52005PC0712

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.1.2006

COM(2005) 712 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par Padomes Lēmuma piemērošanu, ar kuru pilnvaro Apvienoto Karalisti atļautMenas salas varas iestādēm izmantot īpašu importa licenču sistēmuattiecībā uz aitas, liellopu un teļa gaļu

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko pagarina piemērošanas termiņu Lēmumam 82/530/EEK, ar kuru pilnvaro Apvienoto Karalisti atļaut Menas salas valdībai izmantot īpašu importa licenču sistēmu attiecībā uz aitas, liellopu un teļa gaļu

(iesniegusi Komisija)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par Padomes Lēmuma piemērošanu, ar kuru pilnvaro Apvienoto Karalisti atļaut Menas salas varas iestādēm izmantot īpašu importa licenču sistēmu attiecībā uz aitas, liellopu un teļa gaļu

IEVADS

Šis ziņojums ir sastādīts atbilstīgi Padomes Lēmuma 82/530/EEK[1] 2. pantam. Ar šo lēmumu Apvienotā Karaliste tiek pilnvarota atļaut Menas salas valdībai izmantot īpašu importa licenču sistēmu aitas, liellopu un teļa gaļas produktiem. Šī sistēma ir jāpiemēro tādā veidā, lai tā vienlīdz attiektos uz visiem produktiem, neatkarīgi no to izcelsmes, un uz visiem gaļas eksportētājiem, vienlaicīgi saglabājot pēc iespējas tradicionālus tirdzniecības modeļus un ievērojot Kopienas noteikumus par dzīvnieku veselību.

JURIDISKIE PAMATPRINCIPI

Menas sala, kas atrodas Īrijas jūrā, neietilpst Apvienotajā Karalistē, bet ir no Lielbritānijas karaļa varas atkarīga teritorija ar savu iekšējo pašpārvaldi. Menas sala nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tai ir īpašs statuss, kurš ir noteikts Pievienošanās līguma[2] 3. protokolā. Saskaņā ar šo īpašo statusu Menas sala akceptē preču brīvu kustību, bet neveic ieguldījumu Kopienas budžetā un nevar izmantot tā resursus. Sala ir finansiāli autonoma, un tās atbalsta pasākumus lauksaimniecības jomā finansē Menas valdība, izmantojot vietējos nodokļos iekasētos līdzekļus.

Saskaņā ar 3. protokolu Padome 1973. gada 12. martā pieņēma Regulu (EEK) Nr. 706/77 par Kopienas režīmu, ko Normandijas salās un Menas salā piemēro lauksaimniecības produktu tirdzniecībai[3].

Atbilstīgi 3. protokola 1. panta 2. punktam un Regulai (EEK) Nr. 706/73 Padome Lēmumā 82/530/EEK norādīja, ka Menas salas valdībai tiks atļauts piemērot īpašu importa licenču sistēmu attiecībā uz trešo valstu un Kopienas dalībvalstu izcelsmes aitas un liellopu un teļa gaļu, lai aizsargātu salas ražošanu un lauksaimniecības sistēmu.

Atkāpe attiecībā uz importu Menas salā, ko piešķīra ar iepriekš minēto lēmumu, ir vairākas reizes pagarināta uz laiku kopš tās stāšanās spēkā 1982. gadā. Pēdējais pagarinājums ir noteikts Padomes Lēmumā 2000/665/EK[4]. Menas salas valdība pieprasīja turpmāku atkāpes termiņa pagarinājumu.

SITUāCIJA LAUKSAIMNIECīBAS TIRGū UN Tā ORGANIZāCIJA

Aptuveni 2 % no Menas salas aktīvajiem iedzīvotājiem ir nodarbināti lauksaimniecībā. Aptuveni 80 % no salas kopējās teritorijas tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām. Augsne nav īpaši laba. Klimats ir maigs, bet mitrs, lai gan pastāv arī ievērojamas atšķirības, tā, piemēram, ziemeļu līdzenumos ir tendence uz sausumu.

Lauksaimniecība galvenokārt ir bijusi jaukta tipa, taču komerciālā spiediena rezultātā gadu gaitā tā ir lielā mērā specializējusies. Lauksaimniecības apsaimniekošanā netiek izmantotas intensīvas metodes. Menas salā ir 3 galvenie lauksaimniecības veidi: „jauktā lopkopība" (liellopi un aitas), piena produktu ražošana un labības audzēšana.

Menas salas valdības mērķis ir nodrošināt Menas salas lauksaimniekiem tādu pašu atbalstu, kādu saņem ES lauksaimnieki ar KLP palīdzību. Atbalsta pasākumi var nebūt tādi paši kā tie, kas īstenoti Apvienotajā Karalistē, taču tiem ir jānodrošina, lai ražotāji saņem līdzvērtīgu atbalstu. Šos pasākumus pilnībā finansē Menas salas valdība. Uz doto brīdi Menas salas valdība ir attīstījusi un ieviesusi vairākas atbalsta shēmas (skatīt 2. pielikumu).

Pēdējo piecu gadu laikā, kopš pēdējo reizi tika pagarināta īpašā atkāpe par importu, situācija salas jauktās lopkopības nozarē nav ievērojami mainījusies. Aitu un liellopu skaits ir saglabājies stabils, kā rezultātā tāda pati tendence ir vērojama gaļas ražojumu nozarē. Pastāv ļoti augsts pašnodrošinātības līmenis: gandrīz 200 % attiecībā uz liellopiem un 400 % attiecībā uz aitām. Dzīvu dzīvnieku eksports abās nozarēs divkāršojās 2003. – 2004. gadā, tomēr šie rādītāji joprojām nav pietiekami. Ražotāju cenas vidēji pieauga par 15 % attiecībā uz aitām un 10,5 % attiecībā uz liellopiem tajā pašā laikposmā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem (skatīt 1. pielikumu).

Lauksaimnieki pārdod savus ražojumus oficiāli atzītām tirgotāju asociācijām. Atbilstīgi jauktās lopkopības sistēmai ir izveidota organizācija Menas salas Fatstock Marketing Association (FMA), un ražotāji ir noslēguši līgumu ar šo iestādi, kurai, savukārt, ir jāuzpērk visi lopi, ko tai piedāvā nolīgtie ražotāji. FMA nomā salas valdībai piederošu gaļas uzņēmumu.

Menas salas valdības izdotajos lauksaimniecības tiesību aktos ir paredzēts, ka kaušanai paredzētos lauksaimniecības dzīvniekus var pārdot tikai vietējai lopkautuvei. Tāpēc Menas salā gaļu piegādā tikai lopkautuve. Ir pamats uzskatīt, ka papildu pārstrādes uzņēmumu izveidošana ir ierobežota un netiek veicināta.

Menas salas valdība pieprasa atkāpes pagarinājumu tikai tā iemesla dēļ, lai tai būtu pietiekami daudz laika uzlabot lopkautuves darbība jaudu. Faktiskā informācija liecina, ka sarkanās gaļas nozares pārstrādes uzņēmumi, pateicoties tam, ka tika saglabāta atkāpe, ir kļuvuši relatīvi mazāk konkurētspējīgi salīdzinājumā ar mazāk aizsargātām nozarēm.

Pašlaik mazumtirdzniecības nozari pārstāv pieci lielveikali, no kuriem četri ir Apvienotās Karalistes lielveikalu ķēžu filiāles, un viens pārstāv Menas salas lielveikalu ķēdi. Tā rezultātā ir radies zināms jaudas pārpalikums un lielveikalu starpā ir izveidojusies konkurence. Pašlaik ir saglabājušies vairs tikai 14 neatkarīgi mazie gaļas veikali, salīdzinot ar 20, kas pastāvēja vēl laikā, kad tika iesniegts pēdējais pieteikums par atkāpes pagarinājumu.

Menas salas valdība ievieš atkāpi attiecībā uz importu, nosakot, ka

1. aitas gaļas ievešana ir aizliegta.

2. ievedumiem salā ir noteikta kvota 20 % apmērā no aprēķinātā liellopu un teļa gaļas iekšējā patēriņa.

Ar Menas salas pārvaldes ieviestajiem eksporta noteikumiem ir ierobežots dzīvu dzīvnieku eksports. Šie ierobežojumi ietver lauksaimnieku tiešo subsīdiju, augsto veterināro izmaksu, administratīvo izmaksu un pārmērīgi augsto jūras pārvadājumu izmaksu atcelšanu vai samazināšanu.

PAšREIZēJO PASāKUMU NOVēRTēJUMS

Ir saprotama vēlme ierobežot importu tajās nozarēs, kur ražojumi pārsniedz iekšējā patēriņa vajadzības divas (liellopu un teļa gaļa) līdz četras (aitas gaļa) reizes. Tomēr vairāki tirgus dalībnieki, it īpaši mazie gaļas veikali un tirgotāji, norādīja, ka noteikto importa ierobežojumu rezultātā ir samazinājies mazumtirdzniecības preču piedāvājums un patērētāju izvēles iespējas.

Fakts, ka patērētāju cenas ir diezgan augstas, bet, no otras puses, ražotāju cenas ir diezgan zemas, liecina par pārstrādes/tirdzniecības nozares neefektivitāti, ko, iespējams, izraisa konkurences trūkums. Augstais aitas, liellopu un teļa gaļas nozares ražojumu pašnodrošinātības līmenis uz salas liecina, ka lauksaimnieciskā darbība uz salas tika saglabāta. Tomēr importa atkāpes režīms ir uz laiku, un tam, kā jau iepriekšminēts, ir vairāki negatīvi faktori.

Preču kustībai starp Menas salu un citām vienotā tirgus daļām jānodrošina pozitīvs rezultāts it īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības iespējām un patērētāju apmierinātību, taču pašreizējie praktiskie tirdzniecības ierobežojumi var to ievērojami samazināt. Turklāt pašreizējo ES un starptautisko politiku nosaka tendence attīstīt tādu lauksaimniecību, kuras attīstību nosaka tirgus, un tās mērķis ir ne tikai labāk nodrošināt patērētāju vajadzības, bet arī piedāvāt lauksaimniekiem izvēles iespējas.

Pašreizējā sistēmā pastāv risks, ka Menas salas lauksaimniekiem netiks radītas papildu tirgus iespējas (eksports uz ES) un ka vietējie lauksaimnieki kļūst par sistēmas gūstekņiem. Konkurences trūkums var traucēt attiecīgo nozaru nepieciešamās pārstrukturēšanas īstenošanu. No otras puses, pateicoties pašreizējai sistēmai, Menas salas lauksaimnieki varēja saglabāt aitas, liellopu un teļa gaļas ražošanu un veicināt salas ekonomiku.

SECINāJUMI

Lauksaimniecībai kopumā un it īpaši dzīvnieku audzēšanai ir ļoti svarīgas nozīme Menas salas lauksaimniecības apgabalu dzīvotspējā un saglabāšanā.

Lai nodrošinātu ilgtermiņa ilgtspēju, Menas salai būs jāpiemērojas ES lauksaimniecības nozarēs notiekošajai attīstībai.

Neseno īstenoto reformu būtisks elements ir orientēšanās uz tirgu. Pašreizējie aitas un liellopu gaļas importa ierobežojumi kopā ar monopolistiskajām tendencēm pārstrādes un transporta nozarēs Menas salā traucē efektīvu nozares attīstību, kā rezultātā veidojas diezgan augstas patērētāju cenas un zemas ražotāju cenas. Šāda attīstība neatbilst ES norisēm un nav ilgtspējīga.

Komisija, rūpīgi apsvērusi ziņojuma dažādos jautājumus, secināja, ka šo īpašo režīmu nevajadzētu pagarināt bezgalīgi. Nozaru ieinteresētajām personām vajadzētu pacensties uzlabot konkurētspēju vidējā laika posmā.

Tādēļ Komisija ierosina pagarināt pašreizējo īpašo importa pagaidu režīmu pēdējo reizi līdz 2010. gada 31. decembrim, lai ļautu pienācīgi pārstrukturēt aitas un liellopu gaļas nozari.

Paredzams, ka atkāpes pagarinājums palīdzēs uzlabot Menas salas sarkanās gaļas nozares konkurētspēju, lai tā turpmāk varētu izdzīvot ES vienotā tirgus konkurences apstākļos bez nepieciešamības vēlreiz pagarināt atkāpi.

Šajā sakarā Komisija aicina Menas salas valdību veikt attiecīgus pasākumus, lai atbalstītu nozari tās pārstrukturēšanas procesā.

I PIELIKUMS

AITAS UN LIELLOPU GAĻAS BILANCE – MENAS SALA

(2005. gada aprīļa aprēķini)

AITAS | vienība | 2000 | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 |

Aitu skaits jūnijā | dzīvnieku skaits tūkstošos | 176 | 169 | 171 | 169 | 171 |

Vietējā ražošana bruto | tonnas | 1 417 | 1 401 | 1 291 | 1 419 | 1 362 |

„Dzīvu dzīvnieku” imports | tonnas | 9 | 9 | 9 | 13 | 14 |

„Dzīvu dzīvnieku” eksports | tonnas | 119 | 114 | 103 | 267 | 234 |

Nokaušana | tonnas | 1 308 | 1 297 | 1 197 | 1 165 | 1 141 |

„Gaļas” imports | tonnas | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

„Gaļas” eksports | tonnas | 962 | 982 | 846 | 832 | 798 |

Patēriņš | tonnas | 347 | 316 | 353 | 334 | 344 |

Patēriņš uz vienu iedzīvotāju | kg | 4,6 | 4,2 | 4,6 | 4,4 | 4,5 |

Pašnodrošinātības līmenis | % | 409 | 443 | 366 | 425 | 396 |

Cena – uz 100 kg kautķermeņa svara | EUR | 283 | 286 | 281 | 334 | 317 |

LIELLOPI | vienība | 2000 | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 |

Liellopu skaits jūnijā | dzīvnieku skaits tūkstošos | 14 | 14 | 15 | 15 | 16 |

Vietējā ražošana bruto | tonnas | 1 630 | 1 676 | 1 726 | 1 767 | 1 989 |

„Dzīvu dzīvnieku” imports | tonnas | 59 | 78 | 85 | 114 | 124 |

„Dzīvu dzīvnieku” eksports | tonnas | 86 | 90 | 90 | 180 | 252 |

Nokaušana | tonnas | 1 604 | 1 664 | 1 721 | 1 701 | 1 861 |

„Gaļas” imports | tonnas | 165 | 204 | 222 | 238 | 196 |

„Gaļas” eksports | tonnas | 792 | 830 | 828 | 1 074 | 995 |

Patēriņš | tonnas | 977 | 1 038 | 1 115 | 865 | 1 062 |

Patēriņš uz vienu iedzīvotāju | kg | 12,9 | 13,7 | 14,7 | 11,4 | 14,0 |

Pašnodrošinātības līmenis | % | 167 | 161 | 155 | 204 | 187 |

Cena – uz 100 kg kse | EUR | 221 | 225 | 226 | 241 | 254 |

Avoti: DAFF, Fatstock Marketing Association, Annual Census |

kse – kautsvara ekvivalents dzīvu dzīvnieku imports ir pārrēķināts kravnesībā 45 kg uz dzīvnieku eiro pārrēķins ir veikts, pamatojoties uz fiksēto valūtas maiņas kursu 70p/ EUR. |

II PIELIKUMS

SUBSĪDIJU SHĒMAS ĪSUMĀ – MENAS SALA

Piemaksu shēma par aitām

Atbalsts tiek izmaksāts par atbilstošajiem dzīvniekiem, kas nokauti gaļas uzņēmumā (lopkautuvē). Maksājumu summa ir atkarīga no liemeņa kvalitātes klasificēšanas, lai veicinātu piedāvājuma labāku atbilstību tirgus vajadzībām. Atbalstu sastāda fiksēta summa, ko izmaksā par katru atbilstošo dzīvnieku, un mainīgā piemaksa, ko aprēķina katru nedēļu procentuāli atkarībā no Apvienotās Karalistes vidējās tirgus cenas.

Atbalsta shēma par kalnu aitām

Atbalsts tiek izmaksāts, lai turētu noteiktu skaitu vaislas aitu dabīgos apstākļos apstiprinātās kalnu platībās. Tā nolūks ir palielināt ganību lomu retas, ar viršiem bagātas kalnu vides saglabāšanā, rūpīgi kontrolējot ganāmpulku blīvumu, kuram jābūt zemākam par 1 aitu (mātīti) uz 2 akriem (0,8 ha).

Subsīdiju shēma par govīm

Ar šo shēmu sniedz atbalstu par govīm, kas rada un audzē teļus, kuri ir piemēroti liellopu gaļas ražošanai. Shēmas mērķis ir veicināt teļu ražošanu liellopu gaļas iegūšanai, un tas neattiecas uz piena sugām. Papildu summa izmaksājama attiecībā uz govīm, kuras tur mazauglīgās platībās.

Atbalsta shēma par liellopiem

Ar šo shēmu piešķir atbalstu par atbilstošiem un tirdzniecībai derīgiem liellopiem, kas nokauti gaļas uzņēmumā. Maksājumu summa ir atkarīga no liemeņa kvalitātes klasificēšanas un piedāvājuma sezonalitātes, lai veicinātu piedāvājuma labāku atbilstību tirgus vajadzībām.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Komisijas ziņojums Padomei ir sastādīts atbilstīgi Padomes Lēmuma 82/530/EEK 2. pantam un pamatojoties uz Menas salas valdības pieprasījumu par termiņa pagarinājumu īpašajai atkāpei attiecībā uz importu. Ziņojuma mērķis ir novērtēt importa atkāpes ietekmi uz Menas salas liellopu, teļa un aitas gaļas nozari un attiecīgi ierosināt turpmāku regulēšanu.

Ziņojumā ietverts pārskats par juridisko pamatojumu un lauksaimniecības tirgus organizāciju un novērtēta pašreizējā situācija. No vienas puses, importa atkāpes piemērošanas laikā ir saglabāta aitu un liellopu nozares darbība, un šai nozarei vēl joprojām ir liela nozīme salas ekonomikā. Tomēr, no otras puses, sakarā ar gaļas nozarē novērojamām monopolstāvokļa tendencēm, kā rezultātā izveidojušās diezgan augstas patērētāju cenas un zemas ražotāju cenas, nozaru efektivitāte un orientēšanās uz tirgu ir apšaubāma. Pastāv bažas, ka tas kavētu KLP norisi un ilgtermiņā arī tās ilgtspēju.

Tādēļ Komisija uzskata, ka šo īpašo režīmu nevar pagarināt bezgalīgi. Komisija attiecīgi ierosina pagarināt pašreizējo īpašo importa pagaidu režīmu pēdējo reizi līdz 2010. gada 31. decembrim, lai ļautu pienācīgi pārstrukturēt Menas salas aitas un liellopu gaļas nozari.

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko pagarina piemērošanas termiņu Lēmumam 82/530/EEK, ar kuru pilnvaro Apvienoto Karalisti atļaut Menas salas valdībai izmantot īpašu importa licenču sistēmu attiecībā uz aitas, liellopu un teļa gaļu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 1972. gada Pievienošanās akta 3. protokolu un jo īpaši tā 1. pantu un 5. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1. Kopienas noteikumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecību ar trešām valstīm, uz kuru attiecas kopīgā tirgus organizācija, ir piemērojami Menas salai atbilstīgi Pievienošanās akta 3. protokola 1. panta 2. punktam un Padomes Regulas (EEK) Nr. 706/773 par Kopienas režīmu, ko Normandijas salās un Menas salā piemēro lauksaimniecības produktu tirdzniecībai[5].

2. Lopkopība ir tradicionāla nodarbošanās Menas salā, un tai ir centrālā loma salas lauksaimniecībā.

3. Ņemot vērā tirdzniecības režīmu ar konkrētām trešām valstīm, kas atbilst kopējai tirgus organizācijai un ir attiecināma uz Menas salu, kā arī Kopienas nosacījumus par salas un Kopienas attiecību reglamentēšanu, radās vajadzība atļaut salas valdībai izmantot konkrētus pasākumus savu ražojumu un savas lauksaimniecības atbalsta sistēmas aizsardzībai.

4. Tādēļ ar Padomes Lēmumu 82/530/EEK[6] Apvienotā Karaliste tika pilnvarota atļaut Menas salas valdībai izmantot īpašu licenču sistēmu aitas, liellopu un teļa gaļas, kuru izcelsme ir trešās valstīs, importēšanai, neierobežojot pasākumus par tirdzniecību ar trešām valstīm atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju[7] un Padomes Regulai (EK) Nr. 2529/2001 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju[8]. Šī pilnvara izdota uz periodu kas beidzas 2005. gada 31. decembrī.

5. Sistēmas izmantošanas laikā tika saglabāta darbošanās aitu un liellopu nozarē Menas salā. Tomēr Komisija ziņoja Padomei, ka nozares strukturālās problēmas var kavēt salas lopkopības nozares ilgtermiņa ilgtspēju. Tādēļ pašreizējo režīmu pagarina pēdējo reizi, lai ļautu pārstrukturēt Menas salas aitas un liellopu gaļas nozari.

6. Lai nodrošinātu nepārtrauktu sistēmas piemērošanu pēc 2005. gada 31. decembra, par šā lēmuma spēkā stāšanās dienu jānosaka 2006. gada 1. janvāris.

7. Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 82/530/EEK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 82/530/EEK 2. pantu aizstāj ar šādu:

„Šis lēmums ir spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim."

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas Apvienotajai Karalistei un Ziemeļīrijai.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATS |

1. | BUDŽETA POZĪCIJA 05 02 14. pants Aitas gaļa un kazas gaļa 10. nodaļa – Lauksaimniecības nodokļi | APROPRIĀCIJAS pm. (PBP 2006) 763,5 miljoni EUR |

2. | NOSAUKUMS Priekšlikums par Padomes lēmumu, lai pagarinātu piemērošanas laikposmu Lēmumam 82/530/EEK, ar ko pilnvaro Apvienoto Karalisti atļaut Menas salas valdībai izmantot īpašu importa licenču sistēmu attiecībā uz aitas, liellopu un teļa gaļu. |

3. | JURIDISKAIS PAMATS 1972. gada Pievienošanās līguma 3. protokols un it īpaši tā 1. pants un 5. panta otrā daļa. Padomes 1973. gada 12. marta Regula (EK) Nr. 706/73, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 706/73 par Kopienas režīmu, ko Normandijas salās un Menas salā piemēro lauksaimniecības produktu tirdzniecībai. |

4. | MĒRĶI Ar šo lēmumu ierosina pagarināt (bez izmaiņām) Apvienotās Karalistes pilnvaru atļaut īpašu importa licenču sistēmu aitas, liellopu un teļa gaļas ievešanai Menas salā no Apvienotās Karalistes vai trešām valstīm. Tiek ierosināts pagarināt atļauju līdz 2010. gada 31. decembrim. |

5. | FINANSIĀLĀS SEKAS | 12 MĒNEŠU ILGS PERIODS (miljonos EUR) | KĀRTĒJAIS 2005. FINANŠU GADS (miljonos EUR) | NĀKAMAIS 2006. FINANŠU GADS (miljonos EUR) |

5.0 | IZDEVUMI – SEGTI NO EK BUDŽETA (KOMPENSĀCIJAS / INTERVENCES PASĀKUMI) – VALSTS IESTĀDES – CITI | – | – | – |

5.1 | IEŅĒMUMI – EK PAŠU RESURSI (MAKSĀJUMI/MUITAS NODOKĻI) – VALSTS | – | – | – |

2007 | 2008 | 2009 | 2010 |

5.0.1 | APRĒĶINĀTIE IZDEVUMI | – | – | – | – |

5.1.1 | APRĒĶINĀTIE IEŅĒMUMI | – | – | – | – |

5.2 | APRĒĶINA METODE: |

6.0 | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO KĀRTĒJĀ BUDŽETA APROPRIĀCIJĀM, KAS IERAKSTĪTAS ATBILSTĪGAJĀ NODAĻĀ? | nav piemērojams |

6.1 | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO KĀRTĒJĀ BUDŽETA STARPNODAĻU PĀRVEDUMIEM? | nav piemērojams |

6.2 | VAI BŪS NEPIECIEŠAMI BUDŽETA PAPILDINĀJUMI? | JĀ NĒ |

6.3 | VAI APROPRIĀCIJAS JĀIERAKSTA NĀKAMO GADU BUDŽETOS? | JĀ NĒ |

NOVĒROJUMI: Pasākums finansiāli neietekmēs ne budžeta izdevumus, ne budžeta ieņēmumus. |

[1] Padomes 1982. gada 19. jūlija Lēmums 82/530/EEK, ar ko pilnvaro Apvienoto Karalisti atļaut Menas salas valdībai izmantot īpašu importa licenču sistēmu attiecībā uz aitas, liellopu un teļa gaļu (OV L 234, 9.8.1982., 7. lpp.).

[2] OV L 73, 27.3.1972., 1. lpp.

[3] OV L 68, 15.3.1973., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1174/86 (OV L 167, 24.4.1986., 1. lpp.).

[4] Padomes 1982. gada 19. jūlija Lēmums 82/530/EEK, ar ko pilnvaro Apvienoto Karalisti atļaut Menas salas valdībai izmantot īpašu importa licenču sistēmu attiecībā uz aitas, liellopu un teļa gaļu (OV L 278, 9.8.1982., 25. lpp.).

[5] OV L 68, 30.4.2004., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1174/86 (OV L 167, 24.4.1986., 1. lpp.).

[6] OV L 234, 9.8.1982., 7. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/665/EK (OV L 278, 31.10.2000., 25. lpp.).

[7] OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

[8] OV L 341,22.12.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).