Ēku energosniegums

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nacionālais ēku renovācijas plāns

Katrai ES dalībvalstij ir jāizstrādā nacionālā ēku fonda renovācijas plāns, lai šis fonds līdz 2050. gadam kļūtu par sevišķi energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu. Plānos:

• jāietver pārskats par nacionālo ēku fondu, par tirgus šķēršļiem un nepilnībām un par būvniecības, energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas sektorā pieejamo kapacitāti;
• jāizstrādā ceļvedis ar 2030., 2040. un 2050. gada mērķrādītājiem, kas jāsasniedz attiecībā uz gada renovācijas rādītājiem, primārās enerģijas patēriņa, siltumnīcefekta gāzu emisiju un enerģētiskās nabadzības samazināšanu;
• jāietver pārskats par īstenotajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem;
• jāsniedz izklāsts par ēku renovācijai vajadzīgajām investīcijām, finansējuma avotiem un administratīvajiem resursiem.

Minimālās prasības attiecībā uz energosniegumu

Dalībvalstīm:

• jānosaka un regulāri jāatjaunina minimālās energosnieguma prasības attiecībā uz ēkām un ēku elementiem, lai sasniegtu izmaksu ziņā optimālu līmeni;
• jāpieņem metodoloģija ēku energoefektivitātes aprēķināšanai, ņemot vērā projektēšanas nosacījumus un telpu vides kvalitāti.

Jaunas ēkas

Dalībvalstīm jānodrošina, ka:

• jaunas ēkas, kas ir publisko struktūru īpašumā, ir bezemisiju ēkas no 2028. gada un visas jaunās ēkas ir bezemisiju ēkas no 2030. gada; bezemisiju ēkai ir jāatbilst augstiem energosnieguma standartiem, tā nedrīkst radīt emisijas uz vietas no fosilajiem kurināmajiem un nedrīkst radīt vispār vai drīkst radīt ļoti nelielu daudzumu ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju;
• no 2026. gada attiecībā uz jaunām lielām ēkām (kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru) ir aprēķināts dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls (GSP), un līdz 2030. gadam tas ir aprēķināts attiecībā uz visām jaunajām ēkām.

Minimālie energosnieguma standarti

Direktīvā paredzēts, ka dalībvalstīm:

• jānosaka nedzīvojamo ēku minimālie energosnieguma standarti, kas rosinās līdz 2030. gadam renovēt 16 % visvājākā energosnieguma nedzīvojamo ēku un līdz 2033. gadam – 26 % visvājākā energosnieguma nedzīvojamo ēku;
• jānosaka trajektorija pakāpeniskai dzīvojamo ēku renovācijai, lai uzlabotu sava dzīvojamo ēku fonda vidējo energosniegumu.

Citi noteikumi

Ar direktīvu:

• cenšas nodrošināt, ka jaunās ēkas tiek projektētas tā, lai optimāli izmantotu saules enerģijas potenciālu, un nosaka pakāpenisku saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu ēkās;
• ievieš renovācijas pasu shēmu, lai palīdzētu ēku īpašniekiem soli pa solim orientēties sarežģītajos renovācijas procesos;
• nosaka prasības attiecībā uz inženiertehnisko sistēmu uzstādīšanu un optimizēšanu, lai uzlabotu energosniegumu;
• paredz ierīkot elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus un velosipēdu stāvvietas jaunās un renovētās ēkās;
• izveido ēku viedgatavības vērtēšanas sistēmu, veicinot viedo tehnoloģiju izmantošanu energoefektivitātes un energosnieguma uzlabošanai;
• cenšas nodrošināt, lai ēku īpašniekiem, īrniekiem un apsaimniekotājiem būtu piekļuve ēku sistēmu datiem, un veicina pakalpojumu sadarbspēju un datu apmaiņu;
• paredz, ka dalībvalstīm:
  • jāsniedz finansiāls atbalsts un jānovērš tirgus šķēršļi, lai veicinātu ieguldījumus ēku renovācijā;
  • jāizveido sertifikācijas sistēma un vienas pieturas aģentūras ēku energoefektivitātes jomā;
  • jāizveido apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtu regulāru neatkarīgu inspekciju sistēma.

Atcelšana

Ar šo direktīvu atceļ Direktīvu 2010/31/ES, konsolidējot un atjauninot iepriekšējos noteikumus.