ES kosmosa programma (2021.–2027. gadam) – Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mērķi

ES kosmosa programmas galvenie mērķi ir:

• sniegt tādus nepārtrauktus, ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu, kas spēj apmierināt pašreizējās un nākotnes vajadzības un atbalstīt ES politiskās prioritātes;
• maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, lai dodu iespēju izaugsmei un darbvietu radīšanai un sekmētu pēc iespējas plašāku programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu apgūšanu un izmantošanu gan ES, gan ārpus tās, vienlaikus nodrošinot sinerģiju un papildināmību ar programmu “Apvārsnis Eiropa” (Regula (ES) 2021/695 – skatīt kopsavilkumu);
• palielināt ES un tās dalībvalstu drošumu un drošību un stiprināt ES autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā;
• veicināt ES lomu globālajā kosmosa nozarē, veicināt starptautisko sadarbību, stiprināt ES kosmosa diplomātiju, stiprināt tās lomu globālu problēmu risināšanā un globālu iniciatīvu atbalstā un padziļināt izpratni par kosmosu kā cilvēces kopīgu mantojumu;
• stiprināt visu to kosmosa darbību drošumu, drošību un ilgtspēju, kas attiecas uz kosmiskajiem objektiem un kosmisko atlūzu izplatīšanos, kā arī kosmosa vidi.

Regulā ir izklāstīti arī vairāki konkrētie mērķi, tostarp šādi:

• izmantojot Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu, sniegt ilgtermiņa, modernus un drošus pozicionēšanas, navigācijas un precīzā laika noteikšanas pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību un noturību;
• izmantojot Copernicus, ilgtermiņā un ilgtspējīgi sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus, informāciju un pakalpojumus, integrējot citus datu avotus, lai palīdzētu formulēt, īstenot un pārraudzīt ES un tās dalībvalstu politiku un darbību, kas balstīta uz lietotāju prasībām;
• uzlabot spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus un kosmiskās atlūzas, izmantojot kosmosa uzraudzības un situācijas apzināšanās pasākumus, kas ietver trīs apakškomponentus:
  • kosmisko objektu novērošanu un uzraudzību;
  • kosmosa laikapstākļu parādības;
  • Zemei tuvus objektus;
• nodrošināt ES valstu valdību satelītsakaru programmas lietotājiem uzticamu, drošu un rentablu satelītsakaru pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību;
• atbalstīt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam, ņemot vērā ES būtiskās drošības intereses;
• veicināt spēcīgas ES kosmosa ekonomikas attīstību, cita starpā stiprinot konkurētspēju, inovāciju, uzņēmējdarbību, prasmes un spēju veidošanu visās dalībvalstīs un ES reģionos, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Pārvaldība

Ar regulu izveido EUSPA, ar kuru aizstāj un paplašina Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūru. Ar to arī pilnveido pārvaldības procesu, uzticot skaidrus uzdevumus dažādām iesaistītajām iestādēm un aģentūrām:

• Eiropas Komisija – iestāde, kas galvenokārt atbild par programmas īstenošanu;
• EUSPA – Galileo un Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta darbības pārvaldītāja un visiem kosmosa programmas komponentiem nepieciešamo lejupējo lietojumu drošības un izstrādes nodrošinātāja;
• Eiropas Kosmosa aģentūra – pētniecība un izstrāde.

Finansējums

• Programma tiek īstenota daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam laikā.
• Tās budžets ir 14,8 miljardi EUR.
• Regulā ir noteikti ES finansējuma veidi, finansējuma piešķiršanas noteikumi un programmas īstenošanas noteikumi.

Dalība Kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) partnerībā

Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/1245 ir izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz dalībvalstu dalību SST partnerībā. Regulas (ES) 2021/696 58. panta 2. punktā minētajai SST partnerībai būtu jāpārņem SST konsorcija veiktās darbības, kas attiecas uz SST pakalpojumu sniegšanu ES līmenī, vienlaikus nodrošinot vienmērīgu pāreju un SST pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

SST sistēma ir tādu uz zemes un kosmosā izvietotu sensoru tīkls, kuri spēj novērot un izsekot kosmiskos objektus, kā arī veikt apstrādes darbības, lai nodrošinātu datus, informāciju un pakalpojumus kosmiskajiem objektiem, kas riņķo ap Zemi.