1.

Vai valsts atbalsta pasākums atbilst šādiem kopīgiem novērtējuma principiem?

2.

Vai valsts atbalsta pasākums ietver vienu no šādiem Eiropas Savienības tiesību nedalāmiem pārkāpumiem?

Ja atbilde uz kādu no šiem punktiem ir apstiprinoša, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 41. punktu šādu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

1.1.

Vai atbalsts nodrošinās dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu un sekmēs resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu ar mērķi panākt viedu un ilgtspējīgu izaugsmi?

1.2.

Vai atbalsts ir cieši saistīts ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un ir saskaņā ar lauku attīstības mērķiem, kas minēti Pamatnostādņu 10. punktā?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 44. punktu šādu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

1.3.

Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem – vai atbalsts ir saderīgs ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķiem?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 44. punktu šādu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

1.4.

Attiecībā uz lauku attīstības atbalsta pasākumiem – vai dalībvalsts var pierādīt, kā atbalsts iederas attiecīgajās lauku attīstības programmās un ir saderīgs ar tām?

Ja atbilde ir “jā”, paziņojumam jāpievieno attiecīga dokumentācija.

1.5.

Ja tiek piešķirts atbalsts individuāli paziņotiem ieguldījumu projektiem, kas pamatojas uz shēmu, – vai piešķīrēja iestāde var apliecināt, ka atlasītais projekts palīdzēs sasniegt shēmas mērķus un tātad arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei un lauku apvidiem paredzēta atbalsta mērķus? Šajā nolūkā dalībvalsts tad, kad jāraksturo ieguldījuma pozitīvā ietekme, var atsaukties uz atbalsta pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju.

1.6.

Vai valsts atbalsta paziņojums ietver novērtējumu par to, vai ir paredzams, ka atbalstītā darbība ietekmēs vidi?

1.7.

Vai atbalsts ietekmēs vidi?

Ja atbilde ir “jā”, dalībvalstij kopā ar paziņojumu jāsniedz informācija, kas pierāda, ka atbalsta rezultātā netiks pārkāpti piemērojamie Savienības tiesību akti vides aizsardzības jomā.

1.8.

Ja tiek paziņots valsts atbalsts, kas veido daļu no lauku attīstības programmas, – vai vides aizsardzības prasība, kas iekļauta šādā valsts atbalsta pasākumā, ir identiska ar vides aizsardzības prasību, kas iekļauta lauku attīstības pasākumā?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 52. punktu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.1.

Vai paziņotais atbalsts vienlaikus ir paredzēts attiecīgajā lauku attīstības programmā?

Ja atbilde ir “jā”, vai dalībvalsts var pierādīt šāda valsts atbalsta instrumenta priekšrocības salīdzinājumā ar attiecīgo lauku attīstības programmas pasākumu?

…

…

…

2.2.

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu, kas neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (3) darbības jomā un tiek piešķirts kā daļa no lauku attīstības programmas vai kā papildu finansējums šādam lauku attīstības pasākumam, – vai atbalsts ir piešķirts veidos, kas sniedz tiešas finansiālas priekšrocības (piemēram, tiešas dotācijas, atbrīvojums no nodokļiem vai to samazinājums, atbrīvojums no sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citiem obligātiem maksājumiem u. c.)?

Ja atbilde ir “jā”, dalībvalstij ir jāpierāda, kāpēc nav piemēroti citi, iespējami mazāk kropļojoši atbalsta veidi, piemēram, atmaksājams avanss, vai atbalsta veidi, kuru pamatā ir parāda vai pašu kapitāla instrumenti (piemēram, aizdevumi ar zemām procentu likmēm vai procentu atlaides, valsts garantijas vai cita veida kapitāla nodrošinājums ar izdevīgiem nosacījumiem).

…

…

2.3.

Vai atbalsts ir mežsaimniecības nozarei paredzēts atbalsts ar ekoloģiskiem, aizsardzības un rekreatīviem mērķiem, kas paredzēts Pamatnostādņu II daļas 2. nodaļas 2.8. iedaļā?

Ja atbilde ir “jā”, dalībvalstij ir jāpierāda, ka ekoloģiskie, aizsardzības un rekreatīvie mērķi, ko tiecas sasniegt, nav sasniedzami ar lauku attīstībai līdzīgiem mežsaimniecības pasākumiem, kas izklāstīti Pamatnostādņu II daļas 2. nodaļas 2.1.–2.7. iedaļā.

…

…

…

2.4.

Vai pasākums ietilpst vienā no šādām atbalsta kategorijām?

Ņemiet vērā, ka atbalsts galīgajiem atbalsta saņēmējiem ir jāpiešķir netieši, natūrā, izmantojot subsidētus pakalpojumus. Šādos gadījumos atbalsts ir jāizmaksā attiecīgā pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma nodrošinātājam.

3.1.

Vai saņēmējs iesniegs dalībvalstij atbalsta pieteikumu, kurā norādīts vismaz pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums un uzņēmuma lielums, projekta vai darbības apraksts, tostarp īstenošanas vieta, sākuma un beigu datumi, īstenošanai nepieciešamā atbalsta summa un attiecināmās izmaksas, pirms būs sācies darbs pie attiecīgā projekta vai darbības?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 70. punktu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja vien atbalsts neietilpst vienā no kategorijām, kas minētas šīs vispārīgās informācijas lapas 3.6. jautājumā.

3.2.

Vai atbalstu piešķirs lielajiem uzņēmumiem?

Ja atbilde ir “jā”, vai saņēmēji pieteikumā aprakstīs situāciju bez atbalsta piešķiršanas (proti, hipotētisko scenāriju) un iesniegs dokumentārus pierādījumus, kas apliecinās pieteikumā aprakstīto hipotētisko scenāriju?

3.3.

Vai atbalsts attiecas uz standartu ievērošanai paredzētiem ieguldījumiem lielajiem uzņēmumiem saskaņā ar Pamatnostādņu 148. punkta c) apakšpunktu?

Ja atbilde ir “jā”, vai attiecīgajam uzņēmumam būs jāpierāda, ka bez atbalsta tam draudētu darbības izbeigšana?

3.4.

Ja atbalstu piešķir lielajiem uzņēmumiem, vai piešķīrēja iestāde veiks hipotētiskā scenārija ticamības pārbaudi un apliecinās, ka atbalstam ir vajadzīgā stimulējošā ietekme?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 73. punktu hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus, kuri dominē laikā, kad saņēmējs pieņem lēmumu par attiecīgo projektu vai darbību.

3.5.

Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, vai to piešķir MVU un vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka Pamatnostādņu 70.–73. punktu nepiemēro.

3.6.

Vai atbalsts ietilpst vienā no šādām atbalsta kategorijām, kas minētas Pamatnostādnēs:

3.7.

Attiecībā uz individuāli paziņojamu ieguldījumu atbalstu – vai dalībvalsts paziņojumā ir sniegusi skaidrus pierādījumus, ka atbalstam patiešām ir ietekme uz ieguldījumu izvēli?

Ja atbilde ir “jā”, precizējiet, kāpēc atbalstam ir šāda ietekme!

…

…

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā Pamatnostādņu 76. punktā noteikto: lai varētu sagatavot visaptverošu novērtējumu, dalībvalstij ir jāsniedz ne tikai informācija par atbalstīto projektu, bet arī plaši jāapraksta hipotētiskais scenārijs gadījumā, ja neviena publiskā iestāde saņēmējam nepiešķir atbalstu.

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 76. punktu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

Ņemiet vērā, ka tad, ja nav zināms konkrēts hipotētiskais scenārijs, stimulējošas iedarbības pastāvēšanu var pieņemt, ja pastāv finansējuma deficīts, tas ir, ja ieguldījumu izmaksas pārsniedz ieguldījuma pamatdarbības peļņas neto pašreizējo vērtību (NPV), balstoties uz ex ante darījumdarbības plānu.

4.1.

Vai atbalsta summa pārsniegs attiecināmās izmaksas?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 82. punktu šādu atbalstu nevar uzskatīt par samērīgu un tāpēc nevar piešķirt.

4.2.

Vai atbalsts ietilpst Pamatnostādņu II daļas 1.1.3. un 1.2.2. iedaļā?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka Pamatnostādņu 82. punktu nepiemēro.

4.3.

Vai piešķīrēja iestāde, piešķirot atbalstu, aprēķinās atbalsta maksimālo intensitāti un atbalsta summu?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka tas ir Pamatnostādņu 85. punktā paredzēts nosacījums.

4.4.

Vai attiecināmās izmaksas tiks pamatotas ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir skaidri, precīzi un aktuāli?

Ņemiet vērā, ka atbalsta intensitātes un attiecināmo izmaksu aprēķināšanā ir jāizmanto lielumi, no kuriem nav atvilkti nodokļi vai citas maksas. Ņemiet vērā arī to, ka par pievienotās vērtības nodokli (PVN) nevar pretendēt uz atbalstu, izņemot, ja tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem PVN jomā.

4.5.

Vai atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju?

Ja atbilde ir “jā”, vai atbalsta summa ir atbalsta bruto dotācijas ekvivalents?

4.6.

Vai atbalstu maksā vairākos daļu maksājumos?

Ja atbilde ir “jā”, vai atbalstu diskontēs atbilstīgi tā vērtībai atbalsta piešķiršanas brīdī?

Ņemiet vērā, ka attiecināmās izmaksas ir jādiskontē atbilstīgi to vērtībai atbalsta piešķiršanas brīdī. Turklāt procentu likme, kas izmantojama diskontēšanai, ir diskonta likme, kas piemērojama atbalsta piešķiršanas dienā.

4.7.

Vai atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā?

Ja atbilde ir “jā”, vai atbalsta daļu diskontēšanu veic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas dažādos datumos, kad nodokļu atvieglojums stājas spēkā?

4.8.

Vai atbalsts ir ieguldījumu atbalsts lauku apvidos?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka atbalsta maksimālā intensitāte lieliem ieguldījumu projektiem ir proporcionāli jāsamazina līdz koriģētajai atbalsta summai, kā definēts Pamatnostādņu 35. punkta 31. apakšpunktā. Turklāt lieli ieguldījumu projekti nedrīkst gūt labumu no palielinātas atbalsta intensitātes, kas noteikta MVU.

4.9.

Ņemiet vērā, ka tad, ja saistības saskaņā ar Pamatnostādņu II daļas 1.1.5.1., 1.1.8., 2.3. un 3.4. iedaļu ir izteiktas citās vienībās nekā Regulas (ES) Nr. 1305/2013 II pielikumā, dalībvalstis drīkst aprēķināt maksājumus, pamatojoties uz attiecīgajām citām vienībām. Vai dalībvalsts šādos gadījumos pārliecinās, vai ir ievērotas gada maksimālās summas?

4.10.

Pasākumiem vai darbību veidiem, kas minēti Pamatnostādņu II daļas 1.1.5., 1.1.6., 1.1.7., 1.1.8., 2.2., 2.3., 3.4. un 3.5. iedaļā, dalībvalstis atbalsta summu var noteikt, pamatojoties uz standarta pieņēmumiem par papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem. Šādos gadījumos dalībvalstīm jānodrošina, ka aprēķini un atbilstošais atbalsts:

4.11.

Individuāli paziņota ieguldījumu atbalsta gadījumā – vai atbalsta summa atbilst ieguldījuma īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumam, kad atbalsts netiek sniegts?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka individuāli paziņotu ieguldījumu atbalstu parasti uzskatīs par ierobežotu līdz minimumam.

4.12.

Vai ieguldījumu atbalstu piešķir lielajiem uzņēmumiem saskaņā ar paziņotām shēmām?

Ja atbilde ir “jā”, vai, pamatojoties uz “neto papildu izmaksu pieeju”, dalībvalsts nodrošina, ka atbalsta summa nepārsniedz minimumu?

Ņemiet vērā, ka atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt minimumu, kas vajadzīgs, lai projekts būtu pietiekami ienesīgs, piemēram, tā nedrīkstētu palielināt projekta iekšējo peļņas normu (IRR) virs parastajām peļņas normām, ko attiecīgais uzņēmums piemērojis citos līdzīgos ieguldījumu projektos, vai – ja šīs normas nav pieejamas – palielināt projekta IRR virs uzņēmuma kopējām kapitāla izmaksām vai peļņas normām, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.

4.13.

Ja atbilde uz 4.12. jautājumu ir “jā”, vai dalībvalsts nodrošina to, ka atbalsta summa atbilst ieguldījuma īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumam, kad atbalsts netiek sniegts?

Par maksimālo ierobežojumu jāizmanto Pamatnostādņu 96. punktā izskaidrotā metode kopā ar atbalsta maksimālo intensitāti.

4.14.

Vai atbalsts ir individuāli paziņots ieguldījumu atbalsts?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka Komisija, izmantojot Pamatnostādņu 96. punktā izklāstīto metodi, pārbaudīs, vai atbalsta summa pārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai projekts būtu pietiekami ienesīgs. Aprēķinus, kurus izmanto stimulējošās ietekmes analīzē, var izmantot arī tam, lai novērtētu, vai atbalsts ir samērīgs.

4.15.

Pierādiet samērīgumu, pamatojoties uz dokumentāciju, kas minēta Pamatnostādņu 77. punktā! Šo prasību nepiemēro ieguldījumu atbalstam, kas saistīts ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

…

…

…

4.16.

Vai paziņoto atbalstu piešķirs līdztekus no vairākām shēmām vai kumulēs ar ad hoc atbalstu?

Ja atbilde ir “jā”, vai valsts atbalsta kopsumma darbībai vai projektam pārsniedz Pamatnostādnēs noteikto atbalsta maksimālo apjomu?

4.17.

Vai paziņotā atbalsta attiecināmās izmaksas būs nosakāmas?

Ja atbilde ir “jā”, vai šis atbalsts tiks kumulēts ar jebkādu citu valsts atbalstu?

Ja atbilde ir “jā”, vai minētie pasākumi attiecas uz citām nosakāmām attiecināmajām izmaksām?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 100. punktu atbalsts, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, kumulēts ar jebkādu citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, var daļēji vai pilnībā pārklāties. Tomēr, vai šādas kumulācijas rezultātā tiek pārsniegta lielākā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kas piemērojama šāda veida atbalstam saskaņā ar Pamatnostādnēm?

4.18.

Vai saskaņā ar Pamatnostādnēm atļautu atbalstu kumulēs ar de minimis atbalstu?

Ja atbilde ir “jā”, vai atbalstu šajā gadījumā kumulē attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām un vai šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa pārsniegs Pamatnostādnēs noteikto?

4.19.

Vai atbalstu lauksaimniecības nozarē kumulē ar maksājumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 81. panta 2. punktā un 82. pantā, attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām un vai šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa pārsniegs Pamatnostādnēs noteikto?

4.20.

Vai atbalstu piešķir, valsts atbalstu kombinējot ar Savienības finansējumu, ko centralizēti pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras?

Ja atbilde ir “jā” un ja Savienības finansējums nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, tad, nosakot, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte un maksimālie apjomi, ņems vērā tikai valsts atbalstu, ar nosacījumu, ka publiskā finansējuma kopsumma, kas piešķirta attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz visizdevīgāko finansējuma likmi vai likmes, kas noteiktas piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

4.21.

Vai atbalsts ir atbalsts ieguldījumiem, kuru mērķis ir atjaunot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, kā minēts Pamatnostādņu 143. punkta e) apakšpunktā?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka to nedrīkst kumulēt ar atbalstu materiālo zaudējumu atlīdzināšanai, kas minēts Pamatnostādņu II daļas 1.2.1.1., 1.2.1.2. un 1.2.1.3. iedaļā.

Ņemiet vērā, ka nedrīkst pieļaut divkāršu finansējumu attiecībā uz klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi saskaņā ar Pamatnostādņu II daļas 1.1.5.1., 1.1.6., 1.1.8. un 3.5. iedaļu un līdzvērtīgu praksi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (6) 43. pantā. Arī Pamatnostādņu 724. punktā paredzētajai pārskatīšanas klauzulai jānodrošina tas, ka divkāršs finansējums netiek pieļauts.

4.22.

Vai atbalsts ir Pamatnostādņu II daļas 1.1.4. iedaļā minētais darbības sākšanas atbalsts ražotāju grupām un organizācijām, kas darbojas lauksaimniecības nozarē?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka to nedrīkst kumulēt ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā paredzēto atbalstu ražotāju grupu un organizāciju izveidei lauksaimniecības nozarē.

4.23.

Vai atbalsts ir Pamatnostādņu II daļas 1.1.2. iedaļā minētais darbības sākšanas atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem un darbības sākšanas atbalsts mazo lauku saimniecību attīstībai?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka to nedrīkst kumulēt ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iii) punktā minēto atbalstu darījumdarbības uzsākšanai gados jauniem lauksaimniekiem vai mazo lauku saimniecību attīstībai, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta summa pārsniegtu Pamatnostādnēs paredzētās summas.

5.1.

Attiecībā uz ieguldījumu atbalsta shēmām lauksaimniecības produktu pārstrādei un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai, mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos – vai dalībvalsts var pierādīt, ka jebkāda negatīva ietekme tiks ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, attiecīgo projektu lielumu, atbalsta atsevišķās un kumulatīvās summas, paredzamos saņēmējus, kā arī mērķnozaru specifiku?

…

…

…

…

5.2.

Attiecībā uz ieguldījumu atbalsta shēmām lauksaimniecības produktu pārstrādei un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai, mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos – vai dalībvalsts ir iesniegusi tās rīcībā esošu ietekmes novērtējumu, kā arī ex post novērtējumus, kas veikti līdzīgām iepriekšējām shēmām, lai Komisija varētu novērtēt atbalsta shēmas iespējamo negatīvo ietekmi?

5.3.

Attiecībā uz negatīvo ietekmi, ko rada individuāls ieguldījumu atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai, mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos, – vai dalībvalsts paziņojumā ir sniegusi pierādījumus, kas ļauj Komisijai noteikt attiecīgos produktu tirgus (tas ir, produktus, ko iespaido atbalsta saņēmēja rīcības maiņa) un apzināt skartos konkurentus un klientus/patērētājus, lai apzinātu un novērtētu iespējamos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus?

Ja atbilde ir “jā”, precizējiet!

…

…

…

…

6.1.

Vai dalībvalsts nodrošinās, ka valsts atbalstam veltītā valsts vai reģionāla līmeņa tīmekļa vietnē tiek publicēta šāda informācija?

6.2.

Aplieciniet, ka attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā informācija par individuālā atbalsta summu ir norādīta šādos diapazonos (EUR miljonos):

6.3.

Aplieciniet, ka šāda informācija:

Ņemiet vērā, ka dalībvalstīm netiks prasīts publicēt iepriekš minēto informāciju pirms 2016. gada 1. jūlija (8).

6.4.

Individuāla atbalsta piešķīruma gadījumā – vai dalībvalsts publicēs individuālā atbalsta piešķīrumu valsts atbalsta tīmekļa vietnē, kas minēta Pamatnostādņu 128. punktā?

6.5.

Ja atbilde ir “nē”, individuālā atbalsta piešķīrums netiek publicēts tāpēc, ka

Tādā gadījumā dalībvalstij valsts atbalsta tīmekļa vietnē, kas minēta 128. punktā, jāievieto atsauce uz tīmekļa vietni, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111. pantā.

7.1.

Vai atbalsta pasākums ir atbalsts, kas paredzēts ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm saistītām darbībām un kas būtu tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, atbalsts, kuru piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces, vai atbalsts, kas paredzēts izplatīšanas tīkla izveidei un darbībai vai jebkādu citu ar eksportu saistītu izdevumu segšanai?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka šāds atbalsts netiks atļauts.

Ņemiet vērā, ka atbalsts, kuru piešķir, lai segtu izmaksas saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs vai saistībā ar pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai jau esoša produkta laišanai jaunā tirgū, parasti nav uzskatāms par eksporta atbalstu.

7.2.

Vai finansēšanas sistēma, piemēram, finansēšana ar parafiskāliem nodokļiem, veido atbalsta pasākuma sastāvdaļu?

Ja atbilde ir “jā”, finansēšanas sistēma ir jāpaziņo.

1.

Atbalsts uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību

1.1.

Lauku attīstības pasākumi

1.1.1.

Ieguldījumu atbalsts

1.1.1.1.

Atbalsts ieguldījumiem materiālajos vai nemateriālajos lauku saimniecību aktīvos, kas ir saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu

1.1.1.2.

Atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā

1.1.1.3.

Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauku saimniecības ēku pārvietošanu

1.1.1.4.

Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību

1.1.2.

Darbības sākšanas atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem un mazo lauku saimniecību attīstībai

1.1.3.

Atbalsts lauku saimniecību nodošanai

1.1.4.

Darbības sākšanas atbalsts ražotāju grupām un organizācijām lauksaimniecības nozarē

1.1.5.

Atbalsts saistībām agrovides un klimata un dzīvnieku labturības jomā

1.1.5.1.

Atbalsts agrovides un klimata saistībām

1.1.5.2.

Atbalsts dzīvnieku labturības saistībām

1.1.6.

Atbalsts par ierobežojošiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 teritorijām un Ūdens pamatdirektīvu

1.1.7.

Atbalsts apgabaliem, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi

1.1.8.

Atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai

1.1.9.

Atbalsts lauksaimniecības produktu ražotāju dalībai kvalitātes shēmās

1.1.10.

Atbalsts tehniskā atbalsta sniegšanai lauksaimniecības nozarē

1.1.10.1.

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem

1.1.10.2.

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem

1.1.10.3.

Atbalsts aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā

1.1.11.

Atbalsts sadarbībai lauksaimniecības nozarē

1.2.

Riska un krīzes pārvaldība

1.2.1.

Atbalsts lauksaimnieciskajai ražošanai vai lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļiem nodarītā kaitējuma kompensēšanai un kaitējuma profilaksei

1.2.1.1.

Atbalsts dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai

1.2.1.2.

Atbalsts tāda kaitējuma kompensēšanai, ko radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi

1.2.1.3.

Atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu atlīdzināšanai un atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai

1.2.1.4.

Atbalsts par kritušajiem dzīvniekiem

1.2.1.5.

Atbalsts aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma kompensēšanai

1.2.1.6.

Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai

1.2.1.7.

Atbalsts finansiāliem ieguldījumiem kopfondos

1.2.2.

Atbalsts ražošanas jaudas slēgšanai

1.2.2.1.

Jaudas slēgšana dzīvnieku, augu vai cilvēku veselības, sanitāru, ētisku vai vides apsvērumu dēļ

1.2.2.2.

Jaudas slēgšana citu iemeslu dēļ

1.3.

Citi atbalsta veidi lauksaimniecības nozarē

1.3.1.

Atbalsts lopkopības nozarei

1.3.2.

Atbalsts lauksaimniecības produktu noieta veicināšanas pasākumiem

1.3.3.

Atbalsts tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām

1.3.4.

Atbalsts lauksaimniecības zemes konsolidācijai

1.3.5.

Atbalsts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai

1.3.6.

Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības nozarē

2.

Mežsaimniecības nozarei paredzēts atbalsts, ko līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), piešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem vai piešķir tikai kā valsts atbalstu

2.1.

Ieguldījumi meža platības paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

2.1.1.

Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei

2.1.2.

Atbalsts agromežsaimniecības sistēmu ierīkošanai

2.1.3.

Atbalsts profilaksei un atjaunošanai pēc postījumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi un katastrofāli notikumi

2.1.4.

Atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai

2.1.5.

Atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un meža produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā

2.1.6.

Atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā, kas saistīti ar mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos

2.2.

Atbalsts par ierobežojošiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 meža teritorijām

2.3.

Atbalsts meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanai

2.4.

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem mežsaimniecības nozarē

2.5.

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem mežsaimniecības nozarē

2.6.

Atbalsts sadarbībai mežsaimniecības nozarē

2.7.

Darbības sākšanas atbalsts ražotāju grupām un organizācijām mežsaimniecības nozarē

2.8.

Cits mežsaimniecības nozarei paredzēts atbalsts ar ekoloģiskiem, aizsardzības un rekreatīviem mērķiem

2.8.1.

Atbalsts īpašām mežsaimniecības darbībām un pasākumiem, kuru galvenais mērķis ir sekmēt meža ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības vai tradicionālo ainavu saglabāšanu vai atjaunošanu

2.8.2.

Atbalsts augsnes kvalitātes uzturēšanai un uzlabošanai un līdzsvarotas un veselīgas koku augšanas nodrošināšanai mežsaimniecības nozarē

2.8.3.

Dabas taku, ainavas elementu un iezīmju un dzīvnieku dabiskās vides atjaunošana un uzturēšana mežsaimniecības nozarē

2.8.4.

Atbalsts ceļu uzturēšanai ar mērķi nepieļaut meža ugunsgrēkus

2.8.5.

Atbalsts tāda kaitējuma atlīdzināšanai, ko mežā radījuši likumā reglamentētie dzīvnieki

2.8.6.

Atbalsts meža apsaimniekošanas plānu sagatavošanai

2.9.

Atbalsts mežsaimniecības nozarē, kas salāgots ar lauksaimniecības atbalsta pasākumiem

2.9.1.

Atbalsts pētniecībai un izstrādei mežsaimniecības nozarē

2.9.2.

Atbalsts mežsaimniecības zemes konsolidācijai

3.

Atbalsts lauku apvidos, kuru līdzfinansē ELFLA vai piešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem

3.1.

Atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos un uz kokvilnas ražošanu, vai ieguldījumiem nelauksaimniecisku darbību izveidošanā un attīstīšanā

3.2.

Atbalsts pamatpakalpojumiem un ciematu atjaunošanai lauku apvidos

3.3.

Atbalsts ar lauksaimniecību nesaistītas darījumdarbības sākšanai lauku apvidos

3.4.

Atbalsts agrovides un klimata saistībām citiem zemes apsaimniekotājiem un tādiem uzņēmumiem lauku apvidos, kuri nedarbojas lauksaimniecības nozarē

3.5.

Atbalsts citiem zemes apsaimniekotājiem par ierobežojošiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 teritorijām

3.6.

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem lauku apvidos

3.7.

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem lauku apvidos

3.8.

Atbalsts aktīvo lauksaimnieku jaunai dalībai kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmās

3.9.

Atbalsts informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem saistībā ar kokvilnu un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes shēma

3.10.

Atbalsts sadarbībai lauku apvidos

3.11.

Atbalsts kopfondu izveidošanai

1.1.

Vai ieguldījumi, kuriem paredzēts atbalsts, palielinās ražošanu virs ierobežojumiem vai pārsniegs Savienības atbalsta limitus, kurus atsevišķu uzņēmumu, saimniecību vai pārstrādes rūpnīcu līmenī ir noteikusi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansēta tirgus kopīgā organizācija, kas ietver arī tiešā atbalsta shēmas?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

1.2.

Vai uzņēmumi, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, ir šā atbalsta vienīgie saņēmēji?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.1.

Vai viens vai vairāki saņēmēji veic ieguldījumu materiālajos un nemateriālajos lauku saimniecību aktīvos, kas ir saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu?

2.2.

Ja atbilde ir “nē”, vai ieguldījums ir saistīts ar materiālajiem vai nemateriālajiem aktīviem, kurus izmanto viens vai vairāki saņēmēji?

2.3.

Vai atbalsts ir paredzēts ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas ir saistīti ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vai biodegvielu ražošanu saimniecībās?

Ja atbilde ir “nē”, uz 2.4.–2.17. jautājumu nav jāatbild.

2.4.

Vai tiek veikts ieguldījums biodegvielu ražošanā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (10) nozīmē?

2.5.

Ja atbilde uz 2.4. jautājumu ir “jā”, vai to ražošanas iekārtu ražošanas jauda, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus un par kurām pretendē uz atbalstu, ir ne lielāka par to, kas atbilst gada vidējam transporta degvielas patēriņam lauku saimniecībā?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.6.

Vai saražoto biodegvielu pārdod tirgū?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.7.

Vai tiek veikts ieguldījums siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem lauku saimniecībās?

2.8.

Ja atbilde uz 2.7. jautājumu ir “jā”:

Ja atbilde a) vai b) punktā ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.9.

Vai elektroenerģijas pašpatēriņa gada limits ir ievērots?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.10.

Ja ieguldījumu enerģijas vai biodegvielas ražošanā veic vairākas lauku saimniecības, kā tiek summēts gada vidējais patēriņš?

…

2.11.

Vai attiecībā uz tādiem ieguldījumiem, kuri patērē vai rada enerģiju, valsts līmenī pastāv energoefektivitātes minimālie standarti?

2.12.

Ja atbilde uz 2.11. jautājumu ir “jā”, vai valsts līmenī ir noteikta prasība, ka 2.11. jautājumā minētie minimālie standarti ir jāievēro?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.13.

Vai atbalsts ir paredzēts tieši ieguldījumiem iekārtās, kuru galvenais mērķis ir elektroenerģijas ražošana no biomasas?

2.14.

Ja atbilde uz 2.13. jautājumu ir “jā”, vai iekārtas izmanto saražotās siltumenerģijas minimālo procentuālo daļu, ko noteikusi dalībvalsts?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.15.

Vai attiecībā uz dažādiem iekārtu veidiem dalībvalsts līmenī ir noteiktas maksimālo procentuālo daļu robežvērtības, ko piemēro labībai un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukuru saturošiem kultūraugiem un eļļas kultūraugiem, no kuriem ražo bioenerģiju, tostarp biodegvielu?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.16.

Vai atbalsts bioenerģijas projektiem attiecas tikai uz bioenerģiju, kas atbilst piemērojamajiem ilgtspējas kritērijiem, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, tostarp Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2.–6. punktā?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.17.

Vai iekārtas ražošanas jauda pārsniedz saņēmēja vai saņēmēju gada vidējo patēriņu?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka dalībvalstīm ir jāievēro nosacījumi, kas izklāstīti Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (11), ja vien šāds atbalsts nav atbrīvots no paziņošanas pienākuma (piemēram, ar VGAR (12)).

2.18.

Kuru no šiem mērķiem tiecas sasniegt ar ieguldījumu?

2.19.

Vai attiecināmās izmaksas ietver:

2.20.

Vai attiecināmās izmaksas ietver?

Ja ir ietvertas kādas no a)–f) punktā minētajām izmaksām, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.21.

Vai attiecināmās izmaksas ietver ieguldījumu, kas veikts Pamatnostādņu 143. punkta e) apakšpunktā minētā mērķa labad?

2.22.

Vai attiecināmās izmaksas ietver izmaksas par vaislas dzīvnieku iegādi ganāmpulka ģenētiskās kvalitātes uzlabošanai?

2.23.

Ja atbilde uz 2.22. jautājumu ir “jā”, vai ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi?

Ņemiet vērā, ka šajā konkrētajā gadījumā jābūt izpildītiem visiem a) līdz f) punktā minētajiem nosacījumiem, lai ieguldījumu atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu.

2.24.

Attiecībā uz apūdeņošanu jaunās un esošās apūdeņojamās platībās – vai ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi?

2.25.

Vai platības, kuras nav apūdeņotas, bet kurās vēl nesenā pagātnē darbojās apūdeņošanas iekārta, un kuras ir jānosaka un jāpamato dalībvalstij, tika uzskatītas par apūdeņotām platībām, lai noteiktu apūdeņotās platības neto pieaugumu?

2.26.

Attiecībā uz apūdeņošanu no 2017. gada 1. janvāra – vai dalībvalsts, kas saistībā ar upes baseina apgabalu, kurā paredzēts veikt ieguldījumus, plāno nodrošināt dažādo ūdens izmantojumu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā lauksaimniecības nozarē saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 9. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā minētās atgūšanas sociālo, vides un ekonomisko ietekmi, kā arī skartā reģiona vai reģionu ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.27.

Norādiet atbalsta maksimālo intensitāti, izteiktu procentos no attiecināmā ieguldījuma:

2.28.

Ja atbalsta intensitātes likmes, kas minētas šīs papildu informācijas lapas 2.27. jautājumā, ir augstākas par Pamatnostādņu 152. punktā noteiktajām likmēm, precizējiet, vai ir piemērojams kāds no turpmāk minētajiem izņēmumiem, kas ļautu palielināt likmi par 20 procentu punktiem:

Ņemiet vērā, ka maksimālais kombinētais atbalsts nevar pārsniegt 90 % no ieguldījuma, lai atbalsts tiktu atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.29.

Atkāpjoties no Pamatnostādņu 152. un 153. punktā minētajiem attiecināmo izmaksu ierobežojumiem, norādiet atbalsta maksimālo intensitāti, izteiktu procentos no attiecināmajām izmaksām, attiecībā uz Pamatnostādņu 143. punkta d) apakšpunktā minētajiem neienesīgajiem ieguldījumiem un 143. punkta e) apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem ražošanas potenciāla atjaunošanai:

… no attiecināmo izmaksu summas.

Ņemiet vērā, ka atbalsta maksimālā intensitāte nevar pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.

2.30.

Atkāpjoties no Pamatnostādņu 152. un 153. punktā minētajiem attiecināmo izmaksu ierobežojumiem, norādiet atbalsta maksimālo intensitāti, izteiktu procentos no attiecināmajām izmaksām, attiecībā uz Pamatnostādņu 143. punkta e) apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem ar profilaktiskiem mērķiem:

… no attiecināmo izmaksu summas.

Ņemiet vērā, ka atbalsta maksimālā intensitāte nevar pārsniegt 80 % no attiecināmajām izmaksām, izņemot gadījumu, kas aplūkots 2.31. un 2.32. jautājumā.

2.31.

Vai ieguldījumu ar profilaktiskiem mērķiem kolektīvi veic vairāki saņēmēji?

2.32.

Ja atbilde uz 2.31. jautājumu ir “jā”, norādiet atbalsta maksimālo intensitāti, izteiktu procentos no attiecināmajām izmaksām:

… no attiecināmo izmaksu summas.

1.1.

Vai ieguldījumi, kuriem paredzēts atbalsts, palielinās ražošanu virs ierobežojumiem vai pārsniegs Savienības atbalsta limitus, kurus atsevišķu uzņēmumu, saimniecību vai pārstrādes rūpnīcu līmenī ir noteikusi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansēta tirgus kopīgā organizācija, kas ietver arī tiešā atbalsta shēmas?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

1.2.

Vai uzņēmumi, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, ir šā atbalsta vienīgie saņēmēji?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.1.

Vai mantojumu dabas ainavu un ēku veidā, kuram piešķir atbalstu, dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas par kultūras vai dabas mantojumu?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.2.

Vai attiecināmās izmaksas ietver:

Ja attiecināmās izmaksas ir citas, nevis a) un b) punktā norādītās izmaksas, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.3.

Norādiet atbalsta maksimālo intensitāti, izteiktu procentos no attiecināmā ieguldījuma, un f) punktā norādiet summu EUR/gadā:

1.1.

Vai ieguldījumi, kuriem paredzēts atbalsts, palielinās ražošanu virs ierobežojumiem vai pārsniegs ES atbalsta limitus, kurus atsevišķu uzņēmumu, saimniecību vai pārstrādes rūpnīcu līmenī ir noteikusi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansēta tirgus kopīgā organizācija, kas ietver arī tiešā atbalsta shēmas?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

1.2.

Vai uzņēmumi, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, ir šā atbalsta vienīgie saņēmēji?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.1.

Vai lauku saimniecības ēkas pārvietošanu veic sabiedrības interesēs, kas norādītas dalībvalsts attiecīgajos noteikumos?

Ņemiet vērā, ka atbalsta juridiskajā pamatā dalībvalsts attiecīgajos noteikumos jābūt izskaidrotām sabiedrības interesēm, kādās veic lauku saimniecības ēkas pārvietošanu.

2.2.

Vai ar pārvietošanu saistītās attiecināmās izmaksas ietver:

Ja attiecināmās izmaksas ir citas, nevis a)–d) punktā minētās izmaksas, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.3.

Norādiet atbalsta maksimālo intensitāti, izteiktu procentos no attiecināmā ieguldījuma:

1.

Vai ieguldījumi, kuriem paredzēts atbalsts, palielinās ražošanu virs ierobežojumiem vai pārsniegs Savienības atbalsta limitus, kurus atsevišķu uzņēmumu, saimniecību vai pārstrādes rūpnīcu līmenī ir noteikusi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansēta tirgus kopīgā organizācija, kas ietver arī tiešā atbalsta shēmas?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.

Vai atbalstu piešķir par biodegvielām, kas ražotas no pārtikas kultūraugiem?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ņemot vērā mērķi stimulēt pāreju uz modernāku veidu biodegvielu ražošanu, kā tas minēts horizontālajos noteikumos par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai.

3.

Vai atbalsts ir par ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos, kas ir saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kā minēts Pamatnostādņu 35. punkta 11. apakšpunktā un 35. punkta 12. apakšpunktā?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

4.

Dalībvalstis var piešķirt atbalstu ieguldījumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, ja atbalsts atbilst visiem nosacījumiem, kuri izklāstīti kādā no šādiem atbalsta instrumentiem. Norādiet, saskaņā ar kura atbalsta instrumenta noteikumiem ir paredzēts piešķirt atbalstu:

5.

Ja atbalstu piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 (VGAR) noteikumiem:

Norādiet iemeslus, kuru dēļ kompetentā iestāde tomēr vēlas sniegt paziņojumu saskaņā ar Pamatnostādnēm. Šādā gadījumā aizpildiet I daļā sniegtās vispārīgās paziņojuma veidlapas attiecīgo daļu un īpašo veidlapu, kas sniegta Regulas (EK) Nr. 794/2004 (19) pielikuma III daļā vai to aizstājošā tiesību aktā.

6.

Ja atbalstu piešķir saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam:

Vai atbalsts atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2010. gadam?

Ja atbilde ir “nē”, atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Pamatnostādņu 168. punkta b) apakšpunktu.

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka šāds atbalsts ir jānovērtē, pamatojoties uz Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014.–2010. gadam. Aizpildiet vispārīgās paziņojuma lapas attiecīgo daļu (Komisijas Regulas (EK) Nr. 1627/2006 (20) pielikums).

7.

Ja atbalstu paredzēts piešķirt, pamatojoties Pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.1.1.4. iedaļu, vai attiecināmās izmaksas ietver:

Ja ieguldījumam ir citi mērķi, nevis a) līdz d) punktā norādītie mērķi, ņemiet vērā, ka uz atbalstu var pretendēt tikai par ieguldījumiem, kuri ir saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību un ar kuriem tiecas sasniegt vienu vai vairākus no minētajos punktos norādītajiem mērķiem.

8.

Vai attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksas:

Ja ir ietverti kādi no a), b) vai c) punktā minētajiem izdevumiem, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

9.

Norādiet atbalsta maksimālo intensitāti, izteiktu procentos no attiecināmā ieguldījuma:

10.

Ja atbalsta likmes, kas minētas 8. jautājumā, ir augstākas par Pamatnostādņu 171. punktā norādītajām likmēm, precizējiet, vai ir piemērojams kāds no turpmāk minētajiem izņēmumiem, kas ļautu palielināt likmi par 20 procentu punktiem:

Ja tiek piemērots kāds no šiem izņēmumiem, norādiet dokumentus, kas to pierāda, šeit vai šai papildu informācijas lapai pievienotajā pielikumā:

…

Ņemiet vērā, ka maksimālais apvienotais atbalsts nevar pārsniegt 90 % no ieguldījuma, lai atbalsts tiktu atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

11.

Kāda ir attiecināmo izmaksu summa (EUR) individuālam ieguldījumu atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādē un lauksaimniecības produktu tirdzniecībā?

EUR …

Ja minētā summa pārsniedz EUR 25 miljonus (sk. Pamatnostādņu 37. punkta a) apakšpunktu), ņemiet vērā, ka individuālais atbalsts ir īpaši jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu.

12.

Kāda ir bruto dotācijas ekvivalenta summa (EUR) individuālam ieguldījumu atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādē un lauksaimniecības produktu tirdzniecībā?

EUR …

Ja minētā summa pārsniedz EUR 12 miljonus (sk. Pamatnostādņu 37. punkta a) apakšpunktu), ņemiet vērā, ka individuālais atbalsts ir īpaši jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu.

1.

Vai uzņēmumi, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, ir šā atbalsta vienīgie saņēmēji?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

2.

Vai šā atbalsta saņēmēji ir gados jauni lauksaimnieki, kas definēti Pamatnostādņu 35. punkta 29. apakšpunktā un kam ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi?

3.

Vai šā atbalsta saņēmēji ir mazās lauku saimniecības, kas ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi?

4.

Ja atbilde uz 3. jautājumu ir “jā”, norādiet kritērijus, uz kuru pamata saņēmēji ir atzīti par mazajām lauku saimniecībām. Ņemiet vērā, ka šādiem kritērijiem jābūt objektīviem!

…

…

5.

Vai ir noteikta maksimālā un minimālā robežvērtība, kas ļauj saņemt darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un mazo lauku saimniecību attīstībai un kas izteikta kā lauku saimniecības ražošanas potenciāls, kurš aprēķināts kā standarta produkcija atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1217/2009 (21) 5.b pantam un Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) 2015/220 (22) 6. pantam, vai līdzvērtīgs lielums?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

6.

Norādiet maksimālo un minimālo robežvērtību, kas ļauj saņemt darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un mazo lauku saimniecību attīstībai.

Ņemiet vērā, ka minimālajai robežvērtībai, kas ļauj saņemt darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, jābūt augstākai par maksimālo robežvērtību, kas ļauj saņemt atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai.

7.

Vai gados jaunie lauksaimnieki, kas saņem darbības sākšanas atbalstu, dibina lauku saimniecību kā juridisku personu?

8.

Ja atbilde uz 7. jautājumu ir “jā”, vai minētie gados jaunie lauksaimnieki nodrošina efektīvu un ilgstošu juridiskās personas kontroli attiecībā uz lēmumiem par pārvaldīšanu, ieņēmumiem un finansiālo risku?

Norādiet, kā tiek nodrošināta šāda kontrole! …

…

9.

Ja atbilde uz 8. jautājumu ir “jā” un ja juridiskās personas kapitāla daļu turētāji vai juridiskās personas vadībā ir vairākas fiziskas personas, tostarp personas, kas nav gados jaunie lauksaimnieki, vai gados jaunais lauksaimnieks vienpersoniski vai kopīgi ar citām personām veic šīs juridiskās personas faktisku un ilgstošu kontroli?

Norādiet, kā tas tiek nodrošināts! …

…

10.

Ja atbilde uz 8. jautājumu ir “jā” un ja attiecīgo juridisko personu vienpersoniski vai kopīgi ar citām personām kontrolē juridiskā persona, kas nav gados jaunais lauksaimnieks, vai gados jaunais lauksaimnieks vienpersoniski vai kopīgi ar citām personām veic minētās citas juridiskās personas faktisku un ilgstošu kontroli?

Norādiet, kā tas tiek nodrošināts! …

…

11.

Vai atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniegts darījumdarbības plāns?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

12.

Vai darījumdarbības plāna īstenošana sākas deviņu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

13.

Attiecībā uz darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem – vai darījumdarbības plānā ir paredzēts, ka saņēmējam 18 mēnešus no darbības sākšanas dienas jāatbilst aktīva lauksaimnieka definīcijai, kas sniegta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. pantā?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

14.

Attiecībā uz darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuriem nav atbilstošu profesionālo prasmju un kompetenču, – vai darījumdarbības plānā ir paredzēts, ka viņiem jāapņemas apgūt minētās prasmes 36 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

15.

Attiecībā uz darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem – vai darījumdarbības plānā ir aprakstīts:

Ņemiet vērā, ka jābūt izpildītiem visiem a), b) un c) punkta priekšnosacījumiem!

16.

Attiecībā uz darbības sākšanas atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai – vai darījumdarbības plānā ir aprakstīts:

Ņemiet vērā, ka jābūt izpildītiem abiem a) un b) punkta priekšnosacījumiem!

17.

Kad tiek piešķirts atbalsts?

Sniedziet precīzas ziņas! …

18.

Attiecībā uz darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem – vai pēdējo atbalsta daļu vai pēdējo atbalsta maksājumu izmaksā tikai tad, ja ir pareizi īstenots Pamatnostādņu 179. punktā minētais darījumdarbības plāns?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

19.

Kāda ir atbalsta maksimālā intensitāte (EUR)?

1.

Atbalstu piešķir uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu un neatgriezeniski nodod visu savu lauku saimniecību citam uzņēmumam, kurš arī nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

2.

Atbalstu piešķir uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļu.

3.

Atbalstu piešķir uzņēmumiem, kuriem atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā šādas tiesības ir bijušas vismaz vienu gadu.

4.

Atbalstu piešķir uzņēmumiem, kuri apņemas neatgriezeniski nodot visu savu lauku saimniecību un atbilstošās maksājumtiesības citam uzņēmumam, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

5.

Atbalstu izmaksā kā:

(Ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 188. punktu atbalsts ir jāizmaksā kā ikgadējs maksājums vai kā vienreizējs maksājums.)

6.

Atbalstu izmaksā no lauku saimniecības nodošanas dienas līdz 2020. gada 31. decembrim.

7.

Atbalsts atbilst 120 % no ikgadējā maksājuma, ko saņēmējs ir tiesīgs saņemt saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu.

1.1.

Vai atbalsts ir darbības sākšanas atbalsts jaunizveidotām ražotāju grupām un ražotāju organizācijām?

1.2.

Vai attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi ražotāju grupas un organizācijas, pamatojoties uz iesniegto darījumdarbības plānu?

1.3.

Vai atbalstu piešķir tikai pēc tam, kad dalībvalsts ir pārliecinājusies par to, ka piecu gadu laikā pēc ražotāju grupas vai organizācijas oficiālās atzīšanas datuma ir sasniegti darījumdarbības plāna mērķi?

1.4.

Vai atbalstu piešķir citām ražošanas organizācijām, subjektiem vai struktūrām, piemēram, uzņēmējsabiedrībām vai kooperatīviem, kuru mērķis ir pārvaldīt vienu vai vairākas lauku saimniecības un kuri tāpēc faktiski uzskatāmi par vienu ražotāju?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka uz atbalstu minētajām organizācijām, subjektiem vai struktūrām Pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.1.4. iedaļa neattiecas.

1.5.

Vai atbalstu piešķir citām lauksaimnieku apvienībām, kuras biedru saimniecībās veic tādus uzdevumus kā savstarpējā atbalsta, lauku saimniecību atbalsta un lauku saimniecību pārvaldības pakalpojumu sniegšana, taču nav iesaistītas piedāvājuma kopīgā pielāgošanā tirgum?

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka uz atbalstu minētajām apvienībām Pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.1.4. iedaļa neattiecas.

1.6.

Vai atbalstu piešķir ražotāju grupām vai organizācijām, lai segtu izdevumus, kas nav saistīti ar darbības sākšanas izmaksām, piemēram, par ieguldījumiem vai noieta veicināšanas pasākumiem?

Ja atbilde ir “jā”, atbalstu novērtēs saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas reglamentē šādu atbalstu. Skatiet paziņojuma veidlapas attiecīgās iedaļas!

2.1.

Vai darbības sākšanas atbalstu piešķir tikai ražotāju grupām un ražotāju organizācijām, kas atbilst MVU definīcijai (23)?

2.2.

Vai uz atbalsta shēmu attieksies nosacījums, ka tā ir jākoriģē, lai ņemtu vērā visas izmaiņas regulās, kuras reglamentē lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju?

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.1.4. iedaļu Komisija nevar apstiprināt šo atbalsta shēmu.

3.1.

Aplieciniet, ka ražotāju grupai vai organizācijai piešķirtā atbalsta kopsumma nepārsniegs EUR 500 000!

3.2.

Vai atbalsta shēmā ir skaidri noteikts, ka netiek maksāts atbalsts par izmaksām, kas radušās vēlāk nekā piecus gadus pēc dienas, kurā kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi ražotāju grupu vai organizāciju?

3.3.

Vai attiecināmās izmaksas ietver tikai:

Ja atbilde ir “nē”, skatiet attiecināmo izmaksu sarakstu Pamatnostādņu II daļas 1. nodaļas 1.1.4. iedaļā.

3.4.

Vai atbalstu izmaksā kā vienotas likmes atbalstu ikgadēju maksājumu veidā pirmajos piecos gados no dienas, kurā kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi ražotāju grupu vai organizāciju, pamatojoties uz tās darījumdarbības plānu?

3.5.

Vai pēdējo daļu dalībvalsts izmaksā tikai pēc tam, kad ir pārbaudīta darījumdarbības plāna pareiza īstenošana?

1.

Vai atbalsts attiecas tikai uz vides ieguldījumiem (Pamatnostādņu 1.1.1. iedaļa)?

Ja atbilde ir “jā”, aizpildiet 1.1.1.4. papildu informācijas lapu par atbalstu ieguldījumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

2.

Vai agrovides atbalstam ir citi mērķi, piemēram, mācības un konsultāciju pakalpojumi lauksaimniecisko ražotāju vajadzībām (Pamatnostādņu 1.1.10. iedaļa)?

Ja atbilde ir “jā”, aizpildiet 1.1.10. papildu informācijas lapu par “Atbalstu tehniskā atbalsta sniegšanai lauksaimniecības nozarē”.

3.

Citi pasākumi?

Sniedziet pasākuma vai pasākumu pilnīgu aprakstu! ……

4.

Vai paziņojumam ir pievienoti dokumenti, kas pierāda, ka atbalsts iederas attiecīgajā lauku attīstības programmā un ir saderīgs ar to?

Ja atbilde ir “jā”, norādiet minētos dokumentus šeit vai šīs papildu informācijas lapas pielikumā!

Ja atbilde ir “nē”, ņemiet vērā, ka prasība iesniegt šādus dokumentus ir paredzēta Pamatnostādņu 47. punktā.