Šengenas zona

KĀDS IR ŠENGENAS ZONAS MĒRĶIS?

Iekšējās robežkontroles atcelšana, vienlaikus nodrošinot augstu drošības līmeni saviem pilsoņiem. Tas ietver vienotu un stingrāku kritēriju piemērošanu robežkontrolei uz kopējām ārējām robežām, sadarbības attīstīšanu starp robežsardzi, valsts policiju un tiesu iestādēm, kā arī sarežģītu informācijas apmaiņas sistēmu izmantošanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šengenas sadarbības attīstība

Šengenas sadarbība no sākotnējās piecu valstu iniciatīvas ir kļuvusi par vienu no ES politikas pamatjomām, kas pārvalda ceļošanu bez iekšējām robežām un ārējo robežkontroli, šādos posmos:

• 1985. Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande Luksemburgā, Šengenas ciematā paraksta nolīgumu par iekšējas robežkontroles pakāpenisku atcelšanu.
• 1990. Tās pašas piecas valstis paraksta Šengenas konvenciju, ar kuru nosaka veicamās darbības un drošības pasākumus nolīguma īstenošanai.
• 1995. Šengenas zonas izveidošana bez iekšējām robežām, atceļot iekšējo robežkontroli starp septiņām ES dalībvalstīm.
• 1999. Amsterdamas līgumam pievienotais Šengenas protokols Šengenas sadarbību iekļauj ES tiesiskajā regulējumā.
• 2022. Šengenas Padomes un Šengenas Padomes cikla izveide, kas ir Šengenas pārvaldības sistēmas stūrakmens.
• 2025. Šengenas deklarācijas apstiprināšana, lai atzīmētu Šengenas nolīguma parakstīšanas 40. gadadienu un atjaunotu saistības attiecībā uz telpu bez iekšējām robežām.

Dalība

• Papildus piecām dibinātājvalstīm Šengenas zonā tagad ietilpst visas ES dalībvalstis, izņemot Īriju, kā arī četras asociētās valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

Iekšējā robežkontrole praksē

• Jebkura persona neatkarīgi no tās valstspiederības, kas likumīgi atrodas Šengenas zonā, drīkst šķērsot iekšējās robežas bez robežkontroles.
• Valstu policijas iestādes var veikt pārbaudes uz vietas – vai nu uz robežas, vai arī pierobežas teritorijās, ja to pamatā ir vispārēja informācija un pieredze un tās nav sistemātiskas pasu kontroles.
• Fiziskām personām (atkarībā no tā, vai šīs personas ir ES valstu valstspiederīgie, ģimenes locekļi no ārpussavienības valstīm vai ārpussavienības valstu pilsoņi) ir nepieciešami noteikti ceļošanas dokumenti.
• Ja pastāv nopietns apdraudējums valsts politikai vai iekšējai drošībai, jebkura Šengenas zonas valsts kā galēju un īslaicīgu pasākumu izņēmuma kārtā var atjaunot iekšējo robežkontroli. Tai par šādu rīcību ir jāinformē citas Šengenas zonas valstis, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un sabiedrība. Pēc Covid-19 tagad Šengenas Robežu kodeksā ir iekļauti arī īpaši noteikumi par pasākumu ieviešanu veselības krīzes gadījumā, kas piešķir lomu Eiropas Savienības Padomei.

Uzlabota drošība

Šengenas zonā ir ieviests vienots noteikumu kopums, kas paredz:

• veidu, kādā jāpārbauda personas, kas šķērso ES ārējo robežu, saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu;
• ieceļošanas prasību saskaņošanu ar kopēju vīzu politiku un noteikumiem par īstermiņa uzturēšanās vīzām;
• ciešāku sadarbību starp valstīm un Eiropas aģentūrām pārrobežu noziedzības apkarošanai;
• ciešāku tiesu iestāžu sadarbību, izmantojot paātrinātu izdošanas sistēmu un kriminālspriedumu izpildes nodošanu starp jurisdikcijām.

Šengenas Informācijas sistēma (SIS)

Šī lielapjoma informācijas sistēma:

• atbalsta ārējo robežu kontroli un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību starp Šengenas zonas valstīm;
• tika izveidota 1995. gadā un pēc tam paplašināta – pēdējoreiz 2023.gadā, ieviešot jaunus brīdinājumus, brīdinājumu atjauninājumus un fotoattēlus– ņemot vērā jaunās migrācijas un drošības problēmas;
• satur informāciju par:
  • aizdomās turētiem noziedzniekiem,
  • personām, kurām, iespējams, nav tiesību ieceļot vai uzturēties ES,
  • pazudušām personām,
  • nozagtu, piesavinātu vai pazaudētu īpašumu;
• to izmanto valstu iestādes, kuras ir atbildīgas par:
  • robežkontroli,
  • policijas un muitas kontroli,
  • valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas,
  • vīzām un uzturēšanās atļaujām;
• datubāzei var piekļūt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, (Frontex), Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Eiropas Savienības aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Europols).

Vīzu informācijas sistēma (VIS)

Ar vīzu informācijas sistēmas palīdzību Šengenas zonas valstis var apmainīties ar vīzu datiem, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem īstermiņa vīzu piešķiršanai. Tāpat kā Šengenas Informācijas sistēmu to uztur Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).

Dalības nosacījumi

ES paplašināšanās procesa ietvaros jaunajām dalībvalstīm ir jāsaskaņo savas valsts sistēmas ar visiem Šengenas noteikumiem. Tas ietver institucionālo un operatīvo spēju veidošanu, lai piemērotu Šengenas noteikumus atbilstoši visaugstākajiem standartiem, izmantojot spēcīgu valsts līmeņa Šengenas pārvaldības sistēmu.

Kad valsts pievienojas ES, tā kļūst par Šengenas zonas valsti, kas nozīmē, ka līdz ar pievienošanos tai kļūst saistoši visi Šengenas noteikumi. Tomēr daži noteikumi tiek piemēroti tikai vēlāk, piemēram, pilnīga un aktīva piekļuve visām informācijas sistēmām, tiesības izsniegt Šengenas vīzas un iekšējās robežkontroles atcelšana. Lai šos noteikumus varētu piemērot, jaunajai Šengenas zonas valstij ir jāveic visaptverošs izvērtējums, ko koordinē Komisija un ko veic ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas mehānismu (skatīt kopsavilkumu).

Tiklīdz izvērtējums apstiprina, ka valsts atbilst visiem nepieciešamajiem nosacījumiem un efektīvi piemēro Šengenas acquis, Padome pieņem lēmumu, ar ko atļauj atcelt iekšējo robežkontroli. Ar šo pēdējo darbību valsts tiek pilnībā integrēta Šengenas zonā bez iekšējās robežkontroles.