Eiropas Reģionālās attīstības fonds (2014.–2020. g.)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Atbilstība

Atbalstu ir tiesīgi saņemt visi ES valstu reģioni, bet sniegtais atbalsts ir atkarīgs no ES prioritātēm un reģionu veidiem.

Galvenās tēmas

ERAF investīcijas ir koncentrētas četrās pamata jomās:

• inovācijas un pētniecība;
• informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT);
• atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);
• mazoglekļa ekonomikas veicināšana.

Investīciju veidi

• Investīcijas MVU, lai radītu un saglabātu ilgtspējīgas darbvietas.
• Investīcijas visu veidu uzņēmumos inovāciju un pētniecības jomā, mazoglekļa ekonomikā, kā arī IKT, kur iesaistīti MVU.
• Investīcijas infrastruktūrā, ar kuras palīdzību sniedz pamatpakalpojumus enerģētikas, vides, transporta un IKT jomā, kā arī investīcijas sociālajā, veselības un izglītības infrastruktūrā.
• Investīcijas MVU apgrozāmajos līdzekļos, ja tās nepieciešamas kā pagaidu pasākums efektīvai reaģēšanai uz sabiedrības veselības krīzi (pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma).
• Investīcijas iekšējā potenciāla attīstībā.

Kopējais budžets

Laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam paredzētais budžets ir vairāk nekā 185 miljardi EUR.

Politikas un budžeta prioritātes

• Četras iepriekš minētās tēmas ir ļoti nozīmīgas ERAF finansējuma piešķiršanā, kas atšķirsies atkarībā no reģiona kategorijas.
• Reģionus klasificē pēc to IKP, kas izteikts kā procentuāla daļa no ES vidējā IKP:
  • attīstītākie reģioni: IKP lielāks par 90 %;
  • pārejas reģioni: IKP 75–90 %;
  • mazāk attīstītie reģioni: IKP mazāks par 75 %.
• Attīstītākajos reģionos, (pārejas reģionos), (mazāk attīstītajos reģionos) vismaz 80 %, (60 %), (50 %) no kopējiem ERAF līdzekļiem katrā valstī piešķir diviem vai vairākiem no četriem minētajiem tematiskajiem mērķiem, proti inovācijām un pētniecībai, MVU, IKT un mazoglekļa ekonomikai; ņemot vērā tās nozīmīgumu, vismaz 20 % (15 %) (12 %) no kopējiem ERAF līdzekļiem katrā valstī piešķir tieši mazoglekļa ekonomikas projektiem.
• Vismaz 5 % ERAF līdzekļu ir rezervēti ilgtspējīgai pilsētu attīstībai. ES līmenī ir jāizveido pilsētu attīstības tīkls, lai veicinātu tīklu veidošanu un pieredzes apmaiņu par ilgtspējīgu pilsētu attīstību.

Īstenošana

• ERAF īsteno valsts līmenī ar septiņu gadu programmām kā daļu no partnerības nolīguma starp attiecīgo ES valsti un ES, kas ietver piecus Eiropas Strukturālos un investīciju (ESI fondus):
  • ERAF;
  • Eiropas Sociālo fondu (ESF);
  • Kohēzijas fondu;
  • Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF);
  • Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).
• Šo nolīgumu sagatavo katra ES valsts, iesaistot partnerus, kuri pārstāv reģionālās un vietējās publiskās iestādes, kā arī plašu sociālo, ekonomisko, vides un citu interešu loku.

Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu

Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu, kas tika izveidota ar Regulu (ES) 2020/460, sniedz ES valstīm piekļuvi 37 miljardiem EUR no ESI fondu līdzekļiem nolūkā stiprināt veselības aprūpes sistēmas un atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, saīsināta darba laika shēmas un kopienā balstītus pakalpojumus.

Īpaši pasākumi saistībā ar koronavīrusu: lielāka elastība ESI fondu izmantošanā

Grozījumu Regula (ES) 2020/558 ļauj ES valstīm pārvietot resursus starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, starp dažādām reģionu kategorijām un starp šo trīs fondu prioritārajām jomām.

Grāmatvedības gadā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam kohēzijas politikas programmas, kas saistītas ar Covid-19, izņēmuma kārtā 100 % apmērā var finansēt no ES līdzekļiem. Ar šiem pasākumiem tiek arī vienkāršota programmu apstiprināšana, lai paātrinātu to īstenošanu, finanšu instrumentu izmantošana un revīziju veikšana.