Prejudiciālo nolēmumu tiesvedība – ieteikumi valstu tiesām

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Jāatzīmē, ka EST sastāv no Tiesas un Vispārējās tiesas. To mērķis ir nodrošināt vienotu ES tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu.

Grozījumi EST Statūtos

Ar Grozījumu regulu (ES, Euratom) 2024/2019 tiek pielāgots Protokols (Nr. 3), un tās mērķis ir samazināt Tiesas lielo darba slodzi prejudiciālo nolēmumu jomā. Ar to no 2024. gada 1. oktobra Tiesai tiek nodota Vispārējās tiesas kompetence sniegt prejudiciālus nolēmumus sešās skaidri noteiktās un nošķirtās jomās:

• kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma;
• akcīzes nodoklis;
• Savienības Muitas kodekss;
• preču tarifa klasifikācija kombinētajā nomenklatūrā;
• kompensācija un palīdzība pasažieriem, kuru transporta pakalpojumi kavējas vai tiek atcelti, vai kuriem ir liegta iekāpšana; un
• emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.

Prejudiciālā nolēmuma procedūras nozīme

Šī procedūra tiek uzskatīta par lietderīgu, ja valsts tiesā izskatāmajā lietā tiek uzdots jauns interpretācijas jautājums, kas ir vispārēji svarīgs ES tiesību vienādai piemērošanai, vai ja esošā judikatūra, šķiet, nesniedz nepieciešamās norādes, lai risinātu jaunu juridisku situāciju.

Ieteikumu struktūra

Viens ieteikumu kopums attiecas uz visiem prejudiciāla nolēmuma pieprasījumiem, bet vēl viens ieteikumu kopums īpaši attiecas uz paātrinātām procedūrām² vai steidzamām procedūrām³.

Kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu?

Valsts tiesa, kurā ir ierosināts strīds, ir pilnībā atbildīga par to, lai noteiktu gan prejudiciāla nolēmuma lūguma nepieciešamību, gan to jautājumu būtiskumu, kurus tā uzdod Tiesai.

Tiesām, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, cita starpā ir:

• jābūt izveidotām ar tiesību aktu un pastāvīgām;
• jābūt obligātai jurisdikcijai;
• jāpiemēro tiesību normas un
• jābūt neatkarīgām.

Temats un darbības joma

• Iesniegumam ir jāattiecas uz ES tiesību aktu interpretāciju vai spēkā esību. Tas nedrīkst attiekties uz valsts tiesību interpretāciju vai pamatlietā izvirzītajiem faktiskajiem jautājumiem.
• Tiesa nosaka, vai pieprasījums attiecas tikai uz vienu vai vairākām no iepriekš minētajām sešām konkrētām jomām, un lemj, vai pieprasījums ir jānosūta Vispārējai tiesai.
• Tiesa un Vispārējā tiesa var pieņemt nolēmumu tikai tad, ja lietas pamattiesvedībā tiek piemērotas ES tiesības.
• Tiesa un Vispārējā tiesa pašas nepiemēro ES tiesības strīdam, ko ierosinājusi iesniedzējtiesa, jo to uzdevums ir palīdzēt to atrisināt. Valsts tiesas uzdevums ir izdarīt secinājumus no Tiesas vai Vispārējās tiesas nolēmuma.
• Prejudiciālo nolēmumu tiesvedības ir saistošas gan iesniedzējtiesai, gan visām tiesām dalībvalstīs.
• Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Centrālajai bankai tiek paziņoti visi lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai tās varētu izvērtēt, vai tām ir īpaša interese šajā lietā, un izlemt, vai tās vēlas izmantot savas tiesības iesniegt paskaidrojumus vai rakstiskus apsvērumus.

Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un valsts tiesvedības mijiedarbība

• Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu būtu jāiesniedz, tiklīdz ir skaidrs, ka valsts tiesai ir nepieciešams prejudiciāls nolēmums, lai tā varētu pieņemt spriedumu, un kad tā spēj pietiekami sīki definēt lietas juridisko un faktisko kontekstu un tajā izvirzītos juridiskos jautājumus.
• Valsts tiesvedība ir jāaptur līdz brīdim, kad Tiesa vai Vispārējā tiesa pieņem nolēmumu.
• Iesniedzējtiesai ir jāinformē Tiesa vai Vispārējā tiesa par visām procesuālajām darbībām, kas var ietekmēt lietas nodošanu, un jo īpaši par lietas izbeigšanu vai atsaukšanu, vai par strīda izlīgumu pamatlietā, kā arī par visiem citiem gadījumiem, kas noved pie tiesvedības izbeigšanas. Tai ir arī jāinformē Tiesa vai Vispārējā tiesa par visiem lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pārsūdzību izskatīšanu, un par šā lēmuma sekām attiecībā uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Lūguma forma un saturs

• Lūgums ir jāveido vienkārši, skaidri un precīzi, ņemot vērā, ka to būs nepieciešams tulkot, lai citas dalībvalstis varētu iesniegt savus apsvērumus.
• Tiesas Reglamenta 94. pantā un Vispārējās tiesas Reglamenta 199. pantā ir precizēts lūguma, kas jāpievieno iesniedzējtiesas jautājumiem, saturs, kura būtiskākie punkti ir apkopoti šo ieteikumu pielikumā. Ja viena vai vairākas no šīm prasībām nav izpildītas, attiecīgās tiesas var uzskatīt par nepieciešamu atteikties no jurisdikcijas sniegt prejudiciālu nolēmumu par uzdotajiem jautājumiem vai noraidīt prejudiciāla nolēmuma lūgumu kā nepieņemamu.
• Iesniedzējtiesa var arī īsi izklāstīt pamatlietas pušu argumentus. Tomēr jāņem vērā, ka tulkots tiek tikai lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, nevis šī lūguma pielikumi.
• Iesniedzējtiesa var arī koncentrēti norādīt savu viedokli par atbildi, kas būtu sniedzama uz prejudiciālajiem jautājumiem. Šī informācija var būt noderīga Tiesai vai Vispārējai tiesai, jo īpaši tad, ja tai ir jāpieņem prejudiciāls nolēmums paātrinātā vai steidzamā tiesvedībā.
• Prejudiciālie jautājumi ir jāiekļauj atsevišķā un skaidri identificētā rīkojuma sadaļā, vēlams, sākumā vai beigās, lai uz tiem varētu atsaukties. Tiem ir jābūt saprotamiem pašiem par sevi, bez vajadzības skatīt lūguma motīvu daļu.
• Lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu jābūt drukātā formā, un lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu lappusēm un punktiem jābūt numurētiem.

Datu aizsardzība un lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu anonimizācija

• Lai nodrošinātu optimālu personas datu aizsardzību, Tiesai vai Vispārējai tiesai izskatot lietu, iesniedzējtiesa tiek aicināta anonimizēt lietu, aizstājot pieprasījumā minēto personu vārdus, piemēram, izmantojot iniciāļus vai burtu kombināciju, vai arī rediģējot informāciju, kas varētu ļaut tās identificēt.

Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nosūtīšana Tiesai

• Visos lūgumos ir jānorāda datums, tie ir jāparaksta un jānosūta elektroniski vai pa pastu uz Tiesas kanceleju Luksemburgā.
• Tiesa un Vispārējā tiesa iesaka valstu tiesām izmantot e-Curia lietojumprogrammu.
• Lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jānonāk kancelejā kopā ar visiem attiecīgajiem dokumentiem un dokumentiem, kas tiesai noder lietas izskatīšanai, un jo īpaši precīziem pamattiesvedības dalībnieku un to pārstāvju, ja tādi ir, kontaktinformācijas datiem, kā arī pamattiesvedības materiāliem vai to kopijām.

Izmaksas un juridiskā palīdzība

• Tiesā un Vispārējā tiesā prejudiciālā nolēmuma tiesvedība ir bezmaksas.
• Iesniedzējtiesa vajadzības gadījumā lemj par izmaksām, kas rodas pusēm.
• Ja pamattiesvedībā iesaistītajai pusei nav pietiekamu līdzekļu, attiecīgā tiesa var tai piešķirt juridisko palīdzību, lai segtu izdevumus, jo īpaši pārstāvības izdevumus, kas tai radušies tiesā. Tomēr šo atbalstu var piešķirt tikai tad, ja attiecīgā puse jau nesaņem atbalstu saskaņā ar valsts noteikumiem vai ja šis atbalsts nesedz vai tikai daļēji sedz tiesā radušās izmaksas.

Tiesas kancelejas loma

• Kanceleja uztur sakarus ar iesniedzējtiesu tiesvedības laikā un sūta tai visu procesuālo dokumentu un informācijas pieprasījumu kopijas.
• Tiesvedības beigās kanceleja nosūta Tiesas vai Vispārējās tiesas nolēmumu iesniedzējtiesai. Iesniedzējtiesai ir jāinformē kanceleja par jebkuru veikto darbību un par galīgo nolēmumu pamatlietā.

Paātrināti un steidzami lūgumi

• Kā noteikts Tiesas Statūtos un Tiesas un Vispārējās tiesas Reglamentā, var tikt nolemts, ka dažas lietas ir jāizskata paātrinātā vai steidzamā procedūrā.
• Termiņi ir īsāki. Piemēram, paātrināta lūguma izskatīšanas gadījumā dalībvalstīm ir atvēlēts mazāk laika apsvērumu iesniegšanai.
• Iesniedzējtiesai ir jāpamato steidzamība, norādot iespējamos riskus, kas rastos, ja lieta tiktu izskatīta parastajā tiesvedībā.
• Pieprasījumi par paātrinātu vai steidzamu tiesvedību jānosūta, izmantojot e-Curia lietojumprogrammu, vai pa e-pastu.