Sabiedrības drošības un datu aizsardzības līdzsvarošana

 

KOPSAVILKUMS:

Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12 attiecībā uz ES datu saglabāšanas direktīvu

KĀDS IR ŠĪ SPRIEDUMA MĒRĶIS?

Savā spriedumā Eiropas Savienības Tiesa pasludināja par spēkā neesošu Direktīvu 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Tiesa norāda, ka ar minēto direktīvu ir atļauts saglabāt tādus datus, kas var sniegt ļoti precīzu informāciju par personu, kuru dati ir saglabāti, privāto dzīvi, (piemēram, par viņu ikdienas gaitām, pastāvīgajām vai pagaidu dzīves vietām, pārvietošanos, veiktajām darbībām, attiecībām un bieži apmeklēto sociālo vidi).
• Tiesa uzskata, ka, uzliekot pienākumu saglabāt šos datus un sniedzot kompetentajām valsts iestādēm piekļuvi šiem datiem, direktīva paredz īpaši būtisku iejaukšanospamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un uz personas datu aizsardzību.
• Nekādi neapstrīdot direktīvas mērķi, Tiesa atgādina, ka ir jāņem vērā tas, ka pasākumiem ir jābūt ierobežotiem līdz absolūti nepieciešamajam apmēram, lai aizsargātu sabiedrības intereses no nopietniem apdraudējumiem (piemēram, terorisma vai organizētās noziedzības apkarošana).
• Tiesa jo īpaši kritizē to, ka direktīvā:
  • ir vispārīgā veidā aptvertas visas personas, elektroniskās komunikācijas līdzekļi un informācija, kas attiecas uz datu plūsmu, tos nekādi nenošķirot, neierobežojot un neparedzot izņēmumus atkarībā no smago noziegumu apkarošanas mērķa;
  • ir paredzēts vismaz sešu mēnešu laikposms, neparedzot nekādu atšķirību starp datu kategorijām atkarībā no attiecīgajām personām vai datu iespējamo lietderību attiecībā uz noteikto mērķi;
  • nav paredzētas pietiekamas garantijas, kas ļautu nodrošināt datu efektīvu aizsardzību pret ļaunprātīgas izmantošanas riskiem, kā arī pret jebkādu prettiesisku piekļuvi datiem vai to prettiesisku izmantošanu;
  • nav paredzēts, ka dati tiek saglabāti Savienības teritorijā, un netiek garantēta pilnīga prasību ievērošanas kontrole saskaņā ar ES tiesību aktiem.

KONTEKSTS

High Court (Īrija) un Verfassungsgerichtshof (Konstitucionālā tiesa, Austrija) lūdza Tiesu izvērtēt Datu saglabāšanas direktīvas spēkā esamību, jo īpaši ņemot vērā divas pamattiesības, kas garantētas ES Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un uz personas datu aizsardzību.

PAMATDOKUMENTS

Apvienotās lietas C-293/12 un C-594/12: Tiesas (virspalāta) 2014. gada 8. aprīļa spriedums (High Court of Ireland, Verfassungsgerichtshof (Īrija, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Digital Rights Ireland Ltd (C-293/12), Kärntner Landesregierung, Michael Seitlinger, Christof Tschohl u.c. (C-594/12)/Minister for Communications, Marine and Natural Resources, Minister for Justice, Equality and Law Reform, The Commissioner of the Garda Síochána, Ireland and the Attorney General (Elektroniskās komunikācijas — Direktīva 2006/24/EK — Publiski pieejami elektronisko komunikāciju pakalpojumi vai publiski pieejami komunikāciju tīkli — Tādu datu saglabāšana, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar šādu pakalpojumu sniegšanu — Spēkā esamība — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. pants) (OV C 175, 10.6.2014., 6.–7. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/24/EK (2006. gada 15. marts) par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK (OV L 105, 13.4.2006., 54.–63. lpp.)

Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391.–407. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 08.08.2016