30.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 369/4


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 7. jūnija spriedumu lietā T-673/15 Guardian Europe/Eiropas Savienība 2017. gada 8. augustā iesniedza Guardian Europe Sàrl

(Lieta C-479/17 P)

(2017/C 369/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Guardian Europe Sàrl (pārstāvji – C. O’Daly, Solicitor, F. Louis, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienība, kuru pārstāv 1) Eiropas Savienības Tiesa un 2) Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

1)

atcelt spriedumu, ciktāl tā rezolutīvās daļas 3. punktā ir daļēji noraidīta Guardian Europe ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 268. pantu un 340. panta otro daļu pamatotā prasība atlīdzināt zaudējumus;

2)

noteikt, ka Tiesa pati var lemt par prasītājas prasījumiem atlīdzināt zaudējumus, un līdz ar to:

a)

ES, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, atlīdzināt Guardian Europe zaudējumus, kas radās tādēļ, ka Vispārējā Tiesa neizlēma lietu saprātīgā termiņā atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam un Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību konvencijas 6. panta 1. punktam, konkrēti piespriest izmaksāt šādas summas: (i) EUR 1 388 000 par alternatīvajām izmaksām/negūto peļņu; (ii) EUR 143 675,78 par papildu garantijas izmaksām; un (iii) par nemantisko kaitējumu, to izsakot atbilstošā procentuālā apmērā no naudas soda, kas Guardian ir uzlikts ar lēmumu;

b)

ES, ko pārstāv Komisija un Eiropas Savienības Tiesa, piespriest atlīdzināt Guardian zaudējumus, kas ir nodarīti tādēļ, ka Komisija un Vispārējā tiesa ir pārkāpušas vienlīdzīgas attieksmes principu, konkrēti piespriest izmaksāt šādas summas: (i) EUR 7 712 000 par alternatīvajām izmaksām/negūto peļņu; (ii) par nemantisko kaitējumu, to izsakot atbilstošā procentuālā apmērā no naudas soda, kas Guardian ir uzlikts ar lēmumu;

c)

noteikt kompensācijas procentus summām par a) apakšpunktā minēto (sākot no 2010. gada 27. jūlija līdz dienai, kurā Tiesa pieņems nolēmumu par šo apelāciju) un par b) apakšpunktā minēto (sākot no 2010. gada 19. novembra līdz dienai, kurā Tiesa pieņems nolēmumu par šo apelāciju), atbilstoši ikgadējās inflācijas likmei, ko Eurostat konstatē dalībvalstī (Luksemburgā), kur Guardian Europe ir reģistrēta;

d)

noteikt kavējuma procentus summām par a) un b) apakšpunktā minēto sākot no dienas, kurā Tiesa pasludinās spriedumu par šo apelāciju, līdz to pilnīgai samaksai, atbilstoši Eiropas Centrālas bankas (ECB) savām galvenajām kapitāla refinansēšanas operācijām piemērotajai likmei, to palielinot par diviem procentpunktiem;

3)

ciktāl nepieciešams, pakārtoti 2. punkta a)-d) apakšpunktā prasītajam, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai nolēmuma pieņemšanai pēc būtības; un

4)

piespriest pārējām lietas dalībniecēm atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas izdevumus saistībā ar apelāciju un tiesvedību Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

1)

Savā spriedumā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 268. pantu un 340. panta otro daļu un tā nav piemērojusi ES tiesībās izmantoto “uzņēmuma” jēdzienu, izdarot secinājumu, ka Guardian Europe nav cietusi no nekāda peļņas samazinājuma tādēļ, ka Vispārējā tiesa saprātīgā laikposmā nav izspriedusi lietu T-82/08 Guardian Industries Corp. un Guardian Europe Sàrl/Komisija.

2)

Savā spriedumā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 268. pantu un 340. panta otro daļu, tā nav piemērojusi ES tiesībās izmantoto “uzņēmuma” jēdzienu un ir nonākusi pie būtiski kļūdainiem secinājumiem; šī kļūda ir acīmredzama no Vispārējā tiesā iesniegtajiem dokumentiem, jo tā ir lēmusi, ka Guardian Europe cieta vienīgi 82 % no zaudējumiem, kas ir saistīti ar garantijas izmaksām, kas bija jāmaksā laikposmā, kamēr Vispārējā tiesa nesaprātīgi kavējās izlemt lietu lietā T-82/08, Guardian Industries Corp. un Guardian Europe Sàrl/Komisija.

3)

Savā spriedumā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 268. pantu un 340. panta otro daļu, lemjot, ka Guardian Europe nav cietusi nemateriālo kaitējumu sprieduma lietā T-82/08, Guardian Industries Corp. un Guardian Europe Sàrl/Komisija nepieņemšanas saprātīgā laikposmā dēļ.

4)

Savā spriedumā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 268. pantu un 340. panta otro daļu un tā nav piemērojusi ES tiesībās izmantoto “uzņēmuma” jēdzienu, nolemjot, ka vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma sekas Komisijas Lēmumā C(2007) 5791, final, (1) – Lokšņu stikls un Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-82/08, Guardian Industries Corp. un Guardian Europe Sàrl/Komisija nebija peļņas zaudējums.

5)

Savā spriedumā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 268. pantu un 340. panta otro daļu, nolemjot, ka vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma sekas Komisijas Lēmumā C(2007) 5791, final – Lokšņu stikls un Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-82/08, Guardian Industries Corp. un Guardian Europe Sàrl/Komisija neizraisīja nemateriālu kaitējumu, un

6)

Savā spriedumā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 268. pantu un 340. panta otro daļu, nolemjot, ka atbildību par zaudējumiem ES tiesību pārkāpuma dēļ var konstatēt vienīgi pēdējās instances tiesa un tātad ne Vispārējā tiesa.


(1)  Komisijas 2007. gada 28. novembra Lēmums C(2007) 5791, final, par procesu saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39165 – Lokšņu stikls).