23.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 357/27


Prasība, kas celta 2017. gada 4. septembrī – Spānija/Komisija

(Lieta T-602/17)

(2017/C 357/37)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – M. Sampol Pucurull un A. Gavela Llopis)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2017. gada 26. jūnija Īstenošanas lēmumu C(2017) 4136 final, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus saistībā ar darbības programmu līdzekļiem augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl šis lēmums attiecas uz Spānijas Karalisti.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz [augļu un dārzeņu un] pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (1), 26. panta 2. punkts.

Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatēdama, ka netiek veiktas ražotāju organizācijas pamatdarbības atzīšanas kritērija ievērošanas pārbaudes, lai arī šādas pārbaudes tiek patiesībā nodrošinātas, pienācīgi pārbaudot tirgotās produkcijas vērtību.

Komisija esot arī pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, jo Komisijas izdarītais secinājums neatbilst agrāk izmeklēšanā FV/2010/004 secinātajam.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Regulas (ES) Nr. 543/2011 104. panta 2. punkta d) apakšpunkts un tiesiskās paļāvības princips.

Komisija esot acīmredzami pārkāpusi šo tiesību normu, konstatēdama trūkumus ieguldījumu saskanības un tehniskās kvalitātes kritērija pārbaudē, kas minētajā tiesību normā paredzētā saistībā ar pieteikumiem darbības programmas izmaiņām. Šajā ziņā tiek paskaidrots, ka šajā pantā neesot noteikts pienākums veikt analīzi jautājumā par ražotāju organizācijas komerciālo stratēģiju.

Komisija esot pārkāpusi arī tiesiskās paļāvības principu, jo Komisijas izdarītais secinājums neatbilst agrāk izmeklēšanā FV/2010/004 secinātajam.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Regulas (ES) Nr. 543/2011 59. panta [e]) punkta iv) ievilkums, 60. panta 2. un 5. punkts un 65. pants, kā arī tiesiskās paļāvības princips.

Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatēdama trūkumus darbības programmas atzīstamības pārbaudēs, jo minētajā regulā nav noteikts aizliegums no ieguldījumiem izrietošās izmaksas pārnest uz citu attiecīgās darbības programmas gadu.

Komisija esot arī pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, jo Komisijas secinājums neatbilst tam, ko Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors 2013. gada 19. novembrī ir atbildējis uz Spānijas iestāžu jautājumiem par minētās regulas 65. panta piemērošanu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) 52. panta 2. punkts un Dokumentā VI/5530/97 ietvertās Pamatnostādnes finansiālo seku aprēķināšanai.

Uzliktā vienotas likmes korekcija esot nepamatota, jo pārbaudēs nav bijis trūkumu. Pakārtoti, šī korekcija esot nesamērīga un ka attiecīgajā gadījumā vai nu nekāda korekcija neesot jāizdara vispār, vai arī tai jābūt augstākais 2 % apmērā, ievērojot šīs lietas īpašos apstākļus un Komisijas izturēšanos tajā.


(1)  OV 2011, L 157, 1. lpp.

(2)  OV 2013, L 347, 549. lpp.