31993L0096



Oficiālais Vēstnesis L 317 , 18/12/1993 Lpp. 0059 - 0060


Padomes Direktīva 93/96/EEK

(1993. gada 29. oktobris)

par studentu uzturēšanās tiesībām

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 7. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Līguma 3. panta c) apakšpunktā paredzēts, ka viena no Kopienas darbībām saskaņā ar Līgumu ir tā, ka dalībvalstis atceļ šķēršļus personu pārvietošanās brīvībai;

tā kā Līguma 8.a pantā ir noteikts, ka līdz 1992. gada 31. decembrim jāizveido iekšējais tirgus; tā kā iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumu ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite;

tā kā pēc Tiesas atzinuma Līguma 128. un 7. pantā ir aizliegts diskriminēt dalībvalstu pilsoņus saistībā ar arodmācību pieejamību Kopienā; tā kā, dalībvalstu pilsoņiem apgūstot arodmācības citā dalībvalstī, viņiem jāpiešķir arī uzturēšanās tiesības tādā dalībvalstī;

tā kā, lai garantētu arodmācību pieejamību, jāparedz nosacījumi, kas atvieglotu uzturēšanās tiesību efektīvu īstenošanu;

tā kā studentu uzturēšanās tiesības ir daļa no savstarpēji saistītiem pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt arodmācības;

tā kā studentiem, kam piešķir uzturēšanās tiesības, nav jākļūst par apgrūtinājumu uzņēmējas dalībvalsts finansēm;

tā kā saskaņā ar Kopienas tiesību aktu pašreizējo nostādni, kas izriet no Tiesas prakses, studentiem piešķirta palīdzība nav Līguma kompetencē tā 7. panta izpratnē;

tā kā uzturēšanās tiesības pilnvērtīgi izmantot var tikai tad, ja tās piešķir arī laulātajam un viņu apgādājamiem bērniem;

tā kā studentiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, jāpiemēro administratīvi pasākumi, kas būtu līdzīgi tiem, kuri paredzēti, cita starpā, Padomes Direktīvā 68/360/EEK (1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā [4] un Padomes Direktīvā 64/221/EEK (1964. gada 25. februāris) par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību [5];

tā kā šī direktīva neattiecas uz studentiem, kam uzturēšanās tiesības piešķirtas, pamatojoties uz to, ka viņi pašlaik ir vai agrāk ir bijuši iesaistīti saimnieciskās darbībās vai ir migrējošo darba ņēmēju ģimenes locekļi;

tā kā ar 1992. gada 7. jūlija spriedumu lietā C-295/90 Tiesa atcēla Padomes Direktīvu 90/366/EEK (1990. gada 28. jūnijs) par studentu uzturēšanās tiesībām [6], tomēr saglabājot tās spēkā esamību, kamēr stāsies spēkā jauna direktīva, kas būs pieņemta ar atbilstīgu juridisku pamatojumu;

tā kā Direktīvas 90/366/EEK spēkā esamība būtu jāsaglabā līdz 1993. gada 31. decembrim, kad dalībvalstīm jāpieņem normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai ievērotu šīs direktīvas prasības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Lai paredzētu nosacījumus, kas ļautu efektīvāk īstenot uzturēšanās tiesības, un lai nediskriminējošā veidā garantētu arodmācību pieejamību dalībvalstu pilsoņiem, kas uzņemti arodmācību kursos kādā citā dalībvalstī, dalībvalstis atzīst visu to studentu uzturēšanās tiesības, kas ir kādas dalībvalsts pilsoņi un kam minētās tiesības nepienākas saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī tādu studentu laulātajiem un viņu apgādājamiem bērniem, ja students attiecīgajai valsts iestādei, vai nu iesniedzot deklarāciju, vai citā vismaz līdzvērtīgā veidā pēc viņa ieskatiem, pierāda, ka viņam ir pietiekami uzturlīdzekļi, lai viņš dzīvesvietas laikā neapgrūtinātu uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmu, ar noteikumu, ka students ir uzņemts atzītā izglītības iestādē, kur viņa galvenais mērķis ir piedalīties arodmācību kursā, un ka uzņēmējā dalībvalstī viņam ir veselības apdrošināšana pret visiem apdraudējumiem.

2. pants

1. Uzturēšanās tiesības piešķir tikai uz attiecīgā mācību kursa laiku.

Kā apliecinājumu uzturēšanās tiesībām izdod dokumentu ar nosaukumu "Kopienas dalībvalsts pilsoņa uzturēšanās atļauja", kuras derīguma termiņu var ierobežot uz mācību kursa ilgumu vai uz vienu gadu, ja mācības ir ilgākas; pēdējā gadījumā atļauju katru gadu pagarina. Ja kāds ģimenes loceklis nav nevienas dalībvalsts pilsonis, tam izdod uzturēšanās dokumentu ar tādu pašu derīguma termiņu, kā pilsonim, kura apgādībā attiecīgais ģimenes loceklis atrodas.

Lai izdotu uzturēšanās atļauju vai dokumentu, vienīgais, ko dalībvalsts var prasīt no pieteikuma iesniedzēja, ir uzrādīt derīgu personas apliecību vai pasi un sniegt pierādījumus, ka ir ievēroti 1. panta nosacījumi.

2. Studentiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, mutatis mutandis piemēro arī Direktīvas 68/360/EEK 2., 3. un 9. pantu.

Tā dalībvalsts pilsoņa, kam ir uzturēšanās tiesības kādā dalībvalstī, laulātajam vai apgādājamiem bērniem ir tiesības kļūt par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā pat tad, ja viņi nav nevienas dalībvalsts pilsoņi.

Dalībvalstis neatkāpjas no šīs direktīvas noteikumiem, izņemot gadījumus, kas pamatojas uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem; tādos gadījumos piemēro Direktīvas 64/221/EEK 2. līdz 9. pantu.

3. pants

Šī direktīva neļauj pretendēt uz iztikas stipendiju uzņēmējā dalībvalstī studentiem, kuriem piešķirtas uzturēšanās tiesības.

4. pants

Uzturēšanās tiesības paliek spēkā tik ilgi, kamēr tiesību izmantotāji atbilst 1. panta nosacījumiem.

5. pants

Komisija ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas ieviešanas dienas un pēc tam ik pēc trīs gadiem gatavo ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija pievērš īpašu uzmanību grūtībām, kādas varētu rasties dalībvalstīm, piemērojot 1. pantu; vajadzības gadījumā Komisija iesniedz Padomei priekšlikumus tādu grūtību risināšanai.

6. pants

Ne vēlāk kā 1993. gada 31. decembrī dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Līdz minētajai dienai paliek spēkā Direktīva 90/366/EEK.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1993. gada 29. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. Urbain

[1] OV C 166, 17.6.1993., 16. lpp.

[2] OV C 255, 20.9.1993., 70. lpp., un OV C 315, 22.11.1993.

[3] OV C 304, 10.11.1993., 1. lpp.

[4] OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1985. gada Pievienošanās aktu.

[5] OV 56, 4.4.1964., 850./64. lpp.

[6] OV L 180, 13.7.1990., 30. lpp.

--------------------------------------------------