26.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/40


Prasība, kas celta 2018. gada 31. janvārī – Vācija/Komisija

(Lieta T-53/18)

(2018/C 112/51)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: T. Henze un J. Möller un M. Winkelmüller, F. van Schewick un M. Kottmann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi ir šādi:

atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1995 (2017. gada 6. novembris) par to, lai atsauci uz saskaņoto standartu EN 13341:2005 + A1:2011 “Stacionāras termoplastiskās plastmasas tvertnes sadzīves krāšņu kurināmo, petrolejas un dīzeļdegvielas uzglabāšanai virszemē”Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saglabātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV 2017, L 288, 36. lpp.),

atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1996 (2017. gada 6. novembris) par to, lai atsauci uz saskaņoto standartu EN 12285–2:2005 “Darbnīcā izgatavotas tērauda tvertnes”Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saglabātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV 2017, L 288, 39. lpp.), kā arī

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats: pienākuma norādīt pamatojumu neievērošana

Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajos lēmumos nav ievērots LESD 296. panta 2. punktā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu. Apstrīdētajos lēmumos neesot pausta nostāja par – atbilstoši Regulas (ES) Nr. 305/2011 (1) 18. panta 1. punktam – centrālo jautājumu, vai attiecīgās saskaņotās normas atbilst attiecīgajam mandātam un vai saskaņā ar šīm normām var tikt nodrošināta būvēm piemērojamo pamatprasību ievērošana. Rezultātā nedz prasītāja, nedz Vispārēja tiesa nevarot spriest, uz kādiem būtiskajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apsvērumiem atbildētāja ir balstījusies.

2.

Otrais pamats: Regulas (ES) Nr. 305/2011 materiāltiesisko noteikumu pārkāpums

Pirmkārt, apstrīdētie lēmumi esot pretrunā Regulas (ES) Nr. 305/2011 17. panta 5. punkta pirmajai un otrajai daļai. Pretēji minētajām normām atbildētāja neesot pārbaudījusi, ciktāl attiecīgās saskaņotās normas atbilst attiecīgajiem mandātiem. Rezultātā tā neesot pamanījusi, ka šāda atbilsme faktiski nepastāv.

Otrkārt, apstrīdētie lēmumi esot pretrunā Regulas (ES) Nr. 305/2011 18. panta 2. punktam kopsakarā ar 3. panta 1. un 2. punktu, kā arī 17. panta 3. punkta pirmajai daļai. Atbildētāja neesot ņēmusi vērā, ka apstrīdētajās saskaņotajās normās nav iekļauti procesi un kritēriji, lai novērtētu tvertņu ekspluatāciju saistībā ar mehāniskās stiprības un stabilitātes, kā arī izturības un nestspējas būtiskajiem raksturlielumiem attiecībā uz normu piemērošanas jomā esošo lietošanu zemestrīču un plūdu apgabalos, un ka tādējādi tās ir nepilnīgas attiecībā uz trim būvizstrādājuma būtiskajiem raksturlielumiem un līdz ar to apdraud būvēm piemērojamo pamatprasību ievērošanu.

Treškārt, atbildētāja esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, jo tā pretrunā Regulas (ES) Nr. 305/2011 18. panta 2. punktam kā nepieņemamu ir noraidījusi prasītājas pieprasīto attiecīgas atrunas pievienošanu, publicējot apstrīdēto saskaņoto normu atsauces.

Visbeidzot, atbildētāja, izdodot apstrīdētos aktus, esot pieļāvusi vēl vienu kļūdu vērtējumā, jo tā ir noraidījusi prasītājas pakārtoti lūgto attiecīgo normu atsauču svītrošanu no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša, norādot uz Komisijas ieskatā pastāvošu ierobežošanas un aizliegšanas iespēju attiecībā uz dalībvalstīm.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV 2011, L 88, 5. lpp.).