Krāpšanas apkarošana

Krāpšanas un korupcijas apkarošana notiek saskaņā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. pantu, kurā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome veic nepieciešamos pasākumus tādas krāpšanas apkarošanai, kas apdraud ES finanšu intereses.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) tika izveidots 1999. gadā ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom, un tā pilnvaras un kompetences ir noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

OLAF galvenie mērķi ir šādi:

• aizsargāt ES finanšu intereses, izmeklējot krāpšanas un korupcijas gadījumus un jebkādas citas nelikumīgas darbības;
• konstatēt un izmeklēt ES darbinieku izdarītus smagus pārkāpumus, par kuriem var ierosināt disciplinārlietu vai kriminālprocesu;
• sniegt palīdzību Eiropas Prokuratūrai;
• atbalstīt ES iestādes un valstu valdības krāpšanas apkarošanas tiesību aktu un politikas izstrādē un īstenošanā.

Īstenojot savas pilnvaras, OLAF veic (administratīvu) ārējo izmeklēšanu ES dalībvalstīs un iekšējo izmeklēšanu ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un (vajadzības gadījumā) iesaka attiecīgajām ES iestādēm un valstu valdībām, kā rīkoties. OLAF veiktā izmeklēšanas darba rezultātā nepareizi iztērētās naudas summas tiek pakāpeniski atgrieztas ES budžetā, pret noziedzniekiem tiek ierosinātas lietas valstu tiesās un visā Eiropā tiek ieviesti labāki krāpšanas apkarošanas pasākumi.

Pamatojoties uz LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļu, kas veltīta policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, Eurojust un Eiropolam ir tiesības atbalstīt dalībvalstis krāpšanas un korupcijas apkarošanā, sniedzot valstu iestādēm papildu atbalstu pārrobežu kriminālizmeklēšanas laikā.

2017. gadā 22 no 27 dalībvalstīm ciešākas sadarbības procedūras ietvaros izveidoja neatkarīgu un decentralizētu ES prokuratūru. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 izveidotās Eiropas Prokuratūras pienākums ir veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un celt apsūdzību par noziegumiem pret ES finanšu interesēm.

2019. gadā stājās spēkā kopēji ES noteikumi, kas tika ieviesti ar Direktīvu (ES) 2017/1371, lai cīnītos pret noziegumiem, kas ietekmē ES budžetu, un lai labāk aizsargātu ES finanšu intereses, saskaņojot noziedzīgo nodarījumu, kas skar šīs intereses, definīcijas, sankcijas un noilguma laikposmus.

Saskaņā ar ES ilgtermiņa budžetu (daudzgadu finanšu shēmu) 2021.–2027. gadam dalībvalstu centienu apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē ES budžetu, īstenošanai būs pieejams piešķīrums 181 miljona EUR apmērā.