5.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/30


Prasība, kas celta 2017. gada 15. novembrī – Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne-ouest (port de Brest)/Komisija

(Lieta T-754/17)

(2018/C 042/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne-ouest (port de Brest) (Bresta, Francija) (pārstāvji: J. Vanden Eynde un E. Wauters, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un līdz ar to atcelt Komisijas lēmumu ar atsauces numuru: C(2017) 5176 final par atbalsta shēmu SA.38398 (2016/C, ex 2015/E), ko īstenojusi Francija – Nodokļu piemērošana ostām Francijā;

atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko uzņēmuma ienākuma nodokļa nepiemērošana Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne-ouest saimnieciskajai darbībai ir atzīta par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots labas pārvaldības principa pārkāpums, jo prasības, ko cēlusi prasītāja saistībā ar tiesībām piekļūt administratīvās lietas materiāliem, lietā T-39/17, Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne-ouest (port de Brest)/Komisija, iznākums joprojām nav zināms. Tā kā Komisija pamatojās uz svarīgiem dokumentiem, lai noteiktu prasītājai pārmestos iebildumus, un neizsniedza šos dokumentus prasītājai, lai arī tā to vairakkārt tika pieprasījusi, lēmums, kurā veikta tamlīdzīgu dokumentu analīze esot prettiesisks.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota kļūda vērtējumā attiecībā uz Brestas ostas veikto darbību klasificēšanu. Šis pamats ir iedalīts divās daļās.

Pirmā daļa attiecas uz apgalvojumu, ka Brestas ostas darbības ir pakalpojumi ar vispārēju nozīmi. Prasītāja uzskata, ka šajā kontekstā atbildētāja varētu apstrīdēt atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa tikai tad, ja tiktu pierādīts, ka tas ir valsts atbalsts, kas tiek piemērots konkurences darbībai.

Otrā daļa, kas izvirzīta pakārtoti, attiecas uz to, ka, ja ostas darbības nav pakalpojumi ar vispārēju nozīmi, tie tomēr esot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, kuri saskaņā ar Savienības tiesībām var tikt subsidēti, tostarp, ar nodokļu pasākumiem. Prasītāja uzskata, ka šādā gadījumā nevarot uzskatīt, ka šajā situācijā ir piemērojami konkurences noteikumi.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots pamatojuma trūkums un acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz to, ka Komisija attiecīgo pasākumu ir kvalificējusi par valsts atbalstu. Šis pamats ir iedalīts divās daļās.

Pirmajā daļā prasītāja apgalvo, ka izņēmums no LESD 106. panta 2. punkta piemērošanas esot jāskata kopsakarā ar LESD 93. pantu, kurā ir paredzēts, ka atbalsts ir saderīgs ar Līgumiem, ja tas vajadzīgs pārvadājumu koordinācijai vai ja tas ir atlīdzība par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Ar otro daļu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā un nepietiekams pamatojums attiecībā uz LESD 107. panta piemērošanu. Pirmkārt, apstrīdētais lēmums neesot pietiekami pamatots, jo tajā nav norādīts neviens elements, lai konstatētu un pierādītu, kādā veidā attiecīgā atbalsta shēma ietekmē vai var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, runājot par Francijas ostām, un it īpaši Brestas ostu. Otrkārt, lēmumā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl tajā par valsts atbalstu ir atzīts pasākums, no kura labumu gūst Brestas osta, lai gan nosacījums par ietekmi uz tirdzniecību nav izpildīts.