11.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 300/32


Prasība, kas celta 2017. gada 12. jūlijā – Dehousse/Eiropas Savienības Tiesa

(Lieta T-433/17)

(2017/C 300/40)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Franklin Dehousse (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – L. Levi un S. Rodrigues, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa

Prasītāja prasījumi:

atzīt attiecīgo prasību par pamatotu un pieņemamu;

līdz ar to,

atcelt 2017. gada 18. maija lēmumu, ar kuru atbildētāja noraidīja prasītāja 2017. gada 12. aprīlī iesniegto atkārtoto pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kā arī 2017. gada 22. maija lēmumu, ar kuru atbildētāja daļēji noraidīja prasītāja 2017. gada 6. marta iesniegto atkārtoto pieteikumu par piekļuvi dokumentiem;

atzīt atbildētājas atbildību LESD 340. panta izpratnē;

piespriest atbildētājai izmaksāt prasītājam naudas summu par nodarīto morālo kaitējumu, kas ex aequo et bono novērtēts desmit tūkstoši (EUR 10 000) euro apmērā un, pakārtoti, simbolisku summu EUR 1 apmērā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus saistībā ar savu prasījumu atcelt tiesību aktu un vienu pamatu saistībā ar savu prasījumu par atlīdzību par kaitējumu.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 11. oktobra lēmuma par sabiedrības piekļuvi Eiropas Savienības Tiesas, tai pildot administratīvas funkcijas, rīcībā esošajiem dokumentiem (2016/C 445/03), LESD 15. panta 3. punkta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. panta saistībā ar sabiedrības piekļuvi iestāžu dokumentiem pārkāpums un pārskatāmības pienākuma neizpilde. Prasītājs it īpaši apgalvo, ka apstrīdētie lēmumi būtu jāatceļ, ciktāl ar tiem tiek liegta piekļuve atsevišķiem dokumentiem, piekļuve citiem – nepilnīga, vai arī piekļuve tiek nodrošināta, taču dokumentiem ir vairākas aizklātas daļas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 296. panta un Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpums, jo apstrīdētājos lēmumos nav norādīts pamatojums vai esošais pamatojums esot nepietiekams.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.

Attiecībā uz Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanos prasītājs apgalvo, ka atbildētājas iestādes nepienācīgā rīcība esot izraisījusi šīs atbildības iestāšanos. Šīs rīcība rezultātā prasītājam esot ticis nodarīts nopietns morālais kaitējums, kuru viņš prasa atlīdzināt.