This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 151. pantā ir izklāstīti ES sociālās politikas mērķi: nodarbinātības veicināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana, vienlīdzīga attieksme pret darba ņēmējiem, pienācīga sociālā aizsardzība atbilstoši vajadzībām, sociālais dialogs un cilvēkresursu attīstība, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību.
Turklāt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantā ir noteikts saistošs spēks ES Pamattiesību hartā minētajām sociālajām tiesībām. Ar LESD 9. pantu ir ieviesta horizontāla sociālā klauzula. Definējot un īstenojot ES politiku un pasākumus, ir jāņem vērā šādas sociālās prasības:
Sociālā politika galvenokārt ir ES valstu atbildība. Tomēr noteiktos aspektos kompetence tiek dalīta ar ES.
Eiropas Parlaments un Padome var pieņemt stimulējošus pasākumus, lai atbalstītu un papildinātu ES valstu darbības noteiktās jomās, piemēram, attiecībā uz sociālās atstumtības apkarošanu. Šīs ES iestādes var arī noteikt minimālās prasības, pieņemot direktīvas, t. i., tiesību aktus, kas ES valstīm ļauj pieņemt papildu stingrākus noteikumus. Minētās direktīvas attiecas vienīgi uz šādām jomām:
Šos pasākumus var īstenot sociālie partneri.