22.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 22/49


Prasība, kas celta 2017. gada 3. novembrī – STIF-IDF/Komisija

(Lieta T-738/17)

(2018/C 022/65)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Syndicat Transport Île-de-France (STIF-IDF) (Parīze, Francija) (pārstāvji –B. Le Bret un C. Rydzynski, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tā 3. pantā “C 2 iemaksas, ko piešķīra STIF saistībā ar CT2”, tika kvalificētas kā “prettiesiski īstenota atbalsta shēma”, kas ir saderīga ar iekšējo tirgu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats ir saistīts ar izskatāmajā lietā apstrīdētajā lēmumā, proti, Eiropas Komisijas 2017. gada 2. februāra lēmums (ES) 2017/1470 par atbalsta shēmām SA.26763 2014/C (ex 2012/NN), kuras Francija ir īstenojusi attiecībā uz uzņēmumiem, kas veic pārvadājumus ar autobusiem Ildefransas reģionā (Région Île-de-France) (OV 2017, L 209, 24. lpp), pieļauto LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu. Šo pārkāpumu Komisija ir pieļāvusi, jo tā C2 iemaksas CT2 kvalificēja kā valsts atbalstu, uzskatot, ka ar attiecīgo pasākumu tā saņēmējiem tika piešķirtas ekonomiskas priekšrocības.

Prasītāja turklāt uzskata, ka Komisija savā analīzē esot pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, secinot, ka izskatāmajā lietā nebija izpildīts Altmark judikatūras 4. kritērijs.

2.

Otrais prasības pamats ir saistīts ar to, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums attiecībā uz Altmark judikatūras 4. kritērija neievērošanu un ekonomisko priekšrocību esamību.