Tajā ir izklāstīti noteikumi, lai novērstu, līdz minimumam samazinātu un mīkstinātu kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, ko rada invazīvo svešzemju sugu* Eiropas Savienībā (ES). Invazīvās svešzemju sugas tieši ietekmē cilvēku veselību un ekonomiku.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Saraksts ar invazīvajām svešzemju sugām

2016. gada 13. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma pirmo sarakstu ar invazīvajām svešzemju sugām, “kas rada bažas Savienībai”. Tas stājās spēkā 2016. gada 3. augustā. Saraksta trīs atjauninājumi stājās spēkā attiecīgi 2017. gada 2. augustā, 2019. gada 15. augustā un 2022. gada 2. augustā. Šis saraksts, kurš ir izstrādāts, pamatojoties uz zinātniskiem riska novērtējumiem, tiek regulāri atjaunināts un pārskatīts vismaz reizi 6 gados. Saraksta jaunākā versija stājās spēkā 2022. gadā.
Šajā sarakstā iekļautās sugas nedrīkst apzināti ievest ES teritorijā. Tās arī nedrīkst turēt, audzēt, transportēt uz ES, no tās vai tajā, kā arī pārdot vai izplatīt vidē.

Atļaujas

ES dalībvalstis var izdot atļaujas attiecībā uz sugām, kuras iekļautas sarakstā ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, veikt pētījumus, saglabāšanas darbības ārpus dabiskās dzīvotnes un tās izmantot medicīnā. Attiecībā uz citiem izmantošanas veidiem ES dalībvalstīm, kuras vēlas izdot atļaujas, vispirms ir jāsaņem Komisijas atļauja.
Attiecīgās invazīvās svešzemju sugas ir jātur ierobežotos apstākļos un jāpārvadā tādā veidā, kas izslēdz to izbēgšanu.

Valstu rīcību plāni

Trīs gadu laikā no saraksta pieņemšanas dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāīsteno rīcības plāni saistībā ar invazīvo svešzemju sugu prioritārajiem izplatības ceļiem savā teritorijā. Tas paredzēts, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu neapzinātu introdukciju un izplatīšanos valstu teritorijā.

Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas reģioniem, un vietējas invazīvas sugas

Invazīvu svešzemju sugu izcelsmes vieta var būt vienā ES reģionā, un tās var radīt problēmas citā ES reģionā. Pēc iesaistīto dalībvalstu lūguma Komisija veikt darbības, lai nodrošinātu skarto dalībvalstu sadarbību šīs problēmas risināšanā.

Uzraudzības sistēma

Dalībvalstīm 18 mēnešu laikā pēc saraksta ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, pieņemšanas jāizveido uzraudzības sistēmas, ar kuru palīdzību vāc un reģistrē datus par invazīvu svešzemju sugu sastopamību vidē.

Oficiālās kontroles

Dalībvalstīm līdz 2016. gada 2. janvārim jāievieš pilnībā funkcionējošas struktūras, lai veiktu oficiālās kontroles, kas nepieciešamas, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu apzinātu introdukciju ES. Oficiālās kontroles jāveic preču kategorijām, kas atbilst tiem kombinētās nomenklatūras kodiem, uz kuriem izdarīta atsauce Savienības sarakstā.

Jau naturalizējušos invazīvu svešzemju sugu agrīna atklāšana un ātra izskaušana

Ja tiek novērota (iepriekš nebija zināma vai pēc tam, kad ticis ziņots par šīs sugas izskaušanu) jebkura no sarakstā iekļautajām invazīvajām svešzemju sugām, dalībvalstīm ir pienākums veikt steidzamas izskaušanas pasākumus to teritorijā vai teritorijas daļā. Izskaušanu var veikt ar nāvējošiem vai nenāvējošiem līdzekļiem.

Plaši izplatījušos invazīvo svešzemju sugu pārvaldība

Dalībvalstīm 18 mēnešos no dienas, kad invazīvā svešzemju suga ir iekļauta sarakstā, ir jāievieš pārvaldības pasākumi, lai minētās sugas, kas jau plaši izplatījusies to teritorijā, negatīvā ietekme tiktu samazināta līdz minimumam.
Šādi pasākumi var būt nāvējoši vai nenāvējoši, un tiem jābūt samērīgiem ar ietekmei uz vidi un atbilstīgiem dalībvalsts konkrētajiem apstākļiem.

Cietušo ekosistēmu atjaunošana

Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai palīdzētu atjaunoties ekosistēmai, kuru degradējusi, kam nodarījusi kaitējumu vai kuru ir iznīcinājusi invazīva svešzemju suga.

Pārejas pasākumi

Privātpersonas drīkst paturēt savus lolojumdzīvniekus (“pavadošos dzīvniekus”, kas pieder pie invazīvām svešzemju sugām), ar nosacījumu, ka:
- tie iegūti pirms saraksta sagatavošanas;
- tiek īstenoti visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nav iespējama to vairošanās vai izbēgšana.
Vienu gadu pēc tam, kad suga iekļauta sarakstā, uzņēmumam vai cita veida komerciālai sabiedrībai ir atļauts turpināt pārdot sugas īpatņus, līdz tiek iztukšoti to krājumi. Tomēr otrajā gadā pēc sugas iekļaušanas sarakstā sugas īpatņus ir atļauts pārdot vai nodot tikai tādām iestādēm, kurām ir attiecīga atļauja, vai veikt to humānu izbrāķēšanu. Šādi darījumi ir atļauti ar nosacījumu, ka tiek veikts viss iespējamais, lai nepieļautu šo dzīvnieku izbēgšanu vai vairošanos.

Īstenošanas akti un deleģētie akti

Ar Regulu (ES) Nr. 1143/2014 Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas un deleģētās pilnvaras.

Ar Deleģēto regulu (ES) 2018/968 tiek papildināta Regula (ES) Nr. 1143/2014 attiecībā uz invazīvo svešzemju sugu ietveršanu riska novērtējumos. Tajā ir sīki aprakstīta riska novērtējumos piemērojamā metodika, ņemot vērā attiecīgos valsts un starptautiskos standartus un nepieciešamību noteikt prioritārās darbības pret invazīvām svešzemju sugām, kas saistītas ar būtisku negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību vai ar tām saistītiem ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī uz cilvēku veselību vai ekonomiku, šādu negatīvu ietekmi uzskatot par pastiprinošu, vai arī kam ir iespēja radīt šādu risku.
Papildus īstenošanas aktiem, ar kuriem atjaunina invazīvo svešzemju sugu sarakstu, Komisija ir pieņēmusi vēl šādus divus īstenošanas aktus:
- Īstenošanas regulu (ES) 2016/145, ar ko pieņem formātu, kādā sagatavojams dokuments, kas kalpo par pierādījumu dalībvalsts kompetentās iestādes izdotai atļaujai veikt konkrētas darbības attiecībā uz sarakstā ietvertajām invazīvajām svešzemju sugām;
- Īstenošanas regulu (ES) 2017/1454, ar ko nosaka dalībvalstu iesniedzamo ziņojumu tehnisko formātu.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2015. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Invazīvas svešzemju sugas (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Invazīvas sugas. Augi un dzīvnieki, kurus cilvēki apzināti vai neapzināti izveduši ārpus to dabiskās izplatības teritorijas jaunā vidē. Kaut arī daudzas no šīm sugām neizdzīvo, tomēr dažas izdzīvo un to invazīvā rakstura dēļ rada būtisku ekoloģisku un ekonomisku kaitējumu.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35.–55. lpp.)

Regulas (ES) Nr. 1143/2014 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/968 (2018. gada 30. aprīlis), ar ko attiecībā uz invazīvo svešzemju sugu riska novērtējumiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014 (OV L 174, 10.7.2018., 5.–11. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1454 (2017. gada 10. augusts), ar ko nosaka to ziņojumu tehnisko formātu, kurus dalībvalstis sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014 (OV L 208, 11.8.2017., 15.–27. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1141 (2016. gada 13. jūlijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1143/2014 pieņem sarakstu ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai (OV L 189, 14.7.2016., 4.–8. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/145 (2016. gada 4. februāris) ar ko pieņem formātu, kādā sagatavojams dokuments, kas kalpo par pierādījumu dalībvalsts kompetentās iestādes izdotai atļaujai veikt konkrētas darbības attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014 (OV L 30, 5.2.2016., 1.–6. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 03.08.2022

Augša

Nosaukums un atsauce

Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība pret invazīvām svešzemju sugām

KOPSAVILKUMS: