4.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/49


Prasība, kas celta 2016. gada 13. maijā – Yanukovych/Padome

(Lieta T-244/16)

(2016/C 243/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Viktor Fedorovych Yanukovych (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis – T. Beazley, QC)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

atcelt Eiropas Savienības Padomes 2016. gada 4. marta Lēmumu (KĀDP) 2016/318, ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 76. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

atcelt Padomes 2016. gada 4. marta Īstenošanas regulu (ES) 2016/311, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 1. lpp.), jo ar to netiek atsaukta Regula Nr. 208/2014, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Savienības Padomei (turpmāk tekstā – “Padome”) nebija atbilstoša juridiskā pamata apstrīdētajiem pasākumiem. Pirmkārt, apstrīdētie pasākumi neatbilda nosacījumiem, kas ļautu Padomei atsaukties uz LES 29. pantu, tostarp: (i) Padomes skaidri izvirzītie mērķi (nostiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu Ukrainā) ir vienīgi nekonkrēti apgalvojumi, kas nevar tikt pamatoti uzskatīti par derīgu pamatu šiem pasākumiem; (ii) pamatam, uz ko Padome vēlas atsaukties, nav jebkādas pietiekamas saiknes ar atbilstošu tiesas kontroles līmeni, kāds tiek prasīts šādos apstākļos; un (iii) ierobežojošo pasākumu noteikšana attiecībā uz prasītāju patiesībā atbalsta un leģitimizē Ukrainas jaunā režīma darbību, kas pats par sevi apdraud tiesisko noteiktību un tiesiskumu, ir pretrunā cilvēktiesībām un piemērots sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Otrkārt, neesot bijuši izpildīti nosacījumi, kas ļauj atsaukties uz LESD 215. pantu, jo neesot bijis pieņemts derīgs lēmums saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu. Treškārt, neesot bijusi pietiekama saikne, lai attiecībā pret prasītāju varētu atsaukties uz LESD 215. pantu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot nepareizi izmantojusi pilnvaras. Patiesais iemesls, kāpēc Padome īstenoja apstrīdētos pasākumus, būtībā esot bijuši centieni iegūt pastāvošā Ukrainas režīma labvēlību (lai Ukraina veidotu ciešākas saiknes ar Eiropas Savienību), un nevis šo pasākumu mērķi/pamatojums.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nenorādīja pamatojumu. Apstrīdētajos pasākumos norādītais “pamatojums” prasītāja iekļaušanai esot balstīts uz stereotipiem, neesot atbilstošs un pietiekami individualizēts (papildus tam, ka tas esot kļūdains).

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājs neatbilstot kritērijiem, kādi norādīti personas iekļaušanai sarakstā attiecīgajā laikā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, iekļaujot prasītāju apstrīdētajos pasākumos. Ar prasītāja atkārtotu iekļaušanu, neskatoties uz acīmredzamo plaisu starp “pamatojumu” un atbilstošajiem iekļaušanas kritērijiem, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka neesot tikušas ievērotas prasītāja tiesības uz aizstāvību un/vai ka viņam esot tikusi liegta efektīva tiesību aizsardzība tiesā. Cita starpā Padome neesot atbilstoši apspriedusies ar prasītāju pirms viņa atkārtotas iekļaušanas, un prasītājam neesot tikusi dota taisnīga vai objektīva iespēja labot kļūdas vai iesniegt informāciju, kas attiecas uz viņa personīgo situāciju.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā, ciktāl cita starpā ierobežojošie pasākumi esot šo tiesību nepamatots un nesamērīgs ierobežojums, jo inter alia: (i) nekas neliek domāt, ka prasītāja it kā nelikumīgi izšķērdētie naudas līdzekļi esot tikuši pārskaitīti ārpus Ukrainas, un (ii) nav ne nepieciešams, ne atbilstoši iesaldēt visus prasītāja aktīvus, ņemot vērā, ka Ukrainas iestādes tagad esot aprēķinājušas zaudējumus, par kuru atgūšanu it kā esot ierosinātas krimināllietas pret prasītāju.