Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Summaries of EU Legislation

Bankas – prudenciālā uzraudzība

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (kapitāla prasību direktīva KPD IV)

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Direktīva 2013/36/ES, Kapitāla prasību direktīva (KPD), regulē piekļuvi kredītiestāžu darbībai Eiropas Savienībā (ES).
  • Tajā arī paredzēti noteikumi par:
    • vispārējām prasībām attiecībā uz piekļuvi kredītiestāžu darbībai;
    • brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus;
    • režīmu, kas piemērojams trešo valstu banku filiālēm;
    • kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ko veic attiecīgās iestādes;
    • prasībām kredītiestāžu vadītājiem ievērot augstus profesionālos un godprātības standartus (piemērotības un atbilstības noteikumi);
    • uzraudzības pilnvarām un instrumentiem kredītiestāžu prudenciālajai uzraudzībai, ko īsteno kompetentās iestādes;
    • publicēšanas prasībām, kas kompetentajām iestādēm jāievēro saistībā ar kredītiestāžu prudenciālo regulējumu un uzraudzību.
  • Tā aizstāj iepriekšējās kapitāla prasību direktīvas (2006/48/EK un 2006/49/EK) un aptver aspektus, kas iepriekš bija iekļauti šajās direktīvās.
  • Direktīva 2013/36/ES ir daļa no tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir stiprināt ES banku nozares noturību pēc 2008. gada finanšu krīzes. Šajā paketē ietverta arī Regula (ES) Nr. 575/2013 – Kapitāla prasību regula (KPR) (skatīt kopsavilkumu), kurā noteiktas uzraudzības prasības, kas bankām ir jāievēro.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī direktīva attiecas uz vairākām svarīgām jomām, tostarp šādām.

  • Kredītiestāžu darbības atļaušana. Šis noteikumu kopums paredz, ka uzņēmumiem, kas vēlas nodarboties ar noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu no iedzīvotājiem, jāsaņem atļauja no banku uzraudzības iestādes (“kompetentās iestādes” saskaņā ar direktīvas terminoloģiju).
  • Labāka pārvaldība un lielāka pārredzamība. Ar direktīvu ievieš noteikumus, lai nodrošinātu, ka kredītiestāžu vadības struktūras veic efektīvu pārvaldību un pārraudzību attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar kredītiestāžu darbību. No 2015. gada janvāra kredītiestādēm ir jāsniedz noteikta informācija par katru valsti, tostarp par to peļņu, nodokļiem un saņemtajām publiskajām subsīdijām. No 2024. gada jūlija ar Direktīvu (ES) 2024/1619 tika ieviesti stingrāki pārvaldības standarti un prasība ieviest politiku, lai veicinātu dzimumu, vecuma un izcelsmes daudzveidību vadības struktūrās.
  • Darbinieku prēmijas. Lai novērstu to, ka kredītiestādes saviem darbiniekiem piešķir prēmijas, kas viņus mudina uzņemties pārmērīgu risku, direktīvā ir noteikta maksimālā attiecība starp fiksēto atalgojumu un prēmijām visiem attiecīgajiem darbiniekiem. Prēmija nedrīkst pārsniegt noteiktā darbinieka gada fiksēto atalgojumu, lai gan ar zināmiem nosacījumiem akcionāri var atļaut piešķirt prēmijas līdz pat divkāršai fiksētā atalgojuma summai. Noteikumos ir iekļautas arī citas prasības attiecībā uz prēmijām, kas veicina ilgtermiņa pieeju riska uzņemšanai. Ar Grozījumu direktīvu (ES) 2024/1619 ieviesa jaunus noteikumus par prēmijām, sasaistot tās ar riska pārvaldību, lai veicinātu riska apzināšanās kultūru iestādēs un ilgtspējības mērķu sasniegšanu.
  • Uzraudzības sistēma. Kompetentajām iestādēm ir ievērojamas pilnvaras uzraudzīt un nodrošināt atbilstību direktīvai, tostarp stingrāk kontrolēt banku pārvaldību, riska pārvaldību un atalgojuma politiku.
  • Kredītiestāžu papildu kapitāls (2. pīlārs un kapitāla rezerves).
    • Direktīva paredz detalizētākas prasības attiecībā uz 2. pīlāra regulējumu, kur attiecīgās valsts iestādes var pieprasīt, lai kredītiestādēm būtu kapitāls papildus KPR noteiktajām minimālajām prasībām.
    • Tajā ir noteikta kapitāla rezervju sistēma, kuras mērķis ir aizsargāt kredītiestādes maksātspēju, nosakot aizsargpasākumus un ierobežojumus dividenžu un prēmiju maksājumiem, ko kredītiestāde var veikt. Atkarībā no tā, cik lielā mērā kredītiestāde izmanto savas rezerves, ierobežojumi kļūst stingrāki, tādējādi novēršot kredītiestādes kapitāla zudumu.
    • Tajā noteikts, ka kredītiestādei jāapsver, kā vides, sociālie un pārvaldības (VSP) riski varētu ietekmēt tās finanšu stabilitāti un kapitāla pietiekamību, potenciāli ietekmējot tās 2. pīlāra kapitāla novērtējumu.
  • VSP riski. Direktīvā noteikts, ka iestādēm jāiekļauj VSP riski savās riska pārvaldības sistēmās un jāatklāj, kā VSP riski ir iekļauti to stratēģijās un riska pārvaldības praksē.
  • Trešo valstu filiāles. Direktīvā precizēti noteikumi par banku pakalpojumu pārrobežu sniegšanu ārpus ES un ieviestas minimālās prasības attiecībā uz trešo valstu banku filiāļu regulējumu un uzraudzību.
  • Uzraudzības iestāžu neatkarība. Direktīvā ir iekļauti noteikumi, kas saistīti ar uzraudzības iestāžu neatkarību un korporatīvo pārvaldību (piemēram, nogaidīšanas periods uzraudzības iestāžu darbiniekiem, pirms viņi var sākt strādāt bankās; saskaņotu “piemērotības un atbilstības” novērtēšanas noteikumu ieviešana banku vadītājiem).
  • Spēja izturēt satricinājumus. Direktīvā ietverti noteikumi par atbrīvotajām struktūrām, finanšu kontrolakciju sabiedrībām, jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem, lai uzlabotu finanšu sektora spēju pretoties iespējamiem satricinājumiem.
  • Digitālās darbības noturība. Direktīva ir saskaņota ar IKT riska prasībām finanšu iestādēm, kas noteiktas Finanšu sektora digitālās darbības noturības (DORA) regulā (Regula (ES) 2022/2554, skatīt kopsavilkumu).

Attieksme pret ieguldījumu sabiedrībām saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvu

Jauns regulējums ieguldījumu sabiedrībām. stājās spēkā īpaša prudenciālā sistēma ieguldījumu sabiedrībām: Regula (ES) 2019/2033 (skatīt kopsavilkumu) un Direktīva (ES) 2019/2034 (skatīt kopsavilkumu). Pirms tam ieguldījumu sabiedrībām tika piemēroti tādi paši uzraudzības noteikumi kā bankām. Saskaņā ar dažiem proporcionalitātes kritērijiem uz dažām ieguldījumu sabiedrībām, kuras tiek uzskatītas par sistēmiskām un savstarpēji saistītām, joprojām attiecas daži Direktīvas 2013/36/ES noteikumi.

Īstenošanas akti un deleģētie akti

KPD/KPR paketē paredzēts pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus. Tajos attiecīgajām valstu iestādēm, bankām un ieguldījumu sabiedrībām tiek sniegti norādījumi par atbilstību tiesību aktu kopumam. Šādas deleģētās regulas papildina Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem:

  • Deleģētā regula (ES) Nr. 524/2014 par informāciju, kuru piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz cita citai;
  • Deleģētā regula (ES) Nr. 527/2014 par tādu instrumentu kategorijām, kas adekvāti atspoguļo iestādes kredītkvalitāti parastās situācijās un kas ir piemēroti izmantošanai mainīgā atalgojuma vajadzībām;
  • Deleģētā regula (ES) Nr. 530/2014 par turpmāku būtisku riska darījumu un robežvērtību noteikšanu attiecībā uz iekšējo pieeju specifiskajam riskam tirdzniecības portfelī;
  • Deleģētā regula (ES) Nr. 1151/2014 par informāciju, kura jāsniedz, ja tiek izmantotas tiesības veikt uzņēmējdarbību un īstenota pakalpojumu sniegšanas brīvība, kurā vēlāk izdarīti grozījumi ar Regulu (ES) 2022/192 un 2022/2403;
  • Deleģētā regula (ES) Nr. 1152/2014 par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai;
  • Deleģētā regula (ES) Nr. 1222/2014 par metožu noteikšanu globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai un par globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakškategoriju definēšanu, kurā vēlāk izdarīti grozījumi ar Regulu (ES) 2016/1608 un 2021/539;
  • Deleģētā regula (ES) 2016/98 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības vispārējos nosacījumus;
  • Deleģētā regula (ES) 2016/861 par kvalitātes un attiecīgiem kvantitātes kritērijiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu;
  • Deleģētā regula (ES) 2017/180 par etalona portfeļu novērtēšanas standartiem un novērtēšanas procedūru apmaiņai;
  • Deleģētā regula (ES) 2021/923 par kritērijiem, pēc kuriem definē vadītāja atbildību, kontroles funkcijas, būtiskas sabiedrības struktūrvienības un būtisku ietekmi uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu, un par kritērijiem to darba ņēmēju vai darba ņēmēju kategoriju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir tāda ietekme uz iestādes riska profilu, ir salīdzinoši tikpat būtiska kā darbinieku vai darbinieku kategoriju ietekme;
  • Deleģētā regula (ES) 2022/2579 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēta informācija, kas uzņēmumam jāsniedz pieteikumā atļaujas saņemšanai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8.a pantu;
  • Deleģētā regula (ES) 2022/2580 par egulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informāciju, kas jāsniedz pieteikumā kredītiestādes atļaujas saņemšanai, un šķēršļiem, kuri var kavēt kompetento iestāžu uzraudzības funkciju efektīvu īstenošanu;
  • Deleģētā regula (ES) 2024/856 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti uzraudzības satricinājuma scenāriji, kopējie modelēšanas un parametru pieņēmumi un tas, kas ir ievērojams samazinājums;
  • Deleģētā regula (ES) 2024/857 par standartizēto metodiku un vienkāršotu standartizēto metodiku tādu risku novērtēšanai, kas izriet no iespējamām procentu likmju izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus;

Ir pieņemti šādi īstenošanas akti:

  • Īstenošanas regula (ES) Nr. 620/2014 par standartiem attiecībā uz informācijas apmaiņu starp piederības dalībvalsts un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm;
  • Īstenošanas regula (ES) Nr. 650/2014, kura vēlāk grozīta ar Regulu (ES) 2019/912, par standartus attiecībā uz tās informācijas formātu, struktūru, satura uzskaitījumu un ikgadējās publicēšanas datumu, kura kompetentajām iestādēm jāizpauž;
  • Īstenošanas regula (ES) Nr. 710/2014 par standartus attiecībā uz kopīgo lēmumu par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām procesa piemērošanas nosacījumiem;
  • Īstenošanas regula (ES) Nr. 926/2014, kura vēlāk grozīta ar Regulu (ES) 2022/193 un 2024/796, par standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām paziņojumiem attiecībā uz tiesību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu;
  • Īstenošanas regula (ES) 2016/99 par uzraudzības iestāžu kolēģiju operatīvās darbības noteikšanu;
  • Īstenošanas regula (ES) 2016/2070, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/379, par veidnēm, definīcijām un IT risinājumiem, kas jāizmanto iestādēm, ziņojot Eiropas Banku iestādei un kompetentajām iestādēm;
  • Īstenošanas regula (ES) 2017/461 par kopīgajām procedūrām, veidlapām un veidnēm apspriešanas procesam starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm par plānotās būtiskas līdzdalības iegādi kredītiestādēs;
  • Īstenošanas regula (ES) 2022/2581 par īstenošanas tehniskajiem standartiem Direktīvas 2013/36/ES piemērošanai attiecībā uz informācijas sniegšanu kredītiestādes atļaujas pieteikumā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

  • Direktīva 2013/36/ES bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz . Direktīvā ietvertie noteikumi jāpiemēro no .
  • Grozījumu direktīva (ES) 2019/878 bija jātransponē līdz . Direktīvā izklāstītie noteikumi jāpiemēro no tā paša datuma.
  • Grozījumu direktīva (ES) 2019/2034 bija jātransponē līdz . Direktīvā ietvertie noteikumi ir jāpiemēro no tās pašas dienas, izņemot noteikumus par pakalpojumu sniegšanu pēc klienta iniciatīvas, kas būtu jāpiemēro no .
  • Grozījumu direktīva (ES) 2022/2556 bija jātransponē līdz . Direktīvā izklāstītie noteikumi jāpiemēro no tā paša datuma.
  • Grozījumu direktīva (ES) 2024/1619 ir jātransponē līdz . Lielākā daļa jauno direktīvā ietverto noteikumu būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES () par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, , 338.–436. lpp.).

Direktīvas 2013/36/ES turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

pēdējais atjauninājums

Top