23.8.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/23

Prasība, kas celta 2021. gada 21. jūnijā – Vācija/Komisija

(Lieta T-349/21)

(2021/C 338/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un R. Kanitz)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2021/534 (2021. gada 24. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/33/ES 39. panta 1. punktu nosaka, vai Vācijas veiktais pasākums, ar kuru aizliedz laist tirgū Orona ražotu lifta modeli, ir pamatots (1);

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Pirmais pamats: Direktīvas 95/16/EK I pielikuma 2.2. iedaļas – saistībā ar harmonizēto standartu EN 81-1 – pārkāpums, jo neesot pareizi izprastas prasības par vertikālo attālumu starp lifta kabīnes jumtu un šahtas griestiem.

—

Komisija neesot pareizi izpratusi vertikālā attāluma starp kabīnes jumtu un šahtas griestiem nozīmi, kas esot bijusi izklāstīta harmonizētā standarta EN 81-1 sākotnējā redakcijā un tā atjauninātajā redakcijā (EN 81-20) esot pat uzsvērta. Pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā būtībā esot nepareizi izmērīts minimālais vertikālais attālums. Pēc Komisijas domām, veselības aizsardzības un drošības pamatprasību novērtēšanā atbilstoši Direktīvai 95/16/EK izšķirošs ir nevis šis vertikālais attālums, bet gan brīvās telpas tilpums virs lifta kabīnes. Turklāt Komisija esot kļūdaini salīdzinājusi prasības attiecībā uz brīvajām telpām šahtā ar prasībām attiecībā uz šahtu (tās bedri).

2.

Otrais pamats: Direktīvas 95/16/EK I pielikuma 2.2. iedaļas – saistībā ar harmonizēto standartu EN 81-1 – pārkāpums, jo esot nepareizi identificēti novērtējamam nozīmīgie negadījumu scenāriji.

—

Komisija esot nepareizi novērtējusi Direktīvas 95/16/EK I pielikuma 2.2. iedaļas prasības attiecībā uz saspiešanas riska novēršanu, apstrīdētā lēmuma 55. apsvērumā norādot tikai uz rezerves bremzes atteici kā nozīmīgu negadījuma scenāriju.

3.

Trešais pamats: kļūdains faktu izklāsts, jo neesot ņemta vērā drošas pozīcijas ieņemšanai nepieciešamā laika nozīme un lifta kabīnes nekontrolētas augšupvērstas kustības risks.

—

Apstrīdētā lēmuma 55. – 57. apsvērumā Komisija vispārējo novērtējumu esot balstījusi uz nepareiziem pieņēmumiem attiecībā uz pacēlāja kabīnes nekontrolētas augšupvērstas kustības bīstamību un iespējamību.

4.

Ceturtais pamats: Ar to tiek apgalvots kļūdains faktu izklāsts un novērtējums, jo esot pārņemta uzņēmuma Conformance pētījumā sniegta kļūdaina informāciju.

—

Komisija savu lēmumu esot balstījusi uz kļūdainu vispārējo salīdzinājumu no uzņēmuma Conformance pētījuma.

5.

Piektais pamats: pierādīšanas noteikumu un Direktīvas 95/16/EK 5. panta 2. punkta pārkāpums.

—

Pieņemot lēmumu, Komisija neesot pietiekami ņēmusi vērā faktu, ka ražotāja iesniegtie atbilstības pierādījumi esot nepilnīgi būtisku aspektu ziņā. Turklāt no apsvērumiem izrietot, ka Komisija nepareizi uzskatot, ka tirgus uzraudzības iestādei ir pierādīšanas pienākums, ja gadījumā, kad konstatēta novirze no standarta, pastāv strīds par to, vai drošības prasības tiktu izpildītas ar līdzvērtīgu alternatīvu risinājumu.

(1)  OV 2021, L 106, 60. lpp.