Kopsavilkumu glosārijs

Palīdzība Eksportēt PDF formātā Izdrukāt šo lapu 

Atvērtā koordinācijas metode

Atvērto koordinācijas metodi (AKM) Eiropas Savienībā var raksturot kā tiesiski nesaistošo instrumentu. Tā ir viena no starpvaldību politikas veidošanas formām, kuras rezultātā netiek pieņemti saistoši ES tiesību akti un kas neliek ES valstīm ieviest jaunus vai grozīt esošos valsts tiesību aktus.

AKM, ko sākotnēji izveidoja 20. gs. 90. gados nodarbinātības politikas un Luksemburgas procesa ietvaros, tika noteikta kā Lisabonas stratēģijas instruments (2000. g.). Tas bija laiks, kad ES ekonomiskā integrācija virzījās uz priekšu strauji, bet ES valstis nelabprāt piešķīra lielākas pilnvaras Eiropas iestādēm.

AKM ir radījusi jaunu satvaru sadarbībai starp ES valstīm, kuru nacionālo politiku tādējādi var virzīt noteiktu kopīgu mērķu sasniegšanai. Saskaņā ar šo starpvaldību metodi ES valstis cita citu novērtē (savstarpējs spiediens), bet Komisijas loma aprobežojas ar uzraudzību. Eiropas Parlaments un Tiesa praktiski nekādā veidā nepiedalās AKM procesā.

AKM īsteno jomās, kas ir ES valstu kompetencē, piemēram, nodarbinātībā, sociālajā aizsardzībā, izglītībā, jaunatnes lietās un profesionālajā apmācībā.

AKM pamatā ir:

  • kopīga sasniedzamo mērķu identificēšana un noteikšana (pieņem Padome);
  • kopīgi noteikti mērinstrumenti (statistika, rādītāji, pamatnostādnes);
  • salīdzinošā vērtēšana, t. i., ES valstu rezultātu salīdzināšana un apmaiņa ar paraugpraksi (pārrauga Komisija).