3.9.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 311/4


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. maijā iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Tesco-Global Áruházak Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-323/18)

(2018/C 311/04)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tesco-Global Áruházak Zrt.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar LESD tiesību normām, kas reglamentē diskriminācijas aizlieguma principu (LESD 18. pants un 26. pants), brīvības veikt uzņēmējdarbību principu (LESD 49. pants), vienlīdzīgas attieksmes principu (LESD 54. pants), vienādu tiesību piedalīties LESD 54. pantā definēto sabiedrību kapitāla veidošanā principu (LESD 55. pants), pakalpojumu sniegšanas brīvību (56. pants), kapitāla brīvu apriti (LESD 63. pants un 65. pants) un principu par nodokļu vienādu piemērošanu uzņēmumiem (LESD 110. pants) ir saderīgs apstāklis, ka ārvalstu nodokļa maksātājiem, kas ar vienas komercsabiedrības starpniecību izmanto vairākus veikalus un nodarbojas ar mazumtirdzniecību veikalā, faktiski ir jāmaksā speciālais nodoklis, piemērojot progresīvā nodokļa augstāko likmi, savukārt valsts nodokļa maksātāji, kas darbojas franšīzes sistēmas ietvaros, izmantojot vienu un to pašu zīmi – ar tādu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kas parasti veido neatkarīgas komercsabiedrības – faktiski ir atbrīvoti no nodokļa vai tiem tiek piemērota kāda no zemākajām likmēm, un tādējādi ārvalstu sabiedrību samaksātā nodokļa daļa salīdzinājumā ar iekasētā speciālā nodokļa kopējo summu ir būtiski lielāka nekā valsts nodokļa maksātāju gadījumā?

2)

Vai ar LESD tiesību normām, kas reglamentē valsts atbalsta aizlieguma principu (LESD 107. panta 1. punkts), ir saderīgs apstāklis, ka nodokļa maksātājiem, kas izmanto vairākus veikalus ar vienas vienīgas komercsabiedrības starpniecību un nodarbojas ar mazumtirdzniecību veikalā, faktiski ir jāmaksā speciālais nodoklis, piemērojot progresīvā nodokļa augstāko likmi, savukārt iekšzemes nodokļa maksātāji, kas ir to tiešie konkurenti un darbojas franšīzes sistēmas ietvaros, izmantojot vienu un to pašu zīmi – ar tādu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kurus parasti veido neatkarīgas komercsabiedrības – faktiski tiek iekļauti kategorijā, kurā ir paredzēts atbrīvojums no nodokļa, vai tiem tiek piemērotas zemākās nodokļa likmes, un tādējādi ārvalstu sabiedrību samaksātā nodokļa daļa salīdzinājumā ar iekasētā speciālā nodokļa kopējo summu ir būtiski lielāka nekā valsts nodokļa maksātāju gadījumā?

3)

Vai LESD 107. pants un LESD 108. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas arī uz tādu nodokļu pasākumu, kuram ir būtiska saikne ar atbrīvojumu no nodokļa (kas veido valsts atbalstu), ko finansē, iekasējot nodokli ar nodokļu pasākuma starpniecību, jo likumdevējs ir palielinājis pirms speciālā nodokļa par mazumtirdzniecību ieviešanas noteiktos budžeta ieņēmumus (ņemot vērā tirgus dalībnieku apgrozījumu), piemērojot progresīvo nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma un nevis ieviešot nodokļa pamatlikmi, un tādējādi vienai tirgus dalībnieku daļai atbrīvojums no nodokļa valsts tiesiskajā regulējumā tiek piešķirts ar nodomu?

4)

Vai ar procesuālās līdzvērtības un Savienības tiesību efektivitātes un pārākuma principiem ir saderīga tāda dalībvalstu iestāžu, kurām ir pienākums piemērot tiesības, prakse, saskaņā ar kuru pēc savas ierosmes uzsāktajās nodokļu pārbaudēs vai tiesvedībās, kas tām seko – neraugoties uz efektivitātes principu un pienākumu nepiemērot ar Savienības tiesībām nesaderīgu valsts tiesību normu – nav iespējams iesniegt pieteikumu atmaksāt nodokli, kas ir ticis deklarēts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras ir pretrunā Savienības tiesībām, tā iemesla dēļ, ka nodokļu iestāde vai tiesa to nesaderību ar Savienības tiesībām pārbauda tikai īpašās procedūrās, kuras ierosina puse un kuras var uzsākt pirms procedūras pēc savas ierosmes, savukārt nav nekādu šķēršļu procedūrā nodokļu iestādē vai tiesā iesniegt pieteikumu atmaksāt nodokli, kas ir atzīts par nesaderīgu ar valsts tiesībām?