Atcelšana

Prasība atcelt tiesību aktu ir juridiska procedūra, saskaņā ar kuru personas var lūgt Eiropas Savienības Tiesu (EST) pieņemt lēmumu par ES aktu likumību.

EST var izvērtēt šādu aktu likumību:

• leģislatīvie akti, piemēram, regulas, lēmumi un direktīvas;
• Padomes, Komisijas un Eiropas Centrālās bankas akti, kas nav ieteikumi un atzinumi;
• Eiropas Parlamenta un Eiropadomes akti, kas pieņemti nolūkā radīt juridiskas sekas attiecībā uz trešām personām;
• ES struktūru, biroju vai aģentūru akti, kas pieņemti nolūkā radīt juridiskas sekas attiecībā uz trešām personām.

Prasības atcelt tiesību aktu var celt šādi trīs veidu prasītāji.

• Privileģēti prasītāji. ES valstis, Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija var celt prasību atcelt tiesību aktu likumīguma interesēs, nepierādot konkrētas intereses.
• Daļēji privileģēti prasītāji. Eiropas Centrālā banka, Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Reģionu komiteja var celt prasību atcelt tiesību aktu, vienīgi lai aizsargātu to prerogatīvas.
• Neprivileģēti prasītāji. Visas fiziskās un juridiskās personas, tostarp reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, var celt prasību atcelt tiesību aktu tikai tad, ja tās pierāda, ka apstrīdētais akts ir adresēts tām vai, ja akts nav adresēts tām, ka tas tieši un individuāli skar tās. Tās var arī celt šādu prasību pret normatīvo aktu, kas tās tieši skar un kas neietver īstenošanas pasākumus.

Akta atcelšanas pamatojums var būt šāds:

• kompetences neesamība;
• būtisku procedūras noteikumu pārkāpums;
• ES līgumu vai Pamattiesību hartas pārkāpums;
• jebkuras tiesību normas pārkāpums attiecībā uz līgumu piemērošanu;
• varas ļaunprātīga izmantošana.

Atcelšanas sekas. Kad EST nolemj, ka akts ir spēkā neesošs, parasti attiecīgais akts tiek atzīts par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža (ex tunc), bet tas var arī tikt atzīts par spēkā neesošu no EST lēmuma pieņemšanas datuma (ex nunc). Turklāt EST var nolemt atstāt spēkā atceltā akta sekas.

Atceltā akta autoram ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu EST spriedumu.