26.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 350/15

1)

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 67. un 82. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj kriminālprocesu vai citu valsts tiesību aktos paredzētu procedūru, kuras mērķis ir ārvalsts sprieduma spēkā esamības “atzīšana” vai pārveidošana dalībvalstī – un tādējādi ārvalsts spriedums būtu uzskatāms par valsts tiesas pasludinātu spriedumu – attiecībā uz apsūdzēto, kura kriminālprocesu ar galīgu ārvalsts spriedumu, kas ir stājies likumīgā spēkā, jau ir pabeigusi citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa?

2)

Vai ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantā un Konvencijas, ar kuru piemēro Šengenas nolīgumu, 54. pantā, ņemot vērā Padomes 2008. gada 24. jūlija Pamatlēmumu 2008/675/IT (1), noteikto “non bis in idem” principu ir saderīga Savienības dalībvalstī paredzēta procedūra, konkrēti, Ungārijas 1996. gada Likuma XXXVIII 46.–48. pantā paredzētā procedūra attiecībā uz [ārvalsts notiesājošu nolēmumu] “spēkā esamības atzīšanu” Ungārijā saistībā ar kriminālprocesu, kurā pasludinātais nolēmums ir stājies likumīgā spēkā (attiecībā uz vienu un to pašu personu un tiem pašiem apstākļiem) citā dalībvalstī, lai arī faktiski minētās procedūras mērķis ir nevis izpildīt nolēmumu, bet noteikt pamatojumu, lai šis nolēmums tiktu ņemts vērā turpmākajos kriminālprocesos?