Lieta C‑241/05
Nicolae Bot
pret
Préfet du Val‑de‑Marne
[Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu]
Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu – 20. panta 1. punkts – Trešās valsts pilsoņu, uz kuriem neattiecas vīzas prasība, pārvietošanās nosacījumi – Maksimālais uzturēšanās laiks trīs mēneši sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas Šengenas telpā – Secīga uzturēšanās – Jēdziens “pirmā ieceļošana”
Sprieduma kopsavilkums
Vīzas, patvērums, ieceļošana – Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu – Trešās valsts pilsoņu, uz kuriem neattiecas vīzas prasība, pārvietošanās nosacījumi
(Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 20. panta 1. punkts)
Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 20. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā ietvertais jēdziens “pirmā ieceļošana” attiecas ne tikai uz pašu pirmo ieceļošanu minētā līguma līgumslēdzēju valstu teritorijās, bet arī pirmo ieceļošanu šajā teritorijā, kas notikusi pēc sešu mēnešu perioda beigām, skaitot no šīs pašas pirmās ieceļošanas, kā arī jebkuru citu pirmo ieceļošanu, kas notikusi pēc jebkura jauna sešu mēnešu perioda beigām, skaitot no iepriekšējās pirmās ieceļošanas dienas. Šī norma arī atļauj trešās valsts pilsoņiem, uz kuriem neattiecas vīzas prasība, uzturēties Šengenas telpā ilgākais trīs mēnešus secīgu sešu mēnešu periodā ar nosacījumu, ka katrs no šiem periodiem sākas ar šādu pirmo ieceļošanu.
Turklāt ir jāprecizē, ka šādi interpretēts jēdziens “pirmā ieceļošana” nekādi neliedz kompetentajām valsts iestādēm iespēju, ievērojot Kopienu tiesības, paredzēt sankcijas trešās valsts pilsonim, kura uzturēšanās Šengenas telpā pārsniedz ilgāko trīs mēnešu periodu iepriekšējo sešu mēnešu laikā, pat tad, ja tā uzturēšanās šajā telpā kontroles dienā nepārsniedz trīs mēnešus kopš nesenākās pirmās ieceļošanas dienas.
(sal. ar 29., 31., 43. punktu un rezolutīvo daļu)
TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2006. gada 3. oktobrī (*)
Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu – 20. panta 1. punkts – Trešās valsts pilsoņu, uz kuriem neattiecas vīzas prasība, pārvietošanās nosacījumi – Maksimālais uzturēšanās laiks trīs mēneši sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas Šengenas telpā – Secīga uzturēšanās – Jēdziens “pirmā ieceļošana”
Lieta C‑241/05
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 68. un 234. pantam,
ko Conseil d’État (Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 9. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 2. jūnijā, tiesvedībā
Nicolae Bot
pret
Préfet du Val‑de‑Marne.
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans] un A. Ross [A. Rosas], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet], R. Šintgens [R. Schintgen], N. Kolnerika [N. Colneric], P. Kūris [P. Kūris], E. Juhāss [E. Juhász], U. Lehmuss [U. Lõhmus], E. Levits, A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh] (referents) un L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen],
ģenerāladvokāts A. Ticano [A. Tizzano],
sekretārs R. Grass [R. Grass],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā mutvārdu apsvērumus, ko sniedza:
– Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un Ž. K. Niolē [J‑C. Niollet], pārstāvji,
– Čehijas valdības vārdā – T. Bočeks [T. Boček], pārstāvis,
– Slovākijas valdības vārdā – R. Prohačka [R. Procházka], pārstāvis,
– Somijas valdības vārdā – T. Pinne [T. Pynnä], pārstāve,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – K. O’Reilija [C. O’Reilly] un A. M. Rušo‑Žoē [A.‑M. Rouchaud‑Joët], pārstāves,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 27. aprīlī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt 20. panta 1. punktu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV 2000, L 239, 19. lpp.; turpmāk tekstā – “KĪŠN”), kas parakstīta 1990. gada 19. jūnijā Šengenā (Luksemburga).
2 Šis lūgums izteikts Rumānijas pilsoņa Bota [Bot] iesniegtās prasības ietvaros par Valdemarnes [Val‑de‑Marne] (Francija) prefekta lēmumu, kurā paredzēta viņa nogādāšana atpakaļ līdz robežai.
Atbilstošās tiesību normas
Šengenas “acquis”
Šengenas nolīgumi
3 Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīts 1985. gada 14. jūnijā Šengenā (OV 2000, L 239, 13. lpp.; turpmāk tekstā – “Šengenas nolīgums”), tika precizēts ar KĪŠN parakstīšanu.
4 KĪŠN 1. pantā jēdziens “ārvalstnieks” ir definēts kā “jebkura persona, kas nav Eiropas Kopienu dalībvalstu pilsonis”.
5 KĪŠN II sadaļas ar virsrakstu “Kontroles atcelšana pie iekšējām robežām un personu pārvietošanās” 5. panta 1. punktā paredzēti nosacījumi ārvalstnieku ieceļošanai Šengenas līgumslēdzēju valstu teritorijā (turpmāk tekstā – “Šengenas telpa”) ar nolūku uzturēties ne ilgāk par trim mēnešiem.
6 Šīs pašas II sadaļas 3. nodaļā ietvertas normas attiecībā uz vīzām.
7 KĪŠN 11. panta 1. punkta, kas ietverts šīs nodaļas 1. iedaļā ar virsrakstu “Īstermiņa vīzas”, redakcija ir šāda:
“Šīs konvencijas 10. pantā paredzētā vīza var būt:
a) ieceļošanas vīza, kas derīga vienai vai vairākām ieceļošanas reizēm, ar noteikumu, ka nepārtrauktas uzturēšanās laiks vai vairākkārtēju uzturēšanos kopējais laiks pusgadā nepārsniedz trīs mēnešus, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas;
[..].”
8 KĪŠN 18. pantā, kas ietverts šīs pašas daļas 2. iedaļā, ar virsrakstu “Ilgtermiņa vīzas”, paredzēts:
“Vīza uzturēšanās laikam, kas ir ilgāks par trim mēnešiem, ir attiecīgās valsts vīza, ko izsniedz viena no Līgumslēdzējām Pusēm atbilstīgi saviem tiesību aktiem.[..]”
9 II daļas 4. nodaļā ietvertais 19.–24. pantā noteikti ārvalstnieku pārvietošanās nosacījumi. Tajā it īpaši paredzēts:
“19. pants
1. Ārvalstnieki, kam izsniegta vienotā vīza un kas likumīgi ieceļojuši kādas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vīzas derīguma laikā var brīvi pārvietoties visā Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, ja vien viņi atbilst 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minētajām ieceļošanas prasībām.
[..]
20. pants
1. Ārvalstnieki, kam nav vajadzīga vīza, var brīvi pārvietoties Līgumslēdzēju Pušu teritorijās ilgākais trīs mēnešus sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja vien viņi atbilst 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minētajām ieceļošanas prasībām.
[..]
23. pants
1. Ārvalstniekam, kas neatbilst vai vairs neatbilst īstermiņa uzturēšanās nosacījumiem, ko piemēro vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, parasti ir tūlīt jāatstāj Līgumslēdzēju Pušu teritorija.
[..]”
Šengenas protokols
10 Atbilstoši 1. pantam protokolā, ar ko Šengenas acquis iekļauj Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un ar Amsterdamas līgumu grozītajam Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (turpmāk tekstā – “Šengenas protokols”), trīspadsmit Savienības dalībvalstis, tostarp Francijas Republika, ir pilnvarotas izveidot ciešāku savstarpēju sadarbību Šengenas acquis piemērošanas jomās, kā tas ir definēts minētā protokola pielikumā. Šo sadarbību veic Savienības iestāžu un tiesību ietvaros, kā arī ES un EK līgumu ietvaros.
11 Atbilstoši Šengenas protokola pielikumam Šengenas acquis daļu veido tostarp arī Šengenas nolīgums un KĪŠN.
12 Atbilstoši 2. panta 1. punkta pirmajai daļai Šengenas protokolā no Amsterdamas līguma spēkā stāšanās dienas – 1999. gada 1. maija – Šengenas acquis piemēro uzreiz visās trīspadsmit šī protokola 1. pantā minētajās dalībvalstīs.
13 Piemērojot Šengenas protokola 2. panta 1. punkta otrās daļas otro teikumu, Padome 1999. gada 20. maijā pieņēma Lēmumu 1999/436/EK, ar ko atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem nosaka tiesisko bāzi visām normām un lēmumiem, kas veido Šengenas acquis (OV L 176, 17. lpp.). No šī lēmuma 2. panta saistībā ar tā A pielikumu izriet, ka Padome kā KĪŠN 20. panta tiesisko bāzi ir noteikusi EKL 62. panta 3. punktu, kas ietverts [EK] Līguma IV sadaļā ar virsrakstu “Vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos”.
Regula (EK) Nr. 539/2001
14 Saskaņā ar 1. panta 2. punktu Padomes 2001. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2001. gada 7. decembra Regulu (EK) Nr. 2414/2001 (OV L 327, 1. lpp.), Rumānijas pilsoņi ir atbrīvoti no prasības dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanas gadījumā saņemt vīzu, ja to kopējais uzturēšanās laiks nepārsniedz trīs mēnešus.
Valsts tiesiskais regulējums
15 1945. gada 2. novembra rīkojums Nr. 45‑2658 par ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem Francijā (1945. gada 4. novembra JORF, 7225. lpp.), kas grozīts it īpaši ar 2003. gada 26. novembra Likumu Nr. 2003‑1119 par imigrācijas kontroli, ārvalstnieku uzturēšanos Francijā un to pilsonību (2003. gada 27. novembra JORF, 20136. lpp.; turpmāk tekstā – “Rīkojums Nr. 45‑2658”), tā 22. pantā paredzēja:
“I Valsts pārstāvis departamentā un policijas prefekts Parīzē ar motivētu lēmumu var paredzēt, ka ārvalstnieks tiek nogādāts atpakaļ līdz robežai šādos gadījumos:
1) ja ārvalstnieks nevar pierādīt, ka Francijas teritorijā ir ieceļojis likumīgi, ja vien tam nav derīgas uzturēšanās atļaujas;
[..].
II I daļas 1. punkta noteikumi ir piemērojami ārvalstniekam, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalsts pilsonis:
a) ja tas neatbilst [KĪŠN] 5. pantā paredzētajiem ieceļošanas nosacījumiem vai
b) ja tiešas izcelsmes gadījumā no šīs konvencijas līgumslēdzējas valsts tas nevar pierādīt, ka tā ieceļošana Francijas Eiropas teritorijā atbilst [KĪŠN] 19. panta 1. vai 2. punktam, 20. panta 1. punktam, 21. panta 1. vai 2. punktam.”
Pamata prāva un prejudiciālais jautājums
16 No iesniedzējtiesas lēmuma uzdot prejudiciālu jautājumu izriet, ka Rumānijas pilsonis Bots uzturējās Šengenas telpā un it īpaši Francijā no 2002. gada 15. augusta līdz 2. novembrim un no 2002. gada novembra beigām līdz 2003. gada janvāra beigām. Vēlāk, 2003. gada 23. februārī, šķērsojot Ungāriju, un pēc tam, kā pats norāda, Austriju un Vāciju, viņš ir atgriezies Francijā, kur 2003. gada 25. martā tika apcietināts.
17 2003. gada 26. martā Valdemarnes prefekts pieņēma lēmumu par Bota nogādāšanu atpakaļ līdz robežai, pamatojoties uz Rīkojuma Nr. 45‑2658 22. panta II daļas b) apakšpunktu.
18 Ar tribunaladministratif de Melun [Melēnas Administratīvās tiesas] 2003. gada 1. aprīļa spriedumu Bota iesniegtais lūgums atcelt šo lēmumu tika noraidīts, motivējot, ka būtībā, atgriežoties Francijā, lai gan KĪŠN 20. panta 1. punktā paredzētais sešu mēnešu laiks vēl nebija beidzies, Bots vairākkārt ir pārkāpis šo noteikumu un tādējādi nevar uzskatīt, ka viņš ir pierādījis, ka minētā rīkojuma izpratnē viņš Francijā ir ieceļojis likumīgi.
19 2003. gada 5. maijā Bots lūdza atcelt šo spriedumu Conseil d’État [Valsts padomē].
20 Uzskatot, ka atbilde uz jautājumu, vai lēmuma par nosūtīšanu atpakaļ līdz robežai pieņemšanas brīdī Bots KĪŠN 20. panta 1. punkta izpratnē likumīgi atradās Francijā, ir atkarīga no tā, kas ir jāsaprot ar “pirmo ieceļošanas dienu” šīs normas izpratnē, Conseil d’État nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“[Kas ir] jāsaprot ar “pirmās ieceļošanas dienu” saskaņā ar [KĪŠN] 20. panta [1.] punktu [..] un it īpaši, [vai var uzskatīt] par “pirmo ieceļošanu” šīs konvencijas līgumslēdzēju valstu teritorijā ikvienu ieceļošanu, kas notikusi, beidzoties sešu mēnešu periodam, kurā nav notikusi neviena cita ieceļošana šajā teritorijā, kā arī – attiecībā uz ārvalstnieku, kas vairākkārt ieceļo uz īsu laiku – katru ieceļošanu, kas notiek tieši pēc sešu mēnešu laika izbeigšanās, skaitot no dienas, kad notikusi pēdējā zināmā “pirmā ieceļošana”?”
Par prejudiciālo jautājumu
21 Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas saņemt KĪŠN 20. panta 1. punktā ietvertā jēdziena “pirmā ieceļošana” interpretāciju, lai noteiktu, vai trešās valsts pilsoņa, uz kuru neattiecas vīzas prasība, tiesības brīvi pārvietoties Šengenas telpā atbilstoši šai normai ilgākais trīs mēnešus sešu mēnešu laikā bija izbeigušās prasītāja pamata lietā gadījumā.
22 No iesniedzējtiesas lēmuma uzdot prejudiciālu jautājumu izriet, ka prasītājs pēc tam, kad viņš secīgi bija uzturējies Šengenas telpā kopumā vairāk nekā trīs mēnešus sešu mēnešu laikā, skaitot no pašas pirmās ieceļošanas šajā telpā, atkārtoti ieceļoja tajā pēc sākotnējā sešu mēnešu perioda beigām un tika pārbaudīts mazāk nekā trīs mēnešus pēc šīs atkārtotās ieceļošanas.
23 Šajā situācijā iesiedzējtiesa šaubās par to, vai jēdziens “pirmā ieceļošana” nozīmē pavisam jaunu ieceļošanu Šengenas telpā vai, izņemot pašu pirmo ieceļošanu šajā teritorijā, vienīgi ieceļošanu, kas izdarīta vēlāk pēc sešu mēnešu perioda beigām, skaitot no šīs pašas pirmās ieceļošanas.
24 Kā tas izriet arī no KĪŠN 20. panta 1. punkta redakcijas, trešās valsts pilsoņa, uz kuru neattiecas vīzas prasība, pirmās ieceļošanas diena Šengenas telpā ir sešu mēnešu perioda sākuma punkts, kura laikā šim pilsonim ir tiesības atbilstoši šai normai ilgākais trīs mēnešus brīvi pārvietoties šajā telpā.
25 Kā to norādījusi iesniedzējtiesa, no tā izriet, ka šī pilsoņa pati pirmā ieceļošana Šengenas telpā ir pirmā ieceļošana KĪŠN 20. panta 1. punkta izpratnē, sākot no kuras ir jānosaka tā uzturēšanās tiesības ilgākais trīs mēnešus sešu mēnešu laikā.
26 Kā to atzina arī visi dalībnieki, kas iesniedza rakstveida apsvērumus Tiesai, minētā norma šajā sakarā atļauj, tāpat kā to skaidri paredz arī KĪŠN 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas īstermiņa vīzas prasība, gan nepārtrauktu uzturēšanos trīs mēnešu laikā, gan secīgu uzturēšanos uz īsāku termiņu, kas kopumā nepārsniedz trīs mēnešus.
27 Tomēr no KĪŠN 20. panta 1. punkta redakcijas kopsakarā ar tās 23. panta 1. punktu izriet, ka, ja šīs ilgākais trīs mēnešu uzturēšanās tiesības sešu mēnešu laikā kopš pašas pirmās ieceļošanas Šengenas telpā ir beigušās, attiecīgajam pilsonim principā nekavējoties ir jāatstāj šī valsts sakarā ar to, ka viņa uzturēšanās šajā telpā ir pārsniegusi šo ilgāko laiku.
28 Lai gan KĪŠN 20. panta 1. punkts neaizliedz šim pašam pilsonim vēlāk no jauna pārvietoties Šengenas telpā, ko neapstrīd arī neviens no lietas dalībniekiem, kas Tiesā iesnieguši rakstveida apsvērumus, tomēr tas ir spēkā tikai ar nosacījumu, ka šis pilsonis minētajā telpā ieceļo no jauna un ka tas notiek pēc sešu mēnešu perioda beigām, skaitot no pašas pirmās ieceļošanas dienas minētajā telpā.
29 Kā to norādījušas Francijas, Čehijas un Slovākijas valdības, šāda jauna ieceļošana tādējādi arī ir uzskatāma par pirmo ieceļošanu KĪŠN 20. panta 1. punkta izpratnē, tāpat kā pati pirmā ieceļošana Šengenas telpā. Šī norma arī atļauj trešās valsts pilsoņiem, uz kuriem neattiecas vīzas prasība, uzturēties šajā telpā ilgākais trīs mēnešus secīgu sešu mēnešu periodā ar nosacījumu, ka katrs no šiem periodiem sākas ar šādu pirmo ieceļošanu.
30 Šādu interpretāciju apstiprina arī KĪŠN noteikumi, kas piemērojami īstermiņa vīzām. Faktiski saskaņā ar šīs konvencijas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 19. pantu trešās valsts pilsoņi, kam ir tūristu vīza, kas likumīgi ir ieceļojuši Šengenas telpā, var brīvi tajā pārvietoties ilgākais trīs mēnešus pusgadā, skaitot no pirmās ieceļošanas, skaidri atļaujot arī trīs mēnešu uzturēšanos secīgu sešu mēnešu laikā.
31 Turklāt ir jāprecizē – kā to pareizi norāda arī Francijas un Čehijas valdības, kā arī Eiropas Kopienu Komisija –, ka šādi interpretēts KĪŠN 20. panta 1. punktā ietvertais jēdziens “pirmā ieceļošana” nekādi neliedz kompetentajām valsts iestādēm iespēju, ievērojot Kopienu tiesības, paredzēt sankcijas trešās valsts pilsonim, kura uzturēšanās Šengenas telpā pārsniedz ilgāko trīs mēnešu periodu iepriekšējo sešu mēnešu laikā, pat tad, ja tā uzturēšanās šajā telpā kontroles dienā, tāpat kā pamata lietā Botam, nepārsniedz trīs mēnešus kopš nesenākās pirmās ieceļošanas dienas.
32 Tomēr Komisija uzsver, ka šāda burtiska KĪŠN 20. panta 1. punkta interpretācija varētu novest pie ļaunprātīgas rīcības, lai apietu tiesisko regulējumu, kas piemērojams ilgam uzturēšanās laikam, lai arī gan EKL 62. un 63. pants, gan KĪŠN noteikumi, it īpaši tās 5. un 18. pants, paredz skaidru atšķirību starp, no vienas puses, uzturēšanās laiku, kas ilgāks par trīs mēnešiem, kas izriet no normām attiecībā uz imigrācijas politiku, un, no otras puses, uzturēšanos, kas īsāka par trim mēnešiem, kas izriet no normām attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos.
33 Komisija tāpat kā Somijas valdība norāda, ka, ja trešās valsts pilsonis, uz kuru neattiecas vīzas prasība, izbraucis no Šengenas telpas pašā pirmajā ieceļošanas dienā, būtu uzturējies tajā bez vienas dienas trīs mēnešus pirmā sešu mēnešu perioda beigās, viņš varētu, izbraucot tikai vienu dienu no šīs telpas šī pirmā perioda beigās un no jauna tajā ieceļojot nākamajā dienā, uzturēties minētajā telpā papildus trīs mēnešus otrā sešu mēnešu periodā un varētu minētajā teritorijā brīvi pārvietoties nepārtraukti – atskaitot vienu dienu – nākamo sešu mēnešu laikā.
34 Šādos apstākļos Komisija un Somijas valdība uzskata, ka KĪŠN 20. panta 1. punkts atbilstoši šīs konvencijas izvirzītajiem mērķiem būtu jāinterpretē tādējādi, ka, lai nodrošinātu, ka katram trešās valsts pilsonim, kas plāno vienu vai vairākas secīgas uzturēšanās, kuru kopējais ilgums pārsniedz ilgāko trīs mēnešu periodu jebkuru sešu mēnešu laikā, būtu piemērojams režīms, kas Kopienu tiesībās paredzēts ilgam uzturēšanās laikam.
35 Atbilstoši Komisijas uzskatam jēdziens “pirmā ieceļošana” līdz ar to ir jāinterpretē kā pati pirmā ieceļošanas diena Šengenas telpā, kā arī jebkura jauna ieceļošana, ar nosacījumu, ka starp pēdējo izbraukšanu un jauno ieceļošanu, neuzturoties šajā telpā, ir pagājis par trīs mēnešiem ilgāks laiks. Ja tas tā nav, būtu jānošķir, vai uzturēšanās sešu mēnešu laikā pirms jaunās ieceļošanas ir ilgāka vai īsāka par trijiem mēnešiem. Pirmajā gadījumā uzturēšanās tiesības būtu zaudētas. Otrajā gadījumā uzturēšanās tiesības būtu jāaprēķina atkarībā no uzturēšanās ilguma kopsummas šo sešu mēnešu laikā.
36 Atbilstoši Somijas valdības uzskatam jēdziens “pirmā ieceļošana” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz pirmo ieceļošanu Šengenas telpā, kas notikusi pirms jaunas ieceļošanas šajā telpā sešu mēnešu laikā, turklāt katra tajā notikusī uzturēšanās šajā periodā samazina attiecīgi atļauto trīs mēnešu laiku.
37 Protams, no EKL 62. panta 3. punkta teksta izriet, ka saskaņā ar Lēmumu 1999/436, kas veido tiesisko bāzi KĪŠN 20. panta 1. punktam, Padome pasākumus, kas paredz nosacījumus, ar kādiem trešās valsts pilsoņi var brīvi pārvietoties Šengenas telpā ilgākais trīs mēnešu laikā, var pieņemt, vienīgi pamatojoties uz šo EK līguma noteikumu.
38 No tā izriet, ka neatkarīgi no prasības ievērošanas attiecībā uz sešu mēnešu periodu, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, kas paredzēta KĪŠN 20. panta 1. punktā, trešās valsts pilsoņu uzturēšanās Šengenas telpā šīs normas izpratnē nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt kopumā trīs secīgu mēnešu laiku. Attiecībā uz trešās valsts pilsoņiem, uz kuriem neattiecas vīzas prasība, šāds absolūtais ilguma ierobežojums skaidri izriet no KĪŠN 5. panta 1. punkta un Regulas Nr. 539/2001 1. panta 2. punkta.
39 Tādējādi pretēji tam, ko ierosina Komisija un Somijas valdība, KĪŠN 20. panta 1. punktā paredzētā jēdziena “pirmā ieceļošana” interpretācija, kāda izriet no šī sprieduma 28. un 29. punkta, nekādi nevar novest pie tā, ka tā ļautu trešās valsts pilsoņiem, uz kuriem attiecas vīzas prasība, brīvi pārvietoties Šengenas telpā ilgāk par trīs secīgu mēnešu laiku, jo, kā tas arī tika konstatēts šajos punktos, pati “pirmā ieceļošana” šīs normas izpratnē pieprasa obligāti jaunu ieceļošanu minētajā telpā pēc agrāku sešu mēnešu perioda beigām.
40 Turklāt, lai gan saskaņā ar Komisijas un Somijas valdības atbalstīto interpretāciju jēdziens “pirmā ieceļošana” būtībā var nodrošināt, ka trešās valsts pilsonis, uz kuru neattiecas vīzas prasība, neuzturas ilgāk par trijiem mēnešiem Šengenas telpā jebkuru sešu mēnešu laikā, ir jākonstatē, ka KĪŠN 20. panta 1. punkts šādu normu neietver, jo tas tikai aizliedz uzturēšanos, kas ir ilgāka par trim mēnešiem sešu mēnešu laikā, kas sākas pirmās ieceļošanas šajā telpā dienā. Tomēr, ņemot vērā mainīgas pirmās ieceļošanas dienas, tās aprēķinot, pamatojoties uz pēdējo ieceļošanas dienu, minētajā interpretācijā tiek ignorēts fakts, ka KĪŠN 20. panta 1. punkts ir balstīts uz pašu jēdzienu “pirmā ieceļošana”, lai to aizstātu ar pēdējo ieceļošanas dienu, kas šajos noteikumos nav ietverta.
41 Šādos apstākļos, neatrodot nekādu pamatojumu šīs normas redakcijā, šāda interpretācija, kuras relatīvā sarežģītība varētu turklāt ietekmēt KĪŠN 20. panta 1. punkta vienveidīgu piemērošanu un tādējādi kaitēt personu tiesiskajai drošībai, nav pieņemama.
42 Attiecībā uz Komisijas norādīto ilgam uzturēšanās laikam piemērojamā tiesiskā regulējuma apiešanas risku pietiek norādīt, ka, ja KĪŠN 20. panta 1. punkts patiešām atļauj savā pašreizējā redakcijā trešās valsts pilsonim, uz kuru neattiecas vīzas prasība, summējot divas uzturēšanās, kas ir secīgas, bet pārtrauktas, uzturēties Šengenas telpā gandrīz sešus mēnešus, tad tas ir Kopienu likumdevēja pienākums attiecīgi šo normu grozīt, ja tas uzskata, ka šāda summēšana var kaitēt tiesību normām, kas piemērojamas par trīs mēnešiem ilgākam uzturēšanās laikam.
43 Līdz ar to uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka KĪŠN 20. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā ietvertais jēdziens “pirmā ieceļošana” attiecas ne tikai uz pašu pirmo ieceļošanu Šengenas telpā, bet arī uz pirmo ieceļošanu šajā telpā, kas notikusi pēc sešu mēnešu perioda beigām, skaitot no šīs pašas pirmās ieceļošanas, kā arī jebkuru citu pirmo ieceļošanu, kas notikusi pēc jebkura jauna sešu mēnešu perioda beigām, skaitot no iepriekšējās pirmās ieceļošanas dienas.
Par tiesāšanās izdevumiem
44 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata prāvā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies saistībā ar apsvērumu iesniegšanu Tiesai, izņemot tos, kuri radušies minētajiem lietas dalībniekiem, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa nospriež:
20. panta 1. punkts Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīta 1990. gada 19. jūnijā Šengenā (Luksemburga), ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā ietvertais jēdziens “pirmā ieceļošana” attiecas ne tikai uz pašu pirmo ieceļošanu šī nolīguma līgumslēdzēju valstu teritorijās, bet arī uz pirmo ieceļošanu šajās teritorijās, kas notikusi pēc sešu mēnešu perioda beigām, skaitot no šīs pašas pirmās ieceļošanas, kā arī jebkuru citu pirmo ieceļošanu, kas notikusi pēc jebkura jauna sešu mēnešu perioda beigām, skaitot no iepriekšējās pirmās ieceļošanas dienas.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – franču.