Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šīs pamatnostādnes attiecas uz valsts atbalstu, ko piešķir:

• saimnieciskajai darbībai, kas uzlabo vides aizsardzību, ieskaitot klimata aizsardzību;
• darbībām enerģētikas nozarē, uz kurām attiecas ES noteikumi;
• nozarēm, uz kurām attiecas konkrēti noteikumi par valsts atbalstu, ja vien šādi noteikumi neparedz citādi;
• vides atbalsta pasākumiem par labu lielām lidostām, kurās pasažieru skaits gadā pārsniedz 5 miljonus, noraugoties uz Aviācijas pamatnostādņu 17. punkta b) apakšpunktu.

Pamatnostādnes attiecas uz šādiem atbalsta veidiem:

• atbalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, arī piešķirot atbalstu atjaunīgajai enerģijai un energoefektivitātei;
• atbalsts ēku energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabošanai;
• atbalsts tīru transportlīdzekļu (ko izmanto gaisa, autoceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarē) un tīra mobilo dienestu aprīkojuma iegādei un nomai, kā arī transportlīdzekļu un mobilo dienestu aprīkojuma modernizācijai;
• atbalsts tīru transportlīdzekļu uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ieviešanai;
• atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku;
• atbalsts tāda piesārņojuma prevencijai vai samazināšanai, kas nav siltumnīcefekta gāzes;
• atbalsts videi nodarīta kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vai atjaunošanai un dabā balstītu klimatadaptācijas un klimatmitigācijas risinājumu īstenošanai;
• atbalsts elektroapgādes drošībai;
• atbalsts energoinfrastruktūrai;
• atbalsts centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei;
• atbalsts, ko piešķir kā elektroenerģijas nodevu samazinājumu energoietilpīgiem lietotājiem;
• atbalsts to elektrostaciju slēgšanai, kurās izmanto ogles, kūdru vai degslānekli, un ar ogļu, kūdras vai degslānekļa ieguvi saistīto kalnrūpniecības darbību slēgšanai;
• atbalsts pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem klimata, vides aizsardzības un enerģētikas jomā.

Saderības pārbaudē Komisijai ir jānovērtē, vai atbalsts palīdz veicināt konkrētu saimniecisko darbību attīstību (pozitīvais nosacījums) un nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības apstākļus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm (negatīvais nosacījums). Attiecībā uz katru atbalsta kategoriju Komisija analizē šādus aspektus:

• ka atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību:
  • ar pasākumu veicinātās saimnieciskās darbības identifikācija, tās pozitīvā ietekme uz sabiedrību kopumā un tās iespējamais nozīmīgums konkrētām ES rīcībpolitikām;
  • atbalsta stimulējošā ietekme;
  • nav pārkāpts neviens relevants ES tiesību akts.
• ka atbalsts nerada nepamatotu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecību:
  • vajadzība pēc valsts iejaukšanās;
  • atbalsta piemērotība;
  • atbalsta samērīgums (atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams tā mērķa sasniegšanai);
  • atbalsta pārredzamība;
  • izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību.
• vispārējs līdzsvars starp atbalsta pozitīvo ietekmi un negatīvo iespaidu uz konkurenci un tirdzniecību. Šeit ietilpst tādi faktori kā:
  • ieguldījums pārejā uz vidiski ilgtspējīgām darbībām un virzībā uz juridiski saistošo mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Klimata aktu un 2030. gadam izvirzītajiem enerģētikas un klimata mērķrādītājiem.
  • principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana;
  • atbalsta laika ierobežojums un ex post izvērtējums.

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz šādiem valsts atbalsta veidiem:

• atbalsts videi nekaitīgu produktu, iekārtu vai transportlīdzekļu projektēšanai un ražošanai;
• atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai;
• atbalsts lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē;
• atbalsts kodolenerģētikai.