Vienotais noregulējuma mehānisms

2008. gada finanšu krīze atklāja daudz problēmu Eiropas Savienības (ES) banku nozarē. Daudzas no tām bija nopietnas, un glābšanai tika izmantota nodokļu maksātāju nauda. Kļuva skaidrs (jo īpaši eurozonā, kur valstīm ir vienota valūta), ka jārīkojas ES līmenī, nevis jāpaļaujas uz valstu politikas pasākumiem.

Tāpēc ES rīkojās, lai nodrošinātu, ka banku rīcība nekad vairs neapdraudēs finanšu sistēmas pamatus, un ierosināja banku savienības izveidi. ES banku savienību veido:

• vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) un
• vienotais uzraudzības mehānisms (VUM).

VUM veido:

• jauna noregulējuma valde, kas ir atbildīga par noregulējuma plānu un noregulējuma shēmu izstrādi grūtībās nonākušām bankām;
• vienotais noregulējuma fonds, lai palīdzētu finansēt banku noregulējumu. To finansēs pašas bankas, un 2024. gadā tam būs jāveido 1 % no apdrošinātajiem noguldījumiem iesaistītajās valstīs.

VUM, kas ir banku savienības otrais pīlārs, Eiropas Centrālajai bankai piešķir tiešas uzraudzības pilnvaras pār eurozonas bankām, lai gan mazākas bankas joprojām tieši uzrauga valstu uzraudzības iestādes.