Vispārējais satvars par ES sankcijām

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• ES pieņem sankcijas kā pašas ES ierosinātus pasākumus (t. i., autonomas sankcijas) un/vai, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas, ja ārpussavienības valstis, fiziskas vai juridiskas personas, grupas vai nevalstiskās struktūras:
  • neievēro starptautiskos tiesību aktus vai cilvēktiesības;
  • turpina tādu politiku vai rīcību, kas neatbilst tiesiskuma vai demokrātijas principiem.
• Šādas sankcijas ir preventīvi, nevis soda instrumenti, kuru nolūks ir ļaut ES ātri reaģēt uz politiskajām provokācijām un notikumiem atbilstoši kopējās ārpolitikas un drošības politikas principiem.
• ES sankcijas būtu jāaplūko plašāka politiskā dialoga kontekstā. Ierobežojošie pasākumi ir jāizstrādā tā, lai tiem būtu līdz minimumam samazinātas sekas attiecībā uz civiliedzīvotājiem. Tādēļ ES uzskata, ka konkrētā situācija ir atbilstoši jārisina, ieviešot mērķtiecīgas un diferencētas sankcijas valstij vai tās daļai, valdības locekļiem, fiziskām personām, grupām vai organizācijām.

Pakāpeniskas sankcijas

ES var piemērot ārpussavienības valstīm virkni pakāpenisku sankciju, tostarp tālāk uzskaitītās.

• Diplomātiskās sankcijas:
  • diplomātu izraidīšana, oficiālo vizīšu apturēšana;
  • divpusējās vai daudzpusējās sadarbības ar ES apturēšana;
  • sporta vai kultūras pasākumu boikotēšana.
• Ekonomiskās un finanšu sankcijas:
  • ieroču embargo attiecībā uz militārajām precēm, kas iekļautas ES Kopējā militāro preču sarakstā;
  • importēšanas un eksportēšanas ierobežojumi attiecībā gan uz civilā, gan militārā lietojuma precēm (divējāda lietojuma preces).

Ierobežojošie pasākumi var ietvert:

• attiecīgajām privātpersonām vai organizācijām piederošu vai to kontrolē esošu līdzekļu un ekonomisko resursu iesaldēšanu (piemēram, skaidras naudas, bankas noguldījumu, krājumu, akciju u. c. iesaldēšanu), lai tiem nevarētu piekļūt, tos nevarētu pārvietot vai pārdot, un nekustamā īpašuma iesaldēšanu, lai to nevarētu pārdot vai izīrēt;
• vīzu izsniegšanas vai ceļošanas aizliegumu, lai novērstu iespēju fiziskām personām iekļūt ES;
• sektorālus aizlieguma pasākumus, piemēram, konkrētu preču vai tehnoloģiju importēšanai vai eksportēšanai.

Dažos gadījumos var tikt pieļauti izņēmumi no aktīvu iesaldēšanas, ļaujot eksportēt produktus, kas apmierina pamatvajadzības (piemēram, pārtiku vai medikamentus).

Dalībvalstis var paredzēt ceļošanas aizliegumu izņēmumus (piemēram, lai ļautu tādas ārpussavienības valsts valdības loceklim, uz kuru attiecas sankcijas, piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē, kas notiek tās teritorijā).

Ietekme un rezultāti

Sankcijas ir paredzētas, lai gūtu politiskus un ekonomiskus rezultātus. Tās attiecas uz:

• jebkuru personu ES teritorijā un ārpus tās neatkarīgi no tā, vai šī persona ir ES pilsonis vai kādas ārpussavienības valsts pilsonis;
• uzņēmumiem un organizācijām, kas reģistrēti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem (tostarp uz ES uzņēmumu filiālēm ārpussavienības valstīs);
• ārpussavienības valstu valdībām, organizācijām un nevalstiskām struktūrām;
• jebkuru uzņēmējdarbību, kas pilnībā vai daļēji tiek veikta ES.

Ierobežojošo pasākumu režīmu ieviešana

2018. un 2019. gadā tika ieviesti trīs ierobežojošo pasākumu režīmi:

• novēršot ķīmisko ieroču izmantošanu un izplatīšanu ar Lēmuma (KĀDP) 2018/1544 un Regulas (ES) 2018/1542 pieņemšanu;
• mērķtiecīgi vēršoties pret tiem, kas atbildīgi par kiberuzbrukumiem ar Lēmuma (KĀDP) 2019/797 un Regulas (ES) 2019/796 pieņemšanu;
• mērķtiecīgi vēršoties pret tiem, kas atbildīgi par neatļautajām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā ar Lēmuma (KĀDP) 2019/1894 un Regulas (ES) 2019/1890 pieņemšanu.

Ierobežojošo pasākumu pārkāpumu iekļaušana ES noziegumu sarakstā

Padome 2022. gada novembrī pieņēma Lēmumu (ES) 2022/2332, ar kuru ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumi ir atzīti par noziegumu, kas atbilst LESD 83. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.