Apdrošināšanas atveseļošanas un noregulējuma režīms

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma un samērīgums

Šī direktīva attiecas uz:

• apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kurām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Maksātspējas II direktīvu (skatīt kopsavilkumu), izņemot tās, kuras jau ir atbrīvotas kā mazie uzņēmumi;
• apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām;
• trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ES filiālēm.

Vajadzības gadījumā pasākumus var attiecināt arī uz būtisku pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu būtisko preču un pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu noregulējamajai sabiedrībai.

ES dalībvalstis var pieņemt stingrākus vai papildu noteikumus, kas ir saskaņā ar direktīvu.

Preventīvas atveseļošanas plānošana

• Uzraudzības iestādes atlasa sabiedrības, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, un šīm sabiedrībām ir jāizstrādā preventīvi atveseļošanas plāni, lai spriedzes apstākļos atjaunotu finanšu stabilitāti.
• Vismaz 60 % no dalībvalsts dzīvības apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas tirgus attiecīgi ir jāpakļauj preventīvai atveseļošanas plānošanai.

Noregulējuma plānošana

• Katra dalībvalsts ieceļ noregulējuma iestādi.
• Noregulējuma iestādes, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, atlasa uzņēmumus, kuriem tām jāizstrādā noregulējuma plāni.
• Vismaz 40 % no dalībvalsts dzīvības apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas tirgus attiecīgi ir jāpakļauj noregulējuma plānošanai.
• Plānos ir identificētas kritiski svarīgās funkcijas, noregulējuma stratēģijas un pasākumi, lai novērstu noregulējamību kavējošos šķēršļus.
• Noregulējuma iestādes veic noregulējamības novērtējumus un vajadzības gadījumā ir tiesīgas pieprasīt samērīgus pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šķēršļus noregulējumam.

Noregulējuma piemērošanas nosacījumi un noregulējuma mērķi

Noregulējumu var piemērot tikai tad, ja:

• sabiedrība ir vai var kļūt maksātnespējīga;
• to nevar novērst neviens privāts vai uzraudzības pasākums; un
• noregulējums ir nepieciešams sabiedrības interesēs.

Tā mērķi ir:

• aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus, apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus un prasītājus;
• nodrošināt kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktību;
• saglabāt finanšu stabilitāti; un
• līdz minimumam samazināt nepieciešamību pēc publiskā finanšu atbalsta.

Zaudējumus vispirms sedz akcionāri, pēc tam – kreditori, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi katrā kategorijā.

Princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” (NCWO) nodrošina, ka neviens akcionārs, kreditors vai apdrošinājuma ņēmējs noregulējumā neatrodas sliktākā situācijā nekā maksātnespējas gadījumā.

Noregulējuma instrumenti un finansējums

• Noregulējuma pasākumu pamatā jābūt taisnīgiem un piesardzīgiem aktīvu un saistību novērtējumiem.
• Noregulējuma iestādes var izmantot šādus instrumentus:
• • atlikušo saistību maksātspējīga izpilde – uzraudzīta uzņēmuma likvidācija;
  • uzņēmuma pārdošana – akciju, aktīvu vai saistību nodošana citai sabiedrībai;
  • pagaidu sabiedrība – pagaidu vienība, kas izveidota, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, līdz tiek atrasts pircējs;
  • aktīvu un saistību nodalīšana – aktīvu un saistību nodošana īpašai struktūrai, lai saglabātu vērtību;
  • saistību norakstīšana vai konvertācija – noteiktu saistību samazināšana vai konvertācija zaudējumu absorbēšanai.
• Noregulējuma iestādes var uz laiku apturēt maksājumus vai līgumu izbeigšanu, lai atbalstītu noregulējumu.
• Katra dalībvalsts var izveidot finansēšanas mehānismus, ko finansē apdrošinātāji un pārapdrošinātāji, lai segtu vismaz maksājumus saskaņā ar NCWO principu.

Sadarbība, pārskatīšana un grozījumi

• Valsts iestādēm jāsadarbojas savā starpā un ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EIOPA).
• Iestāde veic koordinēšanu, izmantojot noregulējuma komiteju, un uztur centrālo datubāzi un vienoto piekļuves punktu nacionālajiem pasākumiem.
• Līdz 2027. gada 29. janvārim Eiropas Komisijai ir jāziņo par iespējamu ES režīma izveidi apdrošināšanas garantiju sistēmām. Pēc tam, līdz 2030. gada 29. janvārim, tai ir jānovērtē direktīvas darbība.
• Ar šo direktīvu groza Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132, Regulas (ES) Nr. 1094/2010, Nr. 648/2012 un Nr. 806/2014 un Regulu (ES) 2017/1129.