19.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/37


Prasība, kas celta 2017. gada 19. aprīlī – Vācija/Komisija

(Lieta T-229/17)

(2017/C 195/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un J. Möller, pārstāvji, un M. Winkelmüller, F. van Schewick un M. Kottmann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2017. gada 25. janvāra Lēmumu (ES) 2017/133 par atsauces uz saskaņoto standartu EN 14342:2013 “Koka grīdas un parkets. Īpašības, atbilstības novērtēšana un marķēšana” saglabāšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ar ierobežojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV 2017, L 21, 113. lpp.),

atcelt Komisijas 2017. gada 25. janvāra Lēmumu (ES) 2017/145 par to, lai atsauci uz saskaņoto standartu EN 14904:2006 “Sporta laukumu segumi – Segumi universālām sporta zālēm – Specifikācija”Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saglabātu ar ierobežojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV 2017, L 22, 62. lpp.),

atcelt Komisijas paziņojumu saistībā ar īstenojamo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV 2017, C 76, 32. lpp.), ciktāl tā attiecas uz saskaņoto standartu EN 14342:2013 “Koka grīdas un parkets. Īpašības, atbilstības novērtēšana un marķēšana”,

atcelt Komisijas paziņojumu saistībā ar īstenojamo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV 2017, C 76, 32. lpp.), ciktāl tā attiecas uz saskaņoto standartu EN 14904:2006 “Sporta laukumu segumi – Segumi universālām sporta zālēm – Specifikācija”, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti būtiski procedūras noteikumi.

Vācijas Federatīvā Republika apgalvo, ka Komisija, pieņemot apstrīdētos lēmumus, ir pārkāpusi būtiskus procedūras noteikumus, kas ir paredzēti Regulas (ES) Nr. 305/2011 (1) 18. pantā. Komisija neesot iesaistījusi, pamatojoties uz Direktīvas 98/34/EK (2) 5. pantu izveidoto komiteju, paredzētā apspriešanās ar attiecīgo Eiropas standartizācijas iestādi esot tikusi veikta kļūdaini un apstrīdētie lēmumi neesot tikuši pieņemti “ņemot vērā”, pamatojoties uz minētās direktīvas 5. pantu izveidotās “komitejas atzinumu”.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums.

Ar otro pamatu prasītāja iebilst, ka ar apstrīdētajiem lēmumiem neesot izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu, jo tajos neesot pausta nostāja attiecībā uz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 18. panta 1. punktu centrālo jautājumu, vai konkrētie saskaņotie standarti atbilst attiecīgajiem mandātiem un ar tiem ir nodrošināta būvēm izvirzīto pamatprasību izpilde. No tā izrietot, ka ne Vācijas Federatīvā Republika, ne Vispārējā tiesa nevarot novērtēt, uz kādiem būtiskiem tiesiskajiem un faktiskajiem apsvērumiem Komisija ir pamatojusies.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta Regula (ES) Nr. 305/2011.

Turpinājumā prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdētajiem lēmumiem un apstrīdēto paziņojumu esot pārkāptas Regulas (ES) Nr. 305/2011 materiāltiesiskās normas.

Pirmkārt, ar apstrīdētajiem lēmumiem un apstrīdēto paziņojumu esot pārkāpta Regulas (ES) Nr. 305/2011 17. panta 5. punkta pirmā un otrā daļa, jo pretēji minētajām tiesību normām, Komisija neesot pārbaudījusi, ciktāl konkrētie saskaņotie standarti atbilst attiecīgajiem mandātiem, un līdz ar to neesot pareizi novērtējusi, ka šāda atbilstība faktiski nepastāv.

Otrkārt, ar apstrīdētajiem lēmumiem un apstrīdēto paziņojumu esot pārkāpts Regulas (ES) Nr. 305/2011 18. panta 2. punkts apvienojumā ar 3. panta 1. un 2. punktu, kā arī 17. panta 3. punkta pirmo daļu. Komisija esot atstājusi bez vērības faktu, ka tiesību normās, uz kurām attiecas šī tiesvedība, nav paredzētas procedūras un kritēriji ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz tā saukto citu bīstamo vielu izdalīšanos, un līdz ar to tās neesot pilnīgas attiecībā uz būvizstrādājumu būtisku raksturlielumu un tātad apdraudot būvēm izvirzīto pamatprasību izpildi.

Visbeidzot Komisija, nosakot apstrīdētos pasākumus esot pieļāvusi vēl vienu kļūdu vērtējumā, atstājot bez vērības ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 18. panta 2. punktu piešķirto iespēju atsauci uz attiecīgo saskaņoto standartu Oficiālajā Vēstnesī papildināt ar prasītājas ierosināto ierobežojumu.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV 2011, L 88, 5. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV 1998, L 217, 18. lpp.).