14.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/49


Prasība, kas celta 2015. gada 29. decembrī – Quanta Storage/Komisija

(Lieta T-772/15)

(2016/C 098/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Quanta Storage, Inc. (Taojuaņa, Taivāna) (pārstāvji – B. Hartnett, Barrister, O. Geiss, advokāts, un W. Sparks, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmumu lietā AT.39639 – Optiskie diskdziņi, kas saistīts ar procesu atbilstoši LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

pakārtoti – samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu un

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir pārkāpusi tiesības uz labu pārvaldību:

apstrīdētais lēmums balstoties uz tādu pārkāpumu konstatējumu, par kuriem prasītāja administratīvajā procesā nav tikusi informēta;

apstrīdētais lēmums balstoties uz pieņēmumiem par tāda tirgus pārskatāmību, ko Komisija nav pilnībā izmeklējusi.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka starp apstrīdētā lēmuma rezolutīvo daļu un Komisijas argumentāciju saistībā ar pārkāpuma ilgumu attiecībā uz Hewlett Packard pastāvošās pretrunas dēļ ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav nedz pierādījusi, nedz norādījusi pietiekamu pamatojumu tam, ka prasītāja ir piedalījusies vienotā un turpinātā pārkāpumā:

prasītāja neesot piedalījusies vienotā un turpinātā pārkāpumā, kas esot noticis no 2008. gada 14. februāra līdz 2008. gada 9. aprīlim;

prasītāja neesot piedalījusies pārkāpumā, kas esot noticis no 2008. gada 10. aprīļa līdz 2008. gada 27. oktobrim;

prasītāja neesot piedalījusies pārkāpumā 2008. gada 28. oktobrī;

neesot pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka prasītāja zināja par karteļa kopējo plānu vai tā vispārējo tvērumu un būtiskajām iezīmēm;

juridiskās sekas tam, ka Komisija neesot pierādījusi iespējamo pārkāpumu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija atbilstoši nepieciešamajam tiesiskajam un pierādīšanas standartam nav pierādījusi, ka tās kompetencē bija piemērot LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, aprēķinot naudas soda summu, ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas faktos un tiesību piemērošanā un nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu:

Komisija, aprēķinot pamatsummu, esot pieļāvusi kļūdas faktos un tiesību piemērošanā un neesot norādījusi pamatojumu;

Komisija neesot izmantojusi pilnīgākos pieejamos datus par prasītājas pārdošanas apjoma vērtību;

Komisija, aprēķinot pamatsummu, esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu;

Komisija, izvērtējot pārkāpuma smagumu un atbildību mīkstinošos apstākļus, esot pieļāvusi kļūdas vērtējumā.