29.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/41


Prasība, kas celta 2017. gada 28. novembrī – Autostrada Wielkopolska/Eiropas Komisija

(Lieta T-778/17)

(2018/C 032/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Autostrada Wielkopolska S.A. (Poznaņa, Polija) (pārstāvji – O. Geiss un D. Tayar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2017. gada 25. augusta lēmumu lietā SA.35356 (2013/C) (ex 2013/NN, ex 2012/N) par valsts atbalstu, ko Polija piešķīrusi sabiedrībai Autostrada Wielkopolska S.A., un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi prasītājas līdzdalības tiesības, it īpaši tiesības tikt uzklausītai pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas;

Komisija neesot sniegusi prasītājai pienācīgu iespēju izteikties par valsts iesniegtajiem pierādījumiem;

Komisija esot liegusi prasītājai tiesības iesniegt apsvērumus saistībā ar galvenajiem dokumentiem un secinājumiem, pamatojoties uz kuriem Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu;

nevar izslēgt minēto darbību ietekmi uz šīs lietas iznākumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un faktos, piemērojot nepareizu kritēriju, lai noteiktu, vai pastāvēja visi LESD 107. panta 1. punktu veidojošie elementi, un piemēroja apgalvoto (nepareizo) kritēriju, pārkāpjot LESD 107. panta 1. punktu;

Komisijas secinājums, ka pastāvēja priekšrocība saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, ir pamatots vienīgi uz “katra punkta salīdzināšanas” kritēriju;

Komisija veica novērtējumu atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam pēc tam, kad tā jau bija nolēmusi, ka pastāvēja priekšrocība saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu;

“katra punkta salīdzināšanas” kritērijs ir juridiski kļūdains;

Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, veicot savu “katra punkta salīdzināšanas” kritērija novērtējumu, it īpaši neņemot vērā attiecīgo informāciju, kas tai bija pieejama apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī;

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā un faktos, nepiemērojot privātā ieguldītāja kritēriju saskaņā ar attiecīgo judikatūru un nesniedzot piemērotu pamatojumu, līdz ar to tā ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu.

Komisija privātā ieguldītāja kritēriju neesot piemērojusi kā sava novērtējuma atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam neatņemamu sastāvdaļu, kas ir pretrunā attiecīgajai judikatūrai;

Komisija neesot ņēmusi vērā noteiktu attiecīgo informāciju, kas bija pieejama apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī un kuru piesardzīgs un rūpīgs privātīpašnieks, situācijā, kas ir cik vien iespējams tuvu valsts situācijai, a priori būtu ņēmis vērā;

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas secinājums par nesaderīgo atbalstu ir balstīts uz kļūdainiem secinājumiem un tajā ir iekšējas pretrunas;

Komisija esot pieļāvusi kļūdu faktos, secinot, ka no valsts līdzekļiem labumu esot guvuši tikai investori.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktos un tiesību piemērošanā valsts atbalsta apmēra aprēķināšanā, neveicot pati savu novērtējumu un nesniedzot pienācīgu pamatojumu;

Komisijas secinājumā, saskaņā ar kuru laikposmā no 2005. gada septembra līdz 2007. gada oktobrim esot notikusi pārmērīga kompensēšana, ir pieļautas būtiskas kļūdas vērtējumā;

Komisija neesot ņēmusi vērā attiecīgo informāciju, kas tai bija pieejama apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī.