Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēma

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Īslaicīga mobilitāte

• Profesionāļi var sniegt īslaicīgus un gadījuma rakstura pakalpojumus citā dalībvalstī no savas darījumdarbības vietas savā mītnes zemē.
• Galamērķa valsts var lūgt iesniegt iepriekšēju deklarāciju, bet tiem nav jāpiemēro atzīšanas procedūras.
• Tas neattiecas uz profesijām, kurām ir ietekme uz sabiedrības veselību un drošību un attiecībā uz kurām saskaņā ar direktīvas 7. panta 4. punktu dalībvalstis var pieprasīt to kvalifikācijas iepriekšēju atzīšanu.

Pastāvīga darījumdarbības vieta

Direktīvā ir paredzētas trīs tālāk tekstā minētās kvalifikāciju atzīšanas sistēmas.

1. Automātiskā atzīšana profesijām, kuru minimālie apmācības nosacījumi zināmā mērā ir saskaņoti ES mērogā: ārsti, vispārējās aprūpes māsas, zobārsti, veterinārārsti, vecmātes, farmaceiti un arhitekti.
2. Automātiskā atzīšana noteiktām profesijām, pamatojoties uz profesionālo pieredzi: profesionāļi arodu, tirdzniecības un rūpniecības jomā.
3. Vispārējā sistēma iepriekš minētajām profesijām, kuras neatbilst automātiskās atzīšanas režīma nosacījumiem, ir balstīta uz kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas principu.

Vispārējā sistēma attiecas uz citām reglamentētajām profesijām, kurās darbību var uzsākt jebkura persona, kas var pierādīt, ka tā ir pilnībā kvalificēta savā izcelsmes valstī.

Tomēr, ja uzņēmējas dalībvalsts iestādes konstatē ievērojamas atšķirības starp izcelsmes valstī gūto apmācību un to apmācību, kas vajadzīga tādu pašu darbību veikšanai uzņēmējā dalībvalstī, šīs iestādes var prasīt personai iziet adaptācijas periodu vai nokārtot zināšanu pārbaudi. Apsverot šādu kompensācijas pasākumu piemērošanu un apmēru, jāņem vērā pieteikuma iesniedzēja profesionālā pieredze.

Daļēja piekļuve

• Ar direktīvu ievieš principu par daļēju piekļuvi profesijai, ja darbības, uz kurām attiecas reglamentētā profesija, dažādās valstīs atšķiras.
• Tas var noderēt profesionāļiem, kuri strādā reālā ekonomikas nozarē, kas dalībvalstī, uz kuru viņi vēlas pārcelties, nepastāv kā profesija pati par sevi.

Valodu zināšanu pārbaudes

• Direktīva ļauj uzņēmējām dalībvalstīm veikt sistemātiskas valodas pārbaudes tikai tām profesijām, kas ietekmē pacientu drošību.
• Valodas pārbaudes būtu jāveic tikai pēc tam, kad uzņēmēja dalībvalsts ir atzinusi kvalifikāciju, tām vajadzētu aprobežoties ar vienas uzņēmējas dalībvalsts oficiālās vai administratīvās valodas zināšanām un tām vajadzētu būt samērīgām ar attiecīgo profesiju.

Eiropas profesionālā karte

• Šī direktīva, kas tika grozīta ar Direktīvu 2013/55/ES, paredz iespēju izveidot Eiropas profesionālo karti (EPK) atsevišķām profesijām. Tā ļauj profesionāļiem vieglāk un ātrāk iegūt savu kvalifikāciju atzīšanu, izmantojot standartizētu elektronisku procedūru. Kartes darbības pamatā ir Iekšējā tirgus informācijas sistēmas izmantošana, un tā tiks izsniegta elektroniska sertifikāta veidā.
• Pirmajā posmā EPK jau ir ieviesta vispārējās aprūpes māsām, fizioterapeitiem, farmaceitiem, kalnu gidiem un nekustamā īpašuma aģentiem.

Piekļuve tiešsaistes informācijai un procedūrām

• Dalībvalstīm ir jādara pieejama visa informācija par visu reglamentēto profesiju kvalifikāciju atzīšanu, izmantojot vienotus kontaktpunktus.
• Profesionāļiem jābūt iespējai tiešsaistē kārtot procedūras un formalitātes, uz ko attiecas šī direktīva, izmantojot vienoto kontaktpunktu vai attiecīgo iestāžu, kas atbild par šo profesiju, pakalpojumus.
• Individuālos gadījumos atbalsta centriem katrā dalībvalstī jāsniedz konsultācijas un palīdzība.

Īstenošanas akti un deleģētie akti

Komisija 2015. gadā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2015/983, kurā izklāstīta procedūra attiecībā uz:

• EPK izsniegšanu;
• ar Direktīvu 2005/36/EK ieviestā brīdināšanas mehānisma piemērošanu, kas nodrošina, ka ES pacienti un patērētāji ir pienācīgi aizsargāti no profesionāļiem, kuriem ir aizliegts darboties profesijā vai ir noteikti ierobežojumi vienā valstī vai kuri ir izmantojuši viltotus diplomus, lai iesniegtu pieteikumu kvalifikācijas atzīšanai.

Komisija 2020. gadā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2020/1190, ar ko grozīja Regulu (ES) 2015/983 un precizēja, ka piederības dalībvalsts attiecīgajai iestādei ir jāpieņem lēmums par to, vai pagarināt pagaidu EPK, kas izdotas pēc iepriekšējas kvalifikācijas pārbaudes saskaņā ar direktīvas 7. panta 4. punktu.

Komisija pieņēma arī deleģētos lēmumus, ar kuriem groza Direktīvas 2005/36/EK V pielikumu un atjaunina automātiski atzītu kvalifikāciju un apmācību kursu apliecinošo dokumentu sarakstu.

Ar Deleģēto regulu (ES) 2019/907, ar ko ievieš slēpošanas instruktoru kopējo apmācības pārbaudi, 2019. gadā tika izveidota papildu un brīvprātīga sistēma slēpošanas instruktoru kvalifikācijas automātiskai atzīšanai visā ES. Slēpošanas instruktori, uz kuriem neattiecas kopējā apmācības pārbaude, joprojām var izmantot direktīvā noteikto vispārējās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas sistēmu.

Covid-19 pandēmija

Pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma un pēc krīzes seku pārvarēšanas pasākumu ieviešanas Komisija pieņēma paziņojumu, kurā ietvertas pamatnostādnes par ES ārkārtas palīdzību pārrobežu sadarbībai veselības aprūpes jomā saistībā ar Covid-19 krīzi.