24.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/24


Prasība, kas celta 2017. gada 16. februārī – Steinhoff u.c./ECB

(Lieta T-107/17)

(2017/C 129/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Frank Steinhoff (Hamburga, Vācija), Ewald Filbry (Dortmunde, Vācija), Vereinigte Raiffeisenbanken Gräfenberg-Forchheim-Eschenau-Heroldsberg eG (Gräfenberg, Vācija), Werner Bäcker (Rodgau, Vācija), EMB Consulting SE (Mühital, Vācija) (pārstāvis – O. Hoepner, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasītāju prasījumi:

prasītāji lūdz piespriest atbildētājai izmaksāt turpinājumā minētās naudas summas, pieskaitot procentus atbilstoši attiecīgajai bāzes procentu likmei, kas ir palielināta par pieciem procentpunktiem, no prasības celšanas brīža:

prasītājam Nr. 1: EUR 314 000;

prasītājam Nr. 2: EUR 54 950;

prasītājam Nr. 3: EUR 2 355 000;

prasītājam Nr. 4: EUR 303 795;

prasītājam Nr. 5: EUR 750 460.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prasībā par zaudējumu atlīdzību prasītāji atbildētājai pārmet pienākumu neizpildi, jo tā savā 2012. gada 17. februāra atzinumā saistībā ar Grieķijas valsts emitētajiem un garantētajiem vērtspapīriem (CON/2012/12) neesot norādījusi uz ieplānotās Grieķijas valsts parādu restrukturizācijas, veicot valsts obligāciju piespiedu apmaiņu ar Likumu Nr. 4050/2012, prettiesiskumu.

Savas prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis norādīts uz piespiedu restrukturizācijas nepieļaujamību, ņemot vērā pacta sunt servanda principu, jo grozījumu klauzulas nevarot tikt likumīgi vēlāk iekļautas pastāvošās valsts obligācijās.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis norādīts uz ieplānotā Grieķijas likuma projekta [piespiedu] atsavināšanas efektu, to kvalificējot kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkta otrā teikuma pārkāpumu, jo šajā likumā bija paredzēta valsts obligāciju piespiedu apmaiņa, lai gan tajā pašā neesot bijusi noteikta pienācīga kompensācija.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis norādīts uz LESD 63. panta pārkāpumu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis norādīts uz LESD 124. panta pārkāpumu.