Freien und Hansestadt Hamburg und im Land Berlin; Stadtgemeinde Bremen in der Freien Hansestadt Bremen, Stadt-, Gemeinde-, oder Ortsbezirke bzw. Ortschaften,

Igaunijā:

vald, linn,

Grieķijā:

κοινότης, δήμος,

Spānijā:

municipio, entidad de ámbito territorial inferior al municipal,

Francijā:

commune, arrondissement dans les villes déterminées par la législation interne, section de commune,

Īrijā:

country, county borough, borough, urban district, town,

Itālijā:

comune, circoscrizione,

Kiprā:

δήμος, κοινότητα,

Latvijā:

pagasts, novads, pilsēta,

Lietuvā:

Savivaldybės taryba,

Luksemburgā:

commune,

Ungārijā:

települési önkormányzat: község, nagyközség, város, megyei jogú város, főváros, főváros kerületei; területi önkormányzat: megye,

Maltā:

Kunsill Lokali,

Nīderlandē:

gemeente, deelgemeente,

Austrijā:

Gemeinden, Bezirke in der Stadt Wien,

Polijā:

gmina,

Portugālē:

município, freguesia,

▼M2

Rumānijā:

comuna, orașul, municipiul, sectorul (numai în municipiul București) și județul,

▼A1

Slovēnijā:

občina,

Slovākijā:

samospráva obce: obec, mesto, hlavné mesto Slovenskej republiky Bratislava, mesto Košice, mestská časť hlavného mesta Slovenskej republiky Bratislavy, mestská časť mesta Košice; samospráva vyššieho územného celku: samosprávny kraj,

Somijā:

kunta, kommun, kommun på Åland,

Zviedrijā:

kommuner, landsting,

Apvienotajā Karalistē:

counties in England; counties, county boroughs and communities in Wales: regions and Islands in Scotland; districts in England, Scotland and Northern Ireland; London boroughs; parishes in England; the City of London in relation to ward elections for common councilmen.



( 1 ) OV C 323, 21.11.1994.

( 2 ) Atzinums sniegts 1994. gada 14. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 3 ) Atzinums sniegts 1994. gada 28. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).