Vienotais uzraudzības mehānisms

2008. gada finanšu krīze atklāja daudz problēmu Eiropas Savienības (ES) banku nozarē. Daudzas no tām bija nopietnas, un glābšanai tika izmantota nodokļu maksātāju nauda. Kļuva skaidrs (jo īpaši eurozonā, kur valstīm ir vienota valūta), ka jārīkojas ES līmenī, nevis jāpaļaujas uz valstu politikas pasākumiem.

Tāpēc ES rīkojās, lai nodrošinātu, ka banku rīcība nekad vairs neapdraudēs finanšu sistēmas pamatus, un ierosināja banku savienības izveidi. Šādi tiktu nodrošinātas stabilākas un stingrāk uzraudzītas bankas.

ES banku savienību veido:

• vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) un
• vienotais noregulējuma mehānisms (VNM).

VUM, kura sastāvā ir ECB un valstu banku uzraudzības iestādes no iesaistītajām valstīm, sāka darboties 2014. gada novembrī. Eiropas Centrālā banka (ECB) kļuva par eurozonas kredītiestāžu (aptuveni 6000 banku) galveno prudenciālās uzraudzības iestādi. Tā nodrošina, ka kredītiestādes atbilst ES banku noteikumiem, un agrīnā posmā konstatē problēmas, lai tās varētu laicīgi rīkoties. ECB tieši uzrauga lielākās kredītiestādes, savukārt valstu uzraudzības iestādes turpina pārraudzīt mazākās kredītiestādes.

Banku savienībā dalība ir obligāta visām eurozonas valstīm, bet visām pārējām ES valstīm dalība ir brīvprātīga.