Kopsavilkuma lapa

Ietekmes novērtējums par priekšlikumu Komisijas regulai, ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013

A. Rīcības nepieciešamība

Pamatojums. Risināmā problēma (ne vairāk kā 11 rindas)

Pašlaik nedaudz vairāk nekā pusi no elektroenerģijas patēriņa saistībā ar datu centriem veido IT iekārtu (piem., serveru, datu glabāšanas ražojumu) tiešais enerģijas patēriņš. Pircēji, iegādājoties serverus un datu glabāšanas ražojumus, parasti neizvirza par prioritāti to enerģijas patēriņu un energoefektivitāti, bet vairāk pievērš uzmanību tādiem aspektiem kā uzticamība vai pieejamība. Tas ir saistīts ar informācijas trūkumu par ražojumu funkcionālajiem aspektiem (veiktspēju, energoefektivitāti, uzticamību augstā darba temperatūrā u. c.), ar to, ka nav instrumentu īpašuma kopējo izmaksu novērtēšanai, kā arī ar lietotāju ieradumiem, tostarp tradīcijām noteiktu zīmolu un konkrētu risinājumu izvēlē, un organizatoriskajiem aspektiem (dalījums starp budžetiem: iegādi parasti apmaksā no īpaša IT budžeta, bet ekspluatācijas izmaksas — no administratīvā budžeta). Tā rezultātā tirgū ir maz izplatītas izmaksefektīvas, energotaupīgas tehnoloģijas un situācija neuzlabojas, lai gan ir pieejamas energoefektīvas un uzticamas tehnoloģijas. Materiālefektivitātes ziņā pastāv vairākas tirgus nepilnības, kas kavē apjomīgu atkalizmantošanu un reciklēšanu: ir apgrūtināta ražojumu izjaukšana un šķirošana, trūkst informācijas par iestrādātajiem kritiski svarīgajiem materiāliem, nav standartizētas datu dzēšanas metodes un nav pieejami aparātprogrammatūras atjauninājumi.

Paredzamie šīs iniciatīvas mērķi (ne vairāk kā 8 rindas)

Šīs iniciatīvas vispārīgie mērķi ir veicināt ES 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītāju un aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu (ņemot vērā ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku), vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus darbību. Konkrētāk, šīs iniciatīvas mērķis ir palielināt informētību par serveru un datu glabāšanas ražojumu energoefektivitāti un ekoloģiskajiem raksturlielumiem un atvieglot lietotājiem atbilstošu ražojumu salīdzināšanu, papildināt/iestrādāt ES programmas “Energy Star” prasības un pakāpeniski izņemt no ES tirgus mazāk energoefektīvus ražojumus. Tādējādi tiks samazināts enerģijas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisijas un tiks palielināta attiecīgo ražojumu aprite.

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (ne vairāk kā 7 rindas) 

Serveru un datu glabāšanas ražojumu tirgus ir globāls, un ES līmenī daži ļoti lieli pasaules mēroga ražotāji aptver vairāk nekā trīs ceturtdaļas no ES tirgus, tādēļ ES līmeņa pasākums būtu izmaksu ziņā lietderīgāks. Šiem ražojumiem izmantotā tehnoloģija ir ļoti sarežģīta, tādēļ shēmu un noteikumu izstrāde dalībvalstu līmenī būtu ļoti apgrūtināta, savukārt ES līmeņa pasākums mazinātu papildu izmaksas, kas rastos katrai dalībvalstij, lai reglamentētu tehnoloģiju, kura ir vienāda visās valstīs. Ražotāji pauda viedokli, ka nacionālas shēmas un noteikumi radītu vairāk šķēršļu un administratīvo slogu iekļūšanai katras valsts tirgū, tāpēc viņi dotu priekšroku tam, ka ir jāizpilda ES mēroga tiesību aktu prasības.

B. Risinājumi

Apsvērtie leģislatīvie un neleģislatīvie politikas risinājumi. Vēlamais risinājums. Pamatojums (ne vairāk kā 14 rindas) 

Pašregulēšanas un energomarķējuma politikas risinājumi tika noraidīti, jo nozares pārstāvji nav ierosinājuši nekādas pašregulēšanas iespējas un serveri un datu glabāšanas ražojumi galvenokārt ir B2B (uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem) ražojumi. Papildus status quo iespējai (kas nozīmē, ka ES nerīkojas) tika apsvērti šādi risinājumi:

3.1. risinājums: Ekodizaina regula, 2 līmeņu mazāk stingras prasības attiecībā uz barošanas blokiem (PSU), informācija par enerģijas patēriņu un serveru efektivitāti;

3.2. risinājums: Ekodizaina regula, 3 līmeņu prasības attiecībā uz PSU, informācija par ekspluatācijas apstākļu klasi, enerģijas patēriņu un serveru efektivitāti 1 , maksimālais enerģijas patēriņš dīkstāves režīmā un prasības par materiālu efektīvu izmantošanu;

3.3. risinājums: Ekodizaina regula, visstingrākās prasības attiecībā uz PSU, obligāta prasība par ekspluatācijas apstākļu klasi un serveru efektivitāti, informācija par enerģijas patēriņu, prasības par materiālu efektīvu izmantošanu;

5. risinājums: Obligātas ENERGY STAR prasības, 1 līmeņa prasības attiecībā uz PSU, informācija par enerģijas patēriņu un serveru efektivitāti, ekspluatācijas apstākļu klase, maksimālais enerģijas patēriņš dīkstāves režīmā.

Vēlamais risinājums ir 3.2. risinājums, jo tas nodrošina lielus vidiskus ietaupījumus, neradot būtisku ekonomisko slogu nozares pārstāvjiem un tiešajiem lietotājiem. Lai gan 3.3. risinājums nodrošina lielākos enerģijas ietaupījumus ilgtermiņā (t. i., sākot no 2030. gada), tas rada lielu slogu nozares pārstāvjiem un tiešajiem lietotājiem nākamajos gados pēc regulas stāšanās spēkā un līdz ar to kumulatīvais izmaksu ietaupījums visiem ES tiešajiem lietotājiem būtu negatīvs līdz pat 2027. gadam.

Atbalsts konkrētiem risinājumiem (ne vairāk kā 7 rindas) 

Vides un patērētāju NVO, kā arī remontētāju organizācijas atbalstīja Komisijas darbu saistībā ar iespējamajām ekodizaina prasībām attiecībā uz serveriem un datu glabāšanas ražojumiem. ES dalībvalstis piesardzīgi atbalstīja Komisijas darbu, un pauda specifiskas bažas par izpildāmību. Standartizācijas organizācijas atbalstīja visu šo procesu. Lielākie ražotāji galvenokārt atbalstīja prasības attiecībā uz energoefektivitāti aktīvā režīmā, bet pauda šaubas par kvantitatīvajām prasībām attiecībā uz enerģijas patēriņu dīkstāves režīmā un prasībām par materiālu efektīvu izmantošanu. MVU uzsvēra, ka ir svarīgi, lai normatīvo risinājumu rezultātā nepalielinātos ražojumu izmaksas.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvumi no vēlamā risinājuma īstenošanas (ja tāda nav — no galveno risinājumu īstenošanas) (ne vairāk kā 12 rindas)

Ietekmes novērtējums liecina, ka iespējamās serveru un datu glabāšanas ražojumu regulas īstenošana (ja izvēlēts 3.2. risinājums) 2030. gadā var nodrošināt elektroenerģijas ietaupījumus līdz pat 9 TWh gadā (aptuveni Igaunijas elektroenerģijas patēriņš 2014. gadā) un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz 3 Mt CO2 ekv. gadā. Šāda scenārija gadījumā materiālefektivitātes prasību izpilde papildus nodrošinās samazinājumu par 7 % CO2 ekv. gadā. Rezultāts ir labvēlīgs arī cenas aspektā: arī serveru un datu glabāšanas ražojumu tiešie lietotāji gūs labumu no ierosinātā pasākuma — to naudas ietaupījums 2030. gadā būs 2 miljardi EUR. Citi pozitīvie aspekti ir arī labāka tirgū esošo ražojumu salīdzināmība to vidiskās ietekmes aspektā (piem., serveru energoefektivitāte) un lielāki ieņēmumi un peļņa neatkarīgiem uzņēmumiem (piem., MVU), kas darbojas ražojumu remonta un atjaunošanas nozarē.

Vēlamā risinājuma (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno risinājumu) izmaksas (ne vairāk kā 12 rindas)

Vēlamā 3.2. risinājuma gadījumā radīsies uzlabošanas izmaksas saistībā ar lielākas PSU efektivitātes nodrošināšanu — paredzamās izmaksas vienam PSU ir 10 EUR, lai veiktu uzlabojumu no 80 PLUS Silver klases līdz Gold klasei, un 17 EUR — no Gold klases līdz Platinum klasei, un 23 EUR, lai sasniegtu Titanium klasi. Tiek pieņemts, ka ar darba temperatūras uzlabošanu saistītās izmaksas ir 150 EUR vienai pārdošanas vienībai, t. i., tās ir aptuveni vienādas ar augstas veiktspējas ventilatora cenu. Enerģijas patēriņa uzlabošana dīkstāves režīmā radītu papildu izmaksas par CPU efektivitātes uzlabošanu no 0,2 % līdz 0,35 % apmērā no servera cenas. Tiek lēsts, ka materiālefektivitātes prasību izpilde radītu aptuveni 8 EUR papildizmaksas uz vienu serveri vai datu glabāšanas ražojumu. Kopējais ar ražojumu iegādi saistīto izmaksu palielinājums Eiropas Savienībā minēto uzlabojumu dēļ būs aptuveni 41 miljons EUR 2030. gadā. Testēšanas izmaksas saistībā ar serveru efektivitātes mērījumiem būtu aptuveni 21 000 EUR vienam uzņēmumam, kas piedāvā 15 serveru modeļus. Tiek lēsts, ka lielu uzņēmumu gadījumā atbilstības testēšanas izmaksas būtu aptuveni 30 000 EUR vienam uzņēmumam, kas piedāvā 25 serveru modeļus. Aplēstās testēšanas izmaksas saistībā ar darbības temperatūru ir apmēram 1000 EUR vienai vienībai.

Ietekme uz lieliem uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem (ne vairāk kā 8 rindas)

Ierosinātā regula pilnībā attiecas uz mikrouzņēmumiem un MVU, kas veic serveru un datu glabāšanas ražojumu ražošanu un galīgo montāžu (saskaņā ar ekspertu aplēsēm — aptuveni 20 % no visiem MVU, kas darbojas šajā nozarē). Minētos MVU ietekmētu augstākas testēšanas izmaksas un uzlabošanas izmaksas. Tomēr daļu no šīm izmaksām segtu tiešie lietotāji. Tiek arī lēsts, ka trešdaļa no attiecīgās nozares MVU veic remontdarbus, un prasību ieviešana par materiālu efektīvu izmantošanu nodrošinātu tiem īpašu ieguvumu.

Vai būs būtiska ietekme attiecībā uz valstu budžetiem un pārvaldes iestādēm? (ne vairāk kā 4 rindas)

Šis tiesību akts ir regula, kas ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tas nodrošina, ka valsts pārvaldes iestādēm neradīsies izmaksas saistībā ar transponēšanu. Tirgus uzraudzības darbību izpilde rada testēšanas un personāla izmaksas.

Cita būtiska ietekme (ne vairāk kā 6 rindas)

Nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz funkcionalitāti, veselību un drošību.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš (ne vairāk kā 4 rindas) 

Iespējamā serveru un datu glabāšanas ražojumu regula ir jāpārskata ne vēlāk kā 4 gadus pēc pirmās regulas stāšanās spēkā, ņemot vērā sasniegumus, īstenošanas gaitā gūto pieredzi, starptautiskās norises un tehnikas progresu.